Michael Mammay – Planetside #2-3

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Pēdējā militārā misija, maigi sakot, izbijušajam pulkvedim Carl Butler nebūt nenoslēdzās ar tām patīkamākajām atmiņām un pieredzi. Spiests pieņemt lēmumu, kas nāvei nolēma desmitiem tūkstošus planētas iedzimto Cappans rasi, viņu planētu un citus uz planētas esošos, attieksme pret Karlu ir visnotaļ dalīta. Daļai viedoklis par viņu ir nīstamāks par nīstamu, bet citu acīs Karls ir īstens varonis.

Tā nu Karls, ne dienu neaizmirstot daudzās dzīvības, kuras gulstas uz viņa sirdsapziņas, ir pārgājis uz privāto sektoru un apsardzi. Varētu šķist, ka salīdzinoši ar pagātnes pienākumiem nekas nevarētu pietuvoties darba bīstamībai, kur nu vēl neapskaužamajiem apstākļiem uz Cappa planētas. Tomēr Spaceside sniegtie pārbaudījumi (kaut arī pamatdarbība gribētos teikt tāpat norit uz planētu virsmām) Karlam liks to pārdomāt.

Kas aizsākas kā šķietami nevainīgs uzdevums no priekšnieka Havjēra Sančeza ieskatīties baumās, ka kāds ielauzies it kā neuzlažamajās konkurentu Omicron IT sistēmās, pat parokoties vien nedaudz dziļāk sāk kādu satraukt, lai nepaietu ilgs laiks, kad Karla pirmais kontakts Omicron tiek atrasts nogalināts.

Ar policiju, kas elpo Karla pakausī un aizdomīgi skatās uz pašu Karlu kā potenciālu vainīgo no vienas puses, un pamatoti pieaugošu paranoju no otras, kur vairs nevari saprast, kam uzticēties, jo drīz vien arī Karla priekšnieks Havjērs sāk uzvesties dīvaini un pretrunās ar sākotnējām norādēm, Karls ir apņēmies noskaidrot, kas gan slēpjas aiz gandrīz ideālās Omicron uzlaušanas. Ātri vien Karls atrod ne vien militārās pasaules noslēpumus apslēptus korporatīvajā pasaulē, ka nav viena otru neizslēdz (pat ne tuvu tam), bet arī, ka pagātne un pieņemtais lēmums saistībā ar Cappa planētu un tās pamatiedzīvotājiem iznirs no tik cerēti aizmirstības un liks ieskatīties tai acīs.

Kaut arī Planetside atsauksmē minēju, ka sērija ar tādu pašu nosaukumu ir plānota kā duoloģija, tad acīmredzami gan lasītājiem, gan pašam autoram tiešais, spēcīgais un visādi citādi drosmīgais Karla Batlera tēls ir gana iepaticies, lai neļautu viņam atpūsties.

“People always wanted to believe in heroes, though the truth of the stories rarely lived up to the myth.”

***

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Pēc deviņiem mēnešiem pavadītiem stasis miegā Karls Batlers pēc visiem aizraujošajiem piedzīvojumiem ir izdomājis patiesi atvaļināties, izbaudīt mierīgu dzīvošanu ar izlīgumā iegūto naudu no Omicron megakorporācijas, bet nav jābūt ģēnijam, lai saprast, ka ilgi tā idilliskā mierā neviens viņam neatļaus dzīvot. Par Batlera talantiem vārds un slava ir izskanējusi tāli un plaši, un izbijuša kolēģa un drauga personāžā pienāk lūgums un prasījums vēl reizi doties uzdevumā.

Jaunizveidotā kolonijā (vien daži gadi) uz zaļumzaļas planētas, bet ne ideāli saderīgiem apstākļiem cilvēkam, pazudusi ietekmīga CEO Xentas meita. Uz vietas militārās pārvaldes puses izmeklēšanas ziņojums uz papīra šķiet izpildīts pēc labākās sirdsapziņa. Pašam Karlam rodas jautājums, ko gan viņš varētu vēl piebilst. Bet kopā ar jau iepazītajiem tēliem Karla komandā – IT speciālisti Ganos un militārāko Maku, Karls vien drusku parokot dziļāk, iztaujājot un papētot situāciju uz notikumu vietas, saprot, ka kāds vēlas kaut ko noslēpt un ir gatavs tādēļ nogalināt.

Karla izmeklēšanas fonā grāmatu pavada interesanta debate par to, cik tālu cilvēku izveidotajai kolonijai teraformēt planētu par labu sev un cik tālu pasargāt uz planētas jau esošās dzīvības formas. Kā vislabāk atrast balansu starp nometnēm, kuras vēlas vienu vai otru galējību – visu pakārtot par labu planētas esošajai ekosistēmai vai ignorēt to un nostādīt cilvēkus ‘’pirmajā vietā’’. Nav brīnums, ka šādi Planetside sērijas pasaulē daļa politiķu ‘’…’’ pirmajā vietā izvirzījuši kā savu politiskās karjeras moto, iedvesma šādai motivācijai tālu nekur nav jāmeklē.

Colonyside ietvaros Karlam un viņa komandai jāsaskaras ar īpatnēju un tieši sakot stulbi izveidojušos sistēmu, kur civilā pārvalde un militārā kolonijas aizsardzības puse tā vietā, lai sadarbotos un palīdzētu viens otram, dara visu iespējamo, lai katrā situācijā ieriebtu un pat kaitētu otrai pusei. Šādā brīžiem naidīgā un noteikti veselībai nelabvēlīgos apstākļos Karlam jāmēģina tikt skaidrībā, kas patiesībā atgadījies ar pazudušo CEO meitu, un kandidātu sākot jau ar dabas draugu grupu EPV (Eco Protection) nebūt netrūkst.

Visnotaļ interesants sērijas turpinājums, kurā tās galvenais varonis Karls Batlers savus krīzes risināšanas talantus izmanto kā privātdetektīvs izošņādams patiesību no visiem pakšiem.

Dean Henegar – Limitless Seas #1-2

Linki uz grāmatu Goodreads lapām

Manas pārdomas

Craig Larson pamostas jaunā pasaulē neatcerēdamies neko par iepriekšējo dzīvi, kas tajā bijis un ko darījis vai industriālo nelaimes atgadījumu, kas smagā stāvoklī viņu nogādājis slimnīcā. Kuram katram šāda terapija netiek pielietota, bet Kregs arī nav kurš katrs. Pēc plašas izvēles par kādu rases pārstāvi viņš vēlas tapt, Kregs kā cilvēka un čūskas krustojums saukts par Naga var uzsākt savus piedzīvojumus, bet sākums nav viegls, jo ‘’pamostas’’ viņš uz vergu kuģa kā viens no airētājiem.

Bet Kregs nav dzimis, lai būtu kāda padotais, kur nu vēl vergs. Ar vājām un minimālām atmiņām no kaut kā, kas reiz piedzīvots, un ko spēles Mākslīgais Intelekts Kregam ik pa brīdim ļauj atcerēties pa kripatai vairāk, jo tāds ir pašas terapijas mērķis reālajā ārpasaulē, Kregs ne bez grūtībām sarīko sacelšanos un kopā ar citiem vergiem sarīko sacelšanos pret pirātu īpašniekiem.

Kā Naga rases pārstāvim līmeņošanās un pieredzes gūšana nav viegls process. Patika, ka statistikas un citi aspekti no LitRPG, kuri reizēm spēj aizņemt krietnu sadaļu no pašas grāmatas, nenomāca pašas grāmatas sižetu, kas reizēm autoriem šajā subžanrā piemirstas. Labi sabalansēts kā viens, tā otrs.

Kamēr Kregs nezinot ka atrodas spēlē, iespējams domājot, ka pārdzimis jaunā dzīvē, tikmēr ārpus Limitless pasaules Krega māsa Sallija cīnās ar sevi un savām domām, vai pēc vairāk kā trīsdesmit gadiem vēlas sastapt brāli. Vai brāļa smagais negadījums ir gana liels iemesls, lai pārkāptu senā strīda astei un pirmajai spert soli.  Galu galā Sallija, kura reizi pat nav ne reizi spēlējusi datorspēli, palūdz, lai viņu ielaiž Limitless pasaulē, lai sastaptos ar brāli. Bet, lai to paveiktu, viņai pašai jāuzkrāj līmeņi, turklāt spēles veidotāji un tās MI viņai piešķiris konkrēti pūķa klasi.

Limitless Seas ir mans pirmais ieskats plašākajā Limitless Lands sērijā, kura ir manā audio bibliotēkā, bet vēl nav sanācis tai pieķerties. Šo, cik saprotu un arī pēc noklausīšanās varu teikt, kaut arī it kā esot šis tas, kas var paslidēt garām neievērots, var klausīties arī neko nezinot par Limitless Lands. Krega līdera dotības un piedzīvojuma gars noteikti pabīda pašu Limitless Lands augstāk manā virtuālajā TBR listē. Kā arī interese par tuvojošamies sastapšanos starp Kregu un viņa māsu pavisam droši ar interesi mudinās gaidīt šīs sērijas turpinājumu.

John Francome – False Start

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Headline

Manas pārdomas

Vietējai dzīvnieku glābšanas/patversmes centra vadītājai Kate Scanlan vairs tik bieži pašai nav jādodas pārbaudīt potenciāla izsaukuma pamatotību, bet izsaukums uz senioram piederošu saimniecību gan ar mājlopiem, gan diviem burvīgiem zirgiem (māte un aptuveni gadu vecs kumeļš) nejaušas sakritības rezultātā iekrīt tieši viņai. Sakritība vai nē, bet zirgu tālākā nākotne iepazīstina Keitu ar diviem jauniem censoņiem zirgu trenēšanā, Charlie Patterson un Nick (saīsināts no Nikolasa) Ryder, kuru sapņi par sev piederošu stalli un trenētavu ir vēl pašos pirmsākumos.

Diemžēl izsaukums pamatots, bet iemesls tam vēl traģiskāks, jo fermeris, lai arī gados, ticis nogalināts. False Start interesantā veidā sevī apvieno gan ieskatu zirgu hipodromā, gan romantiskā romāna elementus, bet visizteiktāk detektīvu un trilleri, kas pilnus apgriezienus uzņem pēc Čārlija patēva Major David Patterson slepkavības.

Slepkavības rezultātā Čārlija un Nika vairāk nekā 15gadu ilgā un ciešā draudzība un nu arī biznesa partnerība tiek pārbaudīta uz maksimālo, jo visi apstākļi un pieejamie pierādījumi tik pārliecinoši norāda Nika virzienā, ka Čārlijam pašam jākļūst par amatierdetektību un jālauž prāts, lai saprastu un atklātu, kurš varētu būt patiesais slepkava, jo policijai nav nekādas motivācijas meklēt tālāk, ja tik ātri atrasts šķietami ideāls kandidāts.

Arī motivācija Nikam netrūktu, bet šajā ziņā tā teorētiski sakristu arīdzan ar paša Čārlija vai pat Keitas motivāciju, nepieļaut jaunā kumeļa, nosauktu par Willow Star, kura sevi pierāda par potenciāli lielu zvaigzni zirgu skriešanas sacīkstēs, jo viņas pārdošana visdrīzāk nozīmētu, ka zirgs nonāk citu treneru rokās. Bet, kā rezi, Čārlija patēvam, kuram pieder zirgs, jo Čārlijam un Nikam attiecīgajā zirga iegādes brīdī maku vairāk spieda staļļu un treniņu vietas iegāde, iestājušies finansiāli smagi apstākļi.

Bet kā reizi patēva militārā pagātne piedāvā ideālu augsni, kurā meklēt labu alternatīvu slepkavas identitāti, kas sevi vēl vairāk attaisno, kad Čārliju pavisam draudzīgi apmeklē vairāki skarbāka paskata darboņi un vēl draudzīgāk ‘’palūdz’’ ātri sameklēt viņu bosam piederošu un Deivida nozagtu naudu. Bet vai Čārlijs par to ziņo uzreiz policijai? Protams, ka nē, tad jau neiznāktu intriģējošs romāns.

Azarts un satraukums iekš False Start pieejeams gan hipodromā, kur paši varoņi nereti liek pa pāris likmēm, gan acīmredzami ārpus tā. Jāatzīmē gan, ka falšais starts meklējams ārpus zirgu sacīkstēm tieši slepkavības izmeklēšanā. Varbūt laiki mainījušies vai pārāk daudz seriālu detektīvi redzēti, bet pabrīnija daža laba policijas detektīvu neizdarība.

2022.gadā izlasīto grāmatu top12

Brīnies vai ne, bet kaut kā nemanāmi jau atkal jāmaina kalendārs. Ir pagājuši 12 grāmatām piebildīti mēneši. Laiks gan atskatīties uz dažām statistikas sadaļām, ko piedāvā Goodreads, gan no katra Mēneša grāmatas ‘’laurēta’’, sastādīt ikgadējo top12.

Šogad kvantitatīvajā grāmatu skaita ziņā biju ambiciozs un izvēlējos 250. Iespringt pārāk nevajadzēja, bet 2023.gadam izšķīros par labu drusku mazāku skaitli 216 jeb vidēji 18 grāmatas mēnesi. Tad jau redzēs, varbūt tuvojoties gada beigām, palielināšu to.

No īsākās 128lpp apjomā līdz pat 800+lpp šogad kopējais aptuvenais lpp skaits pēc Goodreads datiem ir 92’509 lapaspuses, kas vidēji būtu 370lpp uz vienu grāmatu. Par veselām 22lpp vidēji vairāk nekā iepriekšējā gadā.

Vispopulārākā šogad lasītā grāmata bijusi The Mortal Instruments sērijas pirmā grāmata City of Bones (ar gandrīz 3milj. atzīmju, kura kopā ar The Infernal Devices sēriju bija nostāvējušas labu laicņu uz grāmatplaukta. Tikmēr vien nieka 27 ir J.S. Morin sērijas Black Ocean: Mirth & Mayhem pēdējai grāmatai Sixteen Tomes, ko gan varētu izskaidrot arīdzan ar līdz garam neakurāto grāmatas esamību Goodreads portāla, ka pašai Sixteen Tomes grāmatas lapa nav atzīmēta kā daļa no sērijas.

Citiem sadalījumiem kā žanru sadalījumam vai autoru dzimumiem nepievēršu tādu uzmanību, lai speciāli to kaut kur atzīmētu, tad nu zemāk 2022.gada top12, kur vietu sadalījums ir tīri nomināls un citā dienā varētu drusku atšķirties.

***

12) Septembris – Ken Follet – The Third Twin

11) Oktobris – Conn Iggulden – The Gates of Rome (Emperor #1)

10) Jūnijs – Anthony Horowitz – Magpie Murders (Susan Ryeland #1)

9) Marts – Tana French – Broken Harbor (Dublin Murder Squad #4)

8) Decembris – Ken Liu – The Grace of Kings (The Dandelion Dynasty #1)

7) Novembris – Anthony Ryan – The Legion of Flame (The Draconis Memoria #2)

6) Jūlijs – Anthony Ryan – The Waking Fire (The Draconis Memoria #1)

5) Janvāris – Stephen King, Peter Straub – Black House (The Talisman #2)

4) Augusts – Salman Rushdie – Quichotte

3) Februāris – Brian McClellan – Powder Mage #1-3

2) Aprīlis – Joel Dicker – The Truth about the Harry Quebert Affair (Marcus Goldman #1)

1) Maijs – Marcel Montecino – Big Time

Patrick O’Brian – Aubrey & Maturin #9-10

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Iedomājoties, kādas briesmas un bīstamus apstākļus veselībai spēj sagādāt dažādie apstākļi uz 19.gadsimta burukuģiem, jāapsveic galvenie varoņi kuģa ārsts Stīvens Maturins un kapteinis Džeks Obrijs, kuri noturējušies pie tik labas veselības, turklāt ar visiem divdesmit pirkstiem.

Treason’s Harbour turpina varoņus vizināt pa Vidusjūru, konkrētāk Maltu Napoleona karu laikā, un saskarties ar turku un citu tautību pirātiem, kas vēl jo vairāk pierāda, ka abiem galvenajiem varoņiem piemīt neizsmeļamas veiksmes rezerves. Vai arī atbilde meklējama, ka abi ir izdomāti un viņu vārdā autors nosaucis sēiju, kā rezultātā gan vienam, gan otram jāspēj noturēties pie dzīvības. To pašu gan nevar teikt par visiem viņu kolēģiem.

Katrs no draugiem to dara ar citu dzīves filozofiju, ko varētu izskaidrot arīdzan dažādie pienākumi uz kuģa. Ja Maturins ir salīdzinoši krietni nosvērtāks, vairāk pievērš uzmanību apkārt esošajai dabai, vienlaikus noslēpumā atstājot ar slepeno dienestu saistītos pienākumus, tad kapteinis Obrijs ir stipri vien praktiskāks un izlēmīgāks, kā nekā katru dienu viņam jāizlēmj par dažādu pavēļu došanu. Interesanti, kā tuvāk grāmatas beigām tas izpaužas arī azartspēlēs, ko gan viens, tā otrs atzīst, ka diži neizraujas, lai nepazaudētu tik sūri un grūti gūtos ienākumus. Jau tā pietiek ar parādiem uz sauszemes, it īpaši jau Obrijam.

Tikmēr gan fonā, gan priekšplānā, kad iesaistīti sērijas varoņi, it īpaši Stīvens Maturins, noris vērā ņemama Liebritānijas un Francijas spēku sadale. Spiegi, dubult vai pat trīskārši spiegi vienam otra labā un, protams, arī savās izdzīvošanas interesēs, nebūt nav retums.

***

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Uz paša kuģa starp kņadu un reizēm organizēto haosu varbūt tik liela izolētība un vienatne kapteinim nav atrodama, bet vienlaikus tāda sajūta var piemesties, kad ne aiz paša izvēles esi spiests nomainīt kuģi, uz kura tiec norīkots un ar visu to iepazīto un ar dažiem kadriem iemīļoto komandu. Labi, ka vēl ārsts Stīvens Maturins nekur netiek aizbīdīts prom, tad jau būtu pavisam traki. Ar šo pagaidām noslēgšu šīs sērijas klausīšanos, ieturēšanu atkal zināmu pauzīti, iespējams krietni lielāku par iepriekšējo.

Ja ir vēlēšanās lēnām izbraukāt pasaules plašumus ar buru kuģi, bet ne personīgi, šoreiz pēc ilgiem laikiem arī pietuvoties Jaunajai pasaulei un tādām izolētām salām kā Galapagu salu grupai ar visu dzīvo dabu uz tām, kuras pēc tik ilgas izolētības spējušas izveidot jaunas, atšķirīgas sugas, tad The Far Side of the World noteiktiun Aubrey & Maturin sērija kā tāda tam lieti noderēs.

Izlasīju, lasu, lasīšu #228 (12.12-25.12)

Izlasīju:

Cassandra Clare – Clockwork Princess (The Infernal Devices #3)

Noklausījos:

Jasper Fforde – The Woman Who Died a Lot (Thursday Next #7)

Ken Liu – The Grace of Kings (The Dandelion Dynasty #1)

Lasu:

John Francome – False Start

Klausos:

Patrick O’Brian – Treason’s Harbour (Aubrey & Maturin #9)

Patrick O’Brian – The Far Side of the World (Aubrey & Maturin #10)

Lasīšu:

James Patterson, Michael Ledwidge – Step on a Crack (Michael Bennet #1)

Thomas Gifford – The Assassini

Klausīšos:

Michael Mammay – Spaceside (Planetside #2)

Michael Mammay – Colonyside (Planetside #3)

Ken Liu – The Grace of Kings (The Dandelion Dynasty #1)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

The Grace of Kings fantāzijas romāna ietvaros un romānam pienācīgā dramatizācijā vēsta par gan par Ķīnas, protams zem cita nosaukuma, apvienošanu, gan gadus vēlāk sekojušu sacelšanos aiz sliktas pārvaldības.. Lai arī dzīvē noteikti attiecīgajiem varoņiem bijusi tikpat dinamiska un augsta asinsspiediena raisoša gan pozitīvā, gan negatīvā ziņā, kas padarītu dokumentālo grāmatu par tikpat aizraujošu lasāmvielu.

Ne Kuni Garu, ne Mata Zyndu nav sacelšanās kustības priekšgalā, kad tas aizsākas. The Grace of Kings laikā jāpievērš uzmanība un nevar lasīt vai klausīties to pa ausu galam, jo autors romāna laikā nereti lekā laikā uz agrākiem pagātnes notikumiem un dažādiem tēliem. Kuni un Mata, kuri sākotnēji kļūst par tuviem draugiem un sabiedrotajiem, abiem augot un gūstot aizvien lielāku ietekmi un varu, uztverot uz ārieni projicēto imidž, pārprotot vienam otru un uzklausot citu padomus, kādam būt un vajadzētu būt, mazpamazām sanaidojas. Turklāt abi nav tādās pozīcijās, kur atrisinājums būt sakaušanas un varbūtējs izlīgums pēc tam. Ciest dabū tūkstošu tūkstoši kā abu vadīto armiju rindās, tā citu iedzīvotāju rindās.

The Grace of Kings pasaule nav bez savas maģijas, kas gan vairāk izpaušas dievu reālā eksistencē un viņu vēlmē iejaukties un ietekmēt notikumus vismaz Dara arhipelāga salu grupā. Reizēm fragmentos grāmatas gaitā, bet vislabāk epilogā vienā no dievu apspriešanās reizēm var gūt labu priekšstatu, kas gan netiek sadarīts no viņu puses garlaicības mazināšanas nolūkos.

Fantāzijas grāmatas notikumi norit Dara salu arhipelāgu grupā. Reiz katram lielākam reģionam bija savs valdnieks, sava valoda, bet saprotami apvienošanas kārtībā ne tikai teritorija kļūst par to, kas tiek apvienots. Kā nekā vieglāk gan iekasēt nodokļus, gan mazināt korumpētību, nereti gan nomainot to pret citu, jo neizmainīsi cilvēka dabu.

Paši galvenie varoņi, kuri par tādiem kļūst laika gaitā, katrs izceļas gan ar labajām, gan sliktajām īpašībām. Ne viens netiek nostādīts par tīri labo tēlu vai ļaundari, bet ne vienmēr ap sevi sanāk sapulcināt tos pašus labākos padomniekus un palīgus (vissliktākie, protams, ir ‘’jā’’ vīri), kas spētu laikus novērst briestošu konfliktu starp kādreizējiem draugiem.

Atšķirīgi uzskati un filozofija par pareizāko un labāko valsts pārvaldes modeli, lēmumiem un pareizāku varas izmantošanu, lai paši nenonāktu reiz tik nīstā imperatorā lomā, noteikti spēlē lielu faktoru abu konfliktā. Bet tikpat liels faktors dodams šķietamiem aizvainojumiem, laupītam godam un ar to saistītai vēsturiskai slavam, kas ne tā uztverts un prasa attiecīgu atriebes darbību, kas pāraug un pāraug lielākās pretdarbībās.

Izvēlētais stils, kādā autors izvēlējies atklāt savu stāstu, kurā divi galvenie varoņi sākumā tiek ieskicēti, bet lielu uzmanību velta arī citiem personāžiem teorētiski paver iespēju turpināt un turpināt romānus, ja ne zem The Dandelion Dynasty nosaukuma, jo katrai dinastijai reiz pienāk gals, bet noteikti šajā radītajā Daru salu eksistējošajā pasaulē.

Cassandra Clare – Clockwork Princess (The Infernal Devices #3)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Simon & Schuster

Manas pārdomas

The Infernal Devices triloģijas trešā grāmata Clockwork Princess pēc savas būtības ir vistīrākā jauniešu romantikas grāmata ar fantāzijas elementiem un ļaundari kaut kur tālu fonā.

Pirmā un galvenā romantiskā drāma ir, protams, saistīta ar sērijas galveno varoni Tesu Greju ar viņas noslēpumaino un neskaidro pagātni, kura, it īpaši viņas vecāku izcelsme un ar to saistītās Tesas spējas, tik ļoti piesaista Mortmeina interesi. Noslēdzoties Clockwork Prince grāmatai, par Tesas mīlestības ieguvētāja lauriem varēja priecāties Džems (viens no maniem minējumiem būtu TBC), kuram nāve ir teju aiz stūra, kuru spēj atturēt vien narkotiskās vielas, kuras sapircies Mortmeins, lai vēl vairāk piespiestu Tesu rīkoties viņa labā.

Tikmēr Vilam, turklāt vēl kā Džema labākajam draugam un turklāt vēl Parabatai pēc Dēmonu mēdnieku rituāla, kuram pret Tesu izveidojušās tikpat spēcīgas jūtās, jācieš klusu, lai pēdējās dzīves nedēļās nesabojātu draugam to pašu dārgāko. Smieties vai ne, bet papildus dramatiskumam, jo tas šādā grāmatā tikpat kā nekad nevarētu būt par daudz, arī Tesai vienlaicīgi ir tikpat spēcīgas jūtas pret Vilu kā pret Džemu. Abi var vārtītīes psiholoģiskas vainas apziņas vannās no rīta līdz vakaram, cik nepareizi tas ir, kur nu vēl uzsākt nopietnākas attiecības pēc Džema nāves.

Paralēli, lai lasītājam nekļūtu garlaicīgi no Tesas apbrīnas par puišu dievišķīgi skaistājām acīm, matiem, muskuļiem utt. un pretēji no puišu puses, tad autore Cassandra Clare dod pietiekamu ‘’atpūtu’’ un +/- izvērš attiecībā uz nesen Londonas institūtā ievākušamies brāļiem Gideonu un Gabrielu Ligthwood, no kuriem vienam uzmanību piesaista kaujas mākslu apguvē talantīga mājkalpotāja, bet otru Vila māsa Cecily, kurai pašai Dēmonu mednieku pasaule ir salīdzinoši kas jauns.

Drusku interesantāku uz mirkli sižetu padara politiskās intrigas pašu britu Dēmonu mednieku pasaulē par Londonas institūta vadību, kura šobrīd uzticēta kopīgai Šarlotes un viņas vīra Henrija kopīgai vadībai, bet nav nekāds noslēpums, ka Henrija uzmanību pārsvarā saista visvisādi izgudrojumi institūta pagraba laboratorijā, atstājot institūta pamatgrožus sievetes rokās, kas dažam labam neiet pie sirds.

Ak jā, ir taču arī ļaundaris Mortmeins un viņa radītā sižeta elementi ar plāniem iznīcināt Dēmonu mēdniekus vispirms Lielbritānija un pēc tam arī visā pasaulē. Diemžēl pirmajā grāmatas daļā ir kaut kur fonā, bet vēlāk šajā ziņā nekļūst diži labāk, jo kulminācijas brīdis vairāk rada sajūtu, kā lieki noversta uzmanība no paša galvenā. Kaut kā ātri vajadzētu to ļauno Mortmeinu atrisināt, un garā epilogā, kas sākas labu laiciņu pirms oficiālās epiloga nodaļas, atgriezties pie būtiskā – pārīšu savstarpējās attiecības.

Jasper Fforde – The Woman Who Died a Lot (Thursday Next #7)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Ir pagājis krietns laiciņš, vairāk nekā četri gadi, kopš noklausījos sesto One of Our Thursdays Is Missing grāmatu, bet patīkami, ka vien pārlasot savus iespaidus par to, plus autora prasmi atgādināt lasītājam vajadzīgo ir iespējams izbaudīt uz absurdu humoru un nedaudz farsu (labā nozīmē) tēmētu grāmatu sēriju, kas lieti noderēs, ja var ticēt Goodreads, ka pēc 11gadu pārtraukuma (šī publicēta 2012.g.) plānots izdot astoto sērijas grāmatu.

Viens no lielākajumiem pieturpunktiem septītajā The Woman Who Died a Lot sērijā ir iestāžu un valdības meklējumi, kā vislabāk izpildīt stulbuma kvotu. Ja vēl nesen šķita, ka ar pret Dieva anti-smitten vairogu pietiks, jo pa visu šo laiku Dievs nav atklājis savu klātbūtnes esamību, tad pietiek vien pietiekošam Zemes populācijas procentam (nojaušu, ka aptuveni 80%) sākt patiesi ticēt, lai Viņš parādītos atklātībā. Tā nu nākas domāt jaunus risinājums, kas vispirms izpaužas ar Ceturtdienas atgriešanos aktīvajā dienestā, ar literārās SpecOps Literatecs aģentūras atjaunošanu, lai vēlāk atkal visu šķietami nejauši sačakarētu un varētu sasniegt nepieciešamo stulbuma kvotas apjomu.

Paralēlas dimensijas ar atšķirīgām tehnoloģijām un ar to saistītām savstarpējām tirdzniecības attiecībām. Dievs, kurš ik pa brīdim izpaužas ar kāda sasperšanu. Meteorīts, kurš it kā draud palidot Zemei bīstami tuvu, bet varbūt tomēr ietrieksies tajā, jo aizvien vairāk cilvēku sāk tam ticēt, turklāt Nākotens Likteņa noteicēji reti kuram spēj noteikt dzīves turpinājumu pēc konkrēta datuma. Kloni, kas cenšas par tevi izlikties un ir citas privātas korporācijas sūtīti, lai pārņemtu tavu dzīvi, bet ātri vien attopas un palīdz tiem, kurus būtu jākompromitē. Prāta tārpi ar viltus atmiņām, ka speciāli jāuztaisa tetovējums redzamā vietā, piemēram, uz plaukstas, lai ik pēc brīža no jauna varētu sev atgādināt patiesību, bet vienlaikus cīnoties pret minētās korporācijas aģentu, kurš spēj ievietot citas atmiņas vai aizmirst nesen notikušo, lai būtu grūtāk ar viņu spēkoties.

Viss kopā padara Thursday Next sēriju par gana aizraujošu lasāmvielu, kura pamanās neieslīgt pārspīlētībās un jēlu joku galējībās.