klausāmgrāmata

Jim Butcher – First Lord’s Fury (Codex Alera #6)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Pieklājīgs fantāzijas sērijas noslēgums, kura tomēr un diemžēl nevienā brīdī nespēja vismaz mani līdz galam aizraut un pārvērst par tās īstenu fanu.

Kamēr pēc Gaius Sextus nāves Alera impērijas sirdī atrodas pāris ietekmīgu personu, kuri uzskata sevi par cienīgākiem kļūt par nākamo Pirmo Lordu nevis kaut kādu tur puiku, par kuru neko pirms tam nav zinājuši, tikmēr šis puika Gaius Octavian jeb Tavi kārtējo reizi pierāda sevi kaujas laukā pret naidnieku un viņu līderi Vord Queen, kura uzvaras gadījumā cilvēcei visticamāk pienāktu gals. Kā insektveidīgs virspavēlnieces mastermind, Vord Karaliene vada savus minjonus. Kā insekveidīgas rases pārstāvei, viņai neizprast, kāpēc šie divkāji acīmredzama skaitliskā pārsvara priekšā turpina cīnīties par savām mājām.

Iespējams nedaudz akmens metams ierunātājas virzienā, kurai ir vien dažas atšķirīgas balsis, ne visas izteikti atšķirīgas viena no otras. Ja vēl vienas grāmatas ietvaros tas būtu kaut cik pieņemami, un kopumā var teikt, ka darbs paveikts visnotaļ kompetenti, tad tomēr var piekasīties, ka tēlu skaits priekš tā ir pārāk liels.

Jau iepriekš par Codex Alera sēriju rakstot esmu minējis, ka Codex Alera sērija auotra Jim Butcher sniegumā ir pavisam klasiska tipa. Lai arī kaujas un personīgi konflikti, cīņa par varu u.c. notiek viscaur sērijai, tad vien šajā First Lord’s Fury pirmoreiz sajūtu kārtīgu cīņas aprakstu uz kara lauka. Arī labie un sliktie tēli ir gana viegli nojaušami un melnbaltajām nokrāsām var neuztraukties. Ja ir sanācis pierast pie grimdark, tad šī fantāzijas sērija ne tuvu nebūs tam līdzīga.

Tavi līdz sērijas beigām kļuvis par tik diženu vīru, ka vien varaskārs muļķis uzdrīkstētos apšaubīt viņam piederošās tiesībās uz troni.

Karen Rose – Die For Me (Romantic Suspense #7, Daniel Vartanian #1)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Arheoloģe un muzeja darbiniece Sofija Johansone vispirms tiek pieaicināta kriminālizmeklēšanā, lai ar muzejam piederošu tehniku palīdzētu saprast, vai bez viena līķa laukā, kurā tas atrasts, ir vēl kāds un palīdzēt tos atrast, ja tādi būtu. Detektīvam Vito Ciccotelli detektīvu nodaļa var pateikties par ātro domāšanu un atjautību budžeta naudas ietaupīšanā, jo līdzekļu nopietnākas tehnikas piesaistei vienkārši nav, un, kā pierādīs laiks, ieguvēji nebūs vienīgi policija ar atrisinātu lietu.

Die For Me slepkavu fascinē brīdis, kurā izdziest acu gaišums un cilvēku pamet dzīvība, ko nevien cenšas iemūžināt savā atmiņā un atkārtot atkal un atkal, bet arī ir video spēļu izstrādātājs (process, kas grāmatā gana novienkāršots) un tikpat kā viens pret vienu attaino pastrādāto tajās. Autore Karen Rose nav pacentusies ar neredzētu izdomu un piešķīrusi slepkavam stereotipisku pagātnes un bērnības stāstu, kurā viņš sācis ar dzīvnieku mocīšanu un pieaugot pat brālis un māsa nav vēlējušies palikt vienatnē ar viņu. Runājot par brāli, jāpiemin viņa vārds Daniel Vartanian, un iemesls tam, ka tas ir sērijas otrs nosaukums bez Romantic Suspense, kas pats par sevi ir apakšžanrs, bet nu labi.

Patika, ka romantiskās jūtas un attiecību aizsākums starp Sofiju un Vito neaizēnoja sērijveidslepkavas notveršanu. Gan Sofijai, gan Vito ir sāpīga pagātnes pieredze. Ja Sofijas gadījumā tā ir autoratīva persona un krāpniecisks vīrs, kurš apzināti izmanto situāciju un pēc tam sliktā gaismā attēlo tieši Sofiju, tad Vito gadījumā iepriekšējo attiecību beigu iemesls ir krietni letālāks. Nākas pārvarēt pārpratumus un citus šķēršļus, lai varētu sākt izbaudīt vienam otru.

Nebūt ar piespiešanos klausīšos Romantic Suspense/Daniel Vartanian sērijas turpinājumu, vien ar cerību, ka Daniels Vartanians parādīs sevi vairāk, kā vien epizodiski, jo ir slepkavas radinieks.

Codex Alera #4-5

Captain’s Fury (Codex Alera #4)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Lēns temps, visa notikumu gaita un Captain’s Fury sižets vairāk šķiet kā sagatave turpmākajiem politiskajiem, militārajiem notikumiem Codex Alera noslēdzošajās divās grāmatas.
Salīdzinoši mazāka attīstība tēlu, pasaules uzbūves ziņā

Tavi – atklāsmes par tēva statusu, dižciltību. Plus, ka māte dzīva un arī tuvu stāvoša gan iepriekšējam, gan pašreizējam Pirmajam Lordam. Labi, ka šādi jaunumi nāk gaismā vien tagad un ne pirms sērijas pirmās grāmatas. Citādi Tavi nespētu gūt nepieciešamo spēku no izredzētā bāreņa statusa fantāzijās.

No citiem tēliem, kuri mazpamazām gūst arvien lielāku nozīmi lielo Codex Alera pasaules notikumos, ir Amara un Bernards – ietekmīgi pāris, kuru savienība tā sākumā ir no aizliegtās mīlestības kategorijas, bet pret ko Pirmais Lords labvēlīgi piever acis līdz brīdim, kad jau abu savienība plus-mīnus kļūst oficiāla.

Dažādas inteliģentās, sevi apzināties spējīgās rases, ap ko apspēlēts rasisma jautājums, kā kurš pret ko attiecas vien šo atšķirību dēļ.

Grāmatas vāks vēl izteiktāk kā ar citām sērijas grāmatām vairāk tematisks, tikpat kā nemaz nesaistīts ar sižetu.

***

Princep’s Fury (Codex Alera #5)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Dzīve Tavi lielos vilcienos iet uz augšu. Puisis vairs nav ievietojams ne tik vien bāreņu kategorijā, bet ar Pirmā Lorda Gaius Sextus atziņu, kuram pašam nav mantinieks, tiek atzīts par troņmantinieku, jo iepriekšējās grāmatas Captain’s Fury gaitā Tavi māti atklāj, ka viņa nav Tavi tante, plus, ka Tavi ir iepriekšējā Pirmā Lorda dēls.

Galvenais sižets Princep’s Fury tiek veltīts Aleras karalistes(Realm) aizstāvībai pret romiešu stila barbariem Vord un tādiem kā Ice Men no ziemeļiem, kuri paši līdzīgi kā Aleraniešiem piemīt spēja pielietot maģiju. Bet barbaru skaitliskais pārsvārs ir tik vērā ņemams, ka Tavi un citiem militāri augstos posteņos esošiem Aleraniešiem nav citas izvēles, kā mest aizspriedumus un citas negatīvas domas par Canim rasi, pret kuru vēl nesen ir nācies karot, ja vien abi gan Aleranieši, gan Canim nevēlas pazust no zemes virsas un saglābāt katrs savu valstisko pārvaldes sistēmu, vismaz kāda tā ir šīs grāmatas notikumu laikā.

Neliels, interesants fokuss pašā grāmatas sākumā uz Aleras iekšpolitiku un jautājumiem par Tavi jauno statusu, par ko dažs labs censonis un troņa gribētājs pēc Gaius Sextus labprāt apstrīdētu vai redzētu viņu krītam kaut kur tālu cīņā pret barbariem.

Skatpunkti turpina mainīt personāžus, bet tam vairs nav gluži tas pats efekts. Progresijas gaitā gana paredzams sērijas noslēgums.

Jonathan Maberry – The King of Plagues (Joe Ledger #3)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Septiņi karaļi, kurus vada par sevi nodēvēta dieviete (The Goddess~). Sērgu, mēru u.c. slimību karalis ir tikai viens no viņiem, vēl eksistē tādi kā Baiļu, Haosa, Zagļu u.c. Karaļi. Masīvs teroristu uzbrukums lielākajai Londonas slimnīcai piespiež Džo Ledžeru atgriezties Mr Church vadītajā DMS un atraut domas no sērām un zaudētās mīlestības.

Interesanti, kā par viņiem neizskanēja ne pušplēsta mājiena, kaut arī viņu kompānija it kā atbildīga par visvisādu karu, slimību izraisīšanu un izplatīšanos, kā HIV un AIDS, kā galvenais mērķis ir, laikus zinot, kas notiks, gūt miljardos mērāmu peļņu no akciju tirgiem. Attiecībā uz pirmo un otro grāmatu, laikam Dieviete un karaļi, to skaitā iepriekšējais King of Plagues (šīs grāmatas ietvaros par tādu kļūst jauns kadrs), būs bijuši ar mieru par notiekošo. Grāmatu ne gluži novecina, bet liek nojaust par tās sarasktīšanas laiku, Septiņu Karaļu koncetrēšanās uz Ebola vīrusu un tā modifikāciju straujākai un letālākai izplatīšanai.

Diemžēl viņiem krietni smagi nepaveicas, ka eksistē Mr.Church vadītā DMS un Džo Ledžers, kurš vada DMS labāko specvienības Echo komandu. Nebūtu Džo, kas zina, pasaule un cilvēce izdzīvošanas ziņā nebūtu tikusi tālāk par pirmās grāmatas Patient Zero notikumiem.

Prieks, ka viss pilnībā grāmatas gaitā negrozās par un ap Džo varenību ļaundaru nodomu apstādināšanā, kas izpaužas miera un atslodzes brīžos, kad uzmanību tiek pievērsta citu Echo komandas biedru tēlu apveltīšanai ar lielāku miesas kārtu, lai vēlāk atkal pievērstos aktīvas spriedzes darbībai.

Mr. Church joprojām paliek galvenokārt aizkulišu darbonis ar vajadzīgajiem kontaktiem visās iespējamās nozarēs, kas šķiet palēnām mainās un nebūtu slikti sākt iestarpināt pa druskai vairāk no viņa pagātnes un patiesās identitātes. Maziņš maiteklis, bet ne īsti, ja sērijā ir vēl vismaz 8 grāmatas – Kas zin, varbūt izdzīvojušie šīs grāmatas ļaundari, kuri pamanās izsprukt cauri sveikā, par savu galveno mērķi kādā no turpinājumiem, pakļaus tieši viņu.

Jonathan Maberry – The Dragon Factory (Joe Ledger #2)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Diemžēl briesmas Joe Ledger tēla pasaulei pirmajā grāmatā Patient Zero neizdevās pilnībā neitralizēt. Laiks rit uz priekšu, katra stunda, katra minūte ir no svara, lai paspētu neitralizēt kāda trakā Nacistiskās Vācijas laika iedvesmota plāna īstenošanu, lai iznīcinātu visas pārējas rases un ieceltu goda vietā baltos. Sekas pēc tam pie kājas, galvenais, ka iedomātais tronis nu būs viņa.

Arī metodes un līdzekļus, lai nodrošinātos, ka neviens viņam nepatraucētu ir plašas un tālu sniedzošas, kam par piemēru var minēt The Dragon Factory pašu sākumu, kurā caur šķietami ticamiem informācijas avotiem tiek izmantoti ASV viceprezidents un NSA aģentūra, lai censtos neitralizēt gan Džo, gan viņa pārstāvēto Department of Military Sciences (DMS).

Kamēr DMS vadītājs Mr. Church vairāk darbojas aizkulisēs, izmanto visus vajadzīgos un iespējamos kontaktus, lai reizē novērstu pasaules apokalipsi un mērķtiecīgu uzbrukumu viņa vadītajai aģentūrai, tikmēr Džo Ledžeram un viņa komandai tiešā kontaktā un personīgi jāsastop ļaunums, kas pārsit pušu pat ļaunākos murgus.

Pirmie ziediņi, ar kuriem nākas sastapties, ir ar ģenētisko modifikāciju saistīti un ar šo autors Jonathan Maberry ieslēdz pavisam aktīvu domāšanu. Lai finansētu nelegālās operācijas, lai gan ar šo aizrāvušies Mengela radītie identiskie dvīņi, ir nepieciešami lieli līdzekļi, kurus viņi gūst spēlējoties ar dažādiem vēl zinātniskās fantastikas pasaules līmeņa ģenētiku un mākslīgi radītiem organismiem. Par piemēru minot patiesus vienradžus vai (pagaidām vien planējošus) mazus pūķus, kurus melnajā tirgū pārdot naudīgiem un neskrupoloziem bagātniekiem, vai testosteronu bagātiem medniekiem dot nekur citur nesasniedzamu unikālu medību pieredzi.

Labs, interesants trilleris, kuru ik pa brīdim neuzkrītoši papildina galvenā tēla un kolēģes romantiski nenopietnie dialogi, bet nepaspēj pamirkšināt pat aci, kad sekundes pasaules gala pulksteņa atskaitē rit un ar visu nopietnību jāatgriežas pie darba.

Jim Butcher – Cursor’s Fury (Codex Alera #3)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Cīņa pret naidniekiem Codex Alera sērijas otrajā grāmatā Pirmajam Lordam Gaius Sextus nenācās viegla, pat maigi izsakoties, un nu viņam nepieciešama ilga atpūta, kuras laikā simtprocentīgi pildīt savus pienākumus nav iespējams. To toties sajūt dažs labs ģenerālis, pretendents un gribētājs iekšpolitiski, kurš cer ar savu leģionu palīdzību veiksmīgi realizēt apvērsumu.

Ja vien viņš to būtu mēģinājis veikt maķenīt agrāk, kad vēl Tavi  nav kļuvis par respektētu kapteini. Šāds kāpiens kā personīgajā izaugsmē, tā profesionālajā nenākas viegli, nākas pat izlikties par citu personu. Pirmāmkārtām, protams, ir jāpierāda savas prasmes, kad tas visvairāk nepieciešams uz kaujas lauka, kur ne vienam vien ar pieredzi krietni bagātākam kareivim dūša būtu saskrējusi papēžos. Otrkārt tikpat izveicīgam un veiksmīgam jābūt, lai nesapītos citu pušu izliktajos politiskajos tīklos, kad nepieciešams pārsvarā paļauties uz savu izveicību un veiklo domāšanu. Par laimi, Tavi līdzās ir tuvs skolas dienu draugs Makss, kurš grūtākā brīdī ir neatsverams atbalsts.

Cursor’s Fury būtisku daļu laika pavada ar citiem tēliem, attēlojot notikumus no citu tēlu perspektīvas, ne no Tavi. Gan šis aspekts, gan paša Tavi izaugme jau gandrīz vai kā komandierim, kurš pamatoti atrodas notikumu epicentrā, padara sēriju krietni saistošāku nekā līdz šim.

Politiskās intrigas, cīņa par varu, fantāzijas elementi un pasaules uzbūve, kurai iedvesme, spriežot pēc dažu tēlu vārdiem, grāmatu vākiem u.c. ir smelta Senajā Romā, kļūst miesās bagātāka un baudāmāka. Kad nosprausti spēles noteikumi autors Jim Butcher beidzot var sākt izpausties.

Elena Ferrante – The Story of the Lost Child (The Neapolitan Novels #4)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Dažāda veida, tipa un smaguma pākāpju krīzes gan Elenas, gan Lailas pieaugušā cilvēka dzīvēs. Pienācis laiks, kad var sākt uztraukties, vai pašu bērni nepieļauj līdzīgas kļūdās, kā paši jaunībā.

Sajūtas, ka panākumi rakstnieces karjerā nāk vairāk nepamatoti. It īpaši otrās grāmatas gadījumā, kad tuvojoties manuskripta iesniegšanas termiņa beigām, Elena ātri pārstrādā jaunības dienu piezīmes, kopā sarakstītas ar Lailu, kuras līdz šim stāvējušas puslīdz piemirstas atvilktnē.

Viegli neiet arī laulībā, kuru neglābj divas kopīgās meitas. Gandrīz vai tāda kā pusmūža krīzē, sevis meklēšana. Tomēr arī jaunais mīlnieks ir turpat no bērnības dienu paziņām, no Neapoles. Brīžiem Elena sev jautā, kura gan ir bijusi un šobrīd ir tā ar to slikto ietekmi uz otru, kas kā viņai līdz šim šķitis, vienmēr ir bijusi Laila.

Dažādās lomas, kuras nāk klāt dzīves laikā. Attiecības ar savu māti kā meitai, attiecības ar meitām, kuras kļūst par sievietēm un pašām ir attiecības, kā mātei un plūstošās, no malas īpatnējās, vienmēr spēcīgās draudzības saites ar Lailu.

Tēlu, varoņu rotācijas šķietami pazīstamajā Neapolē gan Lailas, gan Elenas dzīvēs. Jo vairāk šķiet, ka viss mainās, jo patiesībā viss lielos vilcienos paliek pa vecam. Vien lieli seismatiski grūdieni, kā tas notiek reāli vienā no epizodēm, spēj ieviest paliekošas un tālejošākas pārmaiņas, it īpaši, ja dažs labs no šiem tēliem pamet dzīves skatuvi.

Grūti pateikt, vai tas skaitītos kā kompliments vai kritika, bet The Story of the Lost Child (grāmatas nosaukums kā apakšvirsraksts, arī trešajai grāmatai līdzīgi) likas labāka, apzinoties, ka ar šo darbu sērija beidzas un nav tālāka turpinājuma.

Iepalicēji #42

Iepalicēju raksts ir mājvieta gan darba, gan neliela slinkuma dēļ iekavētiem individuāliem rakstiem, gan apzināts galamērķis grāmatām, par kurām pēc to izlasīšanas diži daudz nemaz neatrodas ko teikt.

***

City of Glass (The Mortal Instruments #3) by Cassandra Clare

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Walker Books

Manas pārdomas

The Mortal Instruments sērijas pirmās triloģijas labi nostrādāts noslēgums. Vismaz nonākot pie City of Glass sāku saprast, ka šajā sērijā savstarpējām labo tēlu attiecībām un galvenās varones Klarisas gadījumā romantiskajām attiecībām ir vienlīdz nozīmīgs statuss kā cīņai ar lielo ļaundari Klarisas tēvu Valentīnu, kurš izmanto savu nepatiku pret vampīriem, vilkačiem, fejām un burvjiem kā ieganstu, lai, attīrot korumpēto dēmonu mednieku pārvaldi sauktu par Clave, patiesībā pats sagrābtu varu. Pielietodams vienalga cik agresīvas un nežēlīgas metodes.

Pieņemot spēles noteikumus un prozu, kurā Klarisa vai reizēm kāds cits tēls, piemēram, par brāli uzskatītais Jace vai Saimons, draugs kopš mazām bērnu dienām, var rindkopām vien, ja ne pat vairāku lapaspušu garumā, kaut arī vien nesen ir norisinājusies smaga cīņa vai tāda vien vēl būs, no kuras atkarīgs teju pasaules liktenis, tad ar šādu perspektīvu beidzot YA The Mortal Instruments sērija šķita pat gana sakarīga.

Vien ceru, ka otrajā sērijas pusē galvenais ļaundaris un viņa motīvācija būs drusku nopietnāka par Valentīna.

***

Those Who Leave and Those Who Stay (The Neapolitan Novels #3) by Elena Ferrante

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Trešajā Neapoles noveļu cikla grāmatā Elena un Laila ir jau pieaugušas sievietes. Lai arī Those Who Leave and Those Who Stay iesākoties Elena var sevi uzskatīt par veiksmīgāku , inteliģentāku un citādi augstākas kultūras baudītāju, it īpaši pēc debijas grāmatas publicēšanas, kurai ir pat ļoti labi panākumi, gan galvenokārt tās skandalozitātes dēļ, tad stāstam turpinoties Lailai savā profesionālajā darbā nemaz tik čābīgi neiet.

Jāsak neliels paldies šīs grāmatas apraksta izveidotājam, kurā minēts, ka Laila apprecējusies vien 16 gadu vecumā, kas dod labāku saprašanu par un ap iepriekšējās grāmatas notikumiem. Vai nu akmens ierunātāja un autores lauciņā, vai arī manā, ka nepieleca atšķirīgā laika perioda citādās paražas, precoties vēl virms 18.

Tikpat atšķirīga ir jau pieminētā Elenas grāmatas kritiskā uzņemšana literatūras pasaulē. Viņu šoks, ja vien viņi zinātu, kas notiks vēlāk, cik daudz pelēku nokrāsu aplaimos grāmatu pasauli. Elenai pašai jāsaprot, ko viņa sagaida no savas autores karjeras, vai kritiķu novērtējums ir tikpat svarīgs, cik pašas grāmatas pārdošanas panākumi, vai viņa labāk tomēr vēlas būs Literārais dižgars, kas tomēr prasa citu pieeju.

Lasītājs caur Elenas atmiņām var sekot līdzi dažādajām drāmām, kas piemeklē gan Elenas, gan Lailas kā profesionālo, tā laulību dzīves. Drāmas un brīžiem kaislības augstos toņos ir i vienā, i otrā.

***

Academ’s Fury (Codex Alera #2) by Jum Butcher

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Draudi kā iekšējie, tā no ārpuses, kuri gatavi izmantot vājuma brīdi, lai to censtos vēl vairāk vājināt, ja ne pat iekarot.

Jūtama galvenā varoņa Tavi izaugsme gan kopš pirmās Furies of Calderon grāmatas, gan šīs Academ’s Fury piedzīvojumu iespaidā. Jāsaka gan, ka Codex Alera turpina būt visai konvencionāla un klasiska tipa fantāzija ar ne pārāk aizraujošu asā sižeta tipa notikumu sadaļu, kas vairāk tiek attēlots caur tēlu piedzīvotā un uztvertā interpretāciju, pietaupot sulīgākās, asiņainākas daļas lasītāju iztēlei. Varbūt arī sērija kā tāda vairāk domāta jaunākiem fantāzijas lasītājiem.

Academ’s Fury iepazīstina arīdzan ar gana daudz jauniem tēliem, pie viena mainot perspektīvas un lokācijas, kurās būt Tavi nebūtu pa spēkam. Tiek interesanti paplašināta arī pasaules uzbūve, tās dažādo rasu un būtņu iemītnieku sastāvs, kuri ne visi ir labvēlīgi noskaņoti pret cilvēkiem.

***

Death in a Strange Country (Commissario Brunetti #2) by Donna Leon

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas piezīmes

Vienā no Venēcijas kanāliem rīta gaismā atrasts ārzemnieka līķis – izrādās kareivis no tuvējās ASV militārās bāzes Vicenzā.

Nelegāli toksiski atkritumi. Kāds dažs labs negadījums ar civiliedzīvotājiem, kuri nonākuši ar tiem saskarē.

Laimīga laulība starp galveno tēlu Gvido Brunetti un sievu.

Nedaudz komiska rakstura tiešā priekšniecība, kas nemitīgi steidzina inspektoru un ir gatava plūkt slavas laurus veiksmes gadījumā, bet tikpat naska novelt vainu uz citiem, tikai ne sevi.

Vienkāršs, tiešs, maz komplicēts sižets.

Organizētā noziedzība, mafija un korumpēti birokrāti, deputāti.

He looked down at the glass again. ‘I care that these things happen, that we poison ourselves and our progeny, that we knowingly destroy our future, but I do not believe that there is anything – and I repeat, anything – that can be done to prevent it. We are a nation of egoists. It is our glory, but it will be our destruction, for none of us can be made to concern ourselves about something as abstract as “the common good”. The best of us can rise to feeling concern for our families, but as a nation we are incapable of more.’


‘I refuse to believe that.’ Brunetti said.
‘Your refusal to believe it,’ the Count said with a smile that was almost tender, ‘makes it no less true, Guido.”– Poala’s father’s answer to Brunetti’s question about the corruption and ineptitude of their government.

——————————————————————————————————–

Then I discovered girls, and I forgot all about being angry or lost, or whatever I was. I just wanted them to like me. That’s the only thing that was important to me.’
‘Were there a lot of them?’ she asked.
He shrugged.
‘And did they like you?’ He grinned.
‘Oh, go away, Guido, and find yourself something to do. Watch television.’
‘I hate television.’
‘Then help me do the dishes.’
‘I love television.’

Iepalicēji #41

Iepalicēju raksts ir mājvieta gan darba, gan neliela slinkuma dēļ iekavētiem individuāliem rakstiem, gan apzināts galamērķis grāmatām, par kurām pēc to izlasīšanas diži daudz nemaz neatrodas ko teikt.

***

Dust & Decay (Rot & Ruin #2) by Jonathan Maberry

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Pagājis aptuveni pusgads kopš Benijs, viņa vecākais brālis Toms un vēl daži sabiedrotie/draugi pieveica noziedznieka, kas sevi sauca par atlīdzību mednieku, Charlie Pink-eye bandu. Diemžēl ar to vien nav pieticis, lai pārējie līdzīgi domājoši un noskaņoti Toma kolēģi pārtrauktu savas darbības. Ne tikai tas, bet Čārlija atstāto vietu tikpat ātri cenšas ieņemt kāds vēl nežēlīgāks personāžs.

Noslēdzoties pirmajai grāmatai, Benijs un Niksa (viens no tiem draugiem) debesīs uz brīdi pamanīja lidmašīnu, bet tikpat ātri tā jau bija prom. Tomēr savu darbu tā padarīja un iesēja Benija un Niksas prātos domu, ka kaut kur eksistē pilsētas, kopienas, kuras spējušas saglabāt tāda veida tehnoloģijas. Ideja, ka jāpamet pašu mazā pilsēta un jādodas prom ir dzimusi. Diemžēl par to, ka Toms dosies līdzi ir padzirdējuši arī pieminētie bandīti un tie tik berzē rokas, gaidot brīdi, kad galvenais bieds pazudīs.

Tā nu izvēršas melnbalta, sīva un skarba cīņa starp labo un slikto, kurā Benijam nākas pieaugt vēl vairāk, kā Rot & Ruin ietvaros. Kamēr liela daļa pilsētnieku apzināti izvēlētā neziņā turpina dzīvot aiz šķietami drošajām sienām un nav neko darījuši, lai ņemtu vērā Toma padomus viņa slikto kolēģu izskaušanas nolūkos.

Loģisks, ticams notikumu turpinājums Rot & Ruin sērijā autora Jonathan Maberry izpildījumā. Pa ilgiem laikiem YA žanra pārstāvis, kam varētu pievērsties kā nākas.

***

City of Ashes (The Mortal Instruments #2) by Cassandra Clare

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Walker Books

Manas pārdomas

Klarisas un Džeisa tēva Valentīna griba iegūt vēl lielāku spēku. Izmanto vēlēšanos ar spēku mainīt Shadowhunter padomes darbību, jo citas iespējas nesaskata, lai izskaustu nevajadzīgu iecietību pret pārdabiskām būtnēm kā vampīriem un vilkačiem un mobilizētu ēnu medniekus cīņai pret dēmoniem. Kaut arī nesaskata pretrunas, ja pats izmanto dēmonus mērķa panākšanai.

Mortal Cup Valentīnam kalpos ilgtermiņā, bet, lai gūtu ātrāku uzvaru nepieciešami papildspēki. Tādējādi kā nākamo instrumentu ļaundaris Valentīns noskatījis Soul Sword, kuru gan ar rituāla palīdzību vispirms no labo spēku ieroča jāpadara samaitātu, ko cer panākt upurējot tam četru dažādu radību (vilkatis, feja, vampīrs un burvis/warlock) bērnu asinis. Tas tā kā skaitītos pamata sižets, kam būtu jānodarbina visu iesaistīto prātus, bet tad City of Ashes nevarētu sevi saukt par kārtīgu YA fantāziju.

Attiecību mudžeklis starp Klarisu un Džeisu, pat pēc desmitgades pārsteiguma, ka abi ir brālis un māsa, neatvieglo faktu, ka jūtas vienam pret otru radās pirms šīs vēsts. Tam vēl pa vidu Klarisas agrās bērnības dienu draugs Saimons, kurš cer, ka nu beidzot lemts abu attiecībām kļūt par ko vairāk. Ja pienācīgai drāmai vēl ar to nepietiktu, tad atliek vēl Saimonam gandrīz nejauši pārtapt par vampīru, lai dramatisma līmenis būtu pārsātināts līdz malām.

Diemžēl sērijas turpinājumā neseko pienācīgs maģijas rūnu spēka avota izskaidrojums, arī to pielietojums uz tā lietotāju ķermeņiem šķietami atstāj vien labvēlīgu iespaidu. Ne miņas, no kā un kurienes tiek ņemti resursi, daža laba medicīniska rūna tiek lietota kā ibumetīns. Pašiem tēliem maģija ir pašsaprotama, bet lasītajam vien jāpieņem, ka tā notiek.

Kritiskāk gribas paskatīties arīdzan pret tēliem. Attiecībā uz jaunpienācējiem īpaši izceļas Inkvizatora amata tēls, kas robežojas ar parodijtēlu tās acīmredzami labajiem tēliem kavējošās, pat kaitējošās darbībās, aiz kurām slēpjas savtīgi motīvi, kas galu galā palīdz vien sērijas ļaundarim Valentīnam. Grūti pateikt, vai tas galvenokārt, ka Inkvizators ir pieaugušais, ka viņai tāda loma piešķirta, kas tīņus nesaprot, bet neizslēgtu tādu varbūtību.

***

The Story of a New Name (The Neapolitan Novels #2) by Elena Ferrante

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

The Story of a New Name turpina stāstu no galvenās varones Elenas perspektīvas gan par pašas, gan draudzenes Lila dzīvi. Turpinājums līdzīgā marienē, kā My Brilliant Friend, bet, zūdot novelitātei un jaunajai videi, tēliem, personīgi prasījās, kas vairāk kā teju gandrīz tas pats, kas pirms tam.

Protams, notikumi neatkārtojas, dzīve turpinās, bet skolas ikdienu drāmai aizejot vairāk fonā (drusku radās jautājumi par skolas sistēmu un konkrētiem galveno varoņu, viņu vienaudžu vecumiem), galveno lomu ieņem kaislības attiecību un mīlestības frontē, kurā Elena nemitīgi salīdzina sevi ar draudzeni, vai vismaz tā šķiet, un kurai jau no laulību dienas dzīve ar vīru nesagādā diži lielu prieku.

Būs jāizlasa, jānoklausās, kāds žanra pārstāvis, kas sirdij tuvāks, pirms turpināt ar sērijas trešo grāmatu Those Who Leave and Those Who Stay, it īpaši, ja arī tā sarakstīta līdzīgā manierē, par ko nekas neliecina, lai tā nebūtu.

Benedict Jacka – Veiled (Alex Verus #6)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Ir noticis neticamais un diviner jeb vienkāršoti un drusku neprecīzi sakot pareģis Alekss Veruss ir pievienojes balto magu organizētajai valdei (White Council) kā Keepers vai citiem vārdiem sakot viņu policijai. Galvenais motivējošais faktors nav gan kādas iekšējas personīgas pārmaiņas, bet gan viens liels, baiss un šausmu drebuļus uzdzenošs drauds bijušā skolotāja tumšā maga Richard Drakh personā.

Jāsāk ir no pašas apakšas, lietas pārsvarā nav nez ko aizraujošas, bet vienlaikus jācīnās ar neuzticību no kolēģu un citu magu puses saistībā ar viņa pagātni. Vairs nevar tā riskēt metoties situācijās ar galvu pa priekšu, ir gan jāiemācās, kā pievienošanās White Council birokrātijai reizēm ierobežo rīcību, kas tā vien liekas nereti vairāk palīdz ļaundariem, gan iekļaušanās komandas darbā, ja neskaita paša draugus, Lunas un Annas un vēl dažu labu, kas Aleksam tik raiti nemaz nesokas.

Veiled sāk uzņemt apgriezienus, kad Aleksam tiek dots tas gods vismaz uzsākt izmeklēšanu bez citu palīdzības un bez savas tiešās priekšnieces Kalderas izpētīt potenciāla nozieguma lokāciju. Lai gan pats pirmais iespaids ir garlaicības kalngals, tad nav ilgi jāgaida, lai Alekss vien viņam raksturīgā stilā ieklumburētu situācijā, kas prasa cīņu uz dzīvību un nāvi. Uzmanības centrā neuzkrītošs datu nesējs, ar ārkārtīgi vērtīgu un sensitīvu informāciju, kas nepareizās rokās spētu izraisīt gadsimta skandālus gadsimta garumā.

Veiled vairāk ieskatās Aleksa iekšējās personības darbības principā, viņa motivējošajos faktoros, kas mudina pamest saucamo neitralitāti un neatkarību no jebkuras frakcijas, būtu tā laba vai ļauna. Pieminētie draugi ir kļuvusi par būtisku faktoru Aleksa dzīvē, kas arīdzan ietekmē lēmumu pieņemšanu, vairs nevar tā vienkārši, vien domājot par sevi, izšķirties, piemēram, par labu visa pamešanai, ja vien nav vēlēšanās draugus pamest likteņa varā. Jau pirms pievienošanās White Council Aleksam nebija ilūziju par viņu efektivitāti, īstenojot pašu izvirzītos mērķus un pastāvēšanas būtību, kas izpaužas viņam prātojot, ka paša maģijas preču veikaliņš ir viena no retajām vietām, kur kādam kas vēl ar maģiju ir uz Jūs griezties pēc padoma un palīdzības.