Western

Joan D. Vinge – Cowboys and Aliens

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Tor

Manas pārdomas

Pirmā sastapšanās ar Cowboys and Aliens galveno varoni nav tam pati glaimojošākā un visai ātri tas kļūst par trīs vīru slepkavu. Nezinot ne savu vārdu, ne ko citu par sevi svešinieks pamostas tuksnesī, bet, par laimi tam, ne gluži nekurienes vidū un tuvumā ir panīkusi zelta drudža vilinājumā izaugusi, bet nu drusku uz panīkuma pusi velkoša mazpilsēta Absolution.

Lai arī Absolūcijai ir pašai savs šerifs John Taggart, kurš ar sev padotajiem likumsargiem cenšas tā iespēju robežās uzturēt kārtību necilajā pilsētiņā, tad par tās patieso ietekmes spēku viennozīmīgi drīzāk būtu saucams pulkvedis Woodrow Dolaryhde, kura pēckara gados iegūtā turība ar lopkopību un viņa ekonomiskais pienesums gan Absolūcijai, gan tās tuvākajai apkārtnei pēc tā uzskatiem tam piešķir visas tiesības par tādu arī būt. Diemžēl Vudrovam viena vai cita iemesla dēļ nav izdevies uzaudzināt to pašu godprātīgāko dēlu (Pērsijs), kurš pieaudzis būdams reti, kad ir skaidrā prātā, un apzināti izmanto tētuka dotās privilēģijas, paļaujoties, ka no jebkāda veida ķezas tas to izpestīs.

Ja ne citplanētiešu negaidīts iebrukums, tie paši brīnumainā kārtā zelta kāri, tad romāns varbūt izvērstos par klasisku mežonīgo rietumu romāniņu, kuram garlaicības novēršanas nolūkos pa vidu vēl piesviests klāt svešinieka tēls, bet tam tā nav lemts būt. Tā vietā, lai cik negribīgi vairākiem tēliem tas grāmatas sižeta sākumā nebūtu, tad tiem brīvprātīgi spiestā kārtā jākļūst par sabiedrotajiem, lai netiktu samīti zem citu planētiešu spēka sloga.

Pirms tam gan sākotnējam svešiniekam pašam jāpārvar pārsteigums, kad uzzina, ka ir bēdīgi slavenais Jake Lonergan ar galvu reibinošu tūkstots dolāru atlīdzību pār tā galvu. Kaut arī pēc pamošanās tuksnesī ir pamodies gluži kā cita persona, kuram vairs prātā nenāk agrākās dzīves ļaunprātības, tas nenozīmē, ka citiem tas nebūtu vēl svaigā atmiņā. Tā teikt, paveicas (ne vienu reizi vien romāna gaitā), ka visu uzmanību novērš cits drauds, lai novērstu domas no lielās naudas summas atlīdzības par tā aizturēšanu.

Drīzāku un ātrāku savstarpējo uzticēšanos palīdz panākt fakts, ka citplanētieši nav tikai ieinteresēti Zemes zelta dārgmetālā vien, bet acīmredzami arī pašos humanoīdos un eksperimentos ar tiem. Tomēr grāmatas gaitā nerodas iespaids, ka tie ar eksperimentiem steigtos, vai pielūkoto, lai tādi kā Džeiks nespētu pa apjukuma delīriju izmukt, kur nu vēl tikt pie citplanētu izcelsmes ieroča. Kaut gan nevar nesaskatīt sižetiski cilvēkiem par labu esošus kritiskus momentus, Džeika aproces citplanētiešu ierocis viens no tiem, bez kuriem iebrucēju tehnoloģiskajam pārspēkam, pat ja ne to skaitliskajā ziņā, būtu bijis jābūt gana pietiekošam, lai spētu izveidot bāzi, no kuras uzsākt savu zelta motivēto iekarojumu.

Vēl atliek iepazīstināt ar Ellas tēlu, kura kāda nebūt iemesla pēc ieinteresāta Džeikā jau no tā pirmajiem uzrašanās mirkļiem Absolūcijā pat vēl pirms citplanētieši atklāti tiem atklāj savu klātbūtni un nodomus. Lai arī tās patiesās palīdzēt gribas motivācija tiek pietaupīta tuvāk grāmatas beigām, tad uzreiz var noprast, ka viņa un tai tuvi ļaudis kaut kur citviet ir jau agrāk vēl pirms Absolūcijas ir cietusi no šo pašu citplanētiešu uzbrukuma. Ellas tēlu varētu pieskaitīt pie Džeikam pieejamā ieroča tipa aspekta, kura kritiskā momentā tiek izmantota, lai ar tikpat kā maģijas fantastikas elemetnu izrakstītos no cilvēku tēliem nelabvēlīgas situācijas.

Bet kopumā Kovboji un Citplanētieši ir pārsteidzoši laba (un cik no atmiņas var spriest, tad labāka par filmu) priekš grāmatas, kura skaitās tīri filmas novelizācija un kura autoram Joan D. Vinge noteikti bijusi kaitinoši bieži un daudz jāsaskaņo ar filmu studijas funkcionāriem un personāliju, kuriem neinteresē paša romāna kvalitāte. Sižetiskais dinamiskums tiek saglabāts viscaur romānām. Tā arī visu galveno, kā arī mazāk nozīmīgiem tēliem, kā šerifa Tagarta mazdēlam Emetam vai pilsētas salona īpašniekam Dokam, rīcības motivācija iztiek bez pie matiem pivilkiem aspketiem.

The Coilhunter Chronicles #4-6

#4 – Lostlander

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Nathaniel Osley Xander aka (sērijas lasītājam labāk pazīstams kā) Nox aka Man of Thousand Names, kurus dažāda smaguma pakāpji noziedznieki, nelieši un ļaunie tēli  gadu gaitā ir piešķīruši sērijas galvenajam varonim, kuram arīdzan Coilhunter ir viens no tūkstošvārdiem, attiecīgi sērijas nosaukums The Coilhunter Chronicles

Ceturtais sērijas piedzīvojums Noksam aizsākas ar drusku apdullušu galvu, turklāt vēl ar metāla kaklasiksnu, kuru nekādi nedabū nost. Kur viņš atrodas un kurš atbildīgs par tādu šībrīža stāvokli? Lai visi iespējamie spēki stāv tai personai klāt, jo pat ar tiem nekas neapturēs Mežonīgo Ziemeļu pašpasludināto šerifu no taisnas tiesas panākšanas un pienācīgi sētās atlīdzības saņemšanas.

Lai kā arī Nokss necenstos no ikdienas rūgtās pieredzes nocietināt sirdi pret apkārtējiem, tad gluži viens viņš arī nemaz nav. Par spīti bailēm pielaist kādu pārāk tuvu sev klāt un potienciāli ciest, ja kāds no ļaundariem to izmantotu pretu viņu, Nokss ir iemantojis pa kādam draugam. Kā nosacīts pārinieks un pavisam noteikti tāpat kā ūdens tuksnesī, tā nepieciešamā humora devas avots ir Porridge (lielāku un mazāku nieku vācējs).  Persona, kas laika gaitā kļuvusi par paziņu, uz kuru Nokss var paļauties un varbūt pat saukt par draugu. Bet lai cik atšķirīgi viņi un arī cits draudzīgs drusku patālāks otrā plāna tēls Thomas ‘’Chance’’ Oakley, kura dēļ tā teikt visa putra ievārīta, nebūtu, visus vienojoša līdzība saistīta ar klaiņotāja garu, neizlaistām saknēm kādā konkrētā lokācijā, tā teikt būt kā Lostlander.

#5 – Sixshooter

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Mežonīgajos Ziemeļos vismaz vēl šobrīd vara lielākoties pieder dažnedažādām bandām un to aliansēm. Nokss nav vienīgais atlīdzības mednieks, bet bez šaubām vislabākais, tomēr ar visu to vēl mērojams tāls, garš un smags ceļš pirms likums un kārtība nebūs galvenokārt noziedznieku rokās.

Vēl līdzšim sērijā nepieredzēta mēroga asinsizliešanu un bandu karu aizsāk viena no bandu līderu atvašu slepkavība. Par atriebību un pretriecienu nevar būt divu domu, bet tas tikai eskalē situāciju aizvien tālāk, jo līdzīgās domās pēc jaunākā uzbrukuma ir arī otra puse, līdz brīdim, kad pat Noksam ir jāiejaucas, lai to apturētu. Ja vēl šie tipi pa ceļam uz aizsauli paķertu tikai savas šlakas neliešus, tad vēl nekas, bet ciest, diemžēl, dabū arī nevainīgi garāmgājēji un bērni, kuriem vienīgais sakars ar bandām ir piespiedu eksistēšana to mestajā draudu ēnā. Un to nu Nokss nevar pieļaut.

Noksam kā spoki līdzi nāk reiz vēl pirms sērijas pirmās grāmatas notikumiem zaudētā ģimene – sieva un divi bērni. Katru dienu tie motivē viņu neapstāties, neļauties pagurumam, jo slepkavas, zagļi utt. brīvdienu nav un līdz ar to tādu nedrīkst būt arī viņam. Tas, protams, nevar nenākt bez savas cenas, bet Noksam atliek vien atcerēties par savu personīgo zaudējumu, par draugiem un paziņām kā Porridge un šajā gr par sevi manīt likušajiem agrāk sērijā izglābtajiem (Salliju (izbijusi noziedzniece), Lauru un viņas jaunāko brāli Luke), lai varētu atkal saņemt sevi rokās.

Ja atskaita Noksa iekšējo personīgo pārdzīvojumu psiholoģisko pusi, tad Sixshooter drusku iepaliek salīdzinoši ar iepriekšējo grāmatu. No viena piedzīvojuma un saķeršanās ar kādu no bandām uz otru – pat Noksa gadījumā vien spēkam, lodēm un viņa sameistarotajiem gadžetiem ir taisnība.

#6 – Deadwalker

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Nāve Noksam nav sveša sabiedrotā. Varētu pat teikt, ka tā laika gaitā būtu saucama par viņa ciešāko kolēģi, bet, kad mirušie acīmredzami ir izdomājuši augšāmcelties, vai precīzāk, ka kāds ar maģijas spējām apveltīts (no citas pasaules šajā iekļuvušais) ir izdomājis paniekoties, Nokss ir viens no galvenajiem Staigājošo Miroņu galvenajiem intereses objektiem.

Neliels patīkams pārsteigums šajā sērijā ieraudzīt kaut ko no pārdabiskā kā zombijus(ar intelektu). Ja neskaita galvenā varoņa Noksa sameistarotās uzpariktes, kuru darbība balstīta vairāk uz autora radītās vesterna fantāzijas pasaules eksistenci, tad (gandrīz)zombiju apokalipse noteikti ir jauns pavērsiens.

Mazāk patīkams pārsteigums bija jūtami vairāk, īpaši uz grāmatas beigām, pamanāmās drukas kļūdas, kad pat man no teikuma jūtams, ka domāts kas cits. Varbūt izskaidrojums tajā, ka autors nevēlējās vēl vairāk novilcināt izdošanas datumu – biju jau laicīgi to nopircis Amazonē un vēlāk saņēmu ziņu par pārceltu datumu. Lai vai kā ar visu to The Coilhunter Chronicles sērija konstanti no grāmatas uz grāmatu sniedz izcilu lasītprieku.

Noslēdzoši vēl viena maza mazītiņa kritika attiecībā uz Deadwalker vāku, kurā acīmredzami domāts Nokss, bet pēc autora aprakstiem drusku nošauts garām. Protams, katrs tēlus iztēlosies citādāk, bet vismaz tādām iezīmēm kā sejas rētām būtu jāpievērš uzmanība. Kā arī šķiet maskai iedvesma vairāk rasta no C-19, kas stāstā Noksam nevien sniedz iespēju elpot tīru gaisu, bet arīdzan ir pretsāpju līdzekļu avots ugunsgrēkā cietušajām plaušām neveiksmīgi cenšoties izglābt ģimeni.

Vienīgais mīnuss sērijai, ja to laicīgi nepabeidz un lieki izstiepj garumā, būtu paredzamība, ka labais varonis noteikti un visai iespējami arī viņa sabiedroti grāmatas gaitā izkļūs no jebkuras sarežģītākās situācijas, kad tā vien šķiet, ka nu jau gan gals būs klāt.

Dean F. Wilson – The Coilhunter Chronicles – #1-3 (Audio book)

42516248._SY475_

Linki uz grāmatu Goodreads lapām

Manas pārdomas

Noksa pasaulē mežonīgi ir nevis Rietumi, bet gan Ziemeļi. Cik tālu acs vien var saskatīt, to pasauli ir pārņēmusi smilts, tuksnesis un saule. Jau sen šajā zemē vairs neeksistē kaut kas valsts pārvaldei līdzīgs, kuras iestādes un organizācijas nodrošinātu likumu un kārtību,  tādēļ nu jau bēdīgi slavenais atlīdzību mednieks ir uzņēmies lielā mērā uz sevi būt par likumu Mežonīgajos Ziemeļos un aizstāvēt tos, kuri to nespēj, sodīt katru un slepkavu, zagli un bezgodi, kas būtu to pelnījis. Kaut kur uz dienvidiem eksistē Iron Empire, kas vēl varētu atbilst vienotas valsts apzīmējumam, bet pēc aprakstītā tā vien šķiet, ka to pārvalda vien labāki un gudrāki bandīti par tiem, kurus var atrast ziemeļos.

Jāatzīst un varbūt vairs ne pirmo reizi, ka man tagad ir grūti iztēloties, ka audio grāmatu ierunātājs R.C. Bray varētu padarīt grāmatu sliktāku par to, kāda tā būtu lasot pašam, un kaut arī protams var gadīties, ka par spīti rūpīgai atlasei vai kā, viņam ir bijis vai tiek lemts ierunāt pilnīgāko sū–.

Sērijas debijā tūkstošvārdu vīrs Nokss, jo tikpat kā katrs, viņu ieraugot, izdomā jaunu iesauku un neskatoties uz salīdzinošu tehnoloģiju deficītu tenkas ceļo ātri un viens no populārākajiem ir Coilhunter, jau gadiem, parālēli cenšoties atbrīvot Ziemeļus no padibenēm, meklē personas un vispirms to identitātes, kuras vainojamas viņa sievas un divu bērnu slepkavībās, kas prakstiski ir Coilhunter izcelsmes stāsts, pat ja arī pirms tam viņš bija atlīdzību mednieks, bet ne ar tik lielu nodošanos un reizēm pašupurēšanos.

Pie otrās grāmatas apraksta treknrakstā iezīmēts teikums, ka grāmatas var lasīt kā individuālus stāstus un tīri teorētiski nebūs melots, jo katrā ietvertais piedzīvojums tiek sakarīgi noslēgts līdz nelielās grāmatas beigām, bet, lai iepazītu un savā veidā iemīlētu ārēji skarbo Noksa tēlu, rekomendēju gandrīz vai obligāti sākt ar pirmo.

Kamēr otrajā sērijas grāmatā Rustkiller Nokss nespēj ignorēt divus nelaimē nonākušus mazgadīgos, tad iekš Dustrunner atlīdzību mednieks pats kļūst par medījumu un iegūst pats savu Wanted plakātu, kad viņam ne tikai tiek tā laime uziet asinspirts sekas kādā indiāņu ciematā, bet beigu beigās izrādās, ka vainīgie labprāt noveltu vainu uz viņu ar vietā un nevietā esošiem ‘’pierādījumiem’’. Un ņemot vērā to, ka Noksam ienaidnieku ir vairāk nekā debespušu, tad attaisnot savu vārdu no nelietīgajām un nepatiesajām apsūdzībām nebūt nav viegls uzdevums.

Tagad atliek vien maza mini dilemma – gaidīt nenoteiktu nākotni līdz iznāk turpinājumi audio formātā, vai ilgi negaidīt un mesties iekšā nākošās grāmatas Lostlander piedzīvojumos.

Neil Chase – Iron Dogs

39970695

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Kopš ASV pilsoņu kara ir pagājuši daži gadi un seši zaudētāju puses kareivji nav paši spējuši vai citu, piem, pārrodoties mājās jaunu apstākļu dēļ tikuši spiesti izšķirties par labu noziedzīgās dzīves ceļam. Iron Dogs necerēti labi apvieno vesternu, kā apakšžanru neesmu to diži lasījis, un šausmu literatūru, īpaši no paranormālo mošķu puses.

Bandas līderis ir Frenks, lai būtu kārtība un sīki ķīviņi nepāraugtu nevajadzīgi lielākos strīdos, viņam pieder pēdējais  vārds. Katram no pārējiem bandas biedriem ir savi personīgie iemesli, iekšējie pārdzīvojumi, dzīves grūtības un varbūt pat nožēla par pastrādāto, par neizmaināmajām izvēlēm, kas meistarīgi tiek iepīts tēlu pagātnes stāstos/flashbacks, un tikai vienā brīdī (jau tuvāk beigām) bija sajūta, ka tas gabals jau ir lieks.

Par katru (jauniņo Billiju, Frenka tuvāko domubiedru Cole, krievu Ivanu, kā arī Virgil un Džesperu ‘’Red’’ Coogan) ir izsludināta zināma naudas atlīdzība, un grāmatas sākumā iepazīstam situāciju, ka mūsu varoņi bēgdami no vēl vienas neveiksmīgas zādzības un atlīdzību medniekiem, grib nokļūt Sanfrancisko, bet pirms tam cer atpūsties mazā pilsētiņā no garā un svelmainā tuksneša šķērsošanas. Tā vietā atrodot pilnībā pamestu (spoku) pilsēteli bez ne vienas dzīvas dvēseles.

Tādejādi Frenku un viņa cīņu biedrus, kā arī lasītāju, no pirmajiem brīžiem sākumā vēl ar viegliem pieskārieniem, bet pēcāk jau ar neatslābstošu dzelzs tvērienu sagrābj pārdabiskās šausmas, pret kurām nelīdz pat pilnībā izšauta ieroča aptvere. Patika arī fakts, kā lasītājs netiek aprakts un nogurdināts/nogarlaikots ar vienu vai dažām milzīgām informācijas izgāztuvēm par pilsētiņas un tās iedzīvotāju piemeklējušo likteni. Veids kā reizē tika pasniegts gan stāsts par pilsētu, gan katru no sešiem galvenajiem varoņiem deva lielu lasītprieku! J