Edward W. Robertson – Breakers #0.5-3

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Vispirms nāk saslimšana, kas ļaunāka par mēri un kovidu kopā, saslimst un nomirst teju 99% pasaules populācijas. Vien retajam ir imunitāte, bet, ja vēl ar to nepietiek, tad izrādās, ka pat pašas trakākās konspirāciju teorijas par slimības izcelsmi nav iekļāvušas tās avotu kā citplanētiešus, kuri cer pēc cilvēku iznīcīnāšas iegūt Zemi sev.

Pat pēc ‘’ciemiņu’’ ierašanās un atklāsmes par pirmās apokalipses autoriem starp dažādām izdzīvojušo cilvēku nometnēm un grupām pēkšņi nedzimst viens vesels apvienots spēks lielāka mērķa vārdā iznīcināt iebrucējus no Visuma. Savstarpējās sadursmes un cīņa par resursiem, par ietekmi un kontroli gan pār resursiem, gan citiem, kuri arī vēlētos tos izmantot, turpinās. Savā ziņā sērīgi un bēdīgi, ka pat šādā momentā pēc visa pārdzīvotā un pieredzētā cilvēka daba ņem virsroku. Tā nespēj pat pagaidīt, līdz tāds varonis kā Valters jeb vienkārši Walt Lawson ir palīdzējis tikpat kā simtprocentīgi pieveikt iebrucējus atstājot dzīvajos vien saujiņu citplanētiešu, izkaisītus pa planētu.

Gribētos teikt, ka katru triloģijas grāmatu varētu arī lasīt neko nezinot par citām. It īpaši sērijas otro grāmatu Melt Down, kurā Valts ņem darbību vien epizodiski, bet pamatā ir par diviem savstarpēji nesaistītiem tēliem Ness Hook un Tristan Carter, kuri pirms apokalipsēm arī iekļūdami pieaugošo kārtā nebija tikuši skaidrībā, ko īsti iesākt ar dzīvi, kādu profesiju un darbu tie vēlētos. Abiem līdzīga sākotnējā situācija vien ar atšķirību, ka Nesa vecāki, lai viņš pie tiem varētu dzīvot pieprasīja īres un komunālo rēķiņu apmaksu, bet Tristanas vecāki izpauda lielāku atbalstu un situācijas pieņemšanu. Katram ir pa brālim, Nesam vecāks un krietni izteiktāks mačo tips, Tristanai vēl nepilngadīgs brālis. Katram tēlu duetam pirmā sastapšanās arīdzan izvēršas gana atšķirīgi, lai sižets izvērstos jo interesantāks.

Triloģijas pirmajai un noslēdzošajai grāmatai Breakers un Knifepoint ir viens kopīgs Valtera tēls, bet neradās iespaids, ka Knifepoint tādēļ būtu neizprotams. Valters ir kļuvis par sava veida leģendu, būdams par galveno iemeslu citplanētiešu ‘’mātes kosmoskuģa’’ iekriešanai okeānā. Vien nelaime, ka citplanētieši atgādina krabjveida astoņkājus un visticamāk nāk no izteiktas okeānu planētas. Cīņa ar tiem tikpat kā noslēgusies, vien jāpārkāpj pēdējai astei. To diemžēl sāk just arī visi citi un cilvēku savstarpējās militārās sadursmes un konflikti uzplaiksnī vēl jo vairāk un biežāk.

Edward W. Robertson interesantā veidā The Breakers triloģijā apvieno diva veida apokalipses un ar tām pārbauda cilvēku izdzīvošanas māku un gribu.

John Katzenbach – The Wrong Man

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Ballantine Books

Manas pārdomas

Maiklam O’Konelam beidzot ir palaimējies atrast savu lielo mūža mīlestību Ešlijas personā. Diemžēl, izskatās, ka neviens cits nebūs nonācis pie tādas pašas atziņas ne iekārotā (vienas nakts sakara) meitene, ne viņas vecāki vai pašreizējā mātes partnere, vai viņas māte. Ko gan lai puisim atliek iesākt, kā vien censties pierādīt savu jūtu patiesumu darot visu iespējamo, lai viņš un Ešlija būtu kopā uz mūžu?! Paši, kā saka, vien vainīgi…

No Ešlijas un viņas radu perspektīvas Maikla uzmācība nav nekas, par ko varētu pasmaidīt. Ja ne vēl sākumā var sevi mierināt, ka gan jau ar laiku puisim līdz smadzenēm aizies meitenes atraidījums, tad ātri vien piezogas ar nolūku izraisīts baiļu un pat šausmu faktors, jo Maikla izsekošana un vajāšana, pat apzināta destruktīva iejaukšanās Ešlijas tuvāko cilvēku dzīvēs, lai, tā teikt, novāktu viņus no ceļa un izolētu Ešliju vienu, pieaug nekontrolējami.

Scott Freeman, Ešlijas tēvs, vien nejauši atrasdams anonīmu vēstuli Ešlijas istabā ar domu ‘’ja tu nevari būt mana, tu netiksi arī nevienam citam’’ izraisa gana lielas bažas, lai sāktu uztraukties un it kā bez iemesla piezvanīt meita, lai starplinkus uzjautātu, kā sokas. Vien, kad Maikla centieni ir eskalējušies, Ešlija sāk iesaistīt palīdzību, bet arī Skots viens pats, kā izrādīsies, nebūs darītājs. Kopā ar bijušo sievu advokāti Sally un viņas partneri vietējās skolas futbola treneri Hope, četrone ne būs piepūlēšanās un iekšējo sarkano līniju pārkāpšanas nonāk pie plāna, kas atbrīvos meitu no Maikla mīlestības apliecinājumiem.

Autors John Katzenbach interesantā veidā grāmatā iekļauj vēl trešo ieinteresēto pusi, kad ‘’tagadnē’’ kādam anonīmam autoram kāds, nomainījis personāžu vārdus, pamazām atklāj reiz notikušo. Reizēm nelielās nodaļu fragmentos iekļautās diskusijas starp abiem, vai autora paša izpētes centieni noskaidrot, kas gan īsti reiz noticis, ir pat interesantāki, kā tā brīža Ešlijas situācija. Kopā autoram izdodas aizraujošs spriedzes trilleris, bez lētiem pavērsienu trikiem, kad gan pēc mājieniem grāmatas sākumā, gan tās gaitā, saproti, ka beigas kādam nebūs laimīgas, lai kā viss noslēgtos.

Hammond Innes – High Stand

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Fontana

Manas pārdomas

Kad nelikdams par sevi ne ziņas pazūd zelta raktuvju īpašnieks Thomas Francis Halliday, turklāt vien dažas dienas pirms tam izmainot mantojumu, kurā netālu no raktuvēm esošo mežu, par kuru daža laba kokzāģētavas kompānija jau izrādījusi interesi, novēl jaunākajam dēlam Braienam,viņa advokāts Philip Redfern izmaina ieplānoto brīvdienu plānus, lai to vietā dotos uz Kanādu, Vankūveru un tālāk Britu Kolumbijas provincē esošajām raktuvēm un mežu, lai noskaidrotu, kas gan ar viņa klientu noticis.

Mistēriju ap Tomasa Francisa pazužanu vēl lielāku padara fakts, ka sieva Miriam līdzīgi vīram pēc uztraukuma pilnas vizītes pie Filipa, ko nu lai dara, pati pēc došanās uz Kanādu, līdzīgā nodomā kā Filips, pātraukusi sūtīt solītās ziņas vēstules vai pastkartes formā (grāmata publicēta 1985.g,).

Vēl pirms trillera cienīgām asa sižeta un augstākās spriedzes ainām Filipu, pilsētas puiku, pārsteidz izolētība, klusums, šķietamais dabas neskartums (pirms nonāk līdz raktuvēm, mežu kailcirtēm). Nonākot vienam tādā vietā, momentā Filipam kļūst neomulīgi, katrs negaidītais troksnis tā vien šķiet vēsta par tuvojošamies briesmām vai citu līdzvērtīgi ļaunprātīgu darbību. Kāre atgriesties sabiedrībā, pie ierastajiem pastāvīgajiem trokšņiem ir krietni lielāka, kā varētu sagaidīt pirms šī ceļojuma. Bet visam sava kārta, vispirms jānoskaidro, kur gan palicis Tomass un Miriama.

To varētu nosaukt par High Stand pirmo daļu, pēc kuras seko gana būtisks maiteklis, bez kura neiztikt, ja nav vēlēšanas iespaidos un pārdomās apstāties, ko var atļauties grāmatas apraksts uz tās aizmugures vāka. Citiem vārdiem ar Tomasu Francisu Halideju veselības ziņā viss ir pilnīgā kārtībā. To pašu gan nevar teikt par viņa finansiālajiem apstākļiem, jo ierastie ienākumi, kurus tik ilgi nodroršinājis zelts no raktuvēm, sāk apsīkt un jaunu dzīslu arīdzan nav izdevies atrast. Nevēloties atzīt sakāvi ne sev, ne sievai vai mainīt ierasto dzīvesstilu, Tomass sāk pārdot tik dārgo mežu, paša tēva (atklāja zeltu uz īpašuma) stādīto. Par to padzird narkotiku kontrabandisti, kuri nocirsto koku aizsegā Kanādā ievesto kokaīnu tālāk pārved uz ASV.

Tā nu Filips pavisam negaidot nokļūst jau otrā pavisam svešā un nezināmā pasaulē, kur cilvēka dzīvībai uz daudzo miljonu fona ļaundaru acīs ir krietni zemāka vērtība. Tie drīzāk atgādina kaitinošus traucēkļus, kurus vēlams drīzāk aizvākt, lai varētu turpināt ierasto operāciju, bet pirms tam derētu Tomasa paraksts par turpmāku koku izciršanu, kas gan tik viegli nedodas rokā.

Gan mazais formāts, gan vispārējais noformējums un dizains High Stand grāmatai, kādā to sanācis izlasīt, ne ar ko neliecina un drīzāk pat liktu pie grāmatplaukta tai paiet garām, cik gan labs un spraigs trilleris autoram izdevies.

Carin Gerhardsen – The Gingerbread House (Hammarbyserien #1)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Penguin

Manas pārdomas

Kad traumas dēļ esi spiests uz ilgstošāku laiku nokļūt slimnīcā, atgriežoties mājās, nezināmas personas līķis savā virtuvē ir pēdējais, ko varētu domājams ieraudzīt. Bet tieši tāds skats sagaida seniori Ingrīdu Olsoni, kāds viņas prombūtnes laikā nez kāpēc izvēlējies tieši viņas īpašumu padarīt par nozieguma vietu.

Fakts, ka apcelšana un huligānisms jeb angliski bullying bērnu vidū un skolas vidē nav nekas svešs, kas var aiziet pat tik tālu, lai izmanītu upura psihi un visu atlikušo dzīvi. The Gingerbread House slepkavas izcelsmes stāsts aiziet pat vienu soli tālāk, jo vide ir bērnudārza pirmsoklas sešgadnieku grupa, kurā reiz tāltālajā 1968.gadā par grupiņas līderu izvēlētajiem mocekļiem kļuva Tomass un Katarina. Labākais, ka audzinātāja, labi zinot, kas notiek, izvēlas uzlikt klapes un izlikties neko nezinam, ja tas notiek ārpus bērnudārza teritorijas.

Tā nu pārvirzoties uz 2006.gadu, kad Tomass savās neievērojamās ikdienas gaitās pamana vienu no saviem galvenajiem mocītājiem Hansu, kurš no malas izskatās tik priecīgs, pašapzinīgs un citādi apmierināts ar dzīvi, Tomass nespēj pretoties dziņai viņam sekot līdzi. Vien vēlāk nonākam pie ainas, kurā sevi atrod no slimnīcas atgriezusies Ingrīda Olsone.

The Gingerbread House vienlaikus cenšas personalizēt un familirizēt slepkavības izmeklētājus, galvenokārt galveno detektīvu Conny Sjöberg, bet arīdzan vienu no padotajiem izmeklētājiem Petra Westman, kura pēc bārā jauki pavadīta vakara ar musulmaņu izcelsmes (vecāki) kolēģi uzsāk šķietami nevainīgu sarunu ar citu apmeklētāju, bet nākošajā rītā bez lielas daļas ‘’filmas’’ no iepriekšējā vakara attopas viņa gultā. Sākotnēji biju drusku neizpratnē, kāpēc man kā lasītājam šim vajadzētu interesēt attiecībā uz slepkavību un tās izmeklēšanu, pat ja tematika ir vienlīdz nopietna. Vien ceru, ka Petrai sērijas turpinājomos tiek piešķirta nozīmīgāka loma, lai šāda tuvāka sapazīstināšana pēc autora izvēles būtu attaisnojamāka.

Neesmu fans autora izvēlei, kādā tiek atklāta slepkavas identitāte, kriminālromānā, kas arī līdz tam nav atstājis pārlieku iedvesmojošu iespaidu. Ik pa brīdim tiek doti mazi nodaļu fragmenti no slepkavas perspektīvas, un lai arī tie ir tikai un vienīgi no pirmās personas neatklājot vārdu, līdz pat pēdējam brīdim nekas neliecina (iekāpjot atrisinājuma maitekļa zonā), ka slepkava ir Katarina, kuras vārds būtiski līdz tam pavīdējis vien prologā no 1968.gada. Atšķirībā no Tomasa, kurš kārdinoši un nepārprotami pasniegts kā galvenais un šķietami vienīgais kandidāts. Protams, pavērsienu pašās beigās būtu muļķīgi negaidīt, bet, ko var zināt, vai reizēm autors neizvēlas jau pašā sākumā atklāt slepkavas identitāti, un tad spēles procesu starp viņu un policiju. Šķita drusku lēts triks, šādi tikpat kā no gaisa izraut alternatīvu, bet, protams, mērķis panākts, lai domas par alternatīvu Tomasam nemaz nebūtu. Tādā ziņā ideāli, bet ne kopējā izpildījumā.

Obert Skye – Wizard for Hire #2-3

Linki uz grāmatu Goodreads lapām

Manas pārdomas

Dzīve jau kopš agra vecuma, kad acu priekšā vecāki nolaupīti nezināmā virzienā, nav Oziju Tofiju appuišojusi. Pašam ir bijis jākūļās un jāmācās kas ir kas un kas ir īsts un patiess. Pirmā triloģijas grāmatā Harijs nejauši pamanītā sludinājumā nolīgst burvi vārdā Rin, lai tas palīdzētu viņam atrast vecākus. Diemžēl sniegtā atbilde nav tā, ko zēns visus šos gadus ir kārojis, bet tas nenozīmē, ka pasaulē nav ienaidnieku, kuri vēlētos situāciju izmantot savā labā.

Āķis tajā, ka Ozija zinātniskie vecāki, pirms abu nolaupīšanas, ilgstoši strādāja pie ļoti īpaša seruma, kas ļautu kontrolēt citas personas rīcību ar savu domu spēku. Īpašā projekta finansētās, ļoti bagāts un varaskārais Rejs alkst iegūt savā kontrolē šādu spēku, bet, par cik, Ozija vecāki vairs nav tā teikt pieejami, bet ir zināms, ka viņi eksperimentējot it kā dāvājuši šo īpašo superspēju savam dēlam, Rejs ir gatavs uz visu iespējamo, lai nu puisis nonāktu viņa rīcībā un varētu iegūt asinis un konsekventi no tām izgūt attiecīgo ‘’prāta kontroles serumu’’.

Par laimi Ozijam viņam nav jācīnās pret ļaundari Reju vienam pašam. Ozijam ir draugi, kuri var viņam palīdzēt, un par tādiem puisis var saukt gan Sigiju, burvja Rina meitu, gan nu jau arī pašu Rinu, kā arī metālisko putniņa konstrukciju vārdā Klārks, kas spēj pats domāt, sarunāties un pieņemt lēmumus. Kopā kā vienota komanda viņi spēj stāties pretim Rejam un viņa nolīgtajiem muskuļotajiem apsargiem un pakalpiņiem.

Wizard for Hire triloģija kā tāda ir arīdzan piedzīvojumiem bagāts maģisks stāsts, kurā burvis Rins liek galvenajiem varoņiem Ozijam un Sigijai noticēt maģiskumam, ko ikdienā katrs no mums pieņem par pašsaprotamu un vienīgi zinātnē balstītu. Kā daudz kas ja ne nobruktu, tad šķistu krietni apgrūtinošāks un čakarīgāks, ja nebūtu pieejams pat īslaicīgi. Tā teikt, cik daudzi tagad glaudāmos/vied- telefonus pieņem par pašsaprotamiem, cik daudziem telefoni un datori būtu tumša bilde, ja neeksistētu pasaules plašais internets u.c. Novērt šķietamo maģiskumu tajā visā nav nemaz kaut kas viegls un uzreiz notverams. Varbūt reizēm nepieciešams kāds varaskārs un samaitāts personāžs kā Rejs, kas liek to visu novērtēt citā gaismā. Lai vai kā kāds cits uz tevi šķībi skatītos vai nez kā padomātu.

Un galu galā zvans no Wizard for Hire pirmās grāmatas, kontrakts starp zēnu Oziju Tofiju un burvi Rinu arī tiks izpildīts un triloģija veiksmīgi noslēgta.

Matt Larkin – Gods of the Ragnarok Era #1-9

Linki uz grāmatu Goodreads lapām

Manas pārdomas

Gods of Ragnarok Era ir laiks, kads dzimst tādas skandināvu mitoloģijas leģendas kā Odins un Loki, bet pirms vēl viņi kļūst par mītos apvītiem diviem, kā viņiem tā citiem personāžiem, piemēram, Odina dēlam Toram jāiziet cauri smagu pārpaudījumu piepildītiem piedzīvojumiem.

Odina gadījumā pirmsākumi meklējami tēva slepkavības atriebībā pret frost giants. Sērija kā tāda deviņu grāmatu garumā izvērsta gana gara un pirmais trīs grāmatu omnibuss koncetrējas uz Odinu un kā viņš ar šo veikumu piesaista dievietes Idunn uzmanību, kura vispirms Odinam dāvā ābolus, kuri piešķir nemirstību, un vēlāk ļauj pašam Odinam izvēlēties savus kompanjonus garajai mūžībai, kuriem vēl tos dāvāt. Bet nemirstība nav vienīgais pārdabiskais, ko Odins iegūst, tās ir arīdzan nākotnes orākula stila vīzijas, kuras nevēst cilvēcei neko labu. Tās ir pasaules gala Ragnarok stila vīzijas, un, lai tās vismaz censtos novērst, ir jārīkojas nekavējoties.

Autors Matt Larkin izvēlējies pārstāstīt skandināvu mitoloģiju vēsturiska romāna veidā ar fantāzijas un pārdabiskā elementiem, protams, dievi un tiem prestatā arī briesmoņi un mošķi. Bet ne visi iemājo tādu pašu pozītīvisma tēlu, kādu teiksim tagad Tors bauda MCU filmu pasaulē. Tors, kuram vairāk ļauts izpausties sērijas otrajā omnibusā (ceturtā līdz sestā sērijas grāmata),  ir gana augstprātīgs savā statusā kā Odina dēls, bet visvairāk acīs kā sliktā īpašība iekrita attieksme pret vergiem, it īpaši sieviešu kārtas verdzenēm, kuras izmantot kur un kad vien gribi. Kaut arī laikam jāatzīst, ka tēvs Odins gan mājas esot, bet galvenokārt aizņemtības dēļ blandoties piedzīvojumos un centienos pasauli glābt, nebūs bijis tas labākais tēvs, lai sniegtu atbilstošāko piemēru.

Vēl neesmu pieskāries starp citiem diviem vēl populārajam Loki, kurš tagad vairāk atzīts kā jokdaris un visādi citādi nenopietns personāžs, bet Gods of Ragnarok Era sērijā vairāk viņam piešķirts nopietnuma grauds, nedaudz kā sirdsapziņas un atbildības/apdomības līdzsvars, kad Odins un vēlāk Tors aizrāvušies ar spēka un agresivitātes demonstrēšanu. Neskatoties uz to, ka darbībā biežāk Loki noris stāsta perifērijā un aizkulises, kamēr sērijas galvenās zvaigznes izpaužas pēc sirds patikas, Loki piešķirta svarīga pretstata loma, lai viss būtu balansā.

Sērijas noslēgums, bez dižiem maitekļiem, nāk ar citām, līdz tam brīdim varbūt negaidītām atklāsmēm, ka Ranganork cikls nebūt nenozīmē visa galu, ka pasaules atdzimšana un vēl pēc vidēji 52 gadsimtiem tās gals atkārtojies jau neskaitāmas reizes. Turklāt Odins, Tors, Loki un citi kā atšķirīgi varoņi bijuši arī tajos, piemēram, kā Prometejs vai Herakls. Interesanta ideja par cikliskumu, par to, kā spējuši pastāvēt tik daudz dažādu, bet reizē arī līdzīgu dievu. Vien šī cikla noslēgums prasa izteikti lielākas rūpas, jo mītiskā koka Yggdrasil pastāvēšana tiek apdraudēta un pieprasa varoņu iejaukšanos un aizstāvību.

Izlasīju, lasu, lasīšu #230 (09.01-22.01)

Izlasīju:

Will Carver – Girl 4 (January David #1)

Kim Stanley Robinson – 2312

Conn Iggulden – The Death of Kings (Emperor #2)

Conn Iggulden – The Field of Swords (Emperor #3)

Rob McCarthy – A Handful of Ashes (Dr. Harry Kent #2)

NisiOisiN – Bakemonogatari, Part1: Monster Tale (Monogatari)

NisiOisiN – Bakemonogatari, Part2: Monster Tale (Monogatari)

Noklausījos:

Dyrk Ashton – Paternus Trilogy #1-3

Lindsay Buroker – Star Kingdom #1-5

Lasu:

Carin Gerhardsen – The Gingerbread House (Hammarbyserien #1)

Hammond Innes – High Stand

Klausos:

Matt Larkin – Gods of the Ragnarok Era #1-9

Peter F. Hamilton – The Evolutionary Void (The Void Trilogy #3)

Lasīšu:

John Katzenbach – The Wrong Man

Ken Follet – Whiteout

Klausīšos:

Edward W. Robertson – Breakers #0.5-3

Obert Skye – Wizard for Hire #2-3

NisiOisiN – Bakemonogatari, Part2. Monster Tale (Monogatari)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Vertical

Manas pārdomas

Monster Tale otrā daļa divās vispārējās lielajās nodaļās turpina ar diviem paranormāla rakstura atgadījumiem/piedzīvojumiem galvenokārt varoņa vidusskolnieka Koyomi Araragi dzīvē. Ja vēl trešajā nodaļā Suruga Monkey no pirmās daļas aktīvāku darbību ņem nu jau Araragi draudzene Hitagi Senjogahara, tad ceturtajā Nadeko Snake otrā galvenākā varoņa loma tiek iepriekšējā nodaļā paranormālās likstas nelaimē kritušajai vietējās skolas basketbola zvaigznei Suruga Kanbaru.

Bet visu pēc kārtas. Ja Monster Tale interpretē drusku burtiskāk kā briesmoņa asti, tad visnotaļ atbilstoši, ka viss, kas piemeklējis līdz šim šīs sērijas varoņus, ir bijis dažādu dzīvnieku zīmē. Un trešajā nodaļā par upuri klasiskai mērkaķa astei (ir dzirdēts par zaķa ļipu vai zelta zivtiņu), kura pa savam prātam izpilda trīs vēlēšanās, ir kļuvusi pieminētā jaunā basketbola zvaigzne. Turklāt Araragi uzmanības centrā viņa nenonāk ar savu pirmo veikto vēlēšanos, bet, kad kāds tērpies lietusmētelī cenšas tevi nogalināt, tad neatliek nekas cits, kā iesaistīties. Kaut gan pēc Araragi tēla spriežot, kurš ir jauks un izpalīdzīgs līdz galējībai teju pret visiem, pietiktu arī ar mazākiem uzmanību piesaistošiem centieniem.

Tikmēr Nadeko Snake nodaļā šķietami nenozīmīgs strīds starp skolasbiedriem par kāda puiša uzmanību un ‘’lielo mīlestību’’ izvēršas neapdomātā lāsta izteikšanā, kas negaidīti sāk piepildīties. Vien nejaušas sakritības rezultātā Araragi šī liksta top zināma, bet, kā jau minēts, kad tas notiek, ir jau par vēlu, lai Araragi to aizmirstu un liktos mierā. Neredzama žņaudzējčūska, kuras lāsts varbūt nemaz nebūtu aktivizējies, ja ne upures preemptīvie centieni lāstu noņemt, kam par lokāciju, nenojaušot tā sekas, izvēlas novārtā pamestu svētnīcu.

Kopumā arī pēc otrās daļas varu izteikt atzinīgu spriedumu par light novel subžanru kā tādu, bet jau piezogas iezīmes, kas cenšas sabojāt iespaidu. Galvenokārt tajā vainojamas frāzes un izteiksmes līdzekļi, ar kuriem pat dažu apakšnodaļu laikā autors atkārtojas tik bieži, lai to nevarētu nepamanīt. Tas galvenokārt noris tēlu savstarpējos dialogos, kuros autors cenšas attēlot dinamisku vārdu apmaiņu, kurā nereti viens otru cenšas pavilkt uz zobu, kas izvēršas privātā un citiem jau vars nesaprotamā humorā, ja nezini, ka tā viņiem jau ierasta lieta. Bet arī tas jau sāk kļūt par biežu un paredzami neizteiksmīgu.

Var just, ka nepieciešama drusku lielāka pauze pirms lasīt Monster Tale trešo daļu.

Rob McCarthy – A Handful of Ashes (Dr. Harry Kent #2)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Mulholland Books

Manas pārdomas

Ārsta Harija Kenta dzīve kopš sērijas pirmās grāmatas tajā notikušās kriminālizmeklēšanas nav gājusi uz to labāko pusi. Lai arī ir atradis jaunu draudzeni, pēc pašķiršanās no detektīves Frankie Noble, darbs slimnīcā un papildus ar policiju ir piespiedis pieņemt lēmumu sākt lietot amfetamīnus, lai spētu tikt galā ar stundu apjomu, kas jāpavada nomodā. Izvēle, protams, ir paša Harija veikta, neviens ar ieroci nav stāvējis klāt, bet iemesli tam pietiekami komplicēti un daudzslāņaini, lai uzreizt tik vienkārši nenosodītu.

A Handful of Ashes slepkavības upurim, jaunai kardioķirurģei Susan Bayliss, izvēle gan tika atņemta, kad svētdienas atpūtas vietā pie vīna glāzes, kāds izvēlējies viņas vietā ātrāk pārtraukt viņas dzīvi. Turklāt vēl pēc fakta centies ainu izvērst tā, lai izskatītos pēc pašnāvības, kas uz pirmo acu uzmetienu arī izdodas. Vien Harija Kenta vērīgā acs, kuram jāverificē fakts, liek sākt aizdomāties par pretējo.

Acīmredzamā motivācija jaunās ārstes slepkavībai tālu nav jāmeklē. Vien nesen viņa pievērsusi visas valsts uzmanību savai darba vietai, izslavētai bērnu slimnīcai ar fokusu uz kardiovaskulārām slimībām, un konkrēti uz vienu kardioķirurgu (savu tiešo priekšnieku), pēc kura operācijām ātrāk vai vēlāk miruši četri bērni pēc kārtas. Vienkārša nelaimīga sakrītība vai kas nopietnāks, bet Sjūzana Bejlisa vēlas, lai notikušais tiktu nopietni izvērtēts. Tā vien šķiet, kāds pamatīgi vēlas, lai tā nenotiktu.

Kā alternatīvu, protams, varētu izskatīt arī pretējo motivāciju, ka noplokot ažiotāžai ap slimnīcu un četriem pēc kārtas pie viena ķirurga mirušiem bērniem, kāds no vecākiem vai kāds cits ieinteresētais bažījas, ka slimnīca un konkrētais ķirurgs tiks cauri sveikā. Kaut kas jādara lietas labā, varbūt policijas iesaistīšanās tam līdzētu.

Dr. Harry Kent otrā sērijas grāmata lieliski sabalansē ārsta Harija personīgo cīņu ar atkarību, paša privāto dzīvi, kāda nu tā ir. Kā arī ar policijas nesaistīto ārsta darbu, kurā būtu izceļama Harija interese, tiek turpināta no pirmās grāmatas The Hollow Men, par anonīmu jaunieti ar rozā matiem, kura pēc pilsētas mēroga nemieriem nonākusi slimnīcā, bet joprojām nav atguvusi runas spējas.

Tikpat labs balanss atrasts, ik pa brīdim pārslēdzot perspektīvas uz detektīvi Frenkiju Noblu, kurai tiek uzticēta izmeklēšanas vadība, jo kolēģis, kas to parasti dara ir slims, un nav ilgi jāgaida līdz lietas mērogs un acīmredzamā interese mediju acīs piespiež iziet ārpus ierastās komforta zonas. Sakritība, ka Harijam iekrīt inicālais izsaukums uz nozieguma vietu, ir gan svētīga sakritība, gan varbūt neliels lāsts, ņemot vērā abu nesen pajukušās attiecības.

Vienīgā vilšanās, ko sagādā Dr Harry Kent sērija, ir fakts, ka vairāk turpinājumu tik labai mistērijai un spriedzes trillerim nav.