Young Adult

Iepalicēji #41

Iepalicēju raksts ir mājvieta gan darba, gan neliela slinkuma dēļ iekavētiem individuāliem rakstiem, gan apzināts galamērķis grāmatām, par kurām pēc to izlasīšanas diži daudz nemaz neatrodas ko teikt.

***

Dust & Decay (Rot & Ruin #2) by Jonathan Maberry

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Pagājis aptuveni pusgads kopš Benijs, viņa vecākais brālis Toms un vēl daži sabiedrotie/draugi pieveica noziedznieka, kas sevi sauca par atlīdzību mednieku, Charlie Pink-eye bandu. Diemžēl ar to vien nav pieticis, lai pārējie līdzīgi domājoši un noskaņoti Toma kolēģi pārtrauktu savas darbības. Ne tikai tas, bet Čārlija atstāto vietu tikpat ātri cenšas ieņemt kāds vēl nežēlīgāks personāžs.

Noslēdzoties pirmajai grāmatai, Benijs un Niksa (viens no tiem draugiem) debesīs uz brīdi pamanīja lidmašīnu, bet tikpat ātri tā jau bija prom. Tomēr savu darbu tā padarīja un iesēja Benija un Niksas prātos domu, ka kaut kur eksistē pilsētas, kopienas, kuras spējušas saglabāt tāda veida tehnoloģijas. Ideja, ka jāpamet pašu mazā pilsēta un jādodas prom ir dzimusi. Diemžēl par to, ka Toms dosies līdzi ir padzirdējuši arī pieminētie bandīti un tie tik berzē rokas, gaidot brīdi, kad galvenais bieds pazudīs.

Tā nu izvēršas melnbalta, sīva un skarba cīņa starp labo un slikto, kurā Benijam nākas pieaugt vēl vairāk, kā Rot & Ruin ietvaros. Kamēr liela daļa pilsētnieku apzināti izvēlētā neziņā turpina dzīvot aiz šķietami drošajām sienām un nav neko darījuši, lai ņemtu vērā Toma padomus viņa slikto kolēģu izskaušanas nolūkos.

Loģisks, ticams notikumu turpinājums Rot & Ruin sērijā autora Jonathan Maberry izpildījumā. Pa ilgiem laikiem YA žanra pārstāvis, kam varētu pievērsties kā nākas.

***

City of Ashes (The Mortal Instruments #2) by Cassandra Clare

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Walker Books

Manas pārdomas

Klarisas un Džeisa tēva Valentīna griba iegūt vēl lielāku spēku. Izmanto vēlēšanos ar spēku mainīt Shadowhunter padomes darbību, jo citas iespējas nesaskata, lai izskaustu nevajadzīgu iecietību pret pārdabiskām būtnēm kā vampīriem un vilkačiem un mobilizētu ēnu medniekus cīņai pret dēmoniem. Kaut arī nesaskata pretrunas, ja pats izmanto dēmonus mērķa panākšanai.

Mortal Cup Valentīnam kalpos ilgtermiņā, bet, lai gūtu ātrāku uzvaru nepieciešami papildspēki. Tādējādi kā nākamo instrumentu ļaundaris Valentīns noskatījis Soul Sword, kuru gan ar rituāla palīdzību vispirms no labo spēku ieroča jāpadara samaitātu, ko cer panākt upurējot tam četru dažādu radību (vilkatis, feja, vampīrs un burvis/warlock) bērnu asinis. Tas tā kā skaitītos pamata sižets, kam būtu jānodarbina visu iesaistīto prātus, bet tad City of Ashes nevarētu sevi saukt par kārtīgu YA fantāziju.

Attiecību mudžeklis starp Klarisu un Džeisu, pat pēc desmitgades pārsteiguma, ka abi ir brālis un māsa, neatvieglo faktu, ka jūtas vienam pret otru radās pirms šīs vēsts. Tam vēl pa vidu Klarisas agrās bērnības dienu draugs Saimons, kurš cer, ka nu beidzot lemts abu attiecībām kļūt par ko vairāk. Ja pienācīgai drāmai vēl ar to nepietiktu, tad atliek vēl Saimonam gandrīz nejauši pārtapt par vampīru, lai dramatisma līmenis būtu pārsātināts līdz malām.

Diemžēl sērijas turpinājumā neseko pienācīgs maģijas rūnu spēka avota izskaidrojums, arī to pielietojums uz tā lietotāju ķermeņiem šķietami atstāj vien labvēlīgu iespaidu. Ne miņas, no kā un kurienes tiek ņemti resursi, daža laba medicīniska rūna tiek lietota kā ibumetīns. Pašiem tēliem maģija ir pašsaprotama, bet lasītajam vien jāpieņem, ka tā notiek.

Kritiskāk gribas paskatīties arīdzan pret tēliem. Attiecībā uz jaunpienācējiem īpaši izceļas Inkvizatora amata tēls, kas robežojas ar parodijtēlu tās acīmredzami labajiem tēliem kavējošās, pat kaitējošās darbībās, aiz kurām slēpjas savtīgi motīvi, kas galu galā palīdz vien sērijas ļaundarim Valentīnam. Grūti pateikt, vai tas galvenokārt, ka Inkvizators ir pieaugušais, ka viņai tāda loma piešķirta, kas tīņus nesaprot, bet neizslēgtu tādu varbūtību.

***

The Story of a New Name (The Neapolitan Novels #2) by Elena Ferrante

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

The Story of a New Name turpina stāstu no galvenās varones Elenas perspektīvas gan par pašas, gan draudzenes Lila dzīvi. Turpinājums līdzīgā marienē, kā My Brilliant Friend, bet, zūdot novelitātei un jaunajai videi, tēliem, personīgi prasījās, kas vairāk kā teju gandrīz tas pats, kas pirms tam.

Protams, notikumi neatkārtojas, dzīve turpinās, bet skolas ikdienu drāmai aizejot vairāk fonā (drusku radās jautājumi par skolas sistēmu un konkrētiem galveno varoņu, viņu vienaudžu vecumiem), galveno lomu ieņem kaislības attiecību un mīlestības frontē, kurā Elena nemitīgi salīdzina sevi ar draudzeni, vai vismaz tā šķiet, un kurai jau no laulību dienas dzīve ar vīru nesagādā diži lielu prieku.

Būs jāizlasa, jānoklausās, kāds žanra pārstāvis, kas sirdij tuvāks, pirms turpināt ar sērijas trešo grāmatu Those Who Leave and Those Who Stay, it īpaši, ja arī tā sarakstīta līdzīgā manierē, par ko nekas neliecina, lai tā nebūtu.

Jonathan Maberry – Rot & Ruin (Rot & Ruin #1)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

15 gadīgā Bendžamina jeb Benija pieaugšanas stāsts zombiju post-apokalipses pasaulē. Pirms 14 gadiem pasauli dažās nedēļās pāršalca pēkšņi no mirušajiem augšāmcēlušies. Ne tad, ne tagad nevienam nav īsti skaidrs kā un kāpēc tas aizsākās, kas ļauj mirušajiem kustēties un nesatrūdēt. Vienīgi norobežotas pilsēteles un ciemati lielākoties palīdz atlikušajiem dzīvot kaut cik droši, kamēr atlīdzību mednieki, to skaitā Bendžamija vecākais brālisToms, medī zombijus ārpus pilsētas žoga robežām.

Attiecības starp brāļiem nekad nav bijušas tās labākās. Galvenokārt no Bendžamina puses, kam par iemeslu kalpojuši atmiņu fragmenti kā mazulim no liktenīgās nakts, kad viņš atceras kā Toms ar viņu kaut kur bēdzis, kamēr vecāki palikuši mājās nolemti nāvei. Līdz šim ar to spriedumam par brāļa raksturu ir pieticis, tomēr jaunās pasaules prasība no 15 gadu vecuma atrast kādu darbu, vai pretējā gadījumā tiks samazinātas pārtikas devu normas, pieejamo kuponu skaits, piespiež ar Tomu uzskāt nozīmīgāku vārdu apmaiņu, pēc tam kad citi darbi izbrāķēti.

Labi attēlots viens dzīvajos palicis kādreizējās ASV nostūris, kur pilsētnieki apzināti dzīvo ar galvu smiltīs, apzināti ignorē nepatīkamu informāciju, kas traucētu jaukajai ikdienai nosacītā drošībā, kas ļauj nežēlīgākiem un agresīvākiem atlīdzību medniekiem brīvu vaļu veidot savus likumus ārpus tās. Brutalitāte netiek vērsta tiek vien pret vēl lielā skaitā staigājošajiem miroņiem, par cik zombiju apokalipses rezultātē vairs neeksistē policija vai citi likumsargi, tad krimināli noskaņotiem prātiem ir brīva vaļa izpausties. Ja grāmatas sākumā Bendžamins aiz neziņas vēl apbrīno šos citus zombiju medniekus kā kārtīgākus večus par savu brāli, tad iepazīstot tuvāk un personīgāk reālo situāciju, Bendžaminam nākas krietni mainīt savas domas.

Gluži bez romantiskām jūtām Rot & Ruin neiztiek un grāmatas kulminācijas punkts saistīts ar Bendžamina (ar Toma lielu palīdzību) steigšanos glābt vienaudzi Nix, bet nekad šis YA tik raksturīgais aspekts nepārņem grāmatu savā varā. Mācekļa darbs, kas uz neatgriešanos izmaina ne tikai paša Bendžamina skatījumu uz esošo pasauli.

Cassandra Clare – City of Bones (The Mortal Instruments #1)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Walker Books

Manas pārdomas

Vien 15 gadīgās Klarisas (visu grāmatu tiek saukta Clary iesaukā) pasaule tiek sagriezta kājām gaisā, kad, apmeklējot klubu ar ilggadēju draugu Saimonu, viņa pamana kaut ko neraksturīgu, kaut ko tādu, ko nespēj ignorēt, kā nemanītu. Viens šāds gājiens uz neatgriešanos izmaina gan Klarisas, gan vienpusēji iemīlējušamies Saimona dzīvi, atklājot līdz tam paslēpto pārdabisko pasauli piepildītu ar visvisādiem mošķiem.

Par nelaimi Klarisai ar to problēmas un pārdzīvojumi tikai sākas. Vēl lielāku šoku sagādā dēmonu izpildīts uzbrukums Klarisas mātei, kuru līderis izbijis Shadowhunter Valentīns apgalvo, ka viņus interesē iegūt kaut kādu tur Mortal Cup. Nabaga Klarisa vairs nevar saprast kam var uzticēties, visa dzīve šķiet kā vieni vienīgi meli.

Lai arī Klarisas sastaptie jaunie draugi, kuri ieved Klarisu un līdz ar viņu arī lasītāju Shadowhunters slēptajā pasaulē, kuri medī dēmonus un citus nepaklausīgus monstrus, apgalvo, ka šis Mortal Cup ir baigi svarīgs, un izskaidro visas iespējamās briesmas, ja tas nonāktu nepareizajās rokās, tad pretstatītais ļaundaris, kurš licis uzbrukt Klarisas mātei un alkst izmantot šo Kausu saviem nešķīstajiem mērķiem, ir gana banāls un vienkāršs.

Tikpat tiešas un vienkāršotas ir problēmsituācijas grāmatas galvenajiem labajiem varoņiem. Vismaz autorei labi, ja arī ar neveikliem informācijas gūzmju momentiem, sanāk ar leģendu apvīt gan vispārējo Shadowhunters pasauli, gan galvenā ļaundara motivāciju šībrīža izdarībām. Bet pat tad uzmanību no šķietamas galvenās prioritātes pat tad spēj novirzīt savstarpējās attiecības, kaut arī biju gaidījis, ka romantika varētu būt pat vēl vairāk uzsvērta, kas patīkami pārsteidza.

Ja pieņem spēles noteikumus un patur prātā, ka City of Bones ir kā bērnu fantāzija ar YA raksturīgu viduskolas drāmām nomainot fonu uz fantāzijai atbilstošāku, kurā galvenā glābēju lomā nav tikpat kā nevienam pieagušajam, tad grāmata bija pat vairāk kā laba. Varu saskatīt iemeslus, kāpēc grāmata un sērija šī ar mutvārdu ieteikuma spēku ieguva tādu popularitāti. Tomēr, vai City of Bones piemīt kuat kas neredzēts un unikāls, arī nevar apgalvot.

The Reckoners #2-3

#2 – Firefight

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Viegla rakstura fantāzija, bet ne bez augstāk likmēm, kura drusku velk uz labu YA iezīmju pusi, ko varētu arī sagaidīt no augsta kalibra autora kā Sandersona.

Pēc Epic spēju apveltītā un viņa tēva slepkavas Steelheart nogalināšanas, Deividam ir jāatrod jauns dzīves virsmērķis, ir jāsaprot līdz kaulam, kādēļ turpināt medīt Episkos un vai visi pēc viena mēra ir tikai sliktie vai tomēr var atrast pelēkā toņu gradācijas.

Varētu teikt, ka jau no paša sākuma atbilde sliecas “Nē” virzienā, it īpaši, ja pretošanās kustības līderis Prof  pats ir episku spēju apveltīts. Tomēr, kā paša Prof šaubas un izteikumi par savām spējām turēties pretim to koruptīvajai ietekmei, lai neizpaustu šo dominanci pār parastajiem mirstīgajiem tos nogalinot pa labi un pa kreisi, kuri kā Reckoners pretinieku netrūkst arī sērijas otrajā Firefight grāmatā.

To pašu gan nevar teikt par 19gadīgā Deivida pārliecību gan par Prof rakstura noturību, gan Meganas (galvenā romatniskā interese Deividam) jeb Firefight spēju būt labai Episkajai. Viņam pasaules ideāls, kurā Episko spēju apveltītie ir supervaroņi nevis ļaundari nav kaut kas tāls un neaizsniedzams. Pavisam noteikti šādai cerībai nav pilnīgi nekādas saistības ar romantiskām jūtām pret minēto Meganas tēlu.

Ir daži mirkļi, kad Sandersons pietuvojas bīstami tuvu klišejiski sliktai YA robežai, bet nevienā no tiem tā netiek pārkāpta. To palīdz novērst kā par tiem pārākas asa sižeta cīņu ainas ar futūrisku tehnoloģiju un fantastisku superspēju kombināciju, tā arī baudāma proza viscaur grāmatai.

***

#3 – Calamity

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Cienījami labs fantāzijas triloģijas noslēgums un kaut arī neviena no triloģijas grāmata neliek krist izmisumā, tad šaubos, vai drīzākajā laikā lasīšu vēlāk iznākušo Lux turpinājumu.

Pēc iepriekšējās grāmtas Firefight notikumiem, zaudējot dārgo Reckoner pretošanās kustības līderi Prof viņa superspēju pārpules dēļ, kad pārsvaru viņā atkal iegūst tumšo un slikto iezīmju dziņas, par jauno defaulta līderi kļūst Deivids. Lai gan Deivids ir viens no jaunākajiem biedriem, tad nevar noliegt acīmredzamās līdera dotības, spēju bez draudiem pārliecināt pārējos par viņa rīcības plāna nepieciešamību un pareizību. Reti kuram, ja vispār, no citiem Reckoners biedriem ir tikpat liela uzņēmība

Milzt kulminācijas punkts kā starp atlikušajiem Reckoners un viņu izbijušo līderi, tā arīdzan, sižetam attīstoties, starp Deividu un visu Episko spēju apveltīto radītāju Calamity, kura sarkanā un zvaigznei līdzīgā gaisma ir dienišķs atgādinājums notikumam, kas neatgriezeniski reiz izmainījis pasaules notikumu gaitu. Interesants sižeta aspekts, kas no tāda starp citu mazākas nozīmes sižeta līnijas līdz triloģijas beigām iegūst centrālāku nozīmi.

Kā jau tas piederas YA tipa stāstam, tad būtisku sižeta proporciju sastāda Deivida romantiskās attiecības ar episko Meganu un visa tam pavadošā drāma viņas spēju dēļ. Reckoners sērija atzīmējama kā viens no labajiem YA piemēriem, kurā autoram izdodas neiestigt tik kārdinošajos klišeju slazdos un neļaut šim aspektam pārņemt savā varā visu grāmatu.

Bailes un fobija, to izraisošie faktori – viens no centrālajiem tematiem triloģijas noslēdzošajā grāmatā. Ne tik vien ieskatīšanās bailēm tieši acīs, bet apzināta to pārvarēšana, lai pēc tam tām pār tevi vairs nebūtu tik liela ietekme.

Home After Dark by David Small UN The Fade Out #1-12 (Complete) by Ed Brubaker, Sean Phillips

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Liveright

Manas pārdomas

Rusela formatīvie tīņa gadi, kuros bez dižas vecāku līdzdalības jāizprot un jātiek galā ar visu, kas vien šajos jaunības gados jauns, nepazīstams un/vai puslīdz interesants.

Prologs – strīdi starp vecākiem, māte pamet ar jaunu draugu, tēvam problēmas ar alkoholu, visticamāk zaudējis darbu, kara veterāns. Nav grūti noprast sākuma ‘’spēles laukuma’’ stāvokli, no kā izriet tālākie stāsta notikumi.

Spiesti pārcelties vairrākkārt. Dēls drīzāk cenšas rūpēties par tēvu, nekā otrādi, bet ‘’paldies’’ vietā saņem nepateicību un lamas. Līdz vienā jaukā dienā tēvs vairs neatgriežas no darba (pasniedza angļu valodu cietumā) un Rusela dzīves realitāte kļūst vēl skaudrāka nekā pirms tam.

Tā saucamie draugi, kuri nav tā pati labākā kompānija (huligāni), kuri ar vienaudžu spiedienu piespiež Ruselu uz rīcību, ko pats nedarītu, jo bailes par alternatīvu būt izstumtajam ir pārāk lielas. Ir pa dažam labam momentam, kuri varētu atgādīties vien izdomātā darbā gan starp Ruselu un viņa draugiem, gan vispār, kuros var just, ka autors uzkrītoši cenšas spēlēt uz emocijām un panākt kādu konkrētu reakciju.

Tiek aizskarts arī rasisma temats, kam par piemēru tiek dota  ķīniešu izcelsmes ģimene, un tieši no viņiem pārsteidzoši vai nē Rasels grūtākajos brīžos saņem vislielāko atbalstu. Ja pārmaiņas pēc ir vēlēšanās pēc pieaugšanas stāsta ārpus fantāzijas žanra, tad Home After Dark būs tā vēlamā grāmata.

Stāsts, kuru autors pamatā izvēlējies izklāstīt ar melnbaltu ilustrāciju palīdzību, reizēm uzlikot interesantus akcentus un uzvarus uz to, ko gribas izcelt.

***

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Image Comics

Manas pārdomas

Tāpat, kā lēnām uz lielā ekrāna izdziest pēdējais klusais filmas kadrs, tikpat melodramatiski apstājas un izdziest jaunas, daudzsološas aktrises Valeria Summers karjera un galvenokārt jau pati dzīve.

Ir 1948.gads un pēckara Holivudā vai varbūt visā ASV kā tādā pieredzētais no Otrā pasaules kara ir vēl dzīvā atmiņā, kur skepse un atklāts rasisms pret vācu un aziātiskas izcelsmes personām nekur nav pazudis, bet tā vietā dominējošo vietu aizņem The Red Scare jeb bailes no komunisma ietekmes pieaugšanas.

Galvenajam tēlam scenāriju rakstniekam, kurš par tādu šobrīd vien izliekas, Čārlijam ir tas gods būt Valērijas līķa atklājējam. Bet hroniska alkoholisma ietekmē, Čārlijs neko neatceras no aizvadītajām viesībām, ballītes. Nevēloties riskēt, ka policija ieskatās rūpīgāk viņa dzīvē un atklāj, ka viņa vietā scenārijus šobrīd raksta tuvākais draugs Gil, FIB melnajā sarakstā iekļuvis paša Čārlija vainas dēļ. Gils cīnās pat vēl ar lielākām alkoholisma problēmām, bet vismaz šādā sadarbības veidā katram atlec kāds labums

Krimināla rakstura amatier detektīvstāsts, kurā spožās Holivudas gaismas pilnībā izgaismo katra tēla un visas esošās pasaules realitātes samaitātību, kas vien slēpjas aiz glamūra un žilbinoša viltus smaida.

Grafiskā novele, kas gan tematikas, gan ilustrāciju ziņā nebūs domāts jaunākajiem lasītājiem. Stāsts, kura noslēgums nav klasiska rakstura, kurā vainīgie, lai kāds tiem amats un statuss, saņem visu pēc pilnas programmas. Atrisinājums nesniedz pilnīgu gandarījuma sajūtu, varbūt ir drīzāk neglaimojošas, bet ļoti varbūtējas realitātes seja.

Sabaa Tahir – An Ember in the Ashes (An Ember in the Ashes #1) UN Douglas Preston, Lincoln Child – Relic (Pendergast #1)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Ir pagājuši 500 gadi zem militārās Martial impērijas varas, puse no tūkstošgades kopš akadēmiķu, zinātnieku un visu citu zināšanu ieguves kāro pārvaldītā valsts/impērija tika iekarota un tās iedzīvotāji pakļauti, ierobežoti un lielākoties padarīti, ja ne par vergiem, tad noteikti zemākas kārtas iedzīvotājiem.

Kā jau tas piederas tad vienam no galvenajiem varoņiem Laia, vienam no apspiestajiem ir lemts to mainīt, ieviest pārmaiņas, kuras neviens cits pat ar ilgi pastāvošu pretošanās kustību nav spējis izdarīt. Pat ne grāmatā slavinātie Laias vecāki, īpaši māte saukta par Lioness, laika gaitā kļuvuši par nodevības upuriem no pašu vidus, jo citādāk viņu galu grūti izskaidrot.

An Ember in the Ashes notikumu katalizators ir Martial reids viņas vecvecāku mājās, kuram par iemeslu ir aizdomas par Laias brāļa darbošanos pretošanās kustībā, jo pie viņa atrod skiču grāmatu par metāla apstrādi, kas akadēmiķu/scholars pēctečiem nav atļauts. Vecvecāki protestē, iebilst, kā rezultātā karavīri viņus nogalina, brālis tiek apcietināts un Laia pamanās aizmukt, lai, kā pēdējo cerību, mēģinātu atrast kādu no pretošanās kustības un lūgtu tai palīdzēt atbrīvot brāli no gūsta.

Tomēr, lai cik attaisnotas nebūtu Laias liktās cerības uz pretošanās kustību un faktu, ka Martial vara ir ļaunumļauna, tad bez jauna kareivja Elias meitenei nekas neiznāktu. Eliasam paredz spožu nākotni Martial militārajā sistēmā, bet puisis pie sevis glabā bīstamus uzskatus, kuri viņu varētu nogalināt, ja tie taptu zināmi, bet pavisam noteikti viņu mēģinātu nogalināt, ja puisis īstenotu savus nodomus dezertēt. To gan izjauc ‘’liktenis’’ un pareģu/orākulu tipa tēli, kuri spēj saskatīt visus iespējamos nākotnes variantus un izsakās pietiekoši brīdinoši un reizē noslēpumaini, lai pievienojot tam visam četru pārbaudījumu sacensības, lai noskaidrotu jaunā imperatora identitāti, jo esošajam pēc pareģojumiem nebūs pēcnācēju.

Standarta tipa fantāzijas grāmata, kura nepārsteigs ar kaut ko būtisku, ja būs lasīts pavairāk no šī žanra, bet savā izpildījumā un audio grāmatas gadījumā arī ierunātāju sniegums (Laias un Elias katram savs, no kuru skatpunkta noris grāmata) ir apsveicami labs.

***

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Vien dažas dienas pirms grandiozas, līdz šim neredzētas izstādes atvēršanas Ņujorkas Dabas vēstures muzējā divi puikas tiek atrasti brutāli nogalināti, kuri ziņkārības un garlaicības mākti aizklaiņo uz telpām, kuras pat pieaugušam apmeklētājam bez muzeja darbinieku ziņas nebūtu ieteicams apmeklēt.

Par spīti tam, kā Pendergast sērijas pirmās grāmatas Relic gaitā būs redzams, direktoram un dažiem vēl ne pārlieku patīkamiem tēliem vairāk rūp muzeja reputācija, ienākumi un peļņa, un mazāk cena, ko citiem par to nāktos maksāt, tādēļ šāds traģisks notikums nav par šķērsli, lai atliktu izstādes atvēršanas dienu vai mazinātu svinīgā vakara pasākuma programmu, uz kuru plāno ierasties pats pilsētas mērs.

To pat nemaina FIB aģenta Pendergast ierašanās, vai vēl citu aģentu uzrašanās kā Spencer Coffey, kuram jau pirms šīs grāmatas notikumiem ir reputācija, ka viņš situāciju drīzāk padara tikai sliktāku, nevis palīdz to gludi atrisināt. Coffey tēls ir visai viendimensionāls un ar nolūku nepatīkams. Tēls, kurš pie pirmajiem sarežģījumiem pirmkārt sāks domāt, kā (iespējamu) vainu no sevis uzvelt kādam citam

Pirms šīs grāmatas no abu autoru kopējās sadarbības biju klausījies Riptide un Thunderhead grāmatas. Abas ar sensacionālisma pieskaņu, ar pārdabiskiem, paranormāliem un kriptozinātni saistītiem trillera elementiem, kuri aktīvi darbojas arī Relic grāmatā, jo atbildīgais, vainīgais par puiku slepkavībām un ne tikai tām ir kas vairāk par parastu mirstīgo.

Brandon Sanderson – Steelheart (The Reckoners #1)(Audio book)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

12 gadus Steelhaert sākuma virs debesīm uzradās kosmisks objekts, kura izstarotā enerğija saujiņai cilvēku deva dažāda veida un spēka pakāpes superspējas, no pavisam niecīgām līdz tādām, kas ļauj pilnībā jebko, ko sirds kāro. Pirms 10 gadiem ikdienišķā bankas apmeklējumā kopā ar tēvu astoņgadīgais Deivids zaudēja vienīgo radu un pasaule zaudēja pēdējās cerības paliekas kā nebūt kontrolēt jauno parādību un tās pielietotājus, uz kuriem jauno spēju apveltītajiem mirstīgo likums vairs neattiecas un tiek nosaukti par Epics. Tā vien šķiet pasaulē nav neviens gana spēcīgs Episkais, kurš nebūtu noskaņots uz varas pārņemšanu vai cīnītos cilvēces pusē


Visus šos 10 gadus Deivids, dzīvodams un iztikdams, kā nu mācējis, ir nodevies Episko izpētei ar vienu lielu galamērķi. Atriebt tēva nāvi un nogalināt vienu no spēcīgākajiem Episkajiem visā pasaulē. Lai cik liels nebūtu Episkā spēks un lai cik reizēm dīvains tas nebūtu, katram ir kāds vājais punkts, kas ļauj to nogalināt. The Reckoners, tāda kā pagrīdes organizācija, ir vienīgie, kuri vēl mēğina cīnīties pret episkaijiem, kuriem vēl ir cerība uz labāku nākotni brīvu no episko važām. Ne gluži samāksloti, bet Deivida iekļūšana viņu ierindā, lai nostādītu sevi labākā pozīcijā galamērķa īstenošanai, norid ārkārtīgi gludi un izredzētā stāsts var sākties.

Steelhaert piemīt gana daudz YA žanra īpašību un ir arī obligātais romantiskais faktors, kad Deivids ieskatās vienā no Reckoners biedrenēm, bet Sandersons ir gana labs autors, lai tas vai kāda cita žanra klišeja (jau pieminētais izredzētā statuss) nekļūtu par grāmatas klupšanas akmeni, kā tas ir daudzu citu autoru gadījumos.

Sērijas pirmā grāmata – ļoti labi izpildīts klasisks stāsts par izredzētā bāreņa lomu, kuram lemta izšķirīgā loma, lai no varas posteņa gāztu tirānu.

Darren Shan – A Living Nightmare (Cirque du Freak #1) (Klausāmgrāmata)

19919839

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Pilsētā ierodas noslēpumains cirks, kurš sevi nereklamē pa visiem afišu stabiem, lai pēc iespējas vairāk vecāku būtu spiesti kapitulēt bērnu priekšā un uz to doties. Biļetes ir ierobežota skaita un izrādes noris vēlu vakaros, mākslinieki nav kaut kādi tur klauni vai žonglētāji, bet gan dažādi pārdabiski dīvaiņi, no kuriem visneparastākais un biedējošākais ir cirka īpašnieks, vampīrs!, Mr. Crepsley un viņa indīgais zirneklis.

Par stāsta galveno varoni kā puiku autors ir nosaucis sevi pašu, kura dzīve, kas pat būtu maigi teikts, pēc Cirque du Freak apmeklējuma nekad vairs nebūs tāda pati, kā pirms tam. Liktenīgs nav ne Darena drauga Stīva ‘’veiksme’’ iegūstot biļetes sev un draugam, ne drauga izmisuma lēmums uzprasīties Mr. Crepsley, lai pārvērš viņu par vampīru, jo sadzīves apstākļi mājās nav tie labākie, ne Darena izšķiršanās nolaupīt ar domām kontrolējamo Mr. Crepsley zirnekli, bet ar katru reizi vaina mazāk ir vēršama neveiksmīgu sakritību/atgadījumu virzienā, un vairāk uz pašu Darenu, kad pienāk mirklis, kad jau ir par vēlu, lai ko mainītu.

Ar pārdabisko un nelielu šausmu elementu A Living Nightmare īsteno nosaukumā solīto un galvenajam varonim jāpiedzīvo murgi nomodā esam, kas no droša attāluma fascinēti noskatoties ieinteresēja arī mani kā lielo lasītāju/klausītāju.

Iepalicēji #13

Iepalicēju raksts ir mājvieta gan darba, gan neliela slinkuma dēļ iekavētiem individuāliem rakstiem, gan apzināts galamērķis grāmatām, par kurām pēc to izlasīšanas diži daudz nemaz neatrodas ko teikt.

***

33007680._SY475_

Marēsi(The Red Abbey Chronicles #1) by Maria Turtschaninoff

Izlasot grāmatas aprakstu no vāka aizmugurītes, Goodreads lapas vai kāda cita avota lielos vilcienos arī viss par to, ko var pateikt, ir pateikts. Sarkanā Klostera Hroniku sērijas pirmā grāmata nebūs domāta lasītājam, kurš no savām grāmatām cer sagaidīt spriedzes pilnu sižetu, intrigas vai cita veida piedzīvojumus. Vairāk to varētu raksturot, kā lasītāja iepazīstināšanu ar galveno varoni Marēsi, nemiera nesēju Jaī, pārējām klostera iemītniecēm un viņu dienas kārtību, kas ko un kāpēc tieši tā dara. Kaut arī nebūtu tā, ka grāmatā visi vīrieši būtu attēloti kā nekrietni rupekļi un cūkas, kuri tā vien grib kā apspiest sievietes (ir daži izņēmumi), bet brīžiem uzkrītošs bija šis aspekts.

Neskaitot galveno kulminācijas brīdi tuvu beigām, kas pats par sevi arī neliek sēdēt kā uz adatām, visas pārējās Marēsi temps ir laisks un mērēns.

***

16032567

City of Screams(The Order of the Sanguines #0.5) by James Rollins, Rebecca Cantrell

Seržanta Jordan Stone komanda tiek nosūtīta uz nomaļu Afganistānas ciematu, lai tā izmeklētu, kas gan īsti ir noticis ar arheologu komandu un tās apkalpojošo personālu netālu. Tas, ko Džordanam un citiem viņa kolēģiem nākas sastapt, būtu pāri normālai saprašanai nevienam vien šķietami loģiski domājošam profesionālim, kur nu vēl kādam civilajam, kad spēkus, izturību un dzīvotgribu pārbauda kaut kas pārdabisks.

Par romānu The Blood Gospel, kam šis ir kā prīkvela stāsts, lasot to tāltālajā 2017.gada augustā neradās pārāk labs iespaids, no kā City of Screams tiek paglābts šķiet galvenokārt pateicoties tā īsumam.

***

839075

Martin the Warrior (Redwall #6) by Brian Jacques

Martin the Warrior būs stāsts par Redvolas abatijas dibinātāja Martina piedzīvojumiem vēl pirms abatijas dibināšanas. Dienās, kad Martins vēl varēja skaitīties jauns un spēcīgs, bet ar visu to vēl nepieredzējis karotājs, jo pie nekrietna grauzēju valdnieciņa, kurš kā Tirāns terorizē visu tuvāko apkārtni un sapņo par tās paverdzināšanu savam labumam, atrodas no Martina tēva dotais zobens ar vēl senāku ģimenes vēsturi. Kamēr Martins vienlaikus ir simbols cīņai pret apspiestību, lielu lomu spēlē arī viņa gods un pašlepnums.

Sēriju sākumu ar Redvolu, Ķērpjziedu zemi un Matimeo  iepazinu bērnībā, kad Redvolas sērijā arī ir vispiemērotākā, jo tēli vairumā gadījumu ir izteikti labie un ļaunie, kur vieni cīnās par brīvību un citiem pozitīviem ideāliem, bet otra puse darbojas ar tikpat pretējiem morāles principiem, tā teikt grāvja divas pretējās puses.

Tomēr Martina pagātnes stāsta, kur bez citu labestīgu zvēriņu palīdzības dižajam karotājam nekādīgi neiztikt, ja vien nav vēlēšanās pēc vēl bēdīgākām beigām, parādās arī pa kādam pelēkam tēlam, atbrīvotam zvēram no atrašānās Tirāna verdzība teju no pašas bērna kājas, kura labo dabu aizēno dziņa atriebties par katru cenu vienalga ko tas prasītu gan no paša, gan citiem.

Iepalicēji #12

Iepalicēju raksts ir mājvieta gan darba, gan neliela slinkuma dēļ iekavētiem individuāliem rakstiem, gan apzināts galamērķis grāmatām, par kurām pēc to izlasīšanas diži daudz nemaz neatrodas ko teikt.

***

18739426._SY475_

Bands of Mourning (Mistborn: The Alloy Era #6) by Brandon Sanderson

Baumas par mītisku ‘’metālprātu’’/aprocēm nākam no paša Lord Ruler laika, kurās uzkrāto enerģiju ne tikai varētu izmantot pat bez konkrētā metāla patērēšanas/sadedzināšanas apveltīta persona, bet pilnīgi jebkurš, pieņemas spēkā, un agrīni industriālājā Mistborn otrās ēras pasaulē netrūkst dažādu spēku (galvenokārt ar savtīgiem mērķiem), kuri labprāt iegūtu šo artefaktu savās rokās.

Mistborn The Alloy Era sērijā iepazītā likumsarga Vaksa, Veina un citu viņa draugu domas un plāni tik pat kā visām pārējām iesaistītajām pusēm kalpo vairāk vien kā kaitinošs traucēklis, kuru vēlams pēc iespējas ātrāk novākt no ceļa. Ja iepriekš no otrās kategorijas svarīguma tēliem izcelt varēja Vaksa draugu Veinu ar spējām, kuras ļauj paātrināti atkopties no ievainojumiem, tad Bands of Mourning prasa izcelt Vaksa topošo sievu Steris. Lai gan viņas spējas pašas acīs nav nekam derīgas un attiecības ar Vaksu ir vien formalitāšu un abpusējas nepieciešamības piespiedu rezultāts, tad kopā pārciestais un izdzīvotais abus maz pamazām satuvina tuvāk nekā līdz šim.

Bez Vaksa cīņas ar likumpārkāpējiem, kuru līderis viņa gadījumā diemžēl ir paša radinieks – onkulis, Sandersons piedāvā diezgan lielu pavērsienu, kas noteikti pavērs jaunu sižeta dzīslu vēl vismaz dažām grāmatām šajā pasaulē, kas vienlaikus arī paplašina šīs pasaules karti, kas vairs nav lielpilsēta Elendela un reģioni ap to.

Kaut arī parasti dodu priekšroku audio grāmatām, kurās katram varonim dots savs ierunātājs, tad tomēr gan Macmillan audio apstrāde un Michael Kramer ierunātāja darbiņš salīdzinot otro grāmatu Shadow of Self bija krietni vien pārāks.

Šeit vēl cita lasītāja viedoklis, kas piesaistīja aci pārskatot citus iespaidus no Goodreads lapas.

***

24909347

 

Obsidio (The Illuminae Files #3) by Amie Kaufman, Jay Kristoff

Young Adult triloģijas noslēdzošais romāns, kurš pirmkārt pamatā vēsta pat to nelaimīgo civiliedzīvotāju likteni, kuri pēc uzbrukuma Kerenza IV raktuvju kolonijai nepaspēja evakuēties uz kādu no draudzīgajiem kosmosa kuģiem. Protams, kā lasītājs var uzzināt, tad lielākajai daļai no tiem dzīves ilgums vien tika uz kādu brīdi paildzināts un tās beigas vairumā gadījumu nevarētu nodēvēt par nesāpīgām.

To, protams, nenojauš Asha Grant(māsīca pirmās sērijas grāmatas varonei Keidijai) un citi viņas bēdu brāļi un māsas, kuriem katru dienu ir jāmēģina nobalansēt centienus kaut ko mainīt lietas labā vienlaikus turpinot darbu pie ‘’zvaigžņu vārtu’’ salabošanas un darbiem raktuvēs, lai iegūtu nepieciešamo apjomu degvielas resursu, lai to iedarbinātu, kas ļautu kriminālās BeiTech korporācijas algotņiem aizbēgt uz drošu planētu.

No visas triloģijas kvalitatīvākā/labākā un visādā citā ziņā (arī sižeta līnijās) labākā šķita Gemina, bet ar visu to jārēķinās ar žanra klišejām un paredzamu notikumu iznākumu, lai nenāktos piedzīvot vilšanos. Šo to no tā visa notušē iepriekšējo divu sērijas grāmatu pārdomās minētais aspekts par neierastajām vizuālajām metodēm un teksta izkārtojumu, bet arī tas dažbrīd var krist uz nerviem, kad dažviet jāgriež grāmata uz riņķi, ja vēlies izlasīt pāris teikumu, bet tas tā… Kopumā ne tā sliktākā YA sērija, kas lasīta.

***

38608967._SY475_

 

The Land: Predators (Chaos Seeds #7) by Aleron Kong

Sērijas septītajai grāmatai pagaidām pārliecinoši esot pašai garākajai ar krietnu pārsvaru pār pārējām, manā skatījumā autors labi ir izdevies sabalansēt galvenā varoņa Rihtera dažādu prasmju un talantu līmeņošanu uz augšu gan ar prastiem pieredzes punktiem no dažādu mošķu galēšanas, gan ar visdažādāko citu punktu (un tajos ietverošos tālāk esošās sarežģītības pakāpes) pretstatā saprotamākam sižetam ar problēmsituācijām, kulminācijas brīžiem un to atrisinājumiem. Varbūt tā ir vairumam lasītāju, kas LitRPG apakš-žanru iepazīst novēloti salīdzinoši ar citiem,bet atzīšos, ka ne tuvu ar ‘’lupu’’ neklausos un nepiefiksēju vissīkākos attiecībā, piemērām, uz objektu svaru vai arī vai autors nenošmauc pats sevi un nepiemirst kādu sīkumu, kad runa ir par galvenā varoņa ‘’spēles’’ tēla spēka attīstīšanu. Tomēr nešaubos, ka ir daudz citu fanu, kuru liktu autoram par to manīt.

Vienīgais lielais mīnus, kas nav unikāls šai sērijai, būtu minams sakarā ar Rihteru un viņa izdzīvošanas spējām un veiksmi, lai cik bīstamā situācijā viņš nenokļūtu un lai cik tuvu nāvei (kaut arī pastāv liela varbūtība ‘’atdzimt’’). Vienmēr šādos mirkļos seko kāds brīnums, deus ex machina no autora puses, kas liegtu ļaunajiem tēliem triumfēt.

Bet pie plusiem, bez šīs sērijas sakarā jau vairākkārt slavētā ierunātāja Nick Podehl un kopējās kvalitātes, patīkami, ka pasaules uzbūve šajā grāmatā iegūst vairāk jūtamas aprises ne tikai jautājumā par vēl spēcīgākiem pretiniekiem Rihtera nākotnē, bet arī par iemesliem, kādēļ cilvēki no mūsu/Rihtera realitātes vispār nokļūst Chaos Seeds fantāzijas pasaulē.