Crime

Iepalicēji #43

Iepalicēju raksts ir mājvieta gan darba, gan neliela slinkuma dēļ iekavētiem individuāliem rakstiem, gan apzināts galamērķis grāmatām, par kurām pēc to izlasīšanas diži daudz nemaz neatrodas ko teikt.

***

The Righteous Men by Sam Bourne

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: HarperCollins Publishers

Manas pārdomas

Vils Monro tik nesen ieguvis darbu diženajā New York Times pēc atgriešanās no Lielbritānijā pavadītā laika vēl negaida, ka uzreiz ar pirmajiem rakstiem izdosies nokļūt uz laikraksta pirmās lapas, kur nu vēl, kad tiek norīkots, lai rakstītu par slepkavībām. Nebūtu Vilam ‘’tā laime’’ būt spriedzes trillera galvenajam varonim, varētu droši teikt, ka nekas galvu reibinošs arī nenotiktu, bet neviļus Vils uzduras globāla mēroga konspirācijai, no kā atgarīgs visas cilvēces liktenis.

The Righteous Men premise un ļaundaru motivācija balstās uz reliģisku pārliecību, ka pasaules liktenis balstās uz 36 taisnīgiem, labiem vīriem, un ja viņu pēkšņi vairs nebūtu, teiksim kāds viņus nogalinātu, iestātos pasaules gals, taisnā tiesa, bet pēc tam sekojoši un galvenokārt otrā Mesijas atnākšana. Kādam (un šī kāda sekotājiem) šī pārliecība ir tik spēcīga, ka ir gatavs šīs ticības vārdā nogalināt minētos 36 un jebkuru, kas stātos šī mērķa ceļā. Tā it kā pasaule nebūtu eksistējusi pirms cilvēkiem…

Bet pirms Vils nonāk pie atklāsmes, kur bez dižas nojausmas iepinies, tiek nolaupīta viņa sieva Beta, kuras atgūšana tad pamatā arī kļūst par Vila galveno mērķi. Saprast, kas vispār notiek. Kurš gribētu viņu nolaupīt un turklāt nepieprasa izpirkuma maksu, bet klasiski nevēlas, lai tiktu iesaistīta policija. Pavedieni Vilu ieved dziļi ebreju pasaulē un tās kopienā Ņujorkā.

The Righteous Men ir tipisks popkorna izklaides trilleris, kas par premisi un ideju izmanto reliģisku mītu un pārvērš to ļaunprātīgā konspirācijā ar it kā cēlu ieganstu. Izpildījums no autora puses nav peļams, bet arī nekas tāds, kas nebūtu līdzīgā manierē jau lasīts.

***

The Evolutionary Void (The Void Trilogy #3) by Peter F. Hamilton

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Kas īsti ir arvien vairāk izpletušais galkatiku un zvaigžņu sistēmu šķietami aprijušais Void? Kas īsti notiek ar matēriju un objektiem, kad tie nonāk aiz tā notikumu horizonta? Ir kas uzskata, ka dzīve iekš Void turpinās +/- tāpat kā līdz šim, citiem tur aizsākas gatavākā paradīze, bet citiem šķiet, ka iestājas nāve? Triloģijas garumā, kurā katra grāmata ir kā kārtīgs ķieģelis autors Peter F. Hamilton izpaužas ar visu iespējamo varēšanu, lai lielās idejas vārdā izspēlētu kā nu kurš un dažādās citplanētiešu un cilvēku sabiedrības reaģē uz šī eksistenciālās būtības Void eksistenci.

To tikpat kā varētu pielīdzināt Nāve, ja tici, ka pēc mirstīgā ķermeņa nāves kaut kas vēl turpinās. Vai reālāk zināmi eksistējušiem melnajiem vai baltajiem caurumiem. Kā viena sliekšņa vai notikumu horizonta pārkāpšana ieviestu tavā dzīvē neatgriezeniskas pārmaiņas, tā gan pats Void, gan tā iekšienē uz Makkathran planētas esošiej (o kā jau minēts ārpus Void personāži nezina, kas tajā notiek) iesaistījušies spēlē, kas ietekmē pilnīgi visa Visuma eksistenci.

Kā jau ierasts Hamiltona daiļrade ir lielizmēra glezna ar galvu reibinošu tēlu klāstu un notikumu vērienu; nebūs domāts katrai gaumei.

***

The System States Rebellion #1-2 by Dietmar Arthur Wehr

Linki uz grāmatu Goodreads lapām

Manas pārdomas

The Systme States Rebellion triloģijas pirmās divas grāmatas diemžēl ne tikai neizceļas ar kaut ko tai īpašu, ar saistošiem un komplicētiem tēliem vai vismaz intriģējošu sižetu, kas ir pavisam klasisks, kad reiz Zemes apgūtās un kolonizētās planētas ir nogurušas no Zemes pārvaldes garās rokas un vairākas no tām vienojas nomest važas, dibināt neatkarību no cilvēces šūpuļa. Protams, Zemei tas negrib to pieļaut, parādīt vājumu, kas iedrošinātu arī citus no viņiem atteikties, kas aizsāk gadiem ilgstošu karu.

Jāatkārtojas ar diemžēl, bet Rumors of Glory un Rumors of Honor kā pirmās iekļaut šī gada negatīvajā topā, kā vienas no visvieglāk aizmirstamajām, kas lasītas vai klausītas.

John Katzenbach – The Wrong Man

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Ballantine Books

Manas pārdomas

Maiklam O’Konelam beidzot ir palaimējies atrast savu lielo mūža mīlestību Ešlijas personā. Diemžēl, izskatās, ka neviens cits nebūs nonācis pie tādas pašas atziņas ne iekārotā (vienas nakts sakara) meitene, ne viņas vecāki vai pašreizējā mātes partnere, vai viņas māte. Ko gan lai puisim atliek iesākt, kā vien censties pierādīt savu jūtu patiesumu darot visu iespējamo, lai viņš un Ešlija būtu kopā uz mūžu?! Paši, kā saka, vien vainīgi…

No Ešlijas un viņas radu perspektīvas Maikla uzmācība nav nekas, par ko varētu pasmaidīt. Ja ne vēl sākumā var sevi mierināt, ka gan jau ar laiku puisim līdz smadzenēm aizies meitenes atraidījums, tad ātri vien piezogas ar nolūku izraisīts baiļu un pat šausmu faktors, jo Maikla izsekošana un vajāšana, pat apzināta destruktīva iejaukšanās Ešlijas tuvāko cilvēku dzīvēs, lai, tā teikt, novāktu viņus no ceļa un izolētu Ešliju vienu, pieaug nekontrolējami.

Scott Freeman, Ešlijas tēvs, vien nejauši atrasdams anonīmu vēstuli Ešlijas istabā ar domu ‘’ja tu nevari būt mana, tu netiksi arī nevienam citam’’ izraisa gana lielas bažas, lai sāktu uztraukties un it kā bez iemesla piezvanīt meita, lai starplinkus uzjautātu, kā sokas. Vien, kad Maikla centieni ir eskalējušies, Ešlija sāk iesaistīt palīdzību, bet arī Skots viens pats, kā izrādīsies, nebūs darītājs. Kopā ar bijušo sievu advokāti Sally un viņas partneri vietējās skolas futbola treneri Hope, četrone ne būs piepūlēšanās un iekšējo sarkano līniju pārkāpšanas nonāk pie plāna, kas atbrīvos meitu no Maikla mīlestības apliecinājumiem.

Autors John Katzenbach interesantā veidā grāmatā iekļauj vēl trešo ieinteresēto pusi, kad ‘’tagadnē’’ kādam anonīmam autoram kāds, nomainījis personāžu vārdus, pamazām atklāj reiz notikušo. Reizēm nelielās nodaļu fragmentos iekļautās diskusijas starp abiem, vai autora paša izpētes centieni noskaidrot, kas gan īsti reiz noticis, ir pat interesantāki, kā tā brīža Ešlijas situācija. Kopā autoram izdodas aizraujošs spriedzes trilleris, bez lētiem pavērsienu trikiem, kad gan pēc mājieniem grāmatas sākumā, gan tās gaitā, saproti, ka beigas kādam nebūs laimīgas, lai kā viss noslēgtos.

Carin Gerhardsen – The Gingerbread House (Hammarbyserien #1)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Penguin

Manas pārdomas

Kad traumas dēļ esi spiests uz ilgstošāku laiku nokļūt slimnīcā, atgriežoties mājās, nezināmas personas līķis savā virtuvē ir pēdējais, ko varētu domājams ieraudzīt. Bet tieši tāds skats sagaida seniori Ingrīdu Olsoni, kāds viņas prombūtnes laikā nez kāpēc izvēlējies tieši viņas īpašumu padarīt par nozieguma vietu.

Fakts, ka apcelšana un huligānisms jeb angliski bullying bērnu vidū un skolas vidē nav nekas svešs, kas var aiziet pat tik tālu, lai izmanītu upura psihi un visu atlikušo dzīvi. The Gingerbread House slepkavas izcelsmes stāsts aiziet pat vienu soli tālāk, jo vide ir bērnudārza pirmsoklas sešgadnieku grupa, kurā reiz tāltālajā 1968.gadā par grupiņas līderu izvēlētajiem mocekļiem kļuva Tomass un Katarina. Labākais, ka audzinātāja, labi zinot, kas notiek, izvēlas uzlikt klapes un izlikties neko nezinam, ja tas notiek ārpus bērnudārza teritorijas.

Tā nu pārvirzoties uz 2006.gadu, kad Tomass savās neievērojamās ikdienas gaitās pamana vienu no saviem galvenajiem mocītājiem Hansu, kurš no malas izskatās tik priecīgs, pašapzinīgs un citādi apmierināts ar dzīvi, Tomass nespēj pretoties dziņai viņam sekot līdzi. Vien vēlāk nonākam pie ainas, kurā sevi atrod no slimnīcas atgriezusies Ingrīda Olsone.

The Gingerbread House vienlaikus cenšas personalizēt un familirizēt slepkavības izmeklētājus, galvenokārt galveno detektīvu Conny Sjöberg, bet arīdzan vienu no padotajiem izmeklētājiem Petra Westman, kura pēc bārā jauki pavadīta vakara ar musulmaņu izcelsmes (vecāki) kolēģi uzsāk šķietami nevainīgu sarunu ar citu apmeklētāju, bet nākošajā rītā bez lielas daļas ‘’filmas’’ no iepriekšējā vakara attopas viņa gultā. Sākotnēji biju drusku neizpratnē, kāpēc man kā lasītājam šim vajadzētu interesēt attiecībā uz slepkavību un tās izmeklēšanu, pat ja tematika ir vienlīdz nopietna. Vien ceru, ka Petrai sērijas turpinājomos tiek piešķirta nozīmīgāka loma, lai šāda tuvāka sapazīstināšana pēc autora izvēles būtu attaisnojamāka.

Neesmu fans autora izvēlei, kādā tiek atklāta slepkavas identitāte, kriminālromānā, kas arī līdz tam nav atstājis pārlieku iedvesmojošu iespaidu. Ik pa brīdim tiek doti mazi nodaļu fragmenti no slepkavas perspektīvas, un lai arī tie ir tikai un vienīgi no pirmās personas neatklājot vārdu, līdz pat pēdējam brīdim nekas neliecina (iekāpjot atrisinājuma maitekļa zonā), ka slepkava ir Katarina, kuras vārds būtiski līdz tam pavīdējis vien prologā no 1968.gada. Atšķirībā no Tomasa, kurš kārdinoši un nepārprotami pasniegts kā galvenais un šķietami vienīgais kandidāts. Protams, pavērsienu pašās beigās būtu muļķīgi negaidīt, bet, ko var zināt, vai reizēm autors neizvēlas jau pašā sākumā atklāt slepkavas identitāti, un tad spēles procesu starp viņu un policiju. Šķita drusku lēts triks, šādi tikpat kā no gaisa izraut alternatīvu, bet, protams, mērķis panākts, lai domas par alternatīvu Tomasam nemaz nebūtu. Tādā ziņā ideāli, bet ne kopējā izpildījumā.

Will Carver – Girl 4 (January David #1)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Arrow Books

Manas pārdomas

Detektīvinspektoram Janvārim Deividam profesionālā karjera vienmēr bijusi tuvu vislielākajai dzīves prioritātei. Viņam ir ilgstoša draudzene Audrey, grāmatas gaitā, kas lekā pa laikiem, saderinātā un jaunā sieva, bet, lai kā pats censtos kompensēt ilgstošās darba stundas, tad slepkavību izmeklēšana, it īpaši, ja uzrodas sērijveidslepkava, prasa savu un privātā dzīve dabū ciest.

To gan Odrijai būtu jāsaprot, bet pēc kāzu gatavošanas un pasākuma nebūšana uzmanības centrā arī no citu puses, kad vairs nav lielais notikums, kam pašai gatavoties un aizpildīt viņas reizēm garlaicīgi rutinizējušos ikdienu, domas klejo greizos neceļos un tik tālu, ka pašai lemts gandrīz kļūt par slepkavas ceturto upuri.

Slepkavai ar vārdu Eames tiek dots arī savs vārds un iespēja izteikties par savu motivāciju, iemesliem viņa rīcībai; par faktoriem, kas ietekmē rūpīgu upura atlasi un paradumu izsekošanu ideālam vakaram, lai gan līdz galam neatklājot visu, pietaupot to fināla atrisinājumam. Paši upuri gandrīz visi kā viens izņemot Odriju nav ar to lielāko pašapziņu, lai atteiktu sveša puiša uzmanību bārā jau pēc vairākām glazītēm. Vienai tas ir kārtējais vakars, kad mostas cerība, ka beidzot kāds viņu pamanījis, pat ja prāta nostūros mīt klusas aizdomas. Cita ļaujas spontanitātei, pēc tam kad dienas laikā pieņemts lēmums lūkoties beidzot pašas internetā bāzēta uzņēmuma virzienā. Lai vai kā, bet visām kā vienai nākotnes sapņi tiek sagrauti, kas tiek atklāts upuriem veltītajās nodaļās katrai no savas perspektīvas, ko kā metodi bieži manīt nesanāk.

Būtu Eames tēls vēl ar lielāku burtu savā amatā, varētu interesantā veidā izspēlēt velna advokāta iespaidu par viņu, kā viņš pats sevi uztver citu acīs, kā Īmsam pašam šķiet, kādu pakalpojumu un glābiņu no neizdevušās dzīves viņš piespēlē izraudzītajam upurim.

Tikmēr detektīvs Janvāris jeb vienkāris Jans, pieaugot upuru skaitam, izjūt arvien lielāku spriedzi un spiedienu slepkavu notvert, it īpaši, kad par ceturto upuri gandrīz kļūst paša sieva. Sākotnēji nevarētu iedomāties, kā gan tas varētu nākt par labu abu laulībai, bet meistarīgi uzvītam plānam no autora puses ir tikpat interesants atrisinājums, kad viss tiek nostādīts pa vietām un sāk rasties papildus jautājumi, kādā gan virzienā autors plānojis turpināt sēriju, jo vienkārši jaunas izmeklēšanas sērijas turpinājomos kaut kā nešķiet lemtas šajā sērijā. Intriga noteikti gana liela, lai ar seriju potenciāli turpinātu jau nākamajā gadā.

Thomas Gifford – The Assassini

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Arrow Books

Manas pārdomas

Māsas un mūķenes Valentīnas, pasaulē izslavētas autores un kabargas Baznīcas pēcpusē, zvana brālim, ka viņa atgriežas ciemos dzimtajā pilsētā un vēlas obligāti kaut ko svarīgu izstāstīt, pārsteidz brāli Bendžaminu ‘’Benu’’ Driskilu nedaudz nesagatavotu. Kas gan varētu būt tāds, ko pašpietiekamā māsa vēlētos viņam atklāt, kas būtu tik svarīgs. Turklāt Benu nepamet iespaids, ka māsa izklausījusies nobijusies. Kam acīmredzami būs bijis pamats, jo cerētās atkalsatikšanās vietā māsa saņem lodi pakausī, bet Bena pasaule līdz ar to var sākt griezties uz riņķi, nezinot kuram īsti vairs ticēt. Bet viens gan ir skaidrs, ka kādam nāksies par to atbildēt.

Bens atšķirībā no māsas un lielā mērā pat tēva dzīvo un strādā ārpus reliģiskās pasaules, ikdienā pat bieži neiedomājoties par to. Tomēr māsas slepkavība un paša apņemšanās noskaidrot kas ir kas, to pamaina. Vispirms jau kā īstenam detektīvam Benam jāaplūko gan pašreizējais projekts/grāmata pie kura Valentīna strādājusi, gan pirmais paveidiens, ko pati māsa noslēpusi no citiem un atstājusi bērnības slēptuvē, lai vien brālis varētu to atrast. Gan topošā grāmata, gan pavediens (fotogrāfija) saistīta ar Otrā pasaules kara laiku un Parīzi, ar Nacistiskās Vācijas okupācijas laiku un Baznīcas sadarbību ar to. Kādam tā vien šķiet ir labāk paticis, ka pagātne paliek pagātnē un netiek lieki no jauna uzrakta un cilāta.

Bet Bens nebūt nav vienīgais detektīvs šajā izmeklēšanā, arī pati Baznīca un Vatikāns ir ieienteresēts iekšēji izmeklēt gan Valentīnas, gan vēl vairāku citu personāžu nāves, kuras visas kā viens vienā vai citā veidā norāda pieminētās pagātnes laika sprīža virzienā. Brīžiem atsevišķi, brīžiem kopīgiem spēkiem Benam palīdz mūks Artie Dunn, kurš pats būdams populārs autors, lai gan izdomāto romānu lauciņā, ir pazinis Valentīnu ne tikai kā kolēģi. Par tikpat lielu palīdzi izmeklēšanā kļūst Valentīnas tuvākā draudzene un žurnāliste mūķene Elizabete, kura, kā pienākas šāda tipa romānam, pat tik nopietnā momentā piesaista Bena aci, kam nebūt nepalīdz pašas šaubas par vēlēšanos palikt mūķenes statusā, vai noraidošā attieksme pret draudzenes Valentīnas līdzīga tipa izgājieniem.

Līdzīgā manierē, kaut arī krietni tuvāk fona aizkulisēm, varētu pieminēt Bena advokāta karjeras (arī dzīves) mentoru Drew Summerhays (82g), kurš tāpat kā paša tēvs kā astoņkājis no tāltālās ASV piedalās un ietekmē notikumos Vatikānā. Viss aiziet pat tikt tālu, katrs cenšas vērpt stāstu sev par labu, ka grūti paliek saprast, kam gan var vairs uzticēties. It īpaši, ja ceļo no Aleksandrijas Ēģiptē uz Parīzi un pēcāk Īriju un atpakaļ uz Romu, bet visur tā vien šķiet uzduries kādam nesen vai tikko nogalinātam.

Tam visam vēl pa virsu, kas tikai vēl vairāk saduļķo ūdeņus, tā teikt, lai nepaliktu par garlaicīgu, saspīlējumu Vatikānā un ārpus tā rada pāvesta Callistus IV jau tā vājās veselības vēl vairāk pasliktinājies stāvoklis, liekot domām virzīties jauna pāvesta izvēles priekšā. Kas zina, varbūt viens no potenciālajiem kandidātiem jau laiks cenšas izdzēst neglaimojošu pagātni.

James Patterson, Michael Ledwidge – Step on a Crack (Michael Bennet #1)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Vision

Manas pārdomas

Psiholoģiskā slodze no 10 bērnu (visi adoptēti) detektīvam Michael Bennett jau tā ik dienu ir liela, bet, kad tam pievienojas sievas, kurai pat nav vēl 40 gadu, terminālā vēža diagnoze, ne kurš katrs varētu apvienot profesionālu darba un mājas soli. Bet tieši tas Maiklam jādara, ja ir vēlēšanās aizturēt ļaundarus viņa vārdā nosauktās sērijas pirmajā grāmatā.

Ļaundaru plāns no lielas grupas slavenību vienlaikus izspiest vairākus desmitus miljonus dolāru ir komplicēts un gandrīz līdz pašam beigām izcils. Vispirms vajadzīgs noorganizēt liela mēroga bēres, kurām par upuri tiek izraudzīta bijušā ASV prezidenta sieva. Zinot, kur bēres tiks rīkotas, var jau laikus izplānot arī aizbēgšanas plānu un maršrutus, lai uz svešzemju kontos aizskaitīto naudu pēc kāda laika varētu arī sākt tērēt. Kā jau teikts, ģeniāli, ja vien noziedznieki savos plānos būtu rēķinājušies ar detektīvu Maiklu Benetu.

Step on a Crack, kā jau piederas romānam ar Džeimsa Patersona vārdu uz tā, nodaļas vārds reizēm jāliek pēdiņās, jo drīzāk, kas viņam saucas par nodaļu citam autoram būtu knapi viens vai divi paragrāfi. Labi saprotams, ka tas aiz tā, lai mudinātu lasītāju nepārtraukt lasīšanu, izlasīt vēl vienu un tad vēl vienu ‘’nodaļu’’, bet, kā jau minēts, tās tik īsas, ka labāk izvēlos ignorēt skaitli pirms chapter, jo tas patiesība neko šādā grāmatā neizsaka.

Lai arī zinu, ka Step on a Crack ir daļa no teiciena, tad tam ar grāmatas sižetu šoreiz grūti saskatīt saistītbu, ja vien nesāk pievilkt domu, ka dzīvē kā tādā vēlams piesastīt veiksmi, centies izvairīties no pretējā, bet tad jau nosaukumos varētu aiziet galējības. Kaut kas uz ‘’The Funeral Siege’’ pusi šķistu atbilstošāks.

Patersona grāmatās, kuram tikpat kā vienmēr ir otrs autors, grūti saprast darba sadalījumu, ja tāds vispār bijis, un ar Michael Ledwidge šis ir pirmais veikums, kurā viņu sanācis sastapt. Nenoliedzami šādi jaunam vai mazāk zināmam autoram izdodas piesaistīt lasītāju, kas par viņu neko nav zinājis. Paskatoties Goodreads pie autora minētās publicētās grāmatas Stop at Nothing cita Maikla tēla sērijā gan apraksts, gan vāka dizains liek domāt arī par līdzīga tipa izklaides trilleri.

Stephen King – The Outsider (Holly Gibney #1)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Hodder & Stoughton

Manas pārdomas

Flint City mazspilsētas respektablais, pat savā ziņā vietējā mēroga slavenība, un vairāku bērnu sporta komandu treneris Terry Maitland šķietami ir pastrādājis nežēlīgu 11 gadīga puikas slepkavību. Daļēji šī iemesla dēļ, daļēji gan aiz tā, ka iegūtie pierādījumi un liecinieku sniegtā informācija tik pārliecinoši norāda vienā virzienā, kā arī, ka Terijs reiz trenējis paša dēlu, detektīvs Ralph Anderson, ne bez DA (district attorney) spiediena pieņem lēmumu veikt tik publisku arestu, ka ziņa par to dažu minūšu laikā būtu zināms visiem Flint City un tās apkārtnes iedzīvotājiem.

Diemžēl pirmā momenta prieka emocijas, ka slepkava aizturēts, ātri vien jāapslāpē, jo par šoku Andersonam un DA Terijs spēj norādīt uz tikpat labiem pierādījumiem, ka puikas nolaupīšanas un slepkavības laikā atradies pavisam citā pilsētā. Kā jau tas piederas Stīvenam Kingam, tad izskaidrojums, kā gan viņš it kā būtu varējis atrasties divās vietās vienlaicīgi ir paranormāls izskaidrojums, bet detektīvs Andersons ir racionāli domājošs cilvēks un par visām varēm līdz pēdējai iespējai turas, ka spoki un citi pārdabiski mošķi ir vien fantāzijas bagātu prātu izdomājums. Jāatkārtojas ar vārdu diemžēl, bet Terijs un viņa ģimene (sieva un divas meitas) dabū vēl ciest papildus, lai Andersons sāktu ceļu uz šo domu maiņu.

Varētu pat teikt, ka ar to grāmata tikai sāk uzņemt apgriezienus. Varētu domāt, ka par spīti visam, kas liecinātu par pretējo, Terijs ir īstais slepkava, par ko liecina gan pirkstu nospiedumi uz slepkavībā izmantotajiem objektiem, gan DNS iegūtie paraugi, bet kaut kas Andersonam tomēr neliek mieru un liek turpināt ‘’rakt’’. Rakt līdz iegūst informāciju par līdzīgas manieres dubultslepkavību un vainīgo slepkavu, kas pēc paša teiktā tajā brīdī atradies pavisam kur citur. Tā top vēl viens grūdiens, lai detektīvs Andersons sāktu ticēt, ka tur laukā nevis ir tik ikdienišķs un normāls, kā tam gribētos ticēt.

Vien ap grāmatas vidu uz skatuves uznāk sērijās vārdā nosauktā Holly Gibney, kuru pirms tam bija iespēja iepazīt no Bill Hodges triloģijas. Jau reizi saskārusies ar pārdabisko, Holijai ir krietni vieglāk noticēt, ka arī šeit noris kas līdzīgs. Grūti nodefinēt tieši kas, bet pēc no Holijas perspektīvas nodaļas, atgriežoties pie kāda cita tēla, gana ātri uzradās vēlme, lai autors atgriežas pie Holijas. Viņai pēc Andersona, citu sniegtās informācijas un pēc pašas veiktās izmeklēšanas uzreiz top skaidrs, ka ne Terijs, ne otras dubultslepkavības šķietamais pastrādātājs patiesībā bijuši bez vainas. Var sākties duellis ar pārdabisko radību!

Viss iekš The Outsider līdz tam atstājis labu iespaidu, bet vienmēr prātā uzturējās doma, kā gan Kings būs nostrādājis romāna noslēgumu, jo nereti viņam gadās brīnišķīga grāmata līdz jāatrod veids kā visus sižetus atrisināt un labi nobeigt attiecīgās grāmatas sižetu. Viss spilgtāk atmiņā palikušais negatīvais piemērs ir Under the Dome, bet ir prieks ziņot, kas nav lasījuši šo, ka The Outsider nav liekas tajā pašā kategorijā.

Jessie Keane – Nameless (Ruby Darke #1)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Pan Macmillan

Manas pārdomas

Jau kopš bērnības dzīve Rūbijai Dreikai sagādājusi dažnedažādākās grūtības un izaicinājumus, kas raksturā vājāku personību sen būtu sagrāvusi neizteiksmīgā, klusā pelītē, lai tikai izvairītos tikt pamanīta. Būdama tumsnēja, ar diviem vecākiem brāļiem Čārliju un Džo, kuri ir pilnībā balti, tēvs ļoti labi apzinās, ka sieva veikusi sānsoli, bet, par cik pats ir ļoti reliģiozs un sieva/Rūbijas māte pēcdzemdību komplikāciju dēļ mirst, tad rezultātā arī tas tiek kārts pār Rūbiju pēcāk par jebkuru sīkāko neizdarību.

Nav nekāds brīnums, ka Rūbija meklē un alkst izrauties no mājām, kurās tēvs regulāri viņu fiziski un morāli ietekmē, vecākais brālis Čārlijs reizēm piepalīdz, bet Džo, lai arī neiesaistās, arī nekad nemēģina palīdzēt. Tā nu Rūbija atrod ceļu uz ‘’teātra namu’’ kur jaunas, skaistas sievietes dažādos vēsturiskos tērpos puskailas izklaidē pretējo dzimumu. Lai arī kolēģe Vi brīdina neiskatīties nevienā vīrietī, tad Rūbijai neiespējami šajā padomā ieklausīties, kad viņa sastop blondo Cornelius Bray. Pat vēlāka atzīšanās no Kornēlija puses, ka viņš ir precējies nepalīdz, tas tikai nozīmē, ka jāievēro vēl lielāka piesardzība, it īpaši, jo Kornēlijs pieder aristokrātu kārtai.

Diemžēl nekāda piesardzība nepasargā Rūbijai nokļūt stāvoklī, kas 1941.gadā, būdamai neprecētai un vēl jauktas rases, būtu kas neiedomājams. Tā teikt skandāls ģimenei, ja kas tāds atklātos, būtu nepārvarams. Kā jau izdomātā romānā, lai viss nebeigtos ar abortu kādā klusā kaktu kantorī, Kornēlija ģimenei tieši noderētu jaundzimušais, jo ar sievu nekādīgi nav sanācis tikt pie bērniņa, turklāt divas reizes tas spontāni zaudēts. Tā nu Rūbijas palikšana stāvoklī aizsāk galveno dramatisko sižetu, kas caurvij grāmatas notikumus vairāk nekā trīsdemit gadu garumā.

Nameless nav tikai un vienīgi par Rūbiju un viņas dzīvi, grāmata dod arī ieskatu Lielbritānijs kriminālajā pasaulē sākot jau ar pašas brāļiem, no kuriem galvenākais un agresīvākais ir Čārlijs, kurš, ar zobenu nocirzdams vietējās bandas līdera galvu, uzsāk savu noziedznieka karjeru. Tomēr, kā pierādīs laiks, tad Nameless ietvaros, lai cik augstās domās Čārijs nebūtu par sevi, varēs atrast bosus ar krietni veiksmīgāku karjeru.

Grūti bija neievērot, ka Nameless grāmatā tikpat kā nav pilnībā ‘’tīru’’ labo vīriešu tēlu. Acīmredzami sliktie kā Čārlijs vai Kornēlijs būtu viena lieta, bet arī citi vīrieši Rūbijas dzīve vairāk nekā sievietes tēli šajā grāmatā tiek iekrāsoti negatīvās iezīmēs, kas daļēji izskaidrojama, ja viņi pārstāv pieminēto kriminālo pasauli, bet tik un tā vienīgi labie un varbūt sakritības rezultātā anonīmie tēli ir bandu upuri.

Kā mazāks sīkums pie varētu piekasīties, būtu grāmatas vāka noformējums, kas gan fona, gan nosaukuma un autora vārda fonta ziņā dod mājienus kriminālromāna ziņā. Lai arī savā mērā kriminālpasaule spēlē lielu lomu Nameless notikumos, tad drusku jāpārslēdzas attiecībā uz to, kādas ekspētācijas vismaz man izraisīja grāmatas vāks.

Ken Follet – The Third Twin

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Pan Macmillan

Manas pārdomas

Steve Logan nemaz nezinādams, ka ir dvīnis (un patiesībā skaita ziņā pat vairāk), piekrīt piedalīties zinātnieces Jeannie Ferrami un JFU universitātes pētījumā par dvīņiem. Vizīte ne tikai pašam Stīvam nenoriet, kā plānots, jo kā gan vari iedomāties, ka tev pēkšņi paziņo par līdz šim nezināma dvīņubrāļa esksistenci, bet arī lielā sižeta kontekstā universitātes teritorijā tiek pastrādāts smags noziegums, izvarošana, kurā cieš Džīnijas asistente, kas vēlāk smagi atsauksies gan uz Džīnijas pētījumu, gan pētījuma objektu Stīvu.

Džīnija tieši arī pēta atsevišķi uzaugušus un audzinātus dvīņus, no kuriem viens veicis dzīves izvēles un nogājis uz kriminālnoziegumu takas, bet otrs ir godīgs un atbildīgs pilsonis. Džīnijai nezinot viņas fakultātes un pētījuma uzraugs/sponsors profesors Berrington Jones kopā ar jaunības draugiem un biznesa partneriem grasās pārdod  savas daļas Threeplex ģenētiskajā klīniku par $180 miljoniem un par visām varēm ir gatavi noslēpt savus agrīnos un industrijā līdz tam nepieredzētus eksperimentus, kas tagad rezultējušies Stīvā un viņa ‘’dvīņu’’ brāļos.

Spriedzes trilleris The Third Twin, ja nepiekasās dažiem sīkumiem, kas ļautu saīsināt sižetu un kopējo lapaspušu skaitu, ir pat ļoti baudāms un izklaidējošs. Viens no tiem sīkumiem, kas uzreiz nāk prātā, ir dzīves laikā iegūtas rētas, pašu izvēlēs uztaisīti tetovējumi vai pīrsingi, kas ļautu izslēgt viņus no izvarošanas aizdomās turamo loka. Lielākais iztēles lēciens no autora puses šajā ziņā bija viena ‘’dvīņa’’ matu krāsas maiņa, citādi visi uzauguši izskatā pilnīgi identiski.

No citām paredzamām un sagaidāmām lietām, it īpaši grāmatā, kas apspēlē tehnoloģiskajā ziņā attiecīgās dienas zinātnieku atklājumu izrāvienus ir citas tehnoloģijas, kas līdz šodienai (2022.gadam) ir tāla vēsture, kas jaunākam lasītājam būtu pat jāieguglē, lai saprastu, kas tas ir. Ja vēl disketes, kā informāciju pārnesi, pieļauju būtu vieglāk saprast, tad publiskās telefonu būdas vai vienkārši publiskie telefoni, kas vairs nav redzami mūsdienās, būtu jau cita lieta. Attiecīgi spriedzes un intrigas ziņā ir visai izdevīgi, ja katram tēlam nav kabatā savs mobilais, lai varētu momentā viens ar otru sazināties.

No citām Kena Foleta grāmatām līdz šim bija lasīti Zemes Pīlāri, kas pats par sevi ir cits žanrs un gluži nesalīdzināms ar The Third Twin, bet pagaidām pēc vien viņa trillera un pēc atmiņas par Zemes Pīlāriem Kenu Foletu novērtētu kā labāku trilleru, ne vēsturisko romānu autoru.

Deon Meyer – Icarus (Benny Griessel #5)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Hodder & Stoughton

Manas pārdomas

Kā Ikars Ernst Richter pielidoja par tuvu veiksmes un cerētas slavas, tās davātās naudas attalgojuma saulei. Tik tuvu, ka tas viņu noved pie kļūšanas par slepkavības upuri, kuru atrod vien vairākas nedēļas pēc pazušanas. Apraktu piekrastes smiltīs, un arī tad atrasts vien pateicoties vētrai, kas atklāj viņa ‘’atdusas’’ vietu.

Ernsta pēdējais biznesa veikums bija Alibi mājaslapas un ar to saistītās aplikācijas izveidošana, kas piedāvāja lieliskus un ērtus alibi, ja gribējās drusku pavadīt laiku ārpus laulības tik striktajām robežām. Pamatā Icarus ietvaros tika uzsvērta tieši šī kompānijas mārketinga preces piedāvājums, bet, kā jau rūdītām kriminālromānu lasītājam, uzreiz iedomājos, ka alibi lieti noderētu arī kriminālajā pasaulē. Šī iespējamība grāmatas ietvaros diemžēl pavīd vien dažas reizes.

Tikpat tuvu Ikara mitoloģiskajai saulei negatīvākā aspektā pielido sērijas galvenais detektīvs Benny Griessel, kuram padzirdot par kādreizēja kolēģa traģiskajiem nāves apstākļiem, paslīd roka alkohola virzienā. Kas paralēli kriminālizmeklēšanai, izvēršas tikpat lielā un nopietnā cīņā visas grāmatas garumā. Atkārtojas tie paši sevis šaustīšanas, apšaubīšanas un pat zināmā mērā sevis nicināšanas teksti, kas lasīti iepriekšējās grāmatās.

Bet, kamēr Benijs cīnās arīdzan ar alkohola pūķi, citiem kolēģiem, kā iepriekš sērijā manītam Cupido Vaughn šī slepkavības izmeklēšana rada lielisku iespēju pakāpties pa karjeras kāpnēm, kad Benija nepieejamības dēļ tieši viņam pirmo reizi piešķir izmeklēšanas līdera/vadītāja statusu. Lai arī Kupido tas pavisam noteikti, veiskmīga iznākuma rezultātā, būtu jādara teju pārlaimīgu, tad līdzšinējie pienākumi kā vienkāršākam Benija kolēģim no tā, kas jādara tagad krietni atšķiras. Kupido vairs nevar ieturēt to pašu dumpiniciesko imidžu kā līdz šīm, kas viņu sadumso un pat sanikno attiecībā pret Beniju, kuram prasās krietna sapurināšana, lai saprastu kas ir kas un kādā dzīves virznienā un gala iznākumā gatavs doties.

Savā ziņā, pat atvieglojums, ka uz plaukta nestāv sērijas turpinājumi, jo prasās atpūsties no Benija tēlā. Ja citkārt sērijas galvenais detektīvs ir pārāk ideāls, tad Benija tēls mājo pretājā grāvī.