Urban Fantasy

Iepalicēji #15

Iepalicēju raksts ir mājvieta gan darba, gan neliela slinkuma dēļ iekavētiem individuāliem rakstiem, gan apzināts galamērķis grāmatām, par kurām pēc to izlasīšanas diži daudz nemaz neatrodas ko teikt.

***

37819082

War of the Wolf (The Saxon Stories #11) by Bernard Cornwell

Beidzot sērijas desmitajā Flame Bearer grāmatā Uhtredam aptuveni 60 gadu vecumā, pēc gadu desmitiem ilgas karošanas kristiešu labā, tika ļauts atgūt dzimto un brālēna uzurpēto Bebanburgas cietoksni, bet par skādi Uhtredam viņa stāsts nebeidzas ar laimīgi līdz mūža galam un idilles vietā viņam joprojām nākas reizēm cīnīties pienaglotā dieva pusē.

Blakus Uhtredam parasti varēs atrast viņa uzticamo palīgu un labo roku īru Finan, bet bez viņa būtiska loma jau vienpadsmitajā sērijas turpinājumā ir viņa vecākās meitas vīrs Sigtryggr. Diemžēl iemesls tam ir traģisks, un manifestējas kārtējā vikingu iekarotāja veidolā. Šoreiz vārdā Sköll, kurš tika padzīts no Īrijas salas, bet par spīti tam, lielākoties ar iebaidīšanas taktiku, ir spējis noturēt padoto uzticību, lai mēģinātu izkarot vietu uz blakus esošās lielākās salas. Tieši ap Sköll lielā mērā vijas grāmatas pamatsižets un Uhtreda uzmanība ir piesaistīta viņam, lai atriebtu zaudēto meitu.

Bet grāmata, protams, nav tikai un vienīgi par un ap to, bet arīdzan kā abi, Uhtreds un Sigtryggr, ir palikuši kā pēdējie pagānu valdnieki, un cik gan ilgi vēl viņiem tādiem izdosies palikt, vai pēc viņiem mazs vēl kāds būs, kas pielūgs Toru, Odinu u.c., un vienlaikus kontrastu starp abiem, kuri nevajā kristiešus savā pārvaldītajā zemē, ko nevar teikt par kristiešu karali Edvardu. Nevar noliegt, ka Edvards tēva Alfrēda sapni par vienotu salu zem viena karoga savā valdīšanas laikā ir pietuvinājis tuvāk realitātei. Tomēr vienlaikus no labas dzīvošanas brašais un spēcīgais jauneklis ir kļuvis par apresnējušu un slimīgu vīru, kura vietu iekāro dažs labs sabiedrotais. Ja ne gluži sev, tad noteikti radiniekam, kurš tikai pēc pielabināšanās baznīcai tiek atzīts, kā leģitīms pirmais kandidāts rindā uz troni.

War of the Wolf tās sērijas faniem domāju, ka neliks vilties, un kaut arī Bebanburgas Uhtredam priekš viņa laika būt ne tikai dzīvam, bet arī vēl piedalīties kaujās, šķiet ir retums, tas neliedz viņam veikt brīnumus, vairāk paļaujoties jau uz stratēģiju.

***

35018916

Crimson Lake (Crimson Lake #1) by Candice Fox

Teds Konkafi no lielpilsētas Sidnejas pārceļas uz Crimson Lake mazpilsētu ar cerību atsākt mierīgu un rāmu dzīvi, īpaši neizcelties un būt vienkāršam ierindas iedzīvotājam. Vienīgi iemesls tik krasai dzīves maiņai ir bēdīgi īpašs – apsūdzība mazgadīgas meitenes nolaupīšanā un izvarošana, kas nenonāk līdz tiesai pierādījumu trūkumu dēļ.

Darbs policijā zaudēts, kur vien dodies ne tikai Tedu atpazīst (nepalīdz arī neierastais uzvārds), bet vēl ir labi, ja tikai nosodoši uz viņu noraugās. Jau no pirmās nodaļas, Crimson Lake ir no Teda skatpunkta, Teds pastāv uz to, ka apsūdzība ir nepatiesa un policija (bijušie kolēģi) ir iefokusējušies uz nepareizo mērķi, kamēr patiesais ļaundaris ir brīvībā. Sākumā vēl šķiet, ka grāmtas būtība būs izkost, vai Tedam var uzticēties, vai arī viņš tikai cenšas aizmālēt acis. Tomēr tas ir tikai viens no grāmatas aspektiem. Apsūdzības nenonākšana līdz tiesas zālei neliedz visai pasaulei ar mediju skaļajiem virsrakstiem priekšgalā uzvesties tā it kā Tedam būtu jāpierāda nevainīgums noziegumā, nevis apsūdzībai bez šaubām pierādīt, ka tieši Teds ir tas nelietis.

Crimson Lake miests izceļas ar neparastu privātdetektīvu firmu, kuras dibinātāja Amanda pati ir ar kriminālu pagātni, kura vienīgā Tedam pēc visas neslavas vēl dod darbu un iespēju pierādīt sevi, turklāt vēl jomā, kurā lieti noder policijā iegūtās iemaņas. Paralēli dinamiskai attīstībai Teda un arīdzan Amandas lietās, abu pirmā kopīgā izmeklēšana saistīta ar pazudušu populāru rakstnieku. Pavērsieni abās galvenajās sižeta līnijās liks šķirt nākamo lapaspuses minūti bez pauzes.

***

19435422

Wild Cards III: Jokers Wild edited by George R.R. Martin

Ar trešo Wilds Cards stāstu krājumu šoreiz piedzīvoju dziļu vilšanos. Lielākā kļūda šoreiz bija dažādu autoru sarakstītos stāstus miksēt kopā un rotēt pēc kāda Mārtina izvēlēta principa. Viens ir vienotas tematikas un pasaules stāsti, kuri beigās kopā labi veido vienu lielu bildi, bet kas cits, ja ik pa brīdim viens tiek aprauts, lai turpinātu citu arī iepauzētu noveli/stāstu. Arīdzan atšķirībā no pirmajiem diviem krājumiem, kurus ierunāja viens cilvēks, šoreiz bija vesels ansamblis, kas citreiz ir tieši tas kas vajadzīgs, bet ar Jokers Wild audio producentiem šoreiz sanāca nošaut greizi, tā kā pat ierunātāji (dažs labs, protams, izcēlās uz citu fona) nespēja pacelt vispārējo iespaidu.

Craig Halloran -The Darkslayer: Bish and Bone: Sword and Sorcery Masterpieces – #1-10 UN The Supernatural Bounty Hunter Files #1-10 (Audio books)

Links uz grāmatu Goodreads lapām

Izdevniecība: Two-Ten Book Press, Inc.

Manas pārdomas

38452120._SY475_

The Darkslayer: Bish and Bone: Sword and Sorcery Masterpieces

‘’Die of Fight’’ kļūst par šīs sērijas saukli, kad cilvēku pārstāvētie karaļnami miera labad, lai nebūtu jāturpina šķietami neuzvaramais karš pret underlings rasi, ir noslēguši tādu kā mieru vai savienību, kas patiesībā nekrietnajām un ļaunuma pilnajām radībām dod brīvu vaļu sēt iznīcību viscaur virszemei. Tikai Venir jeb ‘’Darkslayer’’ kopā ar šādiem tādiem draugiem un sabiedrotajiem var palīdzēt un reizi pār visām reizēm padzīt underlingus no Bish and Bone pasaules.

Diemžēl šī otrā desmit grāmatu sērija lielā mērā turpina to pašu, ko varēja lasīt pirmajās sešās The Darkslayer sērijas grāmatās. Cīņas ar pieminētajiem underlings notiek un varoņi tiek virzīti šurpu turpu, bet ne brīdi nepamet sajūta, ka šīs kopā pa abām sērijām gandrīz 5 000 lpp varētu reducēt uz pusi un vēl drusku pavisam droši, un nekas dramatisks netiktu zaudēts. Ja nu vienīgi patīk autora piedāvātais ceļojums no punkta A līdz sērijas beigām, tad gan Bish and Bone piedāvā stundu stundām ilgus piedzīvojumus. Šīs otrās sērijas laikā sižets tiek sadalīts vēl starp Venīra dēlu Brak, kurš ne pa matu neatpaliek no tēva un pat pārspēj viņu dažos fiziskajos rādītājos.

Par audio kvalitāti gan atrodami maz labu vārdu. Ja ierunātājs veic gluži labu darbu, tad skaņu efekti un mūzika gan tika pielietota vietā un nevietā. Varētu saprast, ja The Darkslayer un Bish and Bone būtu domāta pavisam jauniem lasītājiem, tomēr salīdzinoši ar citu tikpat iespaidīgu divu sēriju (vienots stāsts) Chronicles of Dragon un Tail of the Dragon par pūķa Nath un viņa drauga rūķa piedzīvojumiem, kur tas pat tā kā prasās, šīs konkrētās divas ierindotu vismaz vienu vai divu vecuma kategorijas augstāk, tādēļ nedaudz izbrīna veiktās izvēlēs, kas vairāk liek sliekties vismaz šajā gadījumā mest līkumu audio versijai.

35054354._SY475_

***

The Supernatural Bounty Hunter Files

Cīnīties un nepadoties ne par ko un neskatoties pilnībā uz nevienu šķērsli, lai cik lieli, spēcīgi un baiļu iedvesmojoši būtu ļauno un tumšo spēku ienaidnieki, kļūst par Sidney Shaw (sērijas sākumā FIB aģente) un John Smoke (izbijis kareivis ar īpašiem talantiem un spējām, kurš dažādu iemeslu dēļ nonācis ieslodzījumā), kad tieši viņiem tiek uzticēta ar pārdabiskiem elementiem saistīta izmeklēšana.

Sākums šim duetam nav no tiem gludākajiem, bet abu raksturi un tieksme gan meklēt asinsriti pāatrinošus piedzīvojumus, gan reizē izbaudīt tos un palikt dzīviem pēc tiem satuvina Sidniju un Džonu līdz pašai tuvākajai iespējamai savienībai. Sērijas aprakstā tiek piesaukts salīdzinājums ar populāru urbānās fantāzijas sēriju The Dresden Files, un kaut arī neteikšu, ka šo vajadzētu uztvert vairāk vai mazāk nopietni, tad vienlīdzīgā rangā gan šo sēriju gan neierindotu.

Kādas pirmās trīs vai četras sērijas grāmatas ir ar tajā ietverošu vienkāršu Sidnijas un Džona izmeklēšanu/piedzīvojumu, kurā abi tiek galā ar kādu pārdabisku radījumu kā minotaurs, bet pēc tam visai labi nojaušamā veidā centrālo lomu pārņem lielāks sižets par slepenu, kriminālu organizāciju, kurai pieder lielāka finansiālā un politiskā vara nekā jebkurš varētu domāt, ja vien par ko tādu zinātu. Sidnija un Džons nav pirmie no mirstīgo cilvēku vidus, kuri uzņēmušies cīnīties par tumsas slēpto ļaunumu, bet līdz šim vai nu nevienam nav bijis tās veiksmes un spēka to pieveikt pār visām reizēm, vai arī bagātību un varas vilinājums ir bijis pietiekami liels, lai tie izbeigtu šķietami nebeidzamo cīņu ar vējdzirnavām.

Vienīgā kritika audio formātam, kas pie reizes neļauj dod sērijai pilnas piecas zvaigznes, ir muļķīgie mēģinājumi ierunātājai atdarināt ieroču skaņas kā blam!, ka-boom! utml. Saprotu, ka audio grāmata skaitās unabridged, bet tomēr nekas no stāsta netiktu zaudēts arī bez tā, kam, protams, lasot pašam var mierīgi pārlekt pāri.

Henry Taba – When Death Is Calling

46023437.jpg

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Autora Henry Taba izveidotajā When Death is Calling pasaulē eksistē vismaz viens ļoti spēcīgs dēmons Herocus, kurš iezīmē savu nākošo iecerēto upuri ar apdeguma ‘’rētu’’ uz attiecīgās personas rokas. Detektīvam Westcliffe Patel tādu radījumu eksistence nenāk kā šokējošs pārsteigums, jo reiz jau ir mēģinājis cīnīties un nogalināt Herocus, bet acīmredzami bez ilgtermiņa panākumiem. Sarūgtinājums šoreiz ir vēl jo lielāks, par cik par savu jauno upuri dēmons, ar savā vārdā ietverto duālo nozīmi Hero un Cuss, ir izraudzījies Vestklifa draudzeni un kolēģi Adel.

Diemžēl pārāk bieži, lai to netraucēti varētu izbaudīt, no stāsta izrāva gan pat man acīmredzamās gramatikas kļūdas (gan kad domu tāpat vari izlobīt, gan brīži, kad tas nākas grūtāk), gan arī problemātiska pasaules uzbūve, kas izteiktāka paliek pēc tēlu nonākšanas dēmona personīgi izveidotajā pasaulē/dimensijā, kurai šķiet neeksistē strikti noteikumi, bet dominē autora mirkļa idejas un izdomātais.

To pašu bieži var attiecināt uz loģisku notikumu secības attīstību. Par piemēriem var vien minēt situācijas, kad Vestklifs, pēc iekrišanas upē un it kā slīkstot, kliedz pēc palīdzības un tomēr neaizrijas, vai vēl kaitinošāk, kad viena pēc otras (vai nu paragrāfs vai teikums) seko pretējas un viena otru izslēdzošas tēlu emocijas, norādes u.c., un rodas jautājums, kā tad īsti ir. Kas protams iznāk retorisks jautājums, jo darbība turpina savu gaitu.

Var just, ka angļu valoda (visticamāk) nav autora dzimtā valoda, un var just, ka grāmata ir pašpublicēta, jo šaubos vai kāds redaktors izlaistu cauri ko tik manāmu. When Death is Calling vairāk atgādināja kāda pirmos mēģinājumus uzrakstīt lielāka apjoma romānu, kas pirms Amazones un citiem pašpublicēšanās iespējām citkārt iespējams paliktu atstātas lādē. Lai vai kā, tad šī grāmata par spīti visam minētajam tomēr neierindojas līdz šim sliktāko lasīto grāmatu topa augšgalā.

Tim Waggoner – The Nekropolis Archives (Matt Richter #1-3)

13810041

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Angry Robot

Manas pārdomas

Nonākt Nekropoles pilsētā nesagatavotam nebūtu vēlams pat pašiem spēcīgākajiem un drosmīgākajiem. Pilsētā, kuras iedzīvotāju skaitu tikpat kā sastāda briesmoņi un mošķi no ļaunākajiem murgiem, izdzīvot kaut dažas dienas parastam cilvēkam nav no tiem vienkāršājiem uzdevumiem. Tas par laimi vai nē, nez cik ilgi neizdevās arī sērijas galvenajam varonim Čikāgas policistam Matt Richter…

Lai cik depresīvi tas varētu nebūt, galvenais varonis teorētiski jau no paša sākuma ir miris, bet par laimi dīvainā veidā Rihtera mirstīgā dzīve nebeidzas ar tukšu neko. Tā vietā viņš kļūst par unikālitāti visā plašajā briesmoņu metropolē, ko nav viegli paveikt, jo starp visiem zombijiem neatradīsi nevienu citu sevi apzināties spējīgu zombiju, kura vienīgais dzīves mērķis nebūtu – smadzenes. Stāsts par to, kā gan parasts mirstīgais no Čikāgas nokļūst briesmoņu Nekropoles pilsētā pats par sevi ir interesants, bet vēl jo aizraujošāki pavērsieni seko galvenā varoņa pēcnāves dzīvē kā privātdetektīvam.

Gan izmeklētāja talants (un īpašais atpazīstamības stāvoklis), gan fakts, ka Nekropolē policijai līdzīgas institūcijas neeksistē, katrs vairāk vai mazāk cīnās par sevi un pilsētu pārvaldošie pieci Dark Lords iejaucas vien izteiktos krīzes brīžos, tad Rihteram darba ir pilnas rokas, un galvenais tās vai citas ķermeņa daļas, darba pienākumus pildot, nepazaudēt. Ne Rihteram, ne jebkuram citam pilsētas iemītniekam atslābt nav ļauts ne uz mirkli, ja vēlies palikt starp dzīvajiem vai vienkārši nekļūt par kāda maltīti un turpināt paša spēkiem pārvietoties, jo tikpat labi mednieks nākošajā brīdī var kļūt par upuri un otrādi. Pat ja kaut kas izskatās mazs, jauks un nekaitīgs (īpaši tādā gadījumā), visdrošāk ir mest līkumu vai citādi mainīt ieplānoto maršrutu.

Matt Richter sērijā autors lieki laiku netērē ar ntām mazsvarīgām, nelielām izmeklēšanām zombij-privātdetektīva praksē, bet gan katru reizi piešķir viņam krīzes novērsēja godu. Pat ja pats sākums nemaz nešķiet, ka tik traki viss varētu izvērsites, tad jau pirmājā grāmatā likmes ir pašas augstākās un izmisušas lēdijas lūgums (vārdā Devona) atgūt objektu no viņas sargātās maģisko priekšmetu kolekcijas nemaz nebūs tik vienkārši, kā varētu šķist. Atziņa, kuru Rihteram ne reizi vien nāksies pie sevis piesaukt. Nebūs izpildīti nekādi prāta mežģi, paredzot romantisku jūtu rašanos starp šiem diviem tēliem, bet tas ne mirkli neiegūst centrālo lomu un netiek piemirsts sērijas/grāmatas pamatbūtība.

Ja sērijā ietilpstošās grāmatas lasa ar lieliem intervāliem starp vienu un otru vai ārpus secības, tad par sīkumu aizmiršanu var neuztraukties un autors parūpējas, lai lasītājs (pat pilnīgs sērijas jaunatklājējs) tiktu informēts par visu nepieciešamo. Diemžēl tas katru reizi tiek darīts gandrīz vai vārds vārdā un, lasot sēriju vienā piegājienā, pie trešās vai vēlākais ceturtās reizes copy+paste teikumi jau paliek nedaudz kaitinoši, par ko mīnusiņš, ka tiek piemirsts par tiem, kuriem minētais nebūs kaut kas pilnībā nedzirdēts.

Larry Correia – Monster Hunter International (Monster Hunter International #1)

6007336

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Gaidot iznākam nākošo The Dresden Files sērijas grāmatu, gribējas atrast aptuveni kaut ko līdzīgā stilā un manierē, bet, protams, ne gluži to pašu. Viena no grāmatu sērijām, kura vairrākkārt atkārtojās dažādos sarakstos bija Monster Hunters International.

Owen Zastava Pitt pēc ne mazuma jaunības dienu trakulībām ir izvēlējies vienu no garlaicīgākajiem darbiem, kādu spējis iedomāties, tā cerēdams iegūt bez satraukumiem un bīstamiem momentiem pārpildītu dzīvi. Bet še tev! Atliek vienā vakarā aizskavēties ofisā, tiešajām priekšniekam negaidīti uzrasties un ieaicināt Ovenu pie sevis, lai dzīve apgrieztos kājām gaisā un izmainītos līdz nepazīšanai. Tā vietā, lai nepelnīti Ovens tiktu par kaut ko izlamāts, priekšnieks pārvēršas par vilkati un cenšas viņu aprīt. Visticamāk deviņi no desmit tā arī kļūtu par vilkača maltīti, bet beidzot Ovens var pielietot tās zināšanas, kuras bērnībā šķietami bezjēgas viņā ielika tēvs, kurš visai izteikti bija noskaņots uz gatavošanos nenoteiktā nākotnē gaidāmai apokalipsei. Ovens ir arī diezgan liels ieroču fans, piedalījies daudzās šaušanas sacensībās ar ļoti labiem rezultātiem, un starp ‘’jauniesauktajiem’’ briesmoņu medniekiem izceļas ar savām prasmēm apieties ar ieročiem, nokaitinot un pārspējot dažu labu mednieku ar lielāku pieredzi.

Lai cik neticami vai absurdi filmās redzēto monstru eksistence varētu šķist, jauniņajiem medniekiem ātri jāaprod ar jauno situāciju, ja vēlas izturēt expres apmācības, lai vēlāk nekļūtu par vieglu upuri vai arī jādodas vien mājup. Kas zin vai mēģināšana iejusties vecajā dzīvē ir vēl vieglāka, ja labi apzinies, ka briesmoņi eksistē, bet nedrīksti par tiem paust ne pušplēsta vārdiņa, ja pats nevēlies nonākt aiz restēm. Ovenam jaunais amats neiet vieglāk kā citiem, nonācis uzmanības centrā, kad top skaidrs, ka viņam ir lemta būtiska loma briestošajā cīņā pār visas pasaules likteni. Autors lieki nespēlējas un jau sērijas pirmajā grāmatā likmes ir pašas augstākās. Varas kārs, nolādēts (lielā mērā pēc paša izvēles) piecsimts gadus vecs konkistadors ir apņēmies šajā dimensijā ielaist neaptveramu un visaptverošu ļaunumu, pats neaptverdams, ka patiesībā tiek izmantots, jo bez mazākās šaubu ēnas, viņa plāna izdošanās nozīmē cilvēces un visa cita dzīvā galu. Par laimi Ovens šajā cīņā nav viens, domājot ar to ne vien pārējos mednieks, bet galvenokārt vienu konkrētu spoku (mednieks no eiropas), kurš nacistiskās Vācijas laikā, būdams ebrejs, bija apņēmies apturēt konkistadoru.

Nedaudz gribas piekasīties, ja ne drusku liekajai, tad noteikti sasteigtaja romantiskajai sižeta līnijai starp Ovenu un citu mednieci, bet visādi citādi Monster Hunters International ir gana interesants un izklaidējošs darbs. Varbūt nav pati skaistākā un elpu aizraujošākā proza, bet tematika un izpildījums bija gana labs, lai to pienācīgi kompensētu. Kā arī lasot ienāca prāta, ka teorētiski šo sēriju varētu turpināt bezgalīgi, ja vien nepieturas pie viena galveno tēlu grupas un pietiek ideju labiem stāstiem. Briesmoņu, ko medīt, visticamāk neaptrūksies.

Firestarter by Stephen King UN Inspector Hobbes and the Gold Diggers (Unhuman #3) by Wilkie Martin

Sakarā ar aizņemto darba nedēļu, paša izveidoto divu nedēļu kopsavilkuma grafiku, kā arī vēlmi uzrakstīt, kamēr grāmatas ir svaigi atmiņā, šajā rakstā īsi par divām grāmatām uzreiz.

******

233667

Stephen King – Firestarter

Čārlijai (pilnā vārdā Charlene; atkal šī kaitinošā vārda saīsināšana) jau kopš dzimšanas ir nācies saskarties ar briesmām gan pašai no sevis, gan trešajām ieinteresētajām pusēm savu pamatā pirokinētisko, bet arī citas ar prāta spēku saistītām spējām. Jau no mazotnes Čārlija ir tikusi pakļauta novērošanai, vajāšanai un objektifikācijai no slepenas valdības aģentūras, saukta par The Shop, kura iedomājas, ka viņu (alkatīgo) gala mērķi stāv pāri cilvēktiesībām un likumiem.

Grāmatas gaitā, kura pārsvarā ir no Čārlijas tēva Endija POV, lasītājs tiek iepazīstināts ar iemesliem, kuri pamudināja divus studentus iesaistīties neskaidras/nezināmas zāļu vielas eksperimentā, pretī saņemot 200 dolārus. Ir arī apakšnodaļas no The Shop aģentu un tās vadītāju skatpunkta, bet ir skaidri noprotams, kuri tēli ir labie un kuri ļaunie, tā teikt, ar kuriem būtu jājūt līdzi.

Atšķirībā no The Dead Zone šajā mentālās spējas tiek radītas nevis nejauši negadījumā, kuras izpaužas vēlāk dzīvē, bet tiek radītas apzināti un ļaunais elements politikā un aģentūru gaiteņos ir gatavi negaidītos rezultātus brutāli izmantot savā labā. Tajā pašā laikā līdzīgais, ka minēto spēju pielietošana, varbūt izņemot Čārliju, būtiski saīsina to lietotāju dzīves mūža garumu.

34356718

Wilkie Martin – Inspector Hobbes and the Gold Diggers (Unhuman #3)

Inspektors Hobs, izjaukdams bankas zelta krātuves apzagšanu, vienā vakarā kļūst nelielu vietēja mēroga sensāciju gan TV ziņās, gan internetā pēc tam, kad kāds anonīmi ievieto video YouTube vietnē, kurā tas ticis nofilmēts. Un praktiski visa tālāk sekojošā grāmata lielā mērā mēģina tikt galā ar izraisīto domino efektu.

Hobs izmeklēšana zelta zādzības mēģinājuma lietā gandrīz noteikti norisinātos arī bez video eksistences, bet ne viņš, ne Endijs nevarētu paredzēt, ka tas varētu iedod jaunu dzirksti pazuduša ģeologa un akadēmiķa pazušanas lietā vai pavērst (nevēlamu) gaismu vietējo zelta raktuvju virzienā.

Pavisam cita rakstura ‘’zelta racēja’’ uzrodas uz Hobsa mājas sliekšņa tieši internetā ievietotā video dēļ, un tā ir Keitija, apgalvojot, ka ir Hobsa meita. Keitija pati līdz tam par Hobsa eksistenci pat nenojauta, bet māmiņa laipni pacenšas viņu pēc video noskatīšanās par to informēt. Keitijas uzvedība un maniere ārēji ir visai vīzdegunīga un mantas kāra, bet cik ļoti tas ir tikai šoks par negaidīto tēva figūru un cik ļoti patiesa mantkārībā, atliek uzzināt vien pašam izlasot vai noklausoties.

Tikmēr Endijs, kurš, neskaitot katrā grāmatas nosaukumā minēto inspektoru Hobsu un otrajā plānā esošo Mrs. Goodfellow un tagad arī suni Dregs, ir sērijas galvenā zvaigzne, joprojām aiz labās Hobsa sirds dzīvo viņa, joprojām ir bez kārtīga darba. Protams viņš pats sevi aizstāvētu ar piemēriem, kas palīdzējuši noķert vairākus krimināli noskaņotus personāžus, kaut arī dažreiz Endija palīdzība būtu jāieliek pēdiņās. Nereti Endijs ir paša drošībai un dzīvībai lielākais drauds. Jau atkārtošos no iepriekšējās grāmatas, ka Endijs ir labs humora zibens novedējs. Endijs vienkārši tāds ir un viņa neviltotās reakcijas un sekojošā rīcība gandrīz vienmēr izvēršas (traģi)komiski neveiksmīga.

 

Wilkie Martin – Inspector Hobbes and the Curse (Unhuman #2) (Klausāmgrāmata)

34356717

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Witcherley Books

Manas pārdomas

Kopš pirmās grāmatas noslēguma Endija dzīve nav baigi mainījusies. Joprojām viņš dzīvo pie inspektora Hobsa un ar viņu kopā dzīvojošo nekaitīgi draudzīgo, ja nu nedaudz labā ziņā īpatnēju, večiņu Mrs. Goodfello, tāpat nav pārāk sekmējies ar jauna darba atrašanu, neskaitot izpalīdzēšanu Hobsam kādā nebūt izmeklēšanā. Varbūt Endija dzīve vienkārši nespiež viņu straujāk vai nu atjaunot nodegušo dzīvokli, vai atrast jaunu mitekli, bet varbūt īstais iemesls ir tāds, ka Hobss un Mrs. Goodfellow Endija dzīvē ir vienīgie paziņas, kurus viņš var arī uzskatīt par labiem draugiem.

To radikāli pamaina nejauša sastapšanās ar miljonāra Fēliksa māsu Violetu Kingu. Pat Endijs pats apzinās, ka abi gandrīz nevarētu būt vēl neatbilstošāki viens otram, īpaši ņemot, ka Endijam ir labi ja pāris monētu pie dvēseles. Neskatoties uz to un pat par spīti tam, ka abu kopības brīžos Endijs pamanās būt vēl neveiklāks kā parasti, Violeta turpina izrādīt interesi satikties. Vai tiešām Endijam ir nospīdējusi tā laime iekrist viņas sirdī vai tomēr aiz tā slēpjas kas ļaunāks. Pa virsu tam brālis Fēliks nekautrējas Endijam uzreiz atklāt savas patiesās domas, ka viņš nav nekas vairāk par liekēdi, kurš cer ieprecēties turībā.

Papildus šai amizantajai sižeta līnijai grāmata, vismaz sākumā nesaistītu, ritina vēl citu. Apkārtnes zemniekus apsēdusi pamatīga nelaime. Kāds nogalina aizvien vairāk mājlopus, bet par iespējamajiem vainīgajiem klīst vien nepārspējamas baumas, ka tie ir lieli plēsīgie kaķi, iespējams, panteras. Bet, kurš tad uzreiz ticēs tādām muļķībām ierastajā Anglijas lauku vidē. Ja nu vienīgi dzīvnieks no kaut kurienes izbēdzis…

Inspector Hobbes and the Curse var lepoties ar tikpat labā līmenī esošu humoru, par kuru lielākoties gādā Endijs. Viņa neviltotais neveiklums apvienojumā ar patiesi neveiksmīgām atgadījumiem ir avots, no kura smelt un smelt. Papildus tam Endijs ir lielisks sabiedrotais inspektoram Hobsam, kārtīgām spēka mitriķim, (Endijs vēl nav izsmadzeņojis, kas viņš ir, bet cilvēks noteikti ne). Viņa neordinārās idejas, kuras policijas darba norūdītam personāžam tik ātri prātā neiešautos, lieti noder, lai izmeklēšana varētu virzīties uz priekšu.

Esmu pat priecīgs palikt neziņā, kāda šķistu sērija, ja to būtu uzgājis rakstiskā veidā.

Scott Sigler – Nocturnal (Klausāmgrāmata)

12099550

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Empty Set Entertainment

Manas pārdomas

Tiek atrasts brutāli sakropļots izbijis mācītājs, kura dzīve paša izvēļu dēļ veikusi krietnu lejupslīdi, ka sākotnēji starp izmeklētājiem dominē teorija par liela suņa vai cita agresīva dzīvnieka uzbrukumu. Tomēr aptuveni tajā pašā laikā ar slepkavības dienu sākušies detektīva Braiena dīvaina rakstura murgi, ko papildus pavada Braienam neraksturīga saslimšana – drudzis.

Būt Braiena pāriniekam viņa īpatnējā rakstura dēļ jau tā nav viegli, bet abu draudzība un koleģiālās attiecību izturība tiek pārbaudīta līdz maksimālajai kapacitātei, kad pēc viņa aprakstītā ‘’sapņa’’, Braiens ar Pūkiju (iesauka) patiešām atrod tieši tādā veidā noslepkavotu jaunieti. Pūkijam nākas pretoties pirmajam instinktam, ka visu šo laiku viņš ir strādājis kopā ar maniaku, un šo iekšējo dilemmu, kā rīkoties (ziņot priekšniecībai vai noticēt Braienam) neatvieglo fakts, ka Braiens jau piecas reizes darba ietvaros (visas pamatoti attaisnotas) ir kādu nogalinājis. Labi, ka vēl Pūkijs bija tik liels komiķis, jo bez viņa joku un humora piešprices, grāmatu būtu grūtāk izturēt līdz galam.

Grāmatas ļaundaris ar pēdiņās patiesi traģisku stāstu – 12gadīgs puika Rekss, kurš kļuvis par pamata upuri skolas huligāniem, četru jauniešu bandai. Nocturnal grāmatas ietvaros autors faktiski apvelta Reksu ar iespēju atriebties šiem četriem pāridarītajiem, kuru izdarības neaprobežojas vien ar verbālu apcelšanu vai dunkām, un ļauj realizēt dzīvē vēlēšanos ‘’kaut viņi nomirtu’’! Diemžēl veids, kā Reksam tika dota šāda iespēja, nedeva to efektu, uz kādu grāmatas sākums ļāva cerēt. Un, ja to atņem, nekā cita diži nepaliek, kā vien atziņa, ka nepalīdz pat sava skepses līmeņa pazemināšana, un ka kas tāds (ar visiem fantastiskajiem elementiem) varētu notikt vien grāmatā.* Reksa tēls ne mazākajā mērā neļāva nevienā brīdi, neskatoties uz Reksa rīcību un tā sekām, just viņa līdzi kā anti-varonim.

Par spīti asiņainajām slepkavībam iekš Nocturnal¸ radās iespaids, ka grāmata būtu piemērot Reksa vecuma auditorijai. Pietrūka sižeta daudzslāņainums/kompleksumsun labāk izstrādā tēlu motivācija. Tajā pašā laikā daudz pozitīvāk varu izteikties par klausāmgrāmatu kā tādu. Bija gan labi skaņas efekti, piemēram, telefonu sarunu laikā vai vienas nodaļas ietvaros, kad mainās POV, un vari pienācīgi sagatavoties, lai gala rezultātā neapjuktu par to, kas vispār notiek.

********Apzināto maitekļu zona********

*Vai tiešām cilvēki/monstri ar ekstra zeta hromosomu, kas tad piešķir dažādas superspējas, būtu koncentrējušies vienā pilsētā un nekur citur pasaulē.

Wilkie Martin – Inspector Hobbes and the Blood (Unhuman #1)

18206813

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Witcherley Books

Manas pārdomas

Endijam Kepleram, neliela laikraksta žurnālistam, tiek dota iespēja sevi mēģināt attaisnot un pacelt augstāk priekšnieka acīs. Endijam ir uzdots doties līdzi inspektoram Hobsam viņa ikdienas gaitās, tādejādi iegūstot materiālu labam rakstam. Paša galvenā varoņa acīs viņam vienkārši neveicas vai kādi citi apstākļi neļauj, piemēram, nodot rakstus laicīgi.

Vēl arīdzan Endijs ir visai stipri ieķēries kolēģē Ingrīdā, kura par nožēlu Endijam, vairāk uzmanības velta citam laikraksta žurnālistam Filipam. Ja tas vien nebūtu par iemeslu, Endijam būt uz viņu greizsirdīgam, tad Filipa šarms un proporcionāli apgrieztā darba profesionalitāte un veiksme (rezultātā priekšnieka ieredzēts) ir pietiekams iemesls tādam būt. Tikai stipri vien vēlāk Endijam, ar Hobsa palīdzību izlienot ārpus savas līdz šim šauras pasaules, top skaidrs, ka skaudībai un greizsirdībai nav bijis pamata.*

Hobss – cilvēks (ja tam var ticēt..) ar lielu miesasbūvi un skatienu, kas jebkuram pratināmā ceļiem sākt ļodzīties un ne vienam vien noģībt Hobsam viņam nemaz nepieskaroties. Tomēr aiz biedējošās ārienes, kura viņa kolēģos lielākoties ievieš bijību un respektu par panāktajiem rezultātiem, bet atšķirībā no Endija reti, kurš uzdrošinās palūkoties tālāk.

Izcils otrā plāna tēls bija Hobsa mājsaimniecības vadītājā un draugs ar īpatnēju raksturu – Mrs. Goodfellow, kuras vīrs ir kaut kur mīklaini nozudis un Endija prātā, pieņemot to ļaunāko, rodas viens potenciāli trakāks dzīves beigu gals par otru. Un abu pirmo tikšanos vēl jo šermuļaināku/creepy padara viņas savdabīgā dažādu radību (gan pārdabisku, gan ne tik ļoti) zobu kolekcionēšana un neomulīgais skats uz Endija zobiem. :D Tikai Humors ar lielo burtu, Endija paša komiskais neveiklums un jaunā paranormālas pasaules informācijas gūzma ļauj saglabāt veselo saprātu.

Dažādu apstākļu sakritības dēļ Endijs gan tiek atlaists no darba, gan uz nenoteiktu laiku apmetas dzīvot pie Hobsa un Mrs. Goodfellow bez kā nevarētu tapt lieliskā grāmata, kurā noris dīvainas zādzības. Dīvainas tādā ziņā, ka tiek paņemts tikai viens priekšmets (saistīts ar Rumāniju), kamēr citi daudz vērtīgāki objekti tiek atstāti neskarti. Hobss nav tas, kurš atļausies savā rajonā notikt pat kam tādam, ka nieka zādzības, tādēļ šim duetam atliek vien apvienot spēkus vainīgā notveršanai…

********Apzināto maitekļu zona********

*Ingrīda plāno precēties, ko Endijs, kaut arī apmeklēja viņas saderināšanās ballīti, nez kā nav piefiksējis. Tikmēr Filips izrādās ir gejs.

Jim Butcher – Skin Game (The Dresden Files #15) (Audio book)

19486421

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Penguin Audio

Manas pārdomas

Ir pagājis gads kopš burvim un Ziemas feju Bruņiniekam Harijam Drezdenam izdevās novērst pasaules mēroga katastrofu un nogalināt inficēto Ziemas feju Lēdiju, tādejādi paturot ieslodzījumā uz Demonreach salas ļaunākajos murgos mītošas radības, kuru izdalītā siltumenerģija darbina ley-lines visā pasaulē.

Par cik Harijs ir šīs salas (mirstīgais) sargs, tā Hariju attiecīgi ļauj pasargāt no viņa prātā mītošā ‘’parazīta’’ un nepieļaut tā izlaušanos, kā dēļ galvassāpju biežums un intensitāte gaidu gaitā ir tikai palielinājusies, pretējā gadījumā pēc Ziemas feju Karalienes Mab vārdiem, brīdī, kad tas izkļūs no viņa prāta, pirmkārt mirs viņš pats, bet otrkārt būs apdraudēti arī viņam tuvi cilvēki. Bet kā jau ierasts, patiesība par šo ‘’parazītu’’ izrādās visnotaļ negaidīts; nebūtu jābrīnās zinot feju manipulatīvo dabu, bet, apzinoties Harija dzimumu, varētu izraisīt nenopietnu reakciju.

Tomēr patiesības atklāsme seko krietni pēc Mab brīvprātīgi piespiedu kārtā piedāvātā risinājuma ‘’parazīta’’ draudu likvidēšanai. Mab jaunais uzdevums ir saistīts ar viņas Bruņinieka pakalpojumu aizdošanu visļaunākajam kritušajam eņģelim Nicodemus, lai atlīdzinātu parādu. Zinošs sērijas lasītājs zinās, ka Harijam ar Nicodemus ir bijušas pāris saķeršanās, ko Mab labi apzinās, kādēļ zem četrām acīm viņa Harijam atgādina par feju tendenci pieturēties burts burtā slēgtai vienošanās, un tiklīdz tā ar pirmo sekundi ir tehniski izpildīta, un līdz ar to viņas vārds nav apkaunots, tā Harija rokas vecu rēķinu kārtošanai, tā teikt, var būt brīvas. Tas vēlreiz apliecina, ka ar fejām ir vēl trakāk kā ar bitēm, un reizēm, kā to parāda iepriekšējā sērijas grāmata Cold Days, nevar pat paļautos uz feju nespēju atklāti melot.

Un beidzot esam tikuši līdz grāmatas pamata sižetam – Nicodemus ieplānotajai grandiozajai laupīšanai, kuras mērķis ir ielauzties neviena cita kā sengrieķu pazemes valdnieka un dieva Hades dārgumu glabātuve, kā dēļ viņš ir savācis ar dažādām prasmēm apveltītu komandu, piesolot miljonos mērāmu materiālu atlīdzību, bet pats cerot iegūt spēcīgu maģisku artefaktu. Āķis vien tajā, ka Hades dārgumi atrodas Nevernever, lai tur varētu nokļūt vispirms ir nepieciešams ielauzties mūsu realitātes ekvivalentā, t.i. Čikāgas kriminālās pasaules bosa Džona Markoni bankā.

Nudien uzdevums, kas pārbauda Harija Drezdena gribasspēku nepazaudēt savu patieso ‘’es’’, bet izdara to pašu un vēl vairāk ar Harija draugu ticību viņa varēšanai. Jau kuro reizi Harijs paļaujas uz Mērfijas palīdzību. Abi ir sākuši apzināties, ka mazpamazām koleģiāli draudzīgās attiecības ir kļuvušas par ko vairāk, bet atruna par Harija kā burvja garo mūžu un tagad vēl Ziemas feju Bruņinieka statusu ir bijis par iemeslu nespert nākamos soļus. Situācija ar Nicodemus (un ņemot vērā arī citur pasaulē notiekošo) ir pat tik nopietna, ka Harijs ir spiests saukt atpakaļ lielajā cīņa labu draugu, kurš cīņā gūtas traumas jau labu laiku nav spējis pildīt Krusta Bruņinieka pienākumus; turklāt Mollijas nesenā kļūšana par jauno Ziemas feju Lēdiju sola nākotnē interesantu abu attiecību attīstību. Un visbeidzot bez pieminēšanas nevar atstāt Waldo Butters, kura tagadējā personība tik krasi atšķiras no tās, kādu mēs viņu redzējām pirmoreiz parādāmie šajā sērijā, ka tie būtu saucami par diviem atšķirīgiem cilvēkiem; īpaši jau pēc tam, kad pēc Harija šķietamās nāves galvaskausā mītošais un ar plašām zināšanām apveltītais gars Bobs ir Waldo rīcībā.

Kaut arī Skin Game izbaudīju un par sliktu nebūt nesauktu, trīs Harija Drezdena grāmatas pēc kārtas drusku ir par daudz, un labi vien ir, ka tagad nāksies gaidīt, kamēr iznāks nākošā.