Tor

Joan D. Vinge – Cowboys and Aliens

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Tor

Manas pārdomas

Pirmā sastapšanās ar Cowboys and Aliens galveno varoni nav tam pati glaimojošākā un visai ātri tas kļūst par trīs vīru slepkavu. Nezinot ne savu vārdu, ne ko citu par sevi svešinieks pamostas tuksnesī, bet, par laimi tam, ne gluži nekurienes vidū un tuvumā ir panīkusi zelta drudža vilinājumā izaugusi, bet nu drusku uz panīkuma pusi velkoša mazpilsēta Absolution.

Lai arī Absolūcijai ir pašai savs šerifs John Taggart, kurš ar sev padotajiem likumsargiem cenšas tā iespēju robežās uzturēt kārtību necilajā pilsētiņā, tad par tās patieso ietekmes spēku viennozīmīgi drīzāk būtu saucams pulkvedis Woodrow Dolaryhde, kura pēckara gados iegūtā turība ar lopkopību un viņa ekonomiskais pienesums gan Absolūcijai, gan tās tuvākajai apkārtnei pēc tā uzskatiem tam piešķir visas tiesības par tādu arī būt. Diemžēl Vudrovam viena vai cita iemesla dēļ nav izdevies uzaudzināt to pašu godprātīgāko dēlu (Pērsijs), kurš pieaudzis būdams reti, kad ir skaidrā prātā, un apzināti izmanto tētuka dotās privilēģijas, paļaujoties, ka no jebkāda veida ķezas tas to izpestīs.

Ja ne citplanētiešu negaidīts iebrukums, tie paši brīnumainā kārtā zelta kāri, tad romāns varbūt izvērstos par klasisku mežonīgo rietumu romāniņu, kuram garlaicības novēršanas nolūkos pa vidu vēl piesviests klāt svešinieka tēls, bet tam tā nav lemts būt. Tā vietā, lai cik negribīgi vairākiem tēliem tas grāmatas sižeta sākumā nebūtu, tad tiem brīvprātīgi spiestā kārtā jākļūst par sabiedrotajiem, lai netiktu samīti zem citu planētiešu spēka sloga.

Pirms tam gan sākotnējam svešiniekam pašam jāpārvar pārsteigums, kad uzzina, ka ir bēdīgi slavenais Jake Lonergan ar galvu reibinošu tūkstots dolāru atlīdzību pār tā galvu. Kaut arī pēc pamošanās tuksnesī ir pamodies gluži kā cita persona, kuram vairs prātā nenāk agrākās dzīves ļaunprātības, tas nenozīmē, ka citiem tas nebūtu vēl svaigā atmiņā. Tā teikt, paveicas (ne vienu reizi vien romāna gaitā), ka visu uzmanību novērš cits drauds, lai novērstu domas no lielās naudas summas atlīdzības par tā aizturēšanu.

Drīzāku un ātrāku savstarpējo uzticēšanos palīdz panākt fakts, ka citplanētieši nav tikai ieinteresēti Zemes zelta dārgmetālā vien, bet acīmredzami arī pašos humanoīdos un eksperimentos ar tiem. Tomēr grāmatas gaitā nerodas iespaids, ka tie ar eksperimentiem steigtos, vai pielūkoto, lai tādi kā Džeiks nespētu pa apjukuma delīriju izmukt, kur nu vēl tikt pie citplanētu izcelsmes ieroča. Kaut gan nevar nesaskatīt sižetiski cilvēkiem par labu esošus kritiskus momentus, Džeika aproces citplanētiešu ierocis viens no tiem, bez kuriem iebrucēju tehnoloģiskajam pārspēkam, pat ja ne to skaitliskajā ziņā, būtu bijis jābūt gana pietiekošam, lai spētu izveidot bāzi, no kuras uzsākt savu zelta motivēto iekarojumu.

Vēl atliek iepazīstināt ar Ellas tēlu, kura kāda nebūt iemesla pēc ieinteresāta Džeikā jau no tā pirmajiem uzrašanās mirkļiem Absolūcijā pat vēl pirms citplanētieši atklāti tiem atklāj savu klātbūtni un nodomus. Lai arī tās patiesās palīdzēt gribas motivācija tiek pietaupīta tuvāk grāmatas beigām, tad uzreiz var noprast, ka viņa un tai tuvi ļaudis kaut kur citviet ir jau agrāk vēl pirms Absolūcijas ir cietusi no šo pašu citplanētiešu uzbrukuma. Ellas tēlu varētu pieskaitīt pie Džeikam pieejamā ieroča tipa aspekta, kura kritiskā momentā tiek izmantota, lai ar tikpat kā maģijas fantastikas elemetnu izrakstītos no cilvēku tēliem nelabvēlīgas situācijas.

Bet kopumā Kovboji un Citplanētieši ir pārsteidzoši laba (un cik no atmiņas var spriest, tad labāka par filmu) priekš grāmatas, kura skaitās tīri filmas novelizācija un kura autoram Joan D. Vinge noteikti bijusi kaitinoši bieži un daudz jāsaskaņo ar filmu studijas funkcionāriem un personāliju, kuriem neinteresē paša romāna kvalitāte. Sižetiskais dinamiskums tiek saglabāts viscaur romānām. Tā arī visu galveno, kā arī mazāk nozīmīgiem tēliem, kā šerifa Tagarta mazdēlam Emetam vai pilsētas salona īpašniekam Dokam, rīcības motivācija iztiek bez pie matiem pivilkiem aspketiem.

Neal Asher – The Soldier (Rise of the Jain #1)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Tor

Manas pārdomas

Vairums galveno tēlu Neal Asher izveidotajā Visumā, vai vismaz šajā Rise of the Jain sērijā,  ir cilvēku vai citu inteliģentu rasu radīti mākslīgie intelekti. Arī paši cilvēki jau sen vairs nav tie paši nemodificēti mirstīgie, kādi ir šīs un citu ar Polity Universe saistīto sēriju lasītāji.

Viena no šādām izteikti modificētām būtnēm ir Orlandine, kuras uzdevums, kopā ar pagaidām vēl nezināmu citplanētiešu radītu MI sauktu par Dragon, aizsargāt cilvēci un ne tikai no reiz Visumā pašas spēcīgākās rases Jain. Tā bijusi tik spēcīga, tik tehnoloģiski attīstījusies, ka pašu eksperimentos radītās sugas vairs neatceras savus pirmsākumus, ka pašu radītās un ar tām kopā saaugušās tehnoloģijas galvenajiem tēliem neizprotamā veidā joprojām ir aktīvas un rada potenciālus apokalipses draudus. Turklāt laika uztveres relatīvais īsums vai ilgums arī ir izmainīts, gan tēlu dzīvildzes, kur nu vēl mākslīgo intelektu, gan Jain accretion tehnoloģisju ‘’disks’’, kas joprojām aktīvs pat pēc vairāk nekā pieciem miljoniem gadu kopš saimnieku rases norieta no Visuma skatuves. Tā vien šķiet būs pienācis laiks jaunam cēlienam.

Orlandīne kopā ar Pūķi, bet katram neatkarīgi vienam no otra tik un tā ir savi mērķi un idejas, kā neļaut Jain diskam savu vaļu. Lai gan diskā esošās tehnoloģijas un to piedāvātās iespējas būtu galvu reibinošas, ļautu tehnoloģisku attīstību vēl vairāk nekā tas pieejams jau tagad, piem, ar U-Space (ir iespēja ceļot ātrāk par gaismu, izmantojot šo dimensiju), tad mīnusi krietni atsver ieguvumus – galvenokārt jau ar to, ka šī tehnoloģija, tajā iebūvētie intelekti ātrāk vai vēlāk būs gals tai civilizācijai, kura centīsies to izmantot. Jāpiebilst, ka brīžiem varētu debatēt un prasīt detalizētāku izmantoto tehnoloģiju paskaidrojumu, bet sižets un idejas ir gana spēcīgas, lai ilgi pie tā neaizkavētos.

Kamēr Orlandīne izvēlējusies tehnoloģijas ceļu, kā izmainīt sevi, uzlabot maņas un paildzināt dzīvildzi, tad tā nav vienīgā opcija. Uz Spatterjay planētas eksistē vīruss, kas tā saimniekorganismas piešķir līdzīgus, bet visnotaļ atšķirīgus plusus gan dzīvildzē, gan salīdzinoši ar lasītāju pārdabiskām maņām. Bet arī šajā ‘’dāvanā’’, kā to parāda izceltie tēli no Spatterjay planētas, slēpjas savs negatīvais, jo nebūt ne visi steidz uz Spatterjay planētu, lai iegūtu vīrusu.

Perspektīvas no mākslīgo intelektu puses nav īpatnējas pasaules uztveres savārstījums, kas atspoguļotu šo atšķirīgo uztveri, bet reizē arī ir jūtams citas perspektīvas vadīta motivācija, kā tas ir ar Angel tēlu, kurš grāmatas sākumā ir kā ļaundaris marionete, kuru no ‘’ēnām’’ vada cits intelekts nosaukts par The Wheel, bet kuram pēc cita MI sakāves pēc neveiksmīgas sacelšanās pret cilvēkiem un prador rasi (vairāk eksistē fonā vismaz šīs sērijas pirmajā grāmatā) jācenšas atrast savu ‘’es’’, kad, neieslīgstot maitekļos, arī The Wheel tiek iznīcināts.

The Soldier ietvaros Jain rases ‘’augšāmcelšanās’’ ir vēl tā pirmsākumos, bet nejauša MI ziņkārība var būt par katalizatoru, lai vienā (paši Jain, kuri, ja tic vienai tēla spekulācijai ir accretion disks un tā iemītnieki) vai otrā (Jain ‘’bibliotekāra’’ eksperimenta The Species vienīgais atdzīvinātais ekspemlārs ar vārdu The Client) veidā Rise of Jain kļūtu par realitāti.

John Scalzi – The Last Colony (Old Man’s War #3)

88071

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Tor

Manas pārdomas

Džons Perijs, atvaļināts Colonial Defence Forces (CDF) kareivis, jau vairākus gadus kopā ar bijušo Special Forces kareivi Džeinu Seiganu un abu adoptēto meitu Zoe jau vairākus gadus, ka kolonijas administratori, dzīvo patīkamā atpūtā no militārās dzīves. Visādi citādi ikdienas sarežģījumi saistībā ar kolonijas pārvaldīšanu ir tīrie sīkumi.

Tomēr vienā jaukā dienā viss mainās, kad pār viņu slieksni pārkāpj CDF pārstāvis Colonial Union (CU) uzdevumā, lai informēti, ka abi, Džons un Džeina, izraudzīti par jaunas kolonijas līderiem. Pēc sava tipa un topošo iedzīvotāju sastāvā tā ir pirmā CU sastāvā, līdz šim CU ir visiem spēkiem bloķējusi koloniju vēlmi dibināt jaunas no pašu pilsoņiem, bet politiskā spiediena priekšā (un vēl pieminēšanas mazvērtīgu iemeslu dēļ) CU un CDF devusi zaļo gaismu. Atliek tikai pabrīnīties, kuram gudriniekam iešāvās prātā nosaukt jauno planētu un uz tās izveidoto pilsētu attiecīgi Roanoke un Croatoan, noteikti cerībās uz labas veiksmes piešķiršanu projektam.

Āķis vien tajā, ka nesen nodibinātais Konklāvs, kuru veido 412 citplanētiešu rasu alianse, kuru skaitā cilvēce neietilpst, vienojusies kopīgiem spēkiem kolonizēt tai sasniedzamās apdzīvojamās planētas un pie viena izsludinājusi aizliegumu aliansē neietilpstošajām rasēm veidot jaunas kolonijas. Pretējā gadījumā tās ar visiem iemītniekiem var sagaidīt totāla iznīcināšana.

Pēdiņās labākais ir tas, ka CDF un CU pilnībā to apzinās un pat rīkojas ar nolūku, un ir gatavi riskēt ar 2 500 dzīvībām tikai lai panāktu savu – Konklāva sašķelšanos un vēlams arī izjukšanu. Abu organizāciju vēlme kontrolēt informācijas plūsmu un manipulēt ar to, lai tik kāds neuzzinātu, ko lieku un nesatrauktos, neradītu problēmas. Par piemēru var minēt Zemi, uz kuras neviens pat lāgā nenojauš, kas Visumā norisinās, un daudzus Džonam Perijam līdzīgos, kuri brīvprātīgi piesakās dienēt CDF, īsti neapzinoties, uz ko parakstījušies. Viņi drīzāk dosies aklā, bezmērķīgā cīņā, nekā apsvērs iespēju pievienoties Konklāvam; pirmā doma sastopoties ar citu rasi gandrīz vienmēr pavada kareivji un lodes.

Ja par grāmatas mīnusiem, tad pie tiem varētu pieskaitīt samērā vājo pasaules uzbūvi. Kaut arī darbība ir plaša, aptver vairākas saules sistēmas un planētas, liela kosmosa mēroga politisko un militāro spēku ķīviņus, vērienīguma sajūta nebija vienlīdzīgi diža. Tajā pašā laikā autora valodas stilu, kā to pierādīja The Sagan Diary, ir prieks lasīt.

Brandon Sanderson – Words of Radiance (The Stormlight Archive #2)

17332218

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Tor

Manas pārdomas

Words of Radiance darbība šķiet tik grandioza un ar tik daudz svarīgiem tēliem pārpildīta (nav viens vienīgs galvenais varonis), ka brīžiem, uz mirkli ievelkot elpu, iedomājies, kā viens cilvēks to visu savā galvā var izdomāt!

Reizēm ir redzēti darbi, kuros visi tēli, kuri pozicionēti kā ‘’labie’’ neatkarīgu no viņu sociālā statusa un cietiem varbūtējiem traucēkļiem, apvieno spēkus kopējai cīņai, palīdz viens otram jebkurā situācijā. Šeit tā gluži nav, plus katrs savā skatījumā rīkojas pareizi un atbilstoši viņa(s) uzskatiem par lietu kārtību pasaulē. Tāpat sliktie tēli/ļaundari nav tādi pašmērķa pēc, lai tādi būtu, un nemēģina sēt iznīcību un postu, jo nekas cits viņus nedefinē. Varētu protams iedziļināties gaišacu, tumšacu un vēl Paršendi kalpu/vergu sociālo struktūru*. Patika viens no YouTube atrodams video, kurā pieminēts, ka Kaladins ir tā ieciklējies uz gaišacu pārestībām pret tumšačiem, ka viņš nevis palīdz risināt problēmu, bet tikai palielina plaisu starp abām grupām.

Dalinar Kholin – Dalinars ir tieši tas, kurš daudzu acīs (pat ja skaļi to neatzīstot) ir daudzkārt piemērotāks Alethi karaļa pozīcijai uz vājā un nekompetentā karaļa Elokhar fona (par spīti tam, ja viņš no visas sirds cenšas darīt labu); grūti noliegt, ka Dalinars ir Alethi patiesais līderis. Viņa līdera īpašības noteikti nāk par labu, lai sapurinātu visus Augsprinčus un liktu tiem pārtrauk bezmērķīgo nīkšanu Sasistajos laukos, iegūstot chasmfiend dārgakmeņu sirdis, un gala rezultātu nedodošām sadursmēm ar Parshendi (labs punkts grāmatas daudzajās lapaspusēs par to, cik ilgi vēl ir iespējams tādā tempā medījot šo dzīvnieku, pirms tas izmirtu) beidzot pārietu izšķirošajā triecienā, un īstenotu atriebes vienošanos par Elokhar tēva nogalināšanu.

Vienlaikus Dalinaram netrūkst ienaidnieku starp Alethi Augstprinčiem ar Sadeas priekšgalā, kuriem nav pa prātam jaunās politiskās vēsmas un pārmaiņas, kuras Dalinars vēlas ieviest. Viņš un viņa līdzskrējēji nevilcinās izmantot visu ko vien var, piemēram, milzu vētru laikā uznākošās vīzijas (kas zin, varbūt no paša dieva/Almighty), lai grautu Dalinara un viņa nama (vienlaikus arīdzan karaļa) reputāciju. Lai nu kāda Dalinara domās izskatās vienota Alethi karaļvalsts, pēc Sadeas nodevības pirmās grāmatas beigās, Sadeasam un Dalinaram vietas tajā būs par maz; kur nu vēl abu atšķirīgās idejas par atbilstošāko valsts attīstības ceļu.

Kaladina dzīve pēc lēmuma kopā ar ceturto bridgeman kompāniju doties palīgā un no drošas nāves izglābt Dalinaru un viņa dēlu Adolinu vienkāršoti sakot vairs nav tāda pati kā iepriekš. Ja pirms tam viņi bija pat vēl zemāki par kalpiem parshmen, tad tagad Kaladins ieguvis uzdevumu Dalinara armijas ietvaros apmācīt pārējos tiltu stiepējus par ciešamiem kareivjiem, un piedevām vēl arī gādāt par karaļa drošību. Secinot, ka Dalinara nāves gadījumā visa jauniegūtā brīvība vienā mirklī var izčākstēt, Kaladins pielieto visus iespējamos un neiespējamos spēkus un resursus, lai nodrošinātu, ka nekas tāds nenotiek. Grūtāk gan ir attiecībā uz citu karalisku personu drošību, un šeit Kaladina tēla izaugsmē vērā ņemama ir goda un dotā vārda/solījuma tematika (arīdzan doing the right thing). Kaladin ‘’Stormblessed’’ turpina savu spēju un to limitu izpētes procesu, ko vēl jo interesantāku padara garu/spren loma tajā visā.**

Shallan Davar – pirmās grāmatas ietvaros (vismaz sākumā) viņas mērķis bija iemantot akadēmiķes un karaļa māsas Jasnah Kholin, lai pēcāk varētu nozagt īpaši spēcīgu maģisku artefaktu un izvilktu savu ģimeni no parādu bedres (un nenovēršamas iznīcības). Ja The Way of Kings ietvaros tika iepīts Kaladina pagātnes stāsts, tad šajā grāmatā tas vienlīdz meistarīgi tiek izdarīts ar Shallan.*** Piedevām vēl visas prātu reibinošās atklāsmes par Knights Radiant/Mirdzošajiem Bruņiniekiem, Desolation notikumu, Voidbringeriem u.c. izpētes laikā uzzinātais piespiež uz visu paskatīties jaunā gaismā…

Interesanti neparasts bija Šalanas spren Pattern un viņa ievērojamais atšķirīgums no Syl (Kaladina) vai dažās no Interludes minētajiem spren, kas vēl jo fascinējošāku un plašāku padara Roshar un šo garu Shadesmar pasauli. Kaut arī dažās atsauksmēs dzirdēts, ka Interludes starpnodaļas izrāva viņus no grāmatas ritma, tieši ieskats citur notiekošajā un lielās bildes iespaida radīšanas dēļ tikšanu līdz šīm nodaļām gaidīju ar interesi – nebiju gaidījis skatpunktu no Parshendi puses, kas nu liedz viņus skatīt kā vienotu un anonīmu organismu, kuri ir tikai ļauni un kuri nav pelnījuši neko citu, kā vien tikt sakauti.

********Apzināto maitekļu zona********

*Nemaz nerunājot par ģeniālo plānu izmantot parshmen, lai izspiegotu Alethi, vai kā vēl tagad, ar visu Everstorm padarīšanu, – efektīvu kareivju iesūtīšanu aiz ienaidnieka līnijām.

**Kaladina kļūšana par Knights Radiant, viņa gandrīz vai tagad neaizskaramības statuss vai Supermenam pielīdzināmais iespaids un citu tēlu aizēnošana, piemēram metoties arēnā palīgā Adolinam, kaut kā netraucēja.

***Visu šo laiku lasītājam bija ļauts domāt, ka Šalanas tēvs alkatības pēc sataisījis parādus un vēlāk miris no nebūt kaut kādas slimības, atstādams bērnus izstrēbt putru. Pavērsiens ar visu atmiņu nospiešanu prāta dziļākajos nostūros, paver potenciālu ‘’trakā’’ tēla novirzes taku.

****Par dažu tēlu nāvēm un jautājumi, vēl pirms trešās grāmatas lasīšanas- 1) Jasnah atriegšanās epilogā – Vai autors baidās nogalināt svarīgus tēlus un vai tas nerada briesmu sajūtas pazušanu? Viena lieta ir nogalināt simtiem un tūkstošiem anonīmus kareivjus un Parshendi, cita lieta vienu no galvenajiem tēliem. 2) Sadeas – Vai Adolins gana uzticas tēvam, lai izstāstītu par pastrādāto?

John Scalzi – Questions for a Soldier (Old Man’s War #1.5) un The Ghost Brigades (Old Man’s War #2)

346685

Links uz grāmatu Goodreads lapām

Izdevniecība: Tor

Manas pārdomas

Pavisam īss stāsts, kurā sērijas pirmās grāmatas Old Man’s War galvenais varonis Džons Perijs atbild uz kolonistu/ciematniekus jautājumiem par sevi un viņa uzlaboto ķermeni, par attiecībām starp militāro CDF un kolonizatoriem, ka ne viss ir tik rožaini kā vieniem, tā otriem.

Kā manā gadījumā, kad pirmo grāmatu noklausījos 2015.gada janvāri un atzinu par labāko tajā gadā izlasīto, bet nez kāpēc neturpināju uzreiz ar nākamo, tad Questions for a Soldier noder par lielisku veidu kā iejusties atpakaļ The Old Man’s War pasaulē pirms ķerties klāt apjomā lielākai sērijas grāmatai.

239399

***

Koloniālie Aizsardzības Spēki (CDF) ir uzoduši nodevēju starp savējiem, zinātnieku Charles Boutin, un viņa bezprecedenta plānu, apvienot trīs citplanētiešu rases karam pret cilvēci. Kamēr divas no tām (Rraey un Eneshan) vēl nesenā vēsturē savstarpēji apmainījās ar militāriem uzbrukumiem, tad Obin citplanētiešu iesaistīšanas CDF vadībai ir pilnīgs pārsteigums.

Šādas alianses veiksmīga izveidošanās pavisam droši būtu, ja ne cilvēces beigu sākums, tad pavisam noteikti vairāki soļi atpakaļ Visuma apgūšanā un jaunu koloniju izveidošanā. Kaut ko tādu nedrīkst pieļaut, kādēļ tiek sperti vēl radikālāki soļi kā līdz šim. Ja Spoku brigādes karavīri jau paši par sevi varētu būt strīdīgs temats, kad pieauguša un modificēta indivīda ķermenī tiek ievietots jau mirušu cilvēku mikslis, tad radot Jared Dirac CDF sper soļus vēl neizpētītā teritorijā, jo Džareds ir pirmais mēģinājums pa tiešo pirms tam elektroniski saglabātu apziņu pēc vēlāka laika pārnest uz jaunu ķermeni. Ar šādiem paņēmieniem tad nu CDF cer atklāt visu kritisko informāciju Čārlzs, ko viņš varētu būt atklājies ienaidnieku spēkiem, bet, lai nebūtu garlaicīgi, viss nenorit tik raiti, kā dažiem labiem gribētos, un lielos vilcienos ar to arī aizsākas Old Man’s War sērijas otrā grāmata ar gandrīz pilnībā jaunu tēlu klāstu.

The Ghost Brigades specvienības kareivji kalpo kā uzskates objekts, lai tiktu izcelta tēma par brīvo gribu un izvēli. Bet ar Obin citplanētiešu rasi, kurus no parastiem insektveidīgajiem uz intelektuāli attīstītāku ceļu pacēla pagaidām vien šur tur pieminēti Consu (rase tik ļoti attīstīta, ka citas pat tuvumā nestāv), par saprātu, intelektu un kā tieši mēs to varam definēt. Kaut arī Obin ir valoda, ar kuru savstarpēji sazināties, un attīstīta ceļošana Visumā, bet Obin nebūt nejūtas pateicīgi Consu pār tādu dāvanu (drīzāk lāsts), jo tā vien šķiet, ka viņi rīkojušies nevis aiz labas sirds, bet vienkārši aiz ziņkārības – kas nu būs, jo Obin ir radīti bez jeb kādas kultūras, bez spējis apzināties sevi kā indivīdu, vai jeb kādām citām radošām izpausmēm. Un kā trešā lielā ideja, ir par to, vai mēs kā cilvēki salīdzinoši ar citiem citplanētiešiem neesam tie ‘’ļaunie’’, par cik Old Man’s War Visumā cilvēks ir vienīga rase, kura karo vai ir naidīgās attiecībās ar lielāko daļu parējām inteliģentajām rasēm.

Tikpat kontraversiāls temats, ja vien tas kļūtu plašākai sabiedrībai zināms, būtu par to, cik liela kontrole par informāciju ir CDF un cik patiesībā maz tiek citiem atklāts, lai tādejādi varētu vieglāk manipulēt ar plašām cilvēku masām gan uz dzimtās Zemes planētas, no kurienes iegūst jaunus kareivjus un kolonizatorus (arī jautājums, kas izraisa strīdus starp autora radītajiem tēliem), gan jau esošiem CDF kareivjiem. Kad par to uzzina lasītājs*, nav jābrīnās kādēļ tas Čārlzu pārliecina tā rīkoties.

The Ghost Brigades ir lieliska zinātniskās fantastikas kosmosa opera ar labām lielajām idejām, kuras tikai palielina lasītprieku un grāmatas lasāmību, nenogurdinot vai nesamulsinot pašu lasītāju.

********Apzināto maitekļu zona********

*Top plāni par visaptverošas citplanētiešu savienības izveidošanu, lai vairs nebūtu jākaro savā starpā par resursiem un planētām, bet CDF nav nekādīgi centusies tai pievienoties, pat ir ignorējusi uzaicinājumus no tās.

Brandon Sanderson – The Way of Kings (The Stormlight Archive #1)

7235533

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Tor

Manas pārdomas

Jau vairāk kā sešus gadus kopš karaļa Gavilara atentāta Alethi karaļvalsts Sasistajos laukos (Shattered plains) tā kā karo atriebības karu pret cilvēkveidīgu rasi Parshendi, kuri pēc karaļa slepkavības uzņēmās vainu par to.

Alethi šajā brīdī ir visai īpatnēja valsts. Lai gan tai ir pār visiem valdošs karalis, viņa valdīšana tomēr ir lielā mērā atkarīga gan no Augstprinču(Highprince) atbalsta, gan no viņu spējas neielaisties liela mēroga karos vienam ar otru un tā vietā sadarboties vismaz lielajos jautājumos. Kā uz kaujas lauka, tā arī iekšpolitikā lielākajai daļai dienas beigās pār visu svarīgāks ir paša labums, gods un reputācija (katrs vairāk ir par sevi), par ko arī vienotas valsts pastāvēšanas cena var neizrādīties par augstu.

Unikālu aspektu ieilgušajam kara, kas iespējams tieši tāpēc dažam labam Augstprincim ir materiāli pat izdevīgs, ir Sasistajos laukos mītošie monstri/chasmfiend ar dārgakmeņu sirdīm. Starp citu arī vienīgās sadursmes ar Parshendi notiek reizēs, kad šie radījumi ir vismazāk aizsargāti un uz kādas no Sasisto lauku plato virsotnēm izdomā iekūņoties. Šīs dārgakmeņu sirdis reizē piepilda gan Augstprinču makus, gan arī kā apburtais loks turpina finansēt karadarbību pret Parshendi.

To visu un vēl vairāk cer izmainīt mirušā Gavilara brālis un pašreizējā karaļa Elothar onkulis Dalinar Kholin. Ja vēl pirms sešiem gadiem Dalinars vēl bijā tāds, kādi citi vēl ir šobrīd, tad tagad viņa vīzija ir panākt patiesi vienotu Alethi valsti. Tajā pašā laikā arvien vairāk pastiprinās baumas par Dalinara veselo saprātu, jo ļoti stipru vētru laikā, kamēr viņš pats redz ainas no ‘’tagadnē’’ leģendām un mītiem apvītiem notikumiem, ārēji pārējiem ir viņš jāpietur, lai Dalinars sev vai citiem nenodara pāri, un jāklausās nesakarīgā murmināšanā. Papildus tam Dalinara imidžam par labu nenāk ne viņa stingrā pieturēšanās senajiem kodiem vai šķietamā izvairīšanās pēdējā laikā no cīnīšanās ar Parshendi, nedz arī līdzīgā aizraušanās, kā dzīves beigās bija ar Galivaru, ar vienīgo aizvēsturisko grāmatu The Way of Kings, kuras teksts +/- ir saglabājies pilnā apjomā. Vismaz Dalinars var droši paļauties uz savu dēlu, īpaši vecākā dēla Adolina, atbalstu, lai izlavierētu neskarts no savu draugu un sabiedroto lamatām.

Tālāk laiks pievērsties jaunam puisim Kaladinam, kurš jau savā neilgajā mūžā ir paspējis piedzīvot ne mazums netaisnības no augstākstāvošiem cilvēkiem, tādejādi pilnībā iznīcinot ilūziju, ka kāds no tās klases (personas ar gaišām acīm, vismaz iekš Alethi) varētu būt godīgs un taisnīgs un kuru vēl vara nav korumpējusi. Romāna prologā redzam, ka Kaladins ir armijas brigādes līderis. Kaut arī kaujas ir nieka robežkauju ķīviņi un nokļūšana Sasistajos laukos pie ‘’īstiem karavīriem’’ vēl ir tikai Kaladina sapnis, tas nav bijis par šķērsli, lai Kaladins neiemantotu veiksminieka slavu un savas vienības neizmērojamu uzticību un respektu. Stāsta ‘’tagadnē’’(~8 mēnešus vēlāk) Kaladins ar verga zīmi uz pieres ir starp tiem nelaimīgajiem, kuriem Sasistajos laukos ir jāpārnēsā drausmīgi smagi pārvietojamie tilti, lai Augstprinču armijas varētu tikt no viena plato uz otru. Vēl baismāk ir augstā mirstība šajās tiltu vienībās, jo vergiem praktiski nav nekādas iespējas aizsargāties no Parshendi lokšāvēju bultām pirms pēdējā plato, turklāt Augstprinči to lieliski apzinās un izmanto viņus kā ēsmu, lai pašu armija ciestu mazākus zaudējumus. Ar vairāku atmiņu uzliesmojumiem lasītājam tiek dota iespēja uzzināt par Kaladina bērnību un paredzēto iešanu tēva pēdās, kļūstot par ķirurgu, gan par notikumu apstākļiem, kas noveda pie viņa kļūšanas vispirms par karavīru un pēcāk par vergu. Savā ziņā, bet tajā pašā brīdi radikāli atšķirīgi no Dalinara, arī Kaladins ir uz takas, lai pa solim vien paveiktu vērienīgus darbus.

Pirms noslēgt rakstu ar trešo lielo sižeta līniju, kas sakrīt ar skatpunktiem, gribas pieminēt šo to no tā, kas Alethi iedzīvotājiem ir, ja ne ikdiena, tad vismaz daļēji zināms. 1)Gandrīz katru objektu vai emociju, piemēram, uguns, vējš vai triumfa sajūta, piesaista tādi kā gari/spren. Un atkal Kaladina gadījums ir īpašs, jo viņš ir piesaistījis ārkārtīgi savdabīga gara, vārdā Syl, uzmanību. Ja gandrīz visi citi gari eksistē savā nodabā, tad saikne un draudzība, kas izveidojas starp abiem, būtiski izmaina kā vienu, tā otru, un bez šīs simbiozes viens jau būtu pie mirušajiem, bet otrs kā visi citi. 2) Soulcasting – maģija un īpaši ar Stormlight bagāti dārgakmeņi, kas ļauj pārvērst matērijas (akmeni par pārtiku vai izveidot vienkāršāku dārgakmeņu depozītus u.c.) 3) Shardplates un Shardblades – relikvijas no aizvēstures un leģendu laika, kuras neizmērojami palielina tā nēsātāja spēku, padarot viņu gandrīz vai neuzveicamu. Šie vērtīgie priekšmeti ir vien Augstprinču īpašums, bet arī jebkuram (tai skaitā tumšacim) nav liegts izaicināt kādu uz dueli un izcīnīt tos sev; automātiski paceļoties sabiedriskās hierarhijas rangā. 4)Alethi pretinieku Parshendi savādā anatomija, vismaz kuru kareivju bruņas ir izaugušas un ir daļa no viņu ķermeņa, nevis veidotas no metāla un uzvelkamas. Tajā pašā laikā visi, kuri var atļauties, izmanto līdzīgu humanoīdu rasi parshmen kā kalpus, jo viņi izpilda visu ko tiem liek un tikpat kā nerunā, bez dižas aizdomāšanās par varbūtēju saistību starp Parshendi un parshmen. 5) Lasītprasme ir prasme, kuras praktizētājas ir gandrīz tikai un vienīgi sievietes, un ar šķību aci tiek uzlūkots katrs pretējā dzimuma pārstāvis.

Tā varētu vēl, bet tad jau šķiet būtu par traku. :D Tad nu visbeidzot uzmanības fokusā jāiebīda šķietami mazsvarīga aristokrāte Shallan, kura dedzīgi vēlas kļūt par pašreizējā karaļa māsas Jasnah mācekli, bet patiesais mērķis slēpjas aiz fakta, ka no plašākas sabiedrības tiek slēpts ģimenes galvas (tēva) nāve. Tādēļ Shallan deleģēta, lai realizētu pārdrošu plānu un viņas nams no kreditoriem aizņemto līdzekļu dēļ nenoietu pa burbuli.

Fantastiska pasaule un tā vien gribētos mesties pa taisno sērijas otrajā grāmatā!, kas diemžēl jāatliek uz vēlāku, bet noteikti šogad. : ) Šeit vēl cita lasītāja viedoklis, kā arī grāmatas kopsavilkums, ja gribas atsaukt notikumus atmiņā pirms lasīt otro vai trešo grāmatu.