
Jim Butcher – Dead Beat (The Dresden Files #7)
Manu viedokli varat izlasīt šeit

Links uz grāmatas Goodreads lapu
Izdevniecība: Vertigo
Vērtējums: 2.75/5
Manas pārdomas
Hellblazer otrais krājums The Devil You Know, kā sauc arī vienu no krājumā iekļautajiem komiksiem, apkopo 10.līdz 13.izdevumu, divus komiksus no Hellblazer Annual #1 un divu izdevumu mini stāsta līniju The Horrorist, kura ilustrāciju stils ir fantastisks, un salīdzinoši uz pārējo fona vareni izceļas. :)
Šoreiz stipri vairāk lasītājs atrod sevi esam Konstantīna galvā. No vienas puses tā ir iespēja labāk iepazīst galveno varoni, bet tai pašā laikā saskatāmā bilde ne vienmēr ir tā loģiskākā, var pat rasties trakā personības priekšstats, kā nekā domu apjoms un to variācijas vienā mirklī var būt dažnedažādās, īpaši ja vēl tas skaitās sapnis.
Patika gan Konstantīna iekšējie monologi, gan tā teikt Konstantīna un dēmona Nergal konflikta izcelsmes stāsts Newcastle: A Taste of Things to Come komiksā. Interesants šķita arī pavisam īsais Venus of the Hardsell stāsts, kur Konstantīns atrod kaseti ar jaunības dienu pankgrupas mūzikas video. :D Arī par pasaules uzbūvi sakāmi galvenokārt labi vārdi, bet citādā ziņā bija neliela vilšanās.
Diemžēl kopējam iespaidam darvas pilienus piešķīra On the Beach komikss. Tajā atomelektrostacijā notiek kāds negadījums, kādēļ tā uzsprāgst gaisā, kas vairāk šķita paužam autora nostāju, nevis to, ka tam būtu kāda svarīgāka loma kopējā sižetā. Vēl trakāk bija ar The Bloody Saints, kas vēsta par notikumiem no burvja Merlina laikiem, likās vēl mazāk lietderīgs, ja vispār.
Iespējams, ja nebūtu nākamie četri krājumi, tik drīz neturpinātu lasīt šo sēriju.

Pirmdienas teikumā izceļu teikumu no tā, ko pašlaik lasu vai nesen esmu lasījis.
There had once been a great church north of the river, and King Offa, the tyrant of Mercia, was supposedly buried there, but the Danes had burned the church and dug up the king’s grave to seek whatever treasure might have been interred with his corpse.
Bernard Cornwell – Death of Kings (The Saxton Stories #6)
Izlasīju The Saxon Stories sērijas piekto grāmatu, un beidzot būšu ticis līdz tai grāmatai, kādēļ vispār sāku lasīt sēriju – Death of Kings, kuru šķiet iegādājos pirms diviem gadiem Ķīpsalas izstādes laikā. Pēc tās ar prieku atgriezīšos uz mirkli pie Detective D.D. Warren sērijas ar #7.5 un astoto sērijas grāmatu, devīto plānots izdot nākošgad.
Tādam elles karstumam kā šodien piestāv Hellblazer, šonedēļ izlasīju pirmo krājumu. :) Tāpat turpinu ar The Dresden Files sēriju. Vienīgais mīnuss, ka nu jau drusku sāk spiest uz nervu tas, ko autors atkārto katrā grāmatā gadījumam, ja kāds nelasa sēriju secīgi vai pirmoreiz iepazīstas ar šo pasauli.
Izlasīju:

Bernard Cornwell – The Burning Land (The Saxon Stories #5)

Jamie Delano, John Ridgway, Alfredo Alcalá – Hellblazer: Original Sins (Hellblazer #1)
Noklausījos:
–
Lasu:

Bernard Cornwell – Death of Kings (The Saxon Stories #6)

Jamie Delano, David Lloyd, Richard Piers Rayner, Mark Buckingham, Bryan Talbot – Hellblazer, Volume 2: The Devil You Know (Hellblazer, New Editions, #2)
Klausos:

Jim Butcher – White Night (The Dresden Files #9)
Lasīšu:

Jamie Delano, Richard Piers Rayner, Mark Buckingham, Mike Hoffman, Alfredo Alcalá – Hellblazer, Volume 3: The Fear Machine (Hellblazer, New Editions, #3)

Lisa Gardner – 3 Truths and a Lie (Detective D.D. Warren #7.5)

Lisa Gardner – Find Her (Detective D.D. Warren #8)
Klausīšos:

Jim Butcher – Small Favor (The Dresden Files #10)

Links uz grāmatas Goodreads lapu
Izdevniecība: HarperCollins Publishers
Vērtējums: 4/5
Manas pārdomas
The Saxon Stories sērijas piektā The Burning Land grāmata aptver 892.-893.gadu, kad Veseksu joprojām apdraud jauni dāņu karapulki, un neko nelīdz iepriekš uzvarētās kaujas (un pat šajā grāmatā izcīnītās), ja nevari uzvaras atkal un atkal atkārtot. Kopš iepriekšējās Sword Song grāmatas ir pagājuši pieci gari gadi, kuri Uhtredam šķiet pavadīti sargājot Londonu. Alfrēds jau agrāk bija diezgan slimīgs, bet pēdējā laikā veselība ir pasliktinājusies un aizvien izteiktāk jūtams, ka līdz viņa (dabiskajai) nāvei nav ilgi atlicis. Tieši to pašu sajūt arī uz salas esošie dāņu karavadoņi kā Harald Bloodhair vai Haestan, kuri labprāt pieliktu punktu Alfrēda sapnim par vienotu Angliju. Klīstošas runas par Alfrēda vājumu vai pat baumas par nāvi un Veseksas ievainojamība vilināt vilina jaunus laimes meklētājus.
It kā jau būtu, kam pēc viņa pārņemt troni – Alfrēda vecākais dēls Edvards, neskaitot teorētiski vēl citus kandidātus ar pamatotiem iemesliem, bet Edvards vēl nav radījis savam vārdam spēcīgu reputāciju, un tieši Alfrēda bailes par to, ka pēc viņa nāves viss paveiktais var aiziet nebūtībā, un viņa vēlme ar zvērestu piesaistīt Uhtredu, kalpot Edvardam, kļūst par vienu no ieganstiem, kas liek Uhtredam pakārdināt sevi ar ideju pievienoties dāņiem, kas nebūt nebūtu pirmā un droši vien vēl ne pēdējā tāda iespēja Uhtreda dzīvē.
Nevar noliegt vienu faktu. Iespējamība, ka mūsdienās pastāvētu Lielbritānija, ja saksiešu pusē nebūtu cīnījies Uhtreds, būtu visai niecīga. Vēl jo vairāk, ja iedomājamies izdomāto Uhtredu cīnāmies dāņu pusē, vai arī, ja dāņi spētu labāk sadarboties un koordinēt stratēģiju, tad šodien visticamāk sala būtu viena liela Dāņu zeme. Iespējams, viņa vietu būtu ieņēmis kāds cits brašs karavīrs kā Steapa Snotor, kurš kā Tasmānijas velns var izbrāzties cauri naidniekiem, bet nosarks augstdzimušākas dāmas priekšā, vai Finan – īrs, kuru dažs labs nenovērtē viņa īsā auguma dēļ līdz ir par vēlu. Bet tā jau ir vieta citām spekulācijām vai vēsturiskajiem romāniem. :)
Tikmēr pats Uhtreds piekļūst rokas stiepiena attālumā no sava sapņa, atgūt Bebanburgas cietoksni, kuru, kā arī titulu, pēc viņa piesavinājās tēva brālis. Bet pagaidām nekas vairāk par sapni arī nevar būt, jo viss atduras pret nepietiekošiem resursiem (gan cilvēku, gan finansu), lai atkarotu gandrīz vai neiekarojamās mājas. Var jautri pasmaidīt par ainām no Uhtreda vecumdienām, kad viņu pārņem dusmas par to, ka uzvaras kaujās, izcīnītas galvenokārt viņa līdzdalības dēļ, tiek piedēvētas bezmaz jebkuram citam, bet ne viņam, kādēļ bez žēlastības sadedzina priesteru rūpīgi pārrakstītās vēstures annāles. Kas zin, varbūt saprastu, ja zinātu, ka ir izdomāts tēls. :D
Autors lieliski savij izdomāto un reāli notikušo, tas sanāk tik smalki, ka rodas pat vēlme izlasīt arī kādu non-fiction žanra grāmatu par attiecīgo laika periodu! :)

Links uz grāmatas Goodreads lapu
Izdevniecība: Vertigo
Vērtējums: 3.5/5
Manas pārdomas
Džons Konstantīns ir klasisks raupjais detektīvs ar kārtīgu personīgu problēmu nastu un saviem personīgiem principiem, kas ne vienmēr iekļaujas likuma robežās. Turklāt Konstantīns nav arī nekāds parastais detektīvs, bet gan tāds, kurš labi pārzina pārdabisko un paranormālo būšanu. Sāksim jau ar daudzajiem cilvēku gariem jeb spokiem, kuru nāvē šķiet viņš vaino sevi un kuri ik pa brīdim liek viņam izskatīties kā pamuļķim, kurš sarunās ar sevi. Tā teikt, cilvēki var nesaprast. :) Arī krājuma pirmajā iekļautajā komiksā Hunger, kur Konstantīns dodas uz Ameriku, lai tiktu galā ar nāvīga izsalkuma raisošu dēmonu, nerodas tas pats jaukākais iespaids. Kā arī no krājuma vāka pirmais iespaids par Konstantīnu bija, ka viņš ir kaut kāds kritušais eņģelis.
Lasītājs jau ar pirmajām lapaspusēm tiek iemests baseina dziļajā galā, informāciju par to, kas ir Konstantīns un kur kas vispār notiek, ir jāapgūst lasīšanas gaitā, ja tas nav izdarīts vispirms. Gan no ilustrāciju stila, gan izmantotā papīra materiāla (nav tur nekāds glancētais), pat neapskatoties uz komiksu iznākšanas gadu, var just, ka tas nevar būt nekas īpaši svaigs. Kā neliels piemērs, iekrita acīs aina, kurā kā vien var piesegti plikumi, ko tagad neviens nekautrējas attēlot. Plusiņš par to, ka nav mēģinājuši modernizēt. Līdz šim šāds stils bija redzēts tikai elektroniskā veidā. Savā ziņā patīkama pārmaiņa. Un par darbības vietu liecina gan tā laika politisko notikumu atspoguļojums, gan angļu sarunvalodas pielietojums.
Par garlaicību sūdzēties nevar un nav pat īsti tam laika, jo ik pa brīdim Džons krusto ceļus ar fanātisku kristiešu grupu ar militāru ievirzi The Resurrection Crusade, kā arī ar dēmonu Nergal un viņa savādo un ļoti vardarbīgu grupu, kuru humora pēc nosaucis par The Damnation Army. Savu laiku paņem arī romantiskā stāsta līnijas ievirze. Kā arī tiek skarti tādi nopietni temati kā narkotiku atkarība un Vjetnamas karš.
Nedaudz samulsināja krājuma pēdējie divi Swamp Thing komiksi, bet tā diezgan laba grafiskā novele. Pēc Vikipēdijas noprotu, ka tieši Swamp Thing komiksā Džona Konstantīna tēls pirmoreiz tika iepazīstināts ar lasītāju. Noteikti bija urbānās fantāzijas vibrācijas/sajūtas. Iespējams tādēļ, ka jau labu laiku klausos The Dresden Files sēriju, kādēļ Konstantīns pavisam nedaudz šķita līdzīgs Harijam Drezdenam.

Links uz grāmatas Goodreads lapu
Izdevniecība: Penguin Audio
Vērtējums: 4/5
Manas pārdomas
Kopš Dead Beat Halovīna trauksmainajiem notikumiem pagājis gandrīz gads. Gads, kura laikā Harijs ir ne tikai pamazām iejuties jaunajā amatā kā burvju Baltās padomes Čikāgas reģiona komandieris, bet arī gads, kurā aiz bailēm, ka viņa draugs un Krusta Bruņinieks Maikls sajutīs viņā mītošā kritušā eņģeļa Lasciel garu/ēnu. Bet, kad Maikla meita Mollija lūdz pēc palīdzības, ilgāk izvairīties vairs nav lemts. It kā jau tā Harijam nebūtu darba pilnu roku!
Kārpenteru (Carpenter) ģimenes drama
Mollija, kura jau labu laiciņu vairs nedzīvo ar vecākiem, brāļiem un māsām, vairs nav tā mazā meitenīte, kuru sastapām vairākas grāmatas atpakaļ. Tagad Mollijai ir māti krāsā, kāda nešķistu droša esam pat, lai ēstu cukurvati, un pīrsingi vietās, par kurām Harijs nevēlētos pat domāt attiecībā pret drauga meitu. :D Un tieši Mollijas lūgums, vispirms samaksāt drošības naudu par draugu Nelsonu par vardarbīgu uzbrukumu un pēc tam izmeklēt, kas patiesībā notiek šausmu filmu fanu ‘’SplatterCon!!!’’ saietā, kļūst par iemeslu, lai Harijs atkal tiktu ierauts potenciāli nāvējošos piedzīvojumos, kā arī pārstātu izdomāt attaisnojumus, lai izvairītos no satikšanās ar Maiklu.*
Jau vairākkārt sērijas gaitā esam sastapuši arī Maikla sievu Charity, ar kuru Harijam, maigi sakot, nav tās draudzīgākās attiecības, jo allaž, ar Maiklu kaut kas atgadās, ja tuvumā ir Harijs, kas noteikti nepalīdz kopējās situācijas mierīgam, racionālam un saprātīgam risinājumam. Kā arī grandiozajiem jaunumiem šīs grāmatas gaitā.**
Melnā maģija un ‘’SplatterCon!!!’’
No labvēlīgi noskaņota burvja The Gatekeeper Harijs saņem kriptisku ziņu par tumšās maģijas klātbūtni Čikāgas teritorijā. Un tieši tad, kad Harijs ir gatavs izmēģināt savu jaunāko veikumu – Čikāgas pilsētas identisku modeli līdz pat konkrētu koku atrašanās vietai, tā teikt ‘’mini Čikāgu’’, lai ātrāk un efektīvāk varētu pārmeklēt vairāku miljonu apdzīvoto pilsētu, (uzparikte ar potenciālu uzlaist gaisā pusi kvartāla), zvana Mollija ar savu iepriekš minēto lūgumu. Jāatzīstas, ka ne gluži tādos vārdos, bet vēlamais rezultāts tiek panākts. :D
Par laimi, izmeklēšana drīz vien atklāj, ka vienai lietai ar otru ir visai cieša saistība. Šausmu filmu faniem un saieta rīkotājiem uzbrūk phobopages (pēc izskata kā reāli briesmoņi no šausmenēm), gari no Nevernever, kas barojas ar patiesām, pirmatnējām bailēm. Vien Hariju un lasītāju vēlāk sagaida labs pārsteigums par to, tieši kāda tā ir.**
Un vēl šis tas
No jauna tiek aktualizēta par ideja par kādu spēcīgu, ietekmīgu spēlētāju vai indivīdu grupu no aizkulisēm, kuru Harijs un viņa skolotājs un mentors Ebenezer McCoy draudoši nodēvē par Black Council kā pretstatu burvju pārstāvētajai Baltajai. Un vai tik arī aiz šajā grāmatā aprakstītā pa lielam nestāv, kāds izveicīgs manipulators. Jau šķita, ka šī stāsta līnija pēc pirmajām pāris grāmatām būs piemirsta un atstāta nebūtībai. Kas zin, varbūt viņi ir tik spēcīgi, ka pat ir atbildīgi ar par joprojām nerimstošā kara aizsākšanu starp vampīriem un burvjiem?
Interesanti bija arī klausīties par Hariju un Mērfiju. Par to, vai ir potenciāls darba attiecībām pārtapt par kaut ko vairāk? Un vai ir vērts riskēt to sabojāt? Kā arī, kāda gan būtu Harija rīcība, ja lielajā bildē atgrieztos Sjūzena?
********Apzināto maitekļu zona********
*Labākais, ka bailēm nebija pamata, jo Maikls toreiz redzēja, kā Harijs iejaucās un pieskārās monētai, lai to nejauši neizdarītu viņa dēls, un nojauta par tā sekām. Interesants ir arī ideja un Harija tūlītējā reakcija par to, ka, ja Harijs vēlas, lai Lasciel pazustu, viņam ir ‘’tikai’’ jāatsakās no maģijas izmantošanas.
** Izrādās, ka Mollija no mātes, kura no maģijas reiz atteikusies, par ko Maikls neko nezina, ir mantojusi burves talantu, turklāt visai iespaidīgu. Par laimi, Harija iejaukšanās ir laicīga, un Mollijas rīcības sekas neapzinātas, kaut arī motivēta ar labiem nodomiem, un viss kopā ar vēl šādiem tādiem faktoriem, palīdz pārliecināt White Council, ļaut Mollijai kļūt par Harija mācekli. Bet atbildība uz Molliju šķiet ir vēl lielāka, jo, ja viņa tomēr pakļaujas tumšās puses kārdinājumam, tad mirs abi. Būs interesanti, kā autors risinās sērijā tālāk Mollijas kā burvja Harija mācekles statusu, turpmākajās sērijas grāmatās.

Pirmdienas teikumā izceļu teikumu no tā, ko pašlaik lasu vai nesen esmu lasījis.
Because you are a stupid, weak cretin who can’t resist screwing himself up, we are on the verge of mass demonic possession in of the foremost population centers of the globe!
Jamie Delano, John Ridgway, Alfredo Alcalá – Hellblazer: Original Sins (Hellblazer #1)
Ja neskaita devīto The Dresden Files sērijas grāmatu Proven Guilty, tad šī nedēļa lasīšanas ziņā sanākusi pavisam pašvaka. Tad jau redzēs, vai arī nākamnedēļ ies līdzīgi, bet tā plāni nemainīgi no iepriekšējās nedēļas. :)
Izlasīju:
–
Noklausījos:

Jim Butcher – Proven Guilty (The Dresden Files #8)
Plašāka atsauksme rīt, parīt, vēlākais aizparīt.
Lasu:

Bernard Cornwell – The Burning Land (The Saxon Stories #5)

Jamie Delano, John Ridgway, Alfredo Alcalá – Hellblazer: Original Sins (Hellblazer #1)
Klausos:

Jim Butcher – White Night (The Dresden Files #9)
Lasīšu:

Bernard Cornwell – Death of Kings (The Saxon Stories #6)

Jamie Delano, David Lloyd, Richard Piers Rayner, Mark Buckingham, Bryan Talbot – Hellblazer, Volume 2: The Devil You Know (Hellblazer, New Editions, #2)
Klausīšos:

Jim Butcher – Small Favor (The Dresden Files #10)

Pirmdienas teikumā izceļu teikumu no tā, ko pašlaik lasu vai nesen esmu lasījis.
The way to wealth is to become a Christian bishop or a monastery’s abbot and thus be imbued with heaven’s permission to lie, cheat, and steal your way to luxury.
Bernard Cornwell – The Burning Land (The Saxon Stories #5)
You must be logged in to post a comment.