Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Liesma

Manas pārdomas

Nelielā gandrīz 200 lapaspušu garā kabatas formāta grāmatiņa vēsturiskajā romānā vēsta par vienkārša cilvēka Zuzes dzīvi ar tās kāpumiem un kritumiem, ar priekiem, bet viņas stāsta vairāk gan izceļas bēdas un to nestās grūtības un nedienas.

Iesākuma prologs gan ar priekšēnu jau itkā priekšlaikus dodot ieskatu beigu posma aizkulisēs, kad jau jāsāk prātot, kur un varbūt arī kuram blakus mūžīgajā dusā gribēsies un sanāks gulties, un pēcāk sekojošais dzīvesstāsts aizsākas 16 gadu vecumā kā strādniecei saimniecībā, kad viņā ieskatās vai varbūt tik par ērtu ‘’atpūtas biedreni’’ izraudzījies saimnieku dēls Kārlis. Jauna būdama neiebilst, bet, pat ja zinātu, Kārļa pusē ir varas pozīcija pār meiteni, kurai svarīgi ir tie paši mazie ienākumi.

Tikmēr mājās dzīve ar vecākiem nesokas jo vieglāk un/vai rožaināk, it īpaši pēc bēdu vēsts, ka brālis Jānis miris tālumā no diloņa, bet tēvs, kurš jau pirms tam mīlējis iedzert, bēdas un grūtības veldzē ar alkoholu, kas šoreiz beidzas jo letālāk. Zuze tomēr nav bez savas lepnuma un goda izjūtas, tomēr nav jau arī lemta nezin kādiem fantāzijas stila piedzīvojumiem un ir vien jāizraugās citi, kur iet palīgos strādāt.

Diemžēl citas mājas un citi saimnieki nenozīmē, ka Zuzei nu pēkšņi sāks klāties diametrāli jautrāk un jaukāk. Tomēr šoreiz pie vainas būs strādnieku puisis Andžus. Nu neiet Zuzei mīlestības frontē. Lai arī pati Zuze ne vienmēr pieņem tos labākos lēmumus, tad autore Daina Avotiņa nolēmusi savu tēlu kopumā salīdzinoši gana sirdi sāpinošiem dzīves notikumiem.

Paredzami, ka visam dzīvesstāstam labā romānā nevarētu iziet cauri nieka 200lpp, tā nu ir pārrāvums 20 gadu veidolā, pirms kura Zuze tomēr atgriezusie darbos pie Kārļa un ironiskā kārtā draudzenes Ilzes, bet nu laikam vien nosacīti, jo pa garajiem gadiem Zuze kļuvusi drīzāk par vienu no parastajām strādniecēm, kurai uz pirkstiem skatīties, ka tik kaut ko lieku neapēd un nepareizu neizdara. Sāk rasties nepietiekamas novērtētības laiks, ka pienācis atkal laiks pārmaiņām.

Tikpat interesanti, ka šie 20 gadi vairāk vai mazāk sakrīt ar Latvijas brīvvalsts laiku, un sākoties Otrajam pasaules karam, ienākot komunisma varai, jūtama slavinoša nodeva no autores puses eksistējošajam režīmam, bet vien kā nodeva, kas saprotama un neaizēno pašu stāstu un tā būtību.

Tā līdz ar noslēdzošo daļu pienāk arīdzan Zuzes dzīves beigu posms, ja ne gluži uz lapaspuses, un varbūt aiz tās vēl lemti gari dzīves gadi, bet kuru viens no bēdu iemesliem manāms bijis jau prologā.