Maria Lewis – Supernatural Sisters #1-2

Linki uz grāmatu Goodreads lapām

Izdevniecība: Piatkus

Manas pārdomas

Astoņus mēnešus pēc mātes nāves negadījumā plūdos, Supernatural Sisters sērijas galvenā varone 22 gadus jaunā Tommi Grayson grib beidzot tomēr vismaz vaigā skatīt savu bioloģisko tēvu. Ar uzsvaru, ka vien skatīt vaigā, ne iepazīt, jo agrāk tīņa gados izspiestais iemesls, kāpēc nedzīvo kopā ar tēvu, lielāko daļu riebumā atgrūstu tik tālu, ka tiem nebūtu pat ne mazākās vēlmes pat uz ko tādu, kur nu vēl kā Tomijai no Skotijas ceļot uz otru pasaules malu Jaunzēlandē. Bet tāda nu ir daļēji eiropeiskās un daļēji maoru izcelsmes varone spilgti zilā krāsā nokrāsotiem matiem.

Ja vien Supernatural Sisters nebūtu urbānā fantāzija ar paranormāliem mošķiem, starp tiem ar vilkaču pārsvaru, varētu iztēloties radikāli atšķirīgu tālāko notikumu gaitu ar jaunu sevis ‘’Es’’ meklēšanu vai vismaz pagātnes puzzlē iztrūkstošo gabaliņu atrašanā, nezināmās un svešās tēva un tā ģimenes iepazīšanā. Vieta noteikti atrastos veselai ģimenes sāgai simtiem lapaspušu garumā. Kaut gan, ja uz Tomijas situāciju un varones dzīvē iekš Who’s Afraid? un Who’s Afraid Too? grāmatuietvaros sagaidāmo paskatās nedaudz ar ironiju un gatavību pasmiet ar sevi par sevi, tad viņai noteikti rodas pavisam tieši vaigu vaigā pat pārāk tuvu iepazīt gan sava tēva radus Ihis klana veidolā, gan savu jauno ‘’Es’’.

Jaunais ‘’Es’’, kas sapurina visus pasaules uzskatus, kādi nu līdz šim racionāli domājošam ir bijuši, kur nu vēl, ka pati Tomija pieder pie šīs pasaules un ir vilkate. Paziņojums, kas liek absurdā iesmieties, bet ko tikpat ātri nomaina sāpju kliedzieni, kad pat pirms iestājas pilnmēness nakts tās pēdiņās mīļākais radu gabals Stīvena tēla veidolā, kā izrādīsies, nemaz tik neuzspēlēti ļauj savai samaitātībai vaļu. Izmanto Tomijas bezpalīdzīgo stāvokli, neko nepaskaidrojot vai nodomājot, ka Tomija jau zina, ka vilkate, kurā citi klana biedri to pašas drošības labad ievietojuši. Bet Tomija jau ne velti izvēlēta par galveno varoni, lai ļautos tāda pretekļa sadismam.

Vilkači vai jebkas cits no daudzajiem paranormālajiem radījumiem autores Mariah Lewis pasaulē neeksistē bez kādas lielākas virsuzraudzības. Lai arī eksistē gan vientuļie vilki, liktenis, kam šķiet nolemta Tomija, gan klani un citas grupas, tad vēsture ir pierādījusi, ka nepieciešams arī kāds lielāks visu pārraugošs un kārtību uzraugošs varas orgāns, kas šajā gadījumā ir Treize veidolā. Treize, kura pati par sevi vēl iedalās trīs specvienībās, no kurām vienu Praetorian Guard varētu raksturot kā privātu Treize armiju, Custodians jeb padomdevēji, konsultanti un jauniņu paranormālās sabiedrības locekļu treneri un visbeidzot Askari, par kuriem gandrīz tiek radīts vismazāk nopietnais, svarīgais iespaids, bet būdami informācijas galvenie sagādnieki, tad bez tiem arī nekur. Varbūt citos turpinājumos tiem lielāka sižeta uzmanība veltīta.

Tomijas jaunās dzīves sākumā no visiem trim visbūtiskā loma būs Custodians apakšgrupai, kuru autore labi pamanās iepazīstināt stāstā veidā, kas liek uz brīdi paprātot, vai tik to sūtītais aģents (nemirstīgais) Lorcan MacCarthy nenotver tik tikko no trakajiem Ihis klana radiem izbēgušo Tomiju psiholoģiski vārā un viegli ietekmējamā brīdī.

Lai arī pirmās grāmatas sižeta katalizators meklējams Jaunzēlandē, tad pamata darbība ir atpakaļ Skotijā, pasaules salīdzinošā mērogā Dundee mazpilsētā, kur Tomijai ar kājām sagriezto pasaules uztveri atkal jāmēģina iejusties atpakaļ ikdienas dzīvē. Atgriezties darbā, kur uz ceļojuma laiku atlikta bijusi jauna mākslinieka pirmās lielās izstādes iekārtošana. Atgriezties starp draugiem, no kuriem ar vienu, Mariposu vai vienkārši Mari, tiek īrēts kopīgi dzīvoklis, un cik labi, ka draudzene iedomājas ieminēties jaunā drauga Lorkana klātbūtnē, ka nesen atbrīvojusies viena lieka istaba. Neiesi jau nu pēkšņi iebilst un šķietami radīt scēnu no nekā, kad tāpat liegts atklāt patieso iemeslu parastam mirstīgajam, kāpēc un no kurienes patiesībā Tomijas dzīvē uzradies Lorkans.

Ja vien pārmaiņas Tomijas dzīvē aprobežotos ar vien to, kā sadzīvot ar savu vilkatību, ar faktu, ka dažas reizes mēnesī pilnmēness fāžu laikā to nomocīs milzu sāpes un būs kaut kur sevi jānobēdzina, lai nepieļautu situāciju, kurā citiem kaitētu, gan jau vēl laika gaitā izdotos ar visu aprast, bet teikumu nesāktu ar ‘’ja vien’’, ja tā tik tiešām vien būtu. Un vien neliela mājiena veidolā piebildīšu, ka Stīvens nebūt nav aizmirsis par jaunatrasto, jauniegūto un no tā vilka nagiem rūgti izbēgušo saldo ‘’kumosiņu’’.

Cita starpā var droši teikt, ka Supernatural Sisters sērija (pēc pirmo divu grāmatu izlasīšanas nedaudz mulsina izvēlētais sērijas nosaukums) ierindojama ne tikai urbānas fantāzijas, bet arī romantiskās fantāzijas subžanrā, kas pēc Lorkana varoņa vizuāla tēla apraksta un pat pēc pirmajiem momentiem vienā ainā ar Tomiju ir visai paredzams sižetiskās līnijas turpinājums paralēli pamatsižeta problēmai. Romantiskais sižets, kuru tā vien šķiet it kā pamatoti, bet reizē tikpat mākslīgi biežāk jā nekā nē samudžina paši galvenie varoņi.

Tikmēr pavsiam cita, tieši un nepārprotami ļaunāka par ļaunu ir otrās Who’s Afraid Too? sižets un tāpamatbrolēma galvenajiem varoņiem esot Berlīnē. Kāpēc Berlīne? Jo pēc pirmās grāmatas traumatiskajiem notikumiem Tomija saprotami grib notikušo atstāt aiz sevis un vismaz laiku nomainīt vidi. Kāpēc došanās līdz draugam Joss/Džosam uz Berlīni, kur tam būs pati piemērotākā vieta saņemt labāko onkoloģisko terapiju klīnikā, kurā jau pirmajā reizē ārstējies.

Tomēr draugs Džoss un viņai veselības likstas nebūt nebūs par sižeta problēmsituāciju pirmajā trijniekā. Jo vajag nu tā sakrist, ka senā pagātnē itkā iznīcinātā vilkaču algotņu vienība Laignach Faelad ir dzīvāka par dzīvu. Kā no pagātnes izlīduši spoki, tie sēj savu nelaimes sērgu pār jaunpiedzimušo vecākiem, lai prieka vietā par jauno atvasi, tiem būtu tukšas bērnu gultiņas, jo tikuši nolaupīti. Un atkal jāpielieto ‘’ja vien’’ frāze, jo to kriminalitāte neturpinās ar vien izpirkuma maksas pieprasīšanu. Patiesība ir krietni šausminošāka un liek pat Lorkanam un citiem Berlīnē iegūtiem jauniem vilkaču draugiem nobālēt.

Lai arī abu grāmatu aptuveni 340lpp apjoms neļauj diži novirzīties no dinamiska sižeta, kuram pa starpu Tomijas un Lorkana romantiskais sižets, tad šur un tur ir pa kripatai no vēsturiskā. Ja sērijas sākumā vairāk ir no maori kultūras, kad Tomija uzzina vairāk par sava bioloģiskā tēva maoru un reizē savu izcelsmi, tad otrās grāmatas ietvaros vairāk jau ir no seno pirms kristiešu Īrijas, ko var pievilkt stāstam klāt, jo ļaundari Laignach Faelad nezog un neupurē zīdaiņus tikai aiz ļauna prieka, bet arīdzn upurē tos pagānu Crom Cruach dievam. Ja vien ir vēlēšanās pietiek vien ar šo vienu pavedienu, lai ielektu metaforiskā truša alā un attaptos Vikipēdijā vairākas stundas vēlāk.

Diemžēl ar salīdzinoši nelielā apjoma 340 lapaspusēm pietiek, lai ik pa brīdim pat tādam, kuram angļu valoda nav dzimtā, būtu pamanāmas neizķertas gramatikas kļūdas. Nav ntās no nodaļas uz nodaļu, bet tomēr, kad ir izsit no lasīšanas ritma (tā reizēm ar mazām šausmām reizēm pamanu tādas savos pārdomu rakstos jau pēc laba laika), kas gan vēl jo vairāk ir momentos, kad šķiet, ka teikumā būtu izlaists mazs vārds, piemēram ‘’it’’ vai pat ‘’about’’ (šiem izrakstīju sev pat teikumu piezīmju melnrakstos), kad nevar saprast, vai lēmums apzināts un vārds pašam jāpiedomā, vai tik tiešām uzskatāma kā kļūda.

Bet citādi, ja piedod autores lēmumu paātrinātākā tempā padarīt Tomiju par īstu spēka mitriķi (spēcīgi vilkača gēni no tēva puses), lai jo labāk spētu cīnīties ar tās ceļā nostājušamies ļaundariem, kuri savā nešķīstumā sērijas gaitā šķiet tikai augs, tad sērija ir viennozīmīgi krietni labi virs vidusmēra lasītprieka baudāmības sniedzoša. Vilkači, kuri pēc to pašas pārdabiskās būtības krietni atšķiras no nesen lasītās Annas Raisas versijas, nemaz neturpinot salīdzinājumu starp gotisko un urbānās fantāzijas subžanriem.

Drew Hayes – Super Powereds #1-3

Linki uz grāmatu Goodreads lapām

Manas pārdomas

Nav pagājis pat ne gadsimts kopš jauna tipa cilvēki ar superspējām ir kļuvuši par daļu no ikdienas, bet ar to pašu jau ir pieticis, lai sociāla hierarhija, kurā ne tikai eksistē ‘’mēs pret viņiem’’ domāšana, bet arīdzan katra no pusēm tiktu uzskatīta par teju atšķirīgu sugu, būtu izveidojusies.

Ne visi superspēju īpašnieki tās spēj kontrolēt un varētu pat teikt, ka tādu (saukti par Supers) ir pārliecinošā mazākumā pret par powereds sauktiem, kuri dēļ šī akūtā, acīs krītošā trūkuma ir pa vidu parastajiem mirstīgajiem cilvēkiem un Superiem, kuri savukārt uz Powereds skatās nicinoši no augšas. Un ar šo premisi uz sižeta skatuves tiek iepazīstintāti sērijas galvenie varoņi, izmēģinājuma piecinieks, kuri vispirms pēc speckursa katrs apdāvināts ar trigera mehānismu, lai aktivizētu spējas, bet galvenokārt palaisti Landers Universitātes supervaroņu programma.

Vieni, kā piecinieka tiešie uzraugi Mr.Numbers un Mr.Transport būs gatavi palīdzēt jebkurā situācijā, lai redzētu eksperimenta projektu izdodamies, bet būs daudz tādu (starp Superiem), kuri šo saskatīs, kā neapšaubāmu draudu savam statusam spēka rangu virsotnē pāri prastiem cilvēkiem un powereds, kas līdz šim šķitis tik pašsaprotami.

Katrs no piecinieka programmā iesaistījies ar savu pagātnes pārdzīvojumu bagāžu, kam bijis jāiziet cauri līdz tam spēju kontroles nespējas dēļ. Tā visa veida enerģijas absorbētājs, lai pēc tam to pielietotu cīņā, Vincents ir bezgala lojāls, labsirdīgs un par spīti visam vēl pasaulei labu, bet reizē baidās, ka kontrole pār spējām var vienā jaukā brīdī atkal pazust, ka tādejādi var nevien nedaudz kaitēt, radīt citam miesas bojājumus, bet pat nogalināt to pat negribot. Tomēr, kā studenta gadi to rādīs, tad ar laiku katram jāapgūst prasme pārkāpt šim šķērslim, jo citādi par supervaroni nav lemts kļūt.

Grupas/komandas sastāvā kā mātes kontrolētājas statusu iegūst telepāte (+telekinēze) Mērija. Lai arī sākotnēji varētu šķist, ka Mērijas spēks un kontrole neprasa apmācību un to apjoms pārsteidz pat uzraugus, tad ar to Mērijai pietiktu vien, ja viņa eksistētu pati par sevi kādā nomaļā pasaules stūrī. Tam gan nav lemts piepildīties, tai skaitā, jo jau pieminēto spēju varenums licis citiem viņu ievērot, kas būtu noticis agrāk vai vēlāk. Gribētu to viņa vai nē.

Ko var teikt par teju visiem galvenajiem varoņiem, toties ego jautājumā nevienu nepārspēs spēkavīrs Rojs Daniels, kurš no visiem atšķiras vēl ar citu īpatnību. Ar unikālu personības dalīšanos, kur spēka deaktivizācijas laikā, Roja vietā eksistē līdz universitātes laikam kautrīgs puisis Heršels, kura pašapziņai noteikti nepalīdz liekā svara fakts. Roja/Heršela gadījumā ļoti būtisks, lai tiktu atrasts ceļš uz izaugsmi un pilna spēju attīstības potenciāla atslēgšanu, ir paša puiša, konkrētāk Roja, personības pilnveide. Vien saskarsme ar acīmredzamu pretestību, reizi uz reizi sastopoties ar kādu, kurš ir spējīgāks, labāks un citādi pārāks par viņu, tikt aplauztiem jaunības pārgalvības ego ragiem, lai pēc tam būtu cerība pabeigt universitāti un varoņu sertifikācijas programmu.

Tikmēr no piecinieka vismaz sākotnēji varētu izkrist Alise, kurai bez spējām lidot, kuras pirms speckursa izpaudās izteikti priecīgu emociju mirkļos, nekas cits neliecina, ka viņai būtu vēl kāda cita spēju izpausme, kura ļautu pārdzīvot neapskaužami grūtos četru universitātes pārbaužu gadus. Par laimi Alisei nevienam tas šķiet neiekrīt kā dadzis acī, noteikti ir gana citu problēmu, kuri pār to ņem prioritāti, bet varam būt droši, ka ne visiem tas nepaliek nepamanīts. Bet pašas Alises gadījumā pa druskai katrā sērijas grāmatā lasītājam ļauts sekot līdzi potenciālai ģimenes drāmai, kurā kopš zīdaiņa vecuma par mirušu uzskatītā māte varētu būt mirusi.

Toties atgriežoties pie tiem, kuriem Alise nepaliek neievērota par spīti citām uzmanību novērsošiem notikumiem, ir Niks. Puisis, kura spēja saistīta ar veiksmes vai tieši pretēji neveiksmes faktora manipulēšanu, kas pirmajā momentā arī nemaz nešķiet supervaroņa statusa cienīgs. Tomēr Niks jau no pirmajiem mirkļiem pierāda sevi arīdzan ar citiem talantiem, lai spētu ar stratēģa talantu manipulēt ar pieejamo situāciju, lai pagrieztu šķietamu sakāvi par labu sev un saviem komandas biedriem, kuri visi laikā gaitā, pat ja dažs teiktu spiestā kārtā, kļūst par nešķiramiem draugiem.

Super Powereds savā ziņā ir gandrīz kā jauniešu attiecību drāma ar pievienotu superspēju elementu. Turklāt vēl ar sociālo dinamiku, kad pat pie varas esošie pilnībā nepārzin, kur, tieši kad un kā superspēju indivīdi uzradušies. Pirmās attiecības, mācību pārbaudījumu stress, kur iespēja izkrist un neiekļūt ar katru gadu jo vairāk ierobežotā supervaroņu programmas kursā, tiek jo vairāk pastiprināta, kad piecinieka slepenais statuss, ka tie reiz bijuši powereds, nokļūst atklātībā.

Otrs un trešais mācību gads līdzi sev nes jaunus un ar vien izaicinošākus pārbaudījumus klasē, kuri pamazām sāk pietuvoties reāliem apstākļiem dzīvē, kuri sliktie var nostādīt jauno, topošo varoni situāciju, kad neatliek nekas cits, kā nogalināt, uz ko ne visi ir gatavi, pat ne tad, ja iznākums tam būtu paša dzīvības zaudēšana neizlēmības brīdī.

Alise nav vienīgā, kurai tiek ģimenes drāma. Lai gan Vincenta gadījumā tēvs nebūtu par bioloģisko tēvu dēvējams, tad citā veidā pasaules mērogā iegūta ļaundara slava, un precīzāk šajā neslavā krituša un Varoņa statusa zaudējuša indivīda statusa eksistence, saistība ar Vincentu viņa agrīnajos bērnības gados, no visa piecinieka visvairāk liek citiem uz viņu skatīties ar neuzticību.

Noslēdzoši jāatgriežas pie Nika, kura pagātnei no pirms universitātes laika Lasvegasā ir būtiska loma sērijas trešajā grāmatā. Pēc vecāku zaudēšanas zīdaiņa vecumā, kam, zinot savas spējas, to ietekmi, daļu vainas saskata sevī, pēc tam nonācis tantes Ms.Pips audzināšanā. Bet ne konkrēti mis Pipsai ir tik liela nozīmē, kā tam, ka viņa (pieder legāls kazino) ir galva vienai no divām ar noziedzību saistītām ģimenēm vai pat namiem, ja gribam būt labvēlīgi un izklausīties cēlāk. Starp otras ģimenes locekļiem sevi var pieskaitīt Nika vecuma jaunieties vārdā Nathaniel, kuru par spīti tam, ka Niks ir bijis powereds, bet Nathaniel Supers, Niks ir spējis pārspēt katru reizi, kad abi mērojušies ar spēkiem. Nu Nathaniel ir gana, nu ir gatavs uz visu, pat atsvešināties no savas ģimenes, lai pieliktu Nikam treknu punktu, un mērķu sasniegšanai ir gatavs uz visu.

Interesants fantāzijas elementu apvienojums ar studentu attiecību un citu jauna pieaugušā dzīves sākuma grūtību faktoriem.

Ben Aaronvitch – Foxglove Summer (Rivers of London #5)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Piektais Rivers of London piedzīvojums izved lasītāju un sērijas galveno varoni Pīteru Grantu ārpus Londonas. Rivers of London pēc atmiņas ir arīdzan pirmā izmeklēšana, kurā galveno lomu bez tiešā priekšnieka Naitingeila asistēšanas un palīdzības Pīteram jāatrisina. Labi, ka vēl palīdz izpalīdzīgs un profesionāls vietējais detektīvs Dominiks (reti atrodama kombinācija) un draudzene/upes dieviete Beverlija.

Visu uzmanības centrā ir divas bez vēsts no mājām nakts laikā aizbēgušas meitenes. Aizbēgušas draudzenes pašas no brīva prāta un kaut kur noklīdušas vai kāds labākajā gadījumā abas izvilinājis ar kādu solījumu no māju sniegtās drošības. Laiks steidz uz priekšu, lai nepiepildītos rūdītu izmeklētāju ļaunākās priekšnojautas.

Lai arī Rivers of London ir uz humoru tendēta urbānā fantāzija, Foxglove Summer ir arīdzan pirmā rurālā fantāzijas grāmata šajā sērijā. Kamēr vienam tā ir nedraudzīga un varbūt pat iesīkstējušam pilsētniekam biedējoša teritorija, bet Pīters nebūt nav tāds. Bet apdomīga piesardzīga gan nevienam nekad nav nākusi par ļaunu, it īpaši, ja nākas saskarties ar pensionējušos burvja meitu ar talantu uz bišu apvārdošanu un kontroli, kur nu vēl agresīvi un pat slepkavnieciski noskaņotiem un nereti neredzamiem vienradžiem.

Paralēli un vien fragmentāri tiek risināts apakšsižets, kam pieļauju lielāks uzsvars un fokuss tiks pievērsts kādā no pagaidām trim esošajiem turpinājumiem, ir līdz šim tik ļoti uzticamā partenere un draugs Lezlija Meja, kuras nodevība iepriekšējās grāmatas noslēgumā visiem varoņiem un pieļauju, ka arī lasītājiem, nāca kā gana liels pārsteigums. Policijas priekšniecība labprāt draudzīgi un maigi gribētu iespēju nointervēt Lezliju par viņas rīcības motīviem, kas pamudinājuši tā rīkoties un atbalstīt noziedznieku iesauktu par Faceless Man. Tikmēr Pīteram, varbūt pavisam nepamatoti, vēl ir ilūzijas, ka kaut kā nebūt var visu nokārtot mierīgā ceļā, varbūt pat atrast kādu visiem lietderīgu risinājumu, kas, ja ne atgrieztu attiecības to bijušajās sliedēs, tad nesabojātu tās pilnībā un pavisam.

Kā jau vienmēr, tad maģija nav visam par risinājumu Pīteram Grantam kā detektīvam. Bez aša prāta un atjautības arī bez tās nekur tālu neizdotos tikt.

Ben Aaronvitch – Broken Homes (Rivers of London #4)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Orion Books

Manas pārdomas

Metropolitan policijas paranormālo noziegumu/atgadījumu izmeklēšanas nodaļai Folly briest viena makten liela saķeršanās un cīniņš ar šīs sērijas galveno ļaundari un dižprātu no kriminālās pasaules Faceless Man, kurš vēlas izmantot maģiju savtīgiem, nelegāliem nolūkiem. Tikai dažu likumsargu rokās, kā Pīters Grants, viņa kolēģes Lezlijas Mejas un abu priekšnieka Nightingale ir apturēt vispirms viņa pakalpiņus un galu galā arī pašu galveno Faceless Man.

Broken Homes varbūt drusku var likt vilties, jo Faceless Man kā drauds lielāko grāmatas daļu pavada fonā, liekot smagāko darbu veikt citiem padotajiem, kā krievu izcelsmes maģijas praktizētājai Varvara Sidorovna, ar talantu uz ledus burvestībām. Lai arī likumsargu trio nevēlas to atzīt un pielīdzināt Faceless Man citam fikcionālam kriminālajam ģēnijam kā Moriartijam, tad līdz grāmatas beigām Pīteram patiesi jāsāk prātot, vai tik šis pretinieks nav jau laicīgi par visu padomājis un veicis piesardzības pasākumus priekšlaikus, lai nekas no Folly grupas veiktā nerezultētos viņa plānu sakāvē.

Šķietami parasta pašnāvība izclecot metro vilciena priekšā vai antīkas maģijas grāmatas negaidīta uzrašanās apritē, kad kāds to cenšas pārdot, nezinot tās patieso vērtību, ir vien acīmredzamākie piemēri, kā aplinkus ceļā Pīteram, Lezlijai un Naitingeilam nākas meklēt veidu, lai pietuvotos varbūtības opcijai notvert vīru, kas aiz tā visa stāv.

Savā ziņā Broken Homes rada pārejas un sagataves grāmatas sajūtu lielākiem notikumiem un kulminācijas punktiem sērijas turpinājumos, un, lai arī pavērsieni uz grāmatas beigām liek drusku nošokēties, tad kopumā grāmata būs baudāmāka, ja šī grāmata nebūs pirmā saskarsme ar Rivers of London sēriju.

Benedict Jacka – Veiled (Alex Verus #6)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Ir noticis neticamais un diviner jeb vienkāršoti un drusku neprecīzi sakot pareģis Alekss Veruss ir pievienojes balto magu organizētajai valdei (White Council) kā Keepers vai citiem vārdiem sakot viņu policijai. Galvenais motivējošais faktors nav gan kādas iekšējas personīgas pārmaiņas, bet gan viens liels, baiss un šausmu drebuļus uzdzenošs drauds bijušā skolotāja tumšā maga Richard Drakh personā.

Jāsāk ir no pašas apakšas, lietas pārsvarā nav nez ko aizraujošas, bet vienlaikus jācīnās ar neuzticību no kolēģu un citu magu puses saistībā ar viņa pagātni. Vairs nevar tā riskēt metoties situācijās ar galvu pa priekšu, ir gan jāiemācās, kā pievienošanās White Council birokrātijai reizēm ierobežo rīcību, kas tā vien liekas nereti vairāk palīdz ļaundariem, gan iekļaušanās komandas darbā, ja neskaita paša draugus, Lunas un Annas un vēl dažu labu, kas Aleksam tik raiti nemaz nesokas.

Veiled sāk uzņemt apgriezienus, kad Aleksam tiek dots tas gods vismaz uzsākt izmeklēšanu bez citu palīdzības un bez savas tiešās priekšnieces Kalderas izpētīt potenciāla nozieguma lokāciju. Lai gan pats pirmais iespaids ir garlaicības kalngals, tad nav ilgi jāgaida, lai Alekss vien viņam raksturīgā stilā ieklumburētu situācijā, kas prasa cīņu uz dzīvību un nāvi. Uzmanības centrā neuzkrītošs datu nesējs, ar ārkārtīgi vērtīgu un sensitīvu informāciju, kas nepareizās rokās spētu izraisīt gadsimta skandālus gadsimta garumā.

Veiled vairāk ieskatās Aleksa iekšējās personības darbības principā, viņa motivējošajos faktoros, kas mudina pamest saucamo neitralitāti un neatkarību no jebkuras frakcijas, būtu tā laba vai ļauna. Pieminētie draugi ir kļuvusi par būtisku faktoru Aleksa dzīvē, kas arīdzan ietekmē lēmumu pieņemšanu, vairs nevar tā vienkārši, vien domājot par sevi, izšķirties, piemēram, par labu visa pamešanai, ja vien nav vēlēšanās draugus pamest likteņa varā. Jau pirms pievienošanās White Council Aleksam nebija ilūziju par viņu efektivitāti, īstenojot pašu izvirzītos mērķus un pastāvēšanas būtību, kas izpaužas viņam prātojot, ka paša maģijas preču veikaliņš ir viena no retajām vietām, kur kādam kas vēl ar maģiju ir uz Jūs griezties pēc padoma un palīdzības.

Hidden (Alex Verus #5) UN The Trespasser (Dublin Murder Squad #6)

Hidden (Alex Verus #5) by Benedict Jacka

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Sērijas piektās grāmatas Hidden notikumi pārbauda jaunākās Aleksa draudzības saišu spēku, kas jau tā ir izjutusi spiedienu pēc iepriekšējās Chosen, kad Anna, būdama life mage, nosoda Aleksu, jo viņš redz izvēlējās labāk palikt dzīvajos, kā rezultātā nākas uzbrucējus nogalināt. Tagad briesmās nokļuvusi Anna, un, neskatoties uz varbūtēju un pat attaisnojamu aizvainojumu, Alekss negrasās palikt malā un neko nedarīt.

Ideju sadursme kā sadzīvot ar savām sliktajām, nepatīkamajām rakstura iezīmēm, kā atrast balansu. Ka varbūt veselīgāk ļaut tām reizi pa reizei izpausties nekā censties apspiest un pēcāk ciest no vulkānam pielīdzināma izvirduma, kas būtu vēl ļaunāk. Ar ko Alekss tā kā būtu ticis skaidrībā, kas jau pa savai reizei ir bijis redzams darbībā, bet ar ko nākas tikt pie skaidrības Annai, lai maksimālie centieni kādu neapdraudēt nu ne par ko, neizvērstos nepiedomātā savtīgumā un egoismā, kad dzīvības atņemšana pašaizstāvības nolūkos nav nekas nosodāms, kad Anna neaizdomājas, ka viņai mirstot, citu varētu zaudēt labu draugu.

***

The Trespasser (Dublin Muder Squad #6) by Tana French

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Pirmais un vienīgais kaut cik tiešais turpinājums Dublin Murder Squad sērijas ietvaros ar tiem pašiem galvenajiem tēliem/detektīviem kā The Secret Place Stīvenu Moranu un Antoinette Conway, vien ar atšķirību, ka The Trespasser notikumi tiek attēloti no Antoniettes perspektīvas.

Iepriekšējās grāmatas laikā radās iespaids, ka Antoniettes darba stāžs ir krietni lielāks par Stīvena, ka par spīti mobingam no vīriešu kolēģu puses viņa ir spējusi izveidot ilgstošu karjeru. Neliels pārsteigums, ka slepkavību izmeklēšanas nodaļā, cik nopratu, Antoniettes strādā salīdzinoši nieka trešo gadu. Tomēr viņa ir tuvu pēdējam pilienam, lai pamestu, ja ne darbu policijā, tad vismaz šo policijas nodaļu. Vienīgais īstais draugs un uzticības persona ir nesen iegūtais pārinieks Stīvens, bet grāmatas gaitā pat par to nākas sākt šaubīties. The Trespasser izmeklēšana kļūst par īstu rakstura pārbaudījumu Antoniettei, kā arī prasa pavērt acis citā rakursā, lai saskatītu, ka varbūt nemaz nav tik šausmīgi, kā līdz tam šķitis.

Pati slepkavības izmeklēšana sākotnēji šķiet ātri atrisināma un viegli norakstāma, kā mirkļa kaislību ķilda ar letālām sekām. Netrūkst pat kolēģu, kuri izrāda ieinteresētību iemeslos, kāpēc gan kaut kas tik vienkārši atrisināms, kad ir pat ideāls aizdomās turamais. Tomēr gan Atoniettei, gan Stīvenam kaut kas šķiet ne tā, kaut kas līdz galm īsta nesapas. Abiem un it īpaši Antoinettei nākas pašiem gandrīz kļūt par sliktajiem citu kolēģu acīs, lai nonāktu līdz patiesībai.

Dublin Murder Squad ir viena no retajāmsērijām, kurā varu ieteikt katru tās grāmatu (kriminālromānu lasītājiem), tā teikt nebūtu grūti atrast sliktākus piemērus. Nebūs vien pliks, varbūt pat uzspēlēta intriga ar kino cienīgām sakritībām. Papildus ļaundaru, slepkavu atrašanai/noķeršanai un viņu pastrādātā iemesliem, krietns laiks un uzmanība tiek veltīta arī upuriem, viņu rīcībai un motivācijai līdz liktenīgajai dienai.

Benedict Jacka – Chosen (Alex Verus #4)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Pagātne, lai kā Aleksa Verusam to negribētos, vienmēr spēj atrast veidu, kā par sevi atgādināt. Tieši tā caur tagadnes problēmsituāciju, kad jauniņi maģijas praktizētāji izdomājuši būt taisnības cīnītāji, Benedict Jacka ir izvēlējies gan lasītāju, gan Aleksa draugus ar to iepazīstināt.

Vēl pirms nieka 10-11gadiem Alekss bijamelnās maģijas maga Richard Drakh māceklis. Aiz mūžsenās attaisnojuma, ka sekojis vien pavēlēm, slēpjas daudzum daudz izdarītā, par ko, maigi sakot, Alekss nelepojas un labprātāk aizmirstu un nerunātu, bet acīmredzami, ne visi ir tādās pašās domās. Ne visi ir ar mieru saskatīt, ka Alekss pa šiem gadiem ir mainījies uz labo pusi un tāpēc vien piedot. Ja reiz esi bijis melnais mags, tad paliec uz mūžu un agri vai vēl kādam tev jāpiespriež sods.

Pēc trešās grāmatas Taken notikumiem Aleksa draugu grupai vismaz īslaicīgi pievienojušies divi jauni biedri, kuriem pašiem viņu pagātnes dēļ nākas saskarties ar problēmām un noraidošu attieksmi no lielākās daļas magu sabiedrības. Kā viens, tā otrs tiek iesaistīti attiecīgās grāmatas sižetā, bet var just, ka autors lielāku akcentu licis uz Aleksa un Annas attiecību dinamiku, kas, protams, sērijai attīstoties, var mainīties.

Vēlme atšķirties, būt pašam par sevi un izcīnīt taisnību, kura citiem nerūp, motivē pašdarbību tagadnes Aleksa ienaidniekiem, kuru līderim, kurš reizē ir galvenais pēc atriebības alkstošais, nekādi centieni pēc dialoga nesasniedz dzirdīgas ausis. Vien agresijas eskalācija līdz viena no pusēm ir mirusi ir risinājums, kāds Aleksam pieejams. Kādēļ nozīmīgs atbalsts, lai desmit gados sasniegtais netiktu ar vieglu roku aizslaucīts, ir tieši labo darbu dēļ iegūtajiem draugumiem, kuri spēj saprast, ka cilvēki mainās, un pieņemt Aleksu ar visu viņa pagātnes bagāžu.

Benedict Jacka – Taken (Alex Verus #3)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Diviner maģijas pielietotājam Alekss Veruss sērijas trešās grāmatas ievadā oficiāli par savu mācekli pieņem abās gan Fated, gan Cursed Lunu, kura lielā mērā jau tad saucama par Aleksa neatsveramu palīdzi, vien tagad abu attiecībām piešķirta arī formālā puse. Vien (gandrīz) var brīnīties, ka izdomātā urbānajā fantāzijā viens šāds notikums sakrīt ar konkrētās grāmatas piedzīvojumu, kad mistiski sāk pazust vairāku magu mācekļi.

Paņemti to iekšējās maģijas un dzīvības sulas (jaunības) dēļ, atņemta potenciālā neizdzīvotā dzīve, neņemot vērā, ka tuvākā vai tālākā nākotnē varētu būt saķeršanās ar kādu citu magu, kuru starp citu netrūkst un kuri aktīvi piestrādā, lai magu vidējais dzīves ilgums nebūtu pārāk augsts. Varētu pat teikt, ka ļaundari atņem Aleksa, Lunas un citu nolaupīto atrašanā iesaistīto laiku, kad citkārt varētu nodot citām aktivitātēm.

Lai arī autora Benedict Jacka radītā fantāzijas pasaule, kurā apgrozās tās galvenais varonis Alekss Veruss, ir visai interesanta, tad sāk piezagties risks, ka novelitātei zūdot, apjoms, kas katrā grāmatā nāk klāt nav gana, lai ar pliku piedzīvojumu nepietiktu. Turklāt otrās grāmatas ietvaros no nekurienes uzradies pūķis, kas burtiski izglābj gan Aleksu, gan pārējos labos varoņus, ne ar vārdu iekš Taken netiek pieminēts.

Pati nolaupīto mācekļu mistērija ar ‘’kas, kur, kad un kāpēc’’ jautājumiem ir nenoliedzami saistoša līdz pat grāmatas beigām. Personīgi pat ir cerība, ka esam manījuši potenciāli pirmo lielo ienaidnieku Aleksam un viņa draugiem, kurš gan šīs grāmatas ietvaros it kā ir vien teorētiski labi vēlošs informācijas sniedzējs, bet galu galā atklājās citi viņa rīcības motīvi un mērķi, kuri noslēgumā paliek neapmierināti un nesasniegti.

Iepalicēji #40

Iepalicēju raksts ir mājvieta gan darba, gan neliela slinkuma dēļ iekavētiem individuāliem rakstiem, gan apzināts galamērķis grāmatām, par kurām pēc to izlasīšanas diži daudz nemaz neatrodas ko teikt.

***

Pīters Džeimss – Mirušajiem pa Pēdām (Roy Grace #4)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Kāds vēl labāks veids, kā pilnībā pazust un uzsākt (gandrīz) jaunu dzīvi, kā izmantot negaidītu liela mēroga traģēdiju ar tūkstošiem upuru un neskaitāmiem bezvēsts pazudušajiem. Tieši tā nodomā Ronijs Vilsons 2001.gada 11.septembrī, kad viņam paredzēta biznesa tikšanās vienā no Dvīņu torņiem, bet teroristi tieši pirms tam izdomā ar lidmašīnām tajās ietriekties.

Gandrīz vārdiņs pieslēdzas galvenokārt, jo Ronijs nekad dzīvē nav spējis atrast legālu veidu, lai nopelnītu, un pat tad starp amata brāļiem izceļas ar to, ka nauda pie viņa ilgi nemēdz turēties. Kas sagādā problēmas, kad viņa pirmās sievas mirstīgās atliekas nejauši atrod būvlaukumā, kādā no caurulēm, kas saistīta ar notekūdeņiem un kanalizāciju. Upuris ar manāmām pazīmēm par vardarbīgu nāvi, kas pamudina policiju sīki izpētīt upura pagātni un nāves apstākļus, kas nebūt nevar nākt par labu Ronijam un viņa pašreizējai identitātei.

Paralēli kanalizācijā atrastā līķa izmeklēšanas sižetam, norit trīs mazākas nozīmes sižetu līnijas. Salīdzinoši mazsvarīgāks saistīts ar Ronija otrās sievas līķa atrašanu noslīcinātā auto Austrālijā. Drusku interesantāks sižets par un ap Ronija rīcību pēc 11.septembra traģēdijas dienas un sekojošajām nedēļām pēc tās. Nozīmīgākais, interesantākais sižets izvēršas ar Ebiju, kura no kāda bēguļo un slēpjas, bet, lai lasītājam būtu saistošāk grāmatu lasīt, tad viņai tas izdodas ne pārāk labi. Lai arī viņa min citus vārdus kā Deivijs, tad zinot, ka Ronijs ir starp dzīvajiem, tad var noprast viņa patieso identitāti, un ka šis nelaimīgo meiteni izmantojis kādā ‘’darbiņā’’, par ko meitenei tagad nākas ciest.

Dead Man’s Footsteps jeb Mirušajiem pa pēdām būtiskāka loma atvēlēta vainīgā slepkavas pasaules apkārtējo sfēru pasaulēm Ebijai un arīdzan ir no viņas un Ronija/Deivija apkrāptā un apzagtā, vien pašās beigās lasītājam lemts sastāpt šīs grāmatas slepkavu vien uz mirkli, un arī ar to ir pietiekami.

***

One Foot in the Grave (Night Huntress #2) by Jeaniene Frost

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Četri gadi pagājuši kopš sērijas pirmās grāmatas Halfway to the Grave notikumiem. Ne Katrīna ‘’Kate’’ Crawfield-Russell, ne Master klases vampīrs Bones ir spējis aizmirst jūtas vienam pret otru un abu karstasinīgos (arī vampīra gadījumā) un elpu aizraujošos (pat ja Kaulam nav vajadzības elpot) piedzīvojumus gan cīņas, gan mīlas frontē.

Tiek turpināta Katrīnas tēla un viņas pagātnes dziļāka izpēte un autorei labi sanāk apaudzēt viņu ar interesantu stāstu, bet šis tas no tā pazūd, kad tik daudz uzmanības un enerģijas tiek paterēts romantiskajai grāmatas pusei ar noslieci uz vieglu erotisko pusi. Vai arī vienkārši neesmu gana daudz lasījis no šī subžanra un tas nekas tāds nemaz neskaitās.

Dinamiskā saspēle starp Katrīnu un Bones spēcīga, laba, kas kompensē salīdzinoši ne tik pārliecinošus sliktos tēlus, kas saistīti gan ar Katrīnas nākotni kā pus-cilvēkam un pus-vampīram, gan atriebības kāri pret tēvu vampīru, kas pirmākārtām pamudināja Katrīnu vispār medīt un nogalināt vampīrus. Ja pie galvenajiem sērijas tēliem ir piestrādāts, tad citi labie vai puslīdz neitrālie tēli kā Katrīnas kolēģi no FIB četru gadu garumā ieskicēti lielos vilcienos viņu galvenājās raksturojošās īpašībās.

Brīžiem pa labam jokam, smieklīgam momentam, kas tēliem dod zināmu atslābumu, atelpu pēc saspringtas epizodes. Citādi nekas tāds, kas pārliecinātu turpināt ar At Grave’s End par labu kam citam.

***

T. Džefersons Pārkers – Zilā Stunda

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Kontinents

Manas pārdomas

Nozieguma vieta bez līķa, vien zem liela koka palikusi asinspeļķe un citas liecības, ka tajā vietā norisinājies kas šausmu filmām cienīgs. Kad pazūd jau kārtējais upuris (sieviete), priekšnieki pieņem lēmumu darbā atsaukt Timu Hesu, lai viņš palīdzētu ambiciozajai Mērsijai Reibornei beidzot vainīgo notvert.

Neviens no diviem galvenajiem tēliem, izmeklētājiem nav atveidots ne kā patīkams tēls, ne detektīvs, par kuru gribētos lasīt sērijas turpinājumos. Ja ir bijusi vēlme atveidot kaut ko no reālās dzīves, kurā detektīviem visas metodes attaisnojamas, piem., liecinieku fiziska ietekmēšana, kuru varētu pat saukt par spīdzināšanu, ja vien gala rezultātā slepkava tiek noķerts, vai pat atklāta un vairrākkārtēja izteikšanās par vēlmi, lai aresta laikā rastos izdevība slepkavu nogalināt pirms tiesas prāvas. Tāda ir sērijas nosaukuma varone detektīve Mērsija Reiborne, tikmēr gados vecākais un ar vēzi sirgstošais pārinieks Tims Hess, ir vien par centu labāks, jo, lai gan pats neveic iepriekš minēto, tad attiecīgajos mirkļos skatās pretējā virzienā, klusē un pieļauj, ka tā notiek.

Maķenīt interesantāku sižetu ik pa brīdim padara labi izskaisīti personību raksturojoši fragmenti par Mērsiju (reti vien kāda kripata no žēlastības) un vēl jo vairāk par Timu, kurš, apzinoties, ka vēža dēļ pat ar visu ārstēšanu nav daudz atlicis dzīvot, atskatās uz nozīmīgākiem dzīves lēmumiem, brīžiem. Ir gan ko nožēlot, kā bērnu neesamība vairākās laulībās, gan par ko būt priecīgām, to skaitā garā, salīdzinoši veiksmīgā karjera. The Blue Hour savu darbu tā teikt padara un vainīgais savu sodu saņem, bet tās varoņi, dienas beigās, uz varonību neiedvesmos.

Benedict Jacka – Cursed (Alex Verus #2)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Lāsts kādam objektam, piem., ‘’veiksmi’’ nesošai pērtiķa/zaķa pēdai, kura (it kā) piepilda vēlēšanās. Vai varbūt lāsts tam, kuram ir tā laime šo objektu atrast un (it kā) pēc paša vēlēšanās izmantot. Vēl, protams, ar lāstu grāmatas ietvaros jācīnās sērijas pirmajā grāmatā Fated iepazīta Diviner Aleksa Verusa kompanjone/mācekle Luna, kuru viņas lāsts, kas liedz pieskarties citam, ja vien nav vēlēšanās letāli nodarīt pāri, atstāj diezgan vientuļu. Cenšoties no tā paglābties, atrodas citi, kuri viņu tādejādi vēlēsies izmantot, lai piekļūtu vietām un lietām, kuras citkārt būtu liegtas.

Ir pagājis vien aptuveni pusgads kopš galvu reibinošā Aleksa Verusa pirmā piedzīvojuma, kad izdevās sakaut nevienu vien spēcīgu melnās maģijas praktizētāju, paglābt sevi un citus no sena maģijas artefakta, kam piemīt individuāla griba un būtu priecīgs, ja kāds to cerētu izmantot savtīgos nolūkos. Aleksa maģisko preču veikaliņš piedzīvo sava veida palielinātu satiksmi, galvenokārt no tā saucamajiem vientiešiem, par kuriem dažās epizodēs grāmatas sākumā ļauts pasmaidīt.

Tālāk gan lietas kļūst nopietnākas, kad neviļus Alekss paglābj kādu no slepkavības mēģinājuma, bet drīz vien pašam jāliek lietā spējas ieskatīties tuvāko notikumu nākotņu versijās, lai paliktu dzīvajos pats. Saprotams, ka šādi pēkšņi atentātu mēģinājumi nevar palikt bez atbildes, ir jānoskaidro, kurš ir to pasūtītājs, lai varētu piestādīt tiem pienācīgu sodu un ne jau nu naudā.

Patīkami, ka autors neatstāj novārtā Aleksa pasaules uzbūves paplašināšanu un dod papildus ieskatus tajā, bet klāt nāk gana daudz jauna, kam šīs grāmatas ietvaros netiek dods paskaidrojuma. Jācer, ka pēc laba sērijas iesākuma nesekos turpinājumi, kuros kaut kas tāds, kā pazemē mītošs pūķis, tiks piemirsts vai paliks bez sakarīgi ticama paskaidrojuma, leģendas. Jāpiebilst, ka dažā labā spraiga sižeta cīņu ainā starp Aleksu un viņa šīs grāmatas pretiniekiem prātā nāca citas urbānās fantāzijas burvis Harijs Drezdens un viņa ‘’Fuego!’’ uguns burvestība. Krietni ietaupītos cīņā pavadītais laiks.