Dragons

Jaime Castle, Andy Peloquin – Dragonblood Assassin #1-4

Linki uz grāmatu Goodreads lapām

Manas pārdomas

Black Talon, īstajā vārdā Kullen ir Karmianas impērijas valdnieka Staņislava Vainmarka uzticamākais soģis, kuru izmantot slepeniem uzdevumiem, nepaklausīgo karalisko vai cita augsta statusa personu letālai sodīšanai, kad citas oficiālākas un atklātākas metodes izsmeltas vai vienkārši nav attiecīgajā reizē izmantojamas. No necilas izcelsmes bāreņunamā, Kulens ir augstu kāpis.

Tikmēr Karmianas impērijas galvaspilsētā mīt pašu iedzīvotāju patvaļīgi izveidota soģu grupa Crimson Fang (CF), kura grāmatas aprakstā skaļi nosaukta par ietekmīgu nemiernieku grupu ar potenciālu uz liela mēroga sacelšanos, bet grupas biedru skaits vismaz pirmās grāmatas ietvaros nešķiet tik liels, lai uz to pretendētu, pat ja līdera par onkuli Ronanu un tās spēcīgākās sekotājas Natīsas spēks ir vērā ņemams, lai tie savā ceļā spētu radīt kārtīgu postažu.

Kā jau piedienas izdomātu romānu sērijai, tad Kulena un Natīsas ceļi sāk krustoties, kad vairākas reizes pēc kārtas to izvēlētie upuri apmeklē vienu un to pašu pasākumu. Ja vēl pirmajā reizē Kulens ir pārāk pārsteigts un šokēts, lai noprastu, kurš vēl ar tādu prasmi varētu būt cita maģistra slepkava. Tad vēlāk jau izvēršas pakaļdzīšanās, kuras seku dēļ viens no CF un tuvs Natīsas draugs, lai ļautu pārējiem aizbēgt, upurē sevi. Līdz ar to vismaz sērijas sākumā predispozicionējot abus tēlus vienu pret otru, īpaši no Natīsas perspektīvas.

Melnais Nags (Black Talon) nav tikai paša Kulena amata titula nosaukums. Dragoonblood Assissin fantāzijas sērijā eksistē arīdzan pūķi, bet ne brīvā dabā lidojoši. To mājvietu eksistence ir dažādu citu elementu, kā uguns, ledus utml, dimensijās, bet cilvēku (un ne tikai) apdzīvotajā pasaulē tiem ļauj manifestēties īpaši pūķu asiņu stobri (vienkāršībai saīsinu uz PAS). Tomēr ne kurš katrs, kura kontrolē nonāktu PAS, spētu attiecīgo pūķi kontrolēt, jo tie nav vien prasti dzīvnieki bez intelekta. Lai spētu izmantot pat niecīgāko to piedāvātā spēka un spēju potenciālu vispirms ir gan pūķim, gan tā ‘’saimniekam’’ jāpiekrīt izveidot dvēseles saikne, kura Kulena gadījumā tam ir ar unikālu Shadow Realm pūķi vārdā Umbriss. Lieki teikt, ka Ēnu dimensijas pūķis lieti noder Kulenam tā profesionālajos pienākumos.

Dragoonblood Assassin sērijas pirmās grāmatas ietvaros, kad vēl problēmsituācijas sižets nav izaudzis līdz naidnieku uzbrukumam impērijas galvaspilsētai Dimveinai, būt par aristokrātu nešķiet tas pats drošākais. Apvienojot Kulena un CF upurus, starp to vidus teju ik pēc brīža pa kādam, kurš piedzīvo pāragru galu, pat ja iemesls paša noziedzīgo vai pat pret imperatoru vērsto darbību dēļ. Sākotnēji varētu šķist, ka sodīto maģistru kriminālās shēmas tāds nieks ar nolūku slepus no imperatora acīm papildināt jau tā lielās kabatas vien bijis, bet jo dziļāk Kulens un paralēli CF rok (vien lasītājam sērijas sākumā pieejama informācija no abām pusēm), jo vairāk atklājas krietni lielākas konspirācijas apmēri.

Kamēr imperators Vainmarks nav vairs nekāds jauneklis spēka gados, troņmantinieka statusā ir tā mazdēls Džeilans. Mazdēls, jo pirms sērijas sākumpunkta tā dēls un sieva aiz labsirdīgās sirds, cenšoties parādīt troni no labākās puses pēc traģēdijas vienā no nabadzīgākajiem impērijas rajoniem, kļuvuši par upuri citu uzkurinātam pūlim. Bet jau no pirmās tēla sastapšanas momenta kroņprincis Džeilans rada augstākās iedomības, augstprātības un līdz ar to nepārdomātas muļķa drosmes iespaidu. Lai arī pēc brīža rodas cerība, ka tas bijis maldīgs pirmais iespaids, tad atskatoties esot jau sērijas noslēgumā, tam patiesībā ir bijis gana liela pamatotība, lai uzmanītos no puiša nākotnes plāniem un iecerēm.

Karmianas impērija ir plaša un ietver daudz citu agrāk pakļautu tautu un zemju, turklāt pilsētas aizsardzības spēkos iekļautas arī orku vienības. Tās galvaspilsētai Dimveinai arīdzan ir pa savam (pazemes) noslēpumam, kuru zina vien retais tās iedzīvotājs. Lai arī sērijas gaitā vārdā netiek nosauktas citas līdzvērtīgas vai pat uz to pusi esošas konkurentu impērijas un valstis. Tad sērijas kulmināciju ievada senu un līdz tam par izmirušiem un iznīcinātiem pēdējā lielajā karā uzskatītie Vandil un to maģijas pārstāvju priesterienes. Līdzās tiem vēl nākuši Blood Pirates apvienotā flote, lai šausmu un baiļu drebuļiem liktu pārskriet visiem, kuri ierauga tuvojošamies naidnieku.

Vien visiem labajiem tēliem apvienojot spēkus vienkopus un sērijas galvenajiem varoņiem Kulenam un Natīsai kļūstot no ienaidniekiem par mīlniekiem, kā arī katram pieliekot savu roku, lai cik niecīgs veikums attiecīgais moments nešķistu, ir cerība uz uzvaru. Vien tā ir cerība uzveikt naidniekus gan no impērijas ārpuses, kuri grib to sagraut, gan no iekšienes, kuriem vairāk interesē pašu vara un manta, nekā tās iedzīvotāju labklājība.

James Barclay – Heart of Granite (Blood and Fire #1)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Gollancz

Manas pārdomas

Ir 23.gadsimts un cilvēce ir spējusi izgudrot bioloģiska materiāla, grāmatas ietvaros vairāk no militārā aspekta tā ir dažādu ķirzakveidīgu dzīvnieku sugas, un tehnoloģijas kombināciju. No dažiem, izkaisītiem fragmentiem lasītājam ļauts uzzināt, ka fosilie kurināmie ir jau labu laiku kā iztērēti un arīdzan manīt ar atjaunojamajiem resursiem darbināmus transportlīdzekļus ir liels retums. Diemžēl, cik var spriest no tiem pašiem izkaisītajiem fragmentiem, tad galvenais jaunatklājumu pielietojums bija un joprojām ir militārajā sfērā.

Varbūt tāpēc Heart of Granite galvenā varoņa Maksimusa vai vienkārši Maksa un daudzu citu jauno censoņu lielākais sapnis kopš bērnības ir kļūt par drakonu vai drīzāk jau pūķu pilotu, pat ja tas nozīmē krietni īsāku mūžu aiz tā, ka lidojošo ķirzaku DNS ir vienīgais, kura pielietojums izrāda pretestību un ilgstoša to lietošana pilotam nenovēršami beidzas ar pataloģiju, kura nosaukta par Fall.

Kritiens, no kuras kā Makss visi ar naivu cerību, ka tieši viņu tā nepiemklēs, vai izdosies kā nebūt to pārvarēt, bet cerams ne Kritiens profesionālo pienākumu izpildes laikā. Kaut gan, ņemot vērā, ka ar Kritienu sirgstošo palātai ir bēdīgi slavena iesauka Landfill, kur salīdzinājums meklējams ar atkritumu izgāztuvi, tad varbūt labāk tomēr krist un mirt kopā ar pūķi.

Heart of Granite sižetiskā intriga un pamatproblēma tad slēpjas pavērsienā, ka varbūt pie varas esošie apzināti visus šos gadus kopš citplanētiešu artefaktu atklāšanas, to jaunievedumu realizēšanas dzīvē ir izdomājuši un uzpūtuši lielākus un sliktākus negatīvos Kritiena aspektus. Līdz šim apzināti slēpta patiesība, kas attiecīgās sistēmas un varas grožu turētājiem nāktu neapšaubāmi par sliktu, ja plašākai sabiedrībai pat niecīga daļa pretēju apgalvojumu patiesība taptu zināma, it īpaši ar Kritienu sirgstošu un pētījumos brīvprātīgā piespiedu kārtā nonākuši piloti.

Diemžēl, kamēr autors koncentrējas uz galvenā varoņa un pastarpināti gan tā eskadriļas komandas Inferno-X, gan tā par Martu nosauktā pūķa gaitām, tehnoloģiskajam fantāzijas aspektam pietrūkst stabilitātes izskaidrojuma. Sākot jau ar militāro konfliktu, par kura daļu ir Makss un viņa kolēģi uz ar tādu pašu Heart of Granite, saīsināti HoG, begemotu (tāds kā aviācijas bāzeskuģis). Ja vēl Maksa kara puses ir skaidri atšifrēta kā United Europe, tad pretinieki ir vienkārši Mid-Af, kur otra puse vēl uzminama. Pat grūti pateikt, labi vai ne, ka militārais konflikts nav pat sižeta būtiskākā sastāvdaļa, bet fons, uz kura risināt Maksa un tā kolēģu piedzīvoto.

Tā arī līdzīgi pietrūkst vēsturiskas bāzes, vismaz vairāk par pāris rindkopām, lai, romānu lasot, mazāk būtu jautājumi, kuri neattiektos uz pamatižetu, lai būtu mierīgāks prāts, kā gan pasaule nokļuvusi līdz tam, kur to lasītājs atrod. Skaidri noprotama pamatideja, kurā autors James Barclay iztēlojis variantu, kurā uz Zemes atkal staigā un lido par dinozauriem saucami konstrukti, ja ne no aizmirstības atdzīvinātas sugas, bet arī it kā noslēgums drīzāk rada mazuma piegaršu un galvenajam varonim ar aizdomīgi vieglu un paredzamu iznākumu, kamēr pašu puses ļaundari un noslēpumu turētāji arī ne īsti pie zaudētājiem pieskaitāmi.

Heart of Granite varbūt īpatnējāks sliktā nozīmē atstāj ne to labāko iespaidu, jo 2016.gadā izdotā grāmata skaitās kā sērijas pirmā grāmata, kurai vēl šodien astoņus gadus vēlāk nav turpinājuma, kur pat nosacīts klifhengeris nu ir kā slikti nostrādāts stāsta atrisinājums.

Anthony Ryan – The Legion of Flame (The Draconis Memoria #2)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Tik spēcīgais Baltais pūķis ir ticis atmodināts un vienīgais, ko tas vēlas ir varas pārņēmšana un dominance pār visu pasauli. Tikai trīs varoņi – Claydon Torcreek, Lizanne Letheridge un Corrick Hilemore – no triloģijas pirmās grāmatas The Waking Fire patiesi apzinās, kas par pretinieku viņiem jānogalina, lai cilvēcei būtu cerība izdzīvot. Neskartiem to neizdosies panākt tā vai tā, bet vismaz paglābt no liesmu iznīcības un Baltā pūķa izmantoto maģisko kristālu korupcijas gan.

Pirmās grāmatas noslēgums saved militāro Sindikāta flotes leitnantu, nu jau kapteni, Koriku Hilmoru un Klejdonu Torkrīku viena laivā vai pareizāk sakot kuģī. Lai arī pirmā saķeršanās ar Balto pūķi nerezultējas veiksmīgi, tā tomēr ar pūķa unikālo asins maģijas starpniecību sniedz Klejdonam pavedienu vīzijas veidā, kur meklēt ceļu, lai noskaidrotu ko vairāk par šo pūķi, par veidiem, kā to nogalināt. Ceļš abus, kopā ar Klejdona māsīcu Loriabeth, onkuli Braddon un citiem kuģa apkalpes locekļiem vai ekspedīcijas biedriem, aizved tālu arktiskos ūdeņos. Pat grūti brīžiem iztēloties, ka kādreiz kaut kas tur būtu varējis dzīvot un vēl kaut ko celt, būvēt, bet acīredzami tā reiz bijis, ko visnotaļ iespējamu padarījis vulkāns, kam, ilgu laiku aizmigušam, ir lemts pamosties.

Tikmēr Exceptional Initiatives operatīvei, spiedzei un slepkavai Lizannai tiek piešķirts jauns uzdevums atrast leģendām apvīto Mad Artisan vai vismaz uzzināt visu iespējamo, kas ļautu iegūt citus viņa izgudrojumus un visādi citādi dotu labāku iespēju pieveikt Balto pūķi. Ja nosacīti kolēģu ceļš ved uz aukstuma piesātinātu pasauli, tad Lizannai gan reizēm burtiski, gan pārnestā nozīmē jānolaižas pavisam zemu, jo visa iegūtā informācija liecina, ka Trakais Ģēnijs meklējams visnežēlīgākajā cietumā, turklāt tas vēl atrodas kaimiņu Corvantine impērijā, kur sargi apsargā vien tā perimetru, bet ļauj ieslodzītajiem pašiem organizēt notiekošo, kamēr vien tas neietekmē dažādu izrakteņu ieguvi Sindikāta labumam.

Lizannai nepieciešams izmantot visu līdz šim apgūto, lai veiksmīgi spētu vispirms iefiltrēties un vēlāk iegūt kāroto mērķi, bet, kā zināms, ne vienmēr iecerētais ideālais plāns norit kā pa diedziņu un realizējas bez aizķeršanās. Tā nu nākas improvizēt, kas galu galā izmaina visu ģeopolitisko situāciju, pat neieslēdzot aprēķinos Baltā pūķa eksistenciālos draudus.

Pirms lielās kulminācijas starp Balto pūķi un civilizāciju, katrai pusei nepieciešams uzkrāt un akumulēt vēl lielākus spēkus. Ja Baltā pūķa gadījumā tas noris tradicionāli iekarojot jaunas teritorijas, tad izmantojot pieejamo maģiju, lai ‘’iesauktu’’ armijā papildspēkus, tad pretējā nometnē sērijas galvenajiem varoņiem tā drīzāk ir informatīva ieguves ekspedīcija. It īpaši Klejdona gadījumā, kurš lasītājiem sniedz iespēju uzzināt krietni vairāk par reiz zudušo pasauli un civilizācijām pirms Ironship Trading Syndincate un Corvantine impērijām un par ar pūķu asinīm saistītas maģijas izcelsmi. Jāuzteic autora Anthony Ryan talants padarīt sagataves tipa triloģijas vidējo grāmatu interesantu.

Craig Halloran – The Chronicles of the Dragon Collection (Chronicles of the Dragon #1-10) (Audio book)

26107600

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Būs pagājis aptuveni viens pilns kopš izmantoju Audible pakalpojumu, un ir sanācis arī atklāt vairākas sērijas kā Expeditionary Force, kuras citkārt iespējams nebūtu (tik ātri) pamanītas. Tagad ar jauna gada iesākšanos pienācis mirklis kam jaunam manā lasītāja dzīvē un izmantošu iespēju noklausīties visu sēriju vienā piegājienā. Ceru arī šajos gadījumos uz patīkamiem pārsteigumiem. Kaut arī būtu varējis tā darīt agrāk un bez Audible motivācijas, bet tas tomēr ir drusku citādāk, ja visa sērija tiek atskaņota no viena faila.

The Chronicles of Dragon ir pūķa Nath izaugsmes un pieaugšanas stāsts. Ņemot vērā pūķu mūža garumu salīdzinoši ar cilvēku vidējo dzīves ilgumu, Nath jau sērijas pirmajā grāmatā ir pieklājīgā vecumā, bet patiesībā Nath ir pavisam jauns puika, vēl nenobriedis ātras dabas karstgalvis. Viņam vēl jāmiecās kur un kad ir īstais moments, lai bāztu savu degunu citu darīšanās vai nelaimēs un neiekultos liekās nepatikšanās.

Nath kā pūķis ir unikāls gadījums, jo atšķirībā no pilnīgi visiem saviem ciltsbrāļiem viņš ir piedzimis cilvēka veidolā. Arī augot Nath vairāk asociējas ar ātrāko cilvēku dzīves ritmu. Prestatā pūķu tendecei darīt visu krietni ilgāk un lēnāk, tai skaitā gulēt reizēm nedēļām, mēnešiem vai pat gadiem ilgi, Nath mēdz sasteigt lēmumus un izšķiršano par kādu rīcību. Ir skaidrs, ka agrāk vai vēlāk Nath pārtaps par pienācīgu pūķi, bet jo ilgāks laiks paiet, jo lielāka kļūst nozīme tam, kā šis process noritēs.

Pūķu garajā vesturē visi atceras tikai vienu postošu karu, un vēljoprojām ir saglabājušies stereotipi un aizspriedumi pret attiecīgas zvīņu krāsas pūķiem (melnas), kuri bija atbildīgi par tā izraisīšanu. Starp pūķiem ir pieņemts, ka viņi nenogalina citas inteliģentas dzīvās radības, neskaitot dažus izņēmumus, piemēram, orkus. Tomēr pakļaujoties savam raksturam, kad Nath ierauga bezcerīgā situācijā nonākušu pūķi (pasaulē plaukst bizness ap to ķeršanu, tirdzniecību un cita veida sastāvadļu izmantošanu), viņam piemirstas gan savs spēks, gan minētais fakts. Viņa āda uz vienas rokas pārvēršas melnās zvīņās, un ar vienu šādu  bezapdomīgu rīcību Nath, sev vēl nezinot, aizsāk krāšņo piedzīvojumu sēriju desmit grāmatu garumā!

Nath tēvs, būdams viens no pūķu karaļiem, nevar pieļaut negodu un varbūtību, ka viņa melno zvīņu ieguvušais dēls varētu būt potenciāls iemesls, kurš aizsāktu jaunu karu starp pūķiem, tādēļ kopā ar ilggadīgo draugu rūķi Brenwar (arī kareivīgas dabas kā jau visi rūķi) tiek bargi izstumts bargajā pasaulē. Kopā šīs duets veido labu komandu, un rūķis Brenwar daudzkārt kalpo kā stabilizējošs faktors un padomdevējs pūķim. Ļauno spēku pārstāvji noteikti priecātos par viņa krišanu.

Sērijas sākumā vairāk ir mazi, nelieli piedzīvojumi, tiek glābti pūķi no dažādām likstām, tā cerot panākt Nath zvīņu izmainīšanos uz labo pusi, bet sērijai progresējot uzrodas arī lielais pretinieks un spēles likmes palielinās līdz pašu dzīvību cenai un zemju iemītnieku likteņiem. Tas arī netiek sasteigts, bet gan meistarīgi tiek ļaut ļaunajiem tēliem iznākt uz skatuves, pamazām sāk izbāzt galvas no dažādiem midzeņiem ar cerību pārvilināt Nath savā pusē, kamēr vēl ir tāda iespēja, vai tomēr gatavoties kulminācijas sadursmei starp labo un ļauno.

Mērķauditorija nepārprotami ir bērni, ko ļoti labi varēja just gan pašas sērijas tematikas un noskaņas ziņā, gan audiogrāmatas stilā, kā tapusi audiogrāmata. Ir pielietoti dažādi papildus skaņu efekti un arī ierunātājs ir pacenties, lai jaunajiem klausītājiem katrs brīdis būtu interesants, šajā versijā nesastapt pliku lasīšanu. Diezin vai iespēšu to jau janvāri vai februāri, bet zinu, ka klausīšos arī otro desmit grāmatu sēriju par pūķa Nath piedzīvojumiem.

Andre Norton, Mercedes Lackey – The Elvenbane (Halfblood Chronicles #1) (Audio book)

176892

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Brilliance Audio

Manas pārdomas

Shana visu savu neilgo mūžu dzīvojusi starp pūķiem jeb Kin ir audzināta pēc visām viņu paražām, un nekas, ja neskaita konstantos aizskarošos apvainojumus no gandrīz visiem vienaudžiem, nav licis Šanai domāt, ka viņa nav vienkārši pūķis, iestrēdzis divkājainas radības formā.*

Tikmēr lasītājs jau no sākuma zina, kas ir Šanas vecāki (māte – cilvēks, tēvs – elfs), un tikai laimīgas sagadīšanās dēļ Šana vēl ir dzīva, pateicoties veiksmīgajai mātes aizbēgšanai (diemžēl mirst dzemdībās), jo parasti, šādus bērnus atklājot, tie uzreiz tiek nogalināti vai vēl pirms dzimšanas ar visu māti. Tā lūk Šanu atrod pūķene Alara, kura uzņemas uzaudzināt mazuli par spīti lielajai pretestībai no citiem bara biedriem. Jāsaprot, ka šajā pasaulē, valda elfi un cilvēki ir pakļauti viņu iegribām kā vergi, bet pūķi ir tāds kā neitrālais spēks, kuri dzīvo pēc striktām paražām un pār visām varītēm cenšas nedarīt neko tādu, kas nodotu viņu klātbūtni uz šīs planētas. Pūķiem jau ir bijusi rūgta pieredze vairākus gadsimtus agrāk, cenšoties palīdzēt cilvēku un elfu/cilvēku pēcnācējiem viņu sacelšanās mēģinājumā.

Šķietami vienīgais Šanas draugs un sabiedrotais pūķu midzenī ir viņas pusbrālis, un kā jau MG un jauniem tīņiem domātā grāmatā (radās tāds priekšstats), autori rada salīdzinoši vienkāršus un nekomplicētus konfliktus (arī atrisinājumi sekojošajiem sarežģījumiem nav kalambūru kalambūrs), un nav nekāds pārsteigums, kad Šana pamazām atklāj sevī mītošo maģisko spēku un kļūst par the chosen one; arī pasaules uzbūvi būtu gribējies saklausīt plašāk izveidotu. Protams, viņai jāmērojas spēkiem ar elfu valdniekiem, kuri varu gadsimtiem ilgi turējuši ciešā dzelzs tvērienā, un tieši Šana ir tā, kurai ir lemts mainīt lietu kārtību.

Pirmās sajūtas, pēc grāmatas pabeigšanas, neliek domāt, ka tik drīz turpināšu sēriju, kur abi autori sarakstījuši vēl divas un pēc Vikipēdijas plānojas arī ceturtā, kura iekavējusies Andre Norton nāves dēļ.

****************

*Pūķu maģija ļauj viņiem mainīt formas un kļūt arī par priekšmetiem, ne tikai dzīvniekiem; viss atkarīgs no talanta un tā izkopšanas.