John U. Bacon – The Great Halifax Explosion: A World War I Story of Treachery, Tragedy, and Extraordinary Heroism
Manu viedokli varat izlasīt šeit
Autors: poseidons99
Peter F. Hamilton – Judas Unchained (Commonwealth Saga #2)
Links uz grāmatas Goodreads lapu
Izdevniecība: Macmillan
Manas pārdomas
Otrās Commonwealth Saga sērijas grāmatas pamatā ir divi lieli sižeti (viens sākotnēji saistošāks par otru), kuri reizē ar daudziem mazākiem pavedieniem noslēgumā meistarīgi tiek savīti kopā.
Viens no tiem saistīts ar, cik zināms, vienīgo citplanētiešu Primes sugas pārstāvi – MorningLightMountain (MLM), jo pārējos kā konkurentus paša eksistencei ir iznīcinājis. Vienā vārdo šo indivīdu varētu raksturot par inteliģentu vīrusu; tā vienīgais pastāvēšanas mērķis ir izplest savu ietekmes teritoriju un nogalināt pilnībā jebkādu citu dzīvības formu. Daudzi cilvēku domāšanas koncepti un termini tam ir sveši un nepazīstami; kompromiss, lai eksistētu miera apstākļos ar citiem, jo resursu un rūmes plašajā Visumā taču pietiek visiem, vai, kā ilgtermiņā plānot izmantot planētu atjaunojamos resursus, u.c. tam neeksistē. Rezultātā atliek šķietami tikai viens notikumu attīstības scenārijs. Militārs konflikts starp abām rasēm uz dzīvību un nāvi, vietas pietiek tikai vienam un pēc 23 planētu un miljoniem cilvēku dzīvību zaudēšanas cilvēce nedomā tā vienkārši padoties.
Šķietami, jo Ozijam pēc atgriešanās no Silfen ceļu izstaigāšanas un viena pieauguša elfa sastapšanas ir citas idejas par potenciālu problēmas risinājumu.* Par spīti nepārprotamiem MLM nodomiem, veselas sugas iznīcināšanu no eksistences Ozijs atbalstīt nespēj. Interesantāk gan bija paskatīties uz viņa kompanjonu Oriona, kuram organismā nav nekādu iestrādātu tehnoloģiju, pirmo saskarsmi attīstīto Commonwealth, jo dzimtā planēta ir viena no tām, kur cilvēki devās, lai no tā tiktu prom, un uz citplanētieša Tochee plašāku iepazīšanos ar cilvēku kultūru kā tādu. No citām mazajām sižetu līnijām gribētos izcelt Melāniju un viņas sadarbību ar cilvēku radīto mākslīgo intelektu SI, bet tagad daudziem rodas jautājumi, vai SI dienas beigās joprojām darbojas cilvēku interesēs, un, runājot par mākslīgajiem intelektiem, neliela vilšanās, ka The High Angel šajā grāmatā tiek pieminēts tikai tā starp citu. Vēl interesanta šķita ‘’atdzīvinātā’’ astronoma Dudley Bose sastapšanās ar aizbēgušo prime motile(MLM pats ir nekustīgs, un izmanto dažādus kustīgos ~’’klonus’’ dažādām funkcijām), kurā mitinās ‘’vecā’’ Dadlija personība/atmiņas.**
Otrs (abu) masīvo grāmatu caurvijošais sižets ir par leģendām apvīto citplanētieti Starflyer un viņa cilvēku aģentiem, kuri 130 gadu garumā kopš slavenās tārpeju laupīšanas ar Bradley Johansson priekšplānā, kas ļāva radīt Guardians of Selfhood, ir ietekmējuši lielās politikas nopietnos lēmumus, bet tikai tagad Guardians of Selfhood vairāk kā gadsimtu skandinātie brīdinājumi no izdomātām pasakām iegūst plašākā sabiedrība un augstajos krēslos sēdošajiem taustāmu realitāti. Diži nenomaitekļojot Starflyer patieso identitāti un izcelsmi, var piebilst, ka to labi izskaidro tās (dažas no) nodaļām, kuras to lasīšanas brīdi varbūt būtu gribējies izgriezt.
Ar Commonwealth Saga dualoģiju autors pārbauda lasītāja atmiņas un uzmanības spējas, jo, ja vēl Pandora’s Star laikā šķita, ka tieku visam +/- līdzi, tad jau ar Judas Unchained sanāca piepūlēties tā pavairāk, lai varētu notiekošajā noorientēties.
********Apzināto maitekļu zona********
*MLM uzliktais spiediens uz cilvēces izdzīvošanas izredzēm un sekojoši straujais temps, kurā tiek radīta bumba, kas liek zvaigznei ieiet neatgriezeniskā supernovas procesā, ir kā apstiprinājums idejai, ka bez stresa kaut ko zaudēt (ne tikai militāri) ir jāpārvar lielāka iekšēja pretestība to uzsākt darīt. Gluži tāpat kā ar kosmosa kuģiem pirms Dyson pair zvaigžņu atklāšanas un Primes uzbrukumiem.
**Tik drīz nedomāju lasīt The Void triloģiju, kura norisinās šajā pašā Visumā vien kādus 1000 gadus tālākā nākotnē, bet būtu interesanti, ja tiktu atklāts, vai Dadlija prime motile idejai, par MLM domāšanas izmainīšanu, iesējot palēnām tam svešus konceptus, zem atjaunotās sfēras, būtu veiksmīgs rezultāts.
John U. Bacon – The Great Halifax Explosion: A World War I Story of Treachery, Tragedy, and Extraordinary Heroism
Links uz grāmatas Goodreads lapu
Izdevniecība: Harper Audio
Manas pārdomas
Lielākā eksplozija cilvēces vēsture pēc nomestajām atombumbām uz Japānas notika klusā 1917.gada 6.decembrī. kas Kanādas (tad vēl tiešas Lielbritānijas pakļautībā) ostas pilsētu Halifaksu līdz nepazīšanai. Postaža ir vienlīdz prātam neaptverama cilvēku upuru ziņā – aptuveni 1,6 tūkstoši mirušo jau no sprādziena vien, astoņi līdz deviņi tūkstoši dažāda smaguma pakāpes ievainoto, no kuriem daudz ir ar stikla lauskām, un vēl vairāk bez pajumtes palikušo, kuru mājas iznīcina sprādziena radītais triecienvilnis vai pēc tam no krāsnīm izcēlušies neskaitāmie ugunsgrēki.
The Great Halifax Explosion varētu iedalīt trijās daļās. Pirmajā tiek ieskicēta globālā situācija saistībā ar ieilgušo (Pirmo) pasaules karu un Halifaksas loma tajā, kā arī pāris halifaksiešu puišu vēstules, kurās dažs labs cer uz pietiekamas nopietnības ievainojumu, lai tiktu prom no drausmīgajām tranšejām; pat darbs aiz papīru kaudzēm pie rakstāmgalda vairs nešķiet nekas traks.
Otrajā galvenā uzmanība atvēlēta personām, kuras tieši vai netieši ir bijušas atbildīgas gan par munīcijas un sprāgstvielu pārpildītā kuģa SS Mont-Blanc sadursmi ar SS Imo, un dažādajiem apstākļiem, kas pie tā noveda. Gan par cilvēkiem, kuri bija informēti par SS Mont-Blanc bīstamo kravu, bet nepapūlējās pabrīdināt citus, ņemot vērā, ka kara apstākļu dēļ kuģi ‘’nereklamē’’, ka uz tiem ir sprāgstvielas, lai nekļūtu par mērķi Vācijas zemūdenēm, gan par notikumu gaitu 6.decembra rītā līdz lielajam sprādzienam.
Trešo tad atvēlētu plašajiem palīdzības pasākumiem. Ja pirms tam starpvalstu attiecības ar ASV par draudzīgām nenosauksi, ko izsauc ASV neitrālā pozīcija militārajā konfliktā un draudi par Kanādas teritorijas aneksiju, tad ASV palīdzība un galvenokārt no Bostonas (+/- līdzīgā attālumā pa dzelzceļu kā Montreāla) to pilnībā izmaina, ko dīvaini būtu saukt par katastrofas ‘’pozitīvo efektu’’. Prieks, ka garām bez atzinības netiek palaisti arī vietēji Halifaksas (izdzīvojušie) iedzīvotāji un varoņi, kuri pacēlās pāri postažas radītajām grūtībām un sērām, lai palīdzētu līdzcilvēkiem un svešiniekiem.
Fascinējošs stāsts, kas tomēr ir bijis pārāk mazs, lai būtu spējis iekļūt manās vēstures stundās. Šeit īss video par pašu kuģu sadursmi un tā sekām, tālāk gandrīz 3x garāks un līdz ar to detalizētāks video un visbeidzot 1997.gada dokumentālā filma.
Izlasīju, lasu, lasīšu #105 (04.12- 17.12)
Šķiet šāds divu nedēļu kopsavilkums strādā labāk + arī mazāks pašam sev uzliktais stress, ja konkrēti vienā nedēļā nekas nav izlasīts līdz galam.
Lai būtu drošs, ka sasniegšu šī gada maģisko skaitli (152), izlīdzējos ar pirmajiem diviem grafiskās noveles Injection krājumiem, kā arī esmu vienas grāmatas attālumā pēc otrās Svešzemnieces sērijas ”Spāre dzintarā” un divu dokumentālo grāmatu (viena par medūzām, otra par lielo Halifaksas sprādzienu Pirmā pasaules kara laikā) noklausīšanās.
Uz šo brīdi plānojos, ka nākamo divu nedēļu laikā pabeigšu tikai Judas Unchained, lai nākamo gadu iesāktu ar gan ar jau Lasīšu/Klausīšos sadaļā pieminētajām grāmatām, gan ar trim grafisko noveļu sērijām – Descender (pirmie četri krājumi), American Vampire (pirmie seši) un Saga (attiecīgi sestais un septītais krājums).
Izlasīju:
Warren Ellis, Declan Shalvey, Jordie Bellaire – Injection, Vol.1 and Vol.2 (Injection #1-2)
Noklausījos:
Diana Gabaldon – Dragonfly in Amber (Outlander #2)
Juli Berwald – Spineless: The Science of Jellyfish and the Art of Growing a Backbone
John U. Bacon – The Great Halifax Explosion: A World War I Story of Treachery, Tragedy, and Extraordinary Heroism
Lasu:
Peter F. Hamilton – Judas Unchained (Commonwealth Saga #2)
Brandon Sanderson – The Way of Kings (The Stormlight Archive #1)
Klausos:
Robert Jordan – The Shadow Rising (The Wheel of Time #4)
Lasīšu:
Hennig Mankell – Faceless Killers (Kurt Wallander #1)
Klausīšos:
Yuri Slezkine – The House of Government: A Saga of the Russian Revolution
Diana Gabaldon – Dragonfly in Amber (Outlander #2) (Audio book)
Links uz grāmatas Goodreads lapu
Izdevniecība: Recorded Books
Manas pārdomas
Priekš Svešzemnieces grāmatu sērijas (vai seriāla) superfaniem Dragonfly in Amber lasīšana var iesākties ar zināmu šoka devu (kā šeit), jo grāmatas ievadā Klēra 1968.gadā kopā ar 20 gadīgo meitu Briannu no ASV atgriežas Skotijā, lai noskaidrotu, ko vēsture stāsta par Džeimiju un viņa Lelibrokas ļaudīm, bet galvenokārt, lai meitai atklātu viņas bioloģiskā tēva patieso identitāti. Lai to paveiktu Klēra un Brianna dodas pie mācītāja audžudēla un vēsturnieka Rodžera Veikfīlda (ar patieso izcelsmi no MacKenzie klana), un kaut arī ‘’Svešzemniecē’’ nesastapt mīlestību no pirmā acu skatiena (un labi, ka tā), tomēr mājienus par neizbēgamo Rodžera un Briannas ceļu pa romantisko mīlas taku grūti palaist garām. Nebūt nevaru lepoties ar izmisuma pilnu reakciju uz romāna sākumu; pat nebūtu vilšanās, ja uz to būtu bijis fokuss šajā grāmatā.
Tomēr tā nebūt nenotiek, un romāns pamatā turpina no vietas, kur noslēdzās Outlander, kad Klēra un Džeimijs ir spiesti doties uz Franciju gan pašu drošības labad, gan, lai izmantotu nelielās Klēras priekšzināšanas par skotu klaniem postošo Culloden kauju un mēģinātu novērst neveiksmīgo sacelšanos pret Anglijas troni. Abiem nākas diendienā izmanīgi lavierēt izmanīgi pa aristokrātu aprindām un pie reizes atstāt iespaidu uz Francijas karali Luiju XV, lai pastāvētu pat nelielākā iespēja novērst katastrofu, un pie reizes netikt apsūdzētiem pretendenta prinča Čārlza Edvarda Stjuarta nodevībā. Interesantākais jaunais tēls šķita puika Fergus, kuru Džeimijs sākotnēji nolīgst, lai viņš uz laiku ‘’aizņemtos’’ Čārlza vēstules, bet maz pamazām kļūst sirdij tuvs gan Džeimijam, tā Klērai.
‘’Spāres dzintarā’’ vēsturiskās daļas kvalitāte nav cietusi gandrīz nekādus zaudējumus salīdzinoši ar sērijas atklājēju, un to pašu, neieslīgstot debatēs par dažu labu rīcību no Džeimija puses vai to, ka Klēra to pieņem, var teikt arī par romantisko pusi/Džeimija un Klēras attiecībām. Pat ja šis tas, kā Francijas karaļa iesaistīšanās romāna darbībā, ir tā patālāk no varbūtējo notikumu realitātes, tad Diānas Gabaldones valodas stils apvienojumā ar audio izpildījumu ātri vien ļauj to piemirst.
Juli Berwald – Spineless: The Science of Jellyfish and the Art of Growing a Backbone (Audio book)
Links uz grāmatas Goodreads lapu
Izdevniecība: Penguin RandomHouse audio
Manas pārdomas
Spineless: The Science of Jellyfish and the Art of Growing a Backbone ir reizē autores Juli Berwald memuārs par viņas ceļu uz medūzu pasauli un pieaugošo fanātisko apsēstību ar tām, kad galu galā tiek pārvarēti dažnedažādākie šķēršļi un grūtības, lai pieliktu savu roku šo maģisko radību izpētē, kas, gan aplamu pieņēmumu dēļ, gan rezultējoša finansējuma trūkuma dēļ (kā arī no cilvēku skaita kā tāda, kas to darītu), nav noticis ar pārlieku lieliem apgriezieniem. Viens gan jāsaka, ka autorei ir kārtīgi noveicies ar saprotošu ģimeni, kura ar sapratni reizēm piecieš sajūsmu pilnas lekcijas un citādus ar medūzām saistītus izgājienus.
Bieži vien mediji, lai savāktu vairāk klikšķu, ar skaļiem virsrakstiem pievēršoties sensacionālākām detaļām, palaižot garām kopainu. Ja biežāk novēro medūzu ‘’saziedēšanu’’(blooming), jau tiek celta trauksme par ļaunuma iemiesojumiem, kas ar dzelošajiem taustekļiem bez maz vai pārņems pasaules varu. Interesanti bija klausīties par medūzu un klimata pārmaiņu savstarpējo mijiedarbību, kā neilgtspējīgo zivju pārzvejošanas vai kuģu balasta ūdeņu un invazīvo sugu ietekmi uz okeānos un jūrās sastopamo dzīvnieku dažādību, koraļļu stāvokli u.c. Personīgi zināju par to, ka kukaiņi būs ‘’nākotnes ēdiens’’, bet grāmatā sastopamās kulinārijas detaļas pārliecināja neatteikties no iespējas, ja tāda rastos, nobaudīt kādu medūzu. :D
Gluži kā šajos nelielajos video (te, šeit un šiten), tā arī Spineless pasniegtā informācija būs viegli saprotama arī nepārzinot tematiku. : ) Diemžēl par pārsteidzošo un resursus prasošo mugurkaula evolucionāro rašanos pasaulē, kuru lielākoties klāj ūdens, gan bija mazāk kā cerēts.
Ja nu gadījumā temats šķiet vismaz kaut cik saistošs un non-fiction žanrs nebaida, tad šeit ir iespējams noklausīties 10 minūšu paraugu.
Warren Ellis, Declan Shalvey, Jordie Bellaire – Injection, Vol.1 and Vol.2 (Injection #1-2)
Links uz grāmatas Goodreads lapu
Izdevniecība: Image Comics
Manas pārdomas
Piecu (dažādi pēc etniskās izcelsmes un ar atšķirīgu kultūru) cilvēku grupai, kur katrs ir apveltīts ar neparastu talantu, nosauktai par Cultural Cross-Contamination Unit jeb vienkārši CCCU reiz tika dots uzdevums ieslīgt prāta vētrā un padomāt par nākotni un tehnoloģiju attīstību. Beigu beigās viņi nonāk pie secinājuma, ka ne visai tālā nākotnē iestāsies garlaicīga stabilitāte ar ļoti lēnu vai vispār nekādu izaugsmi. Risinājums – dot mākslīgajam intelektam nelielu piešprici un apvienot to ar reāla cilvēka garu/spoku, cerot uz to labāko, ka kontrole pār to netiks izlaista no rokām! Uh, kā jau vienmēr, gribot to labāko, sanāk makten liela šmuce, kuru nu tagad gan kopīgiem spēkiem, gan katrs individuāli CCCU cenšas tikt galā.
No sākuma bija nedaudz neskaidri, kad ‘’tagadne’’ mijas ar atmiņu, jo atverot pirmā krājuma vāku, lasītājs uzreiz tiek iemests stāstā, un krājums pa lielam paiet reizē, lai iepazītos ar pasauli un tās varoņiem, un vienlaikus tas neļauj noplakt interesei par dīvaini intriģējošo un arīdzan drusku baiso Injection pasauli. Kā uz to šajā video norāda autors Warren Ellis, kam var piekrist, ka mēs faktiski dzīvojam zinātniskajā fantastikā, kur nopietni ziņu portāli publicē rakstus par zombiju zvaigznēm, un talantīgiem valodas meistariem atliek vien smelties ideju. : ) Zinātne apvienojumā ar pārdabisko visā tā krāšņumā arī mākslinieku
Otrais krājums principā seko līdzi detektīvam Vivek Headland (tā kā Šerloka Holmsa stilā, kurš saskata vissīkākās detaļas un likumsakarības), kuram dienā, kad klients ierodas sakarā ar pazudušu dēlu, no ierastā piegādātāja atsūta dēļa gaļas gabalu (bicepss, un starp citu pēc Viveka vārdiem ideāli sagatavots) ;traģiskāk, ka sieva mirusi nelaimes gadījumā vien sešas nedēļas pirms tam. Un sekojot pavedieniem pa pēdām, nav diži ko brīnīties, kad atklājas Injection pieliktais pirksts!
Cik var spriest pēc trešā krājuma vāka, tad sekojoši fokuss pāries uz Brigid Roth – guru visā, kas saistīts ar datoriem un elektroniku. Vēl no CCCU jāpiemin profesore Maria Kilbride, slepenā aģenta iemiesojums Simon Winters un ar burvju spējām sajaucamu Robin Morel, kura aspektā būtu interesanti uzzināt vairāk par The Otherworld un nešaubos redzēsim vairāk arī par viņa jauno darba vietu The Breaker’s Yard, kur līdz letālam notikumam strādājuši gan Robina māsa un māte, gan arī senči iepriekšējās paaudzēs. Šādu tradīciju Robins nedomā turpināt!
Stephen King – Under the Dome
Links uz grāmatas Goodreads lapu
Izdevniecība: Simon & Schuster
Manas pārdomas
Vienā jaukā oktobra dienā pāri Chester Mills(saīsināšu uz CM) pilsētiņ un tās tuvāko teritoriju nolaižas caurspīdīgs kupol, kas, neskaitot gaismu un skaņu, gandrīz neko citu nelaiž sev cauri, tādejādi padarītas CM iedzīvotājus par nosacītiem cietumniekiem ar ierobežotiem resursiem un par sava veida realitātes šovu pārējai pasaulei, bez iespējas pamest pilsētu un tās iemītniekus, lai nomainītu ainavu.
Jau ir pagājis zināms laiks kopš noslēdzās piecu sezonu ilgušais seriāls (skatījos reizē ar epizožu iznākšanu), un iemesls tādai aizkavei šķiet drīzāk meklējams grāmatas apjomā (kā nekā virs 1000lpp), nevis aiz bažām, ka seriāls, kurā citplanētiešu uzrašanās bija daudz manāmāka un vairāk no zila gaisa paņemta versija. Pat negribot sanāca gan salīdzināt, gan personāžus iztēloties pēc attiecīgajiem aktieriem, bet ir jau sākuma un tā līdz beigām ir pietiekami daudz atšķirību, lai varētu pa savam izbaudīt abus divus un nejusties, ka viens samaitekļotu otru.
Viens no galvenajiem labajiem tēliem ir Dale Barbara jeb pēc iesaukas Bārbijs, Irākas kara veterāns, kuru lielākā daļa CM iedzīvotāju par spīti vairāku mēnešu darbam vietējā ēstuvē kā pavāram joprojām uztver kā jauniņo iebraucēju, kādēļ CM otrajam priekšsēdētājam Lielajam Džimam (par viņu bik vēlāk) ir tik viegli noskaņot sabiedrību pret Bārbiju. Starp citu tieši pirms kupola uzrašanās Bārbijs bija ceļā prom no CM uz neatgriešanos, plus nesekmīgi centās nostopēt garām braucošu auto; notikums, kuru atsaukt prātā ar frāzi ‘’ja vien…’’. Turklāt iemesls pilsētas pamešanai ir nesena sakaušanās ar Lielā Džima dēlu Junioru un viņa draugiem, dodot liekus iemeslus, lai nonāktu Lielā Džima melnajā sarakstā, kas sevis labklājības vārdā nav neviena interesēs. Ja vēl Bārbijam pašam kā tādam ir līdera dotības, tad šajā jautājumā izvēles brīvība tiek atņemta brīdī, kad pats ASV prezidents nozīmē Bārbiju par galveno, ar kuru ārpasaule sazināsies ar CM, atjaunojot viņu armijā par pulkvedi un norīko pārņemt varu no pilsētas valdes.
Lieki būtu teikts, ka Lielais Džims un grāmatas galvenais ļaundaris (slīpēts politiķis, lietotu auto tirgotājs, ‘’narko’’ boss, kā arī liekulīgas reliģiozitātes kalngals), par to nav sajūsmā. Sliktākais priekš CM iedzīvotājiem, ka ar katru mirkli Džimam kupola esamība un rīcības brīvība, ko tas sniedz (jo ko gan kāds no ārpuses var viņam padarīt), patīk arvien vairāk. Meistarīgi tiek izmantots cilvēku apjukums un bailes no nezināmā, kas būs, lai ļaunprātīgi izmantotu vēlētāju uzticēto varu sava labuma gūšanai. Viņam aktuāls ir mērķis nevis sniegt palīdzību, bet uzurpēt pēc iespējas neierobežotāku varu un novākt no ceļu jebkuru, kurš ir pret viņu; turklāt pasargāti nav arīdzan vienā brīdi esoši ‘’draugi un sabiedrotie’’. Par cik idejiski grāmatu Kings jau mēģināja uzrakstīt 1976.gadā, tad šaubos vai nedaudz saskatāmā līdzība ar pašreizējo ASV prezidentu bija viņam prātā.
Pie vērā ņemamiem personāžiem būtu jāpieskaita arī avīzes redaktoru (un pārliecināta republikāne) Džūlija, ārsts Rastijs un jauniešu trio (Džo, Norija un Benijs), kuru stāsta līnija bez īpaši lielām drāmām un pārliekas romantizēšanas bija viens no interesantākajiem.
Kaut arī Under the Dome nav simtprocentīgs šausmu romāns, bet pārmest Kingam par šausmu uzdzenošu elementu trūkumu, vairāk tieši cilvēku rīcības ziņā, pārmest gan nevar. Pārsteidzošs ir temps, cik ātri viss CM sāk pasliktināties; nav vajadzīga pat nedēļa, lai cilvēki paši citiem un sev dzīvi padarītu par elli. Tikpat labi varu iedomāties mierīgu, sakarīgu pilsēteli ar prātā veseliem priekšsēdētājiem, kura, pielietojot veselo saprātu, varētu izvilkt ilgāk. Nenoliegšu, ka beigas Kings varēja tā nesasteigt, bet nav jau arī tā, ka tāds kupola izcelsmes variants netika pieminēts. Turklāt nešķita, ka Kings būtu licis uzsvaru uz šo aspektu; un pat ne uz to, uz kādu rīcību katrs ir spējīgs ekstremālos apstākļos, kā tas varētu šķist, bet, kā to pats autors uzsver šajos divos video – uz klimata pārmaiņām, jo lielā mērogā mēs visi dzīvojam zem kupola bez iespējām pamest šo planētu.
Pirmdienas teikums #177
Pirmdienas teikumā izceļu teikumu no tā, ko pašlaik lasu vai nesen esmu lasījis.
He reached for his pouch and the spheres it contained, but then hesitated when he saw more of the blue lights ahead: a pair of Stormlight lamps hanging on the wall, brilliant sapphires glowing at their hearts.
Brandon Sanderson – The Way of Kings (The Stormlight Archive #1)
Izlasīju, lasu, lasīšu #104 (20.11- 03.12)
Nedaudz iemetot aci Goodreads izaicinājuma progresā, tika pieņemts lēmums izlasīt divus H.P. Lovecraft stilā iedvesmotus Alan Moore komiksus ar pārdabiskā un šausmu pieskaņām. Izbaudīju gan vienu, gan otru. :) Visticamāk vismaz šobrīd no iknedēļas kopsavilkuma pāriešu uz ik pa divām, ja jau šādi sanāk otro reizi.
Vakar sanāca pabeigt arī Stīvena Kinga ”Zem kupola”. Jāsaka, ka esmu redzējis visas TV seriāla sērijas un pat negribot sanāca gan salīdzināt, gan personāžus iztēloties pēc attiecīgajiem aktieriem, bet ir jau sākuma un tā līdz beigām ir pietiekami daudz atšķirību, lai varētu pa savam izbaudīt abus divus un nejusties, ka viens samaitekļotu otru.
Tagad kā nākošo e-grāmatu uzsāku The Way of Kings; salīdzinoši neliels progress ar Judas Unchained, bet līdz nākošajam kopsavilkumam Dragonfly in Amber noteikti būs pabeigts.
Šomenēs izšķīros izmantot Audible audio grāmatu pakalpojumus (divas pa mēnesi), kādēļ esmu uzsācis klausīties dokumentālo grāmatu un vienlaikus Juli Berwald memuāru par medūzām, par kuru labus vārdus (vismaz to saņemot) dzirdēju no Steve Donoghue.
Izlasīju:
Allan Moore, William Christensen, Jacen Burrows – Providence Act 1 (Providence #1-4)
Allan Moore, Anthony Johnston, Jacen Burrows – Neonomicon (Moore’s Cthulhu Mythos)
Stephen King – Under the Dome
Noklausījos:
–
Lasu:
Peter F. Hamilton – Judas Unchained (Commonwealth Saga #2)
Brandon Sanderson – The Way of Kings (The Stormlight Archive #1)
Klausos:
Diana Gabaldon – Dragonfly in Amber (Outlander #2)
Juli Berwald – Spineless: The Science of Jellyfish and the Art of Growing a Backbone
Lasīšu:
Hennig Mankell – Faceless Killers (Kurt Wallander #1)
Klausīšos:
Robert Jordan – The Shadow Rising (The Wheel of Time #4)
You must be logged in to post a comment.