Time travel

Varun Sayal – Demons of Time: Race to the 7th Sunset (Time Travelers #1)

43858346

Portrait of handsome muscular gladiator with sword.

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Godīgi sakot līdz brīdim, kad epasta vēstule no autora piedāvāja iespēju izlasīt viņa jauno grāmatu, nebiju sevi pieķēris aizdomājies par drusku vairāk kā pirms pusgada lasīto īso stāstu kolekciju Time Crawlers. Pat pārlasīju savas pārdomas par to, lai atsvaidzinātu atmiņu un mēģinātu saskatīt, cik lielā mērā viens vai vairāki stāsti ir paplašināti teju līdz gandrīz 200lpp garai grāmatai. Jau no nosaukumiem vien varētu noprast, ka ceļošana laikā tiek aktīvi izmantota arī šajā, bet citādāk tiešas paralēles man neizdevās atrast.

Laika Dēmoni lielā mērā ir tādi paši cilvēki kā jebkurš cits, vien ar to kripatiņu atšķirības, ka viņi ne tikai, pateicoties savām spējām var ‘’atdzimt’’ no jauna jebkurā pašu izvēlētā laikā, ja attiecīgais ķermenis nomirst, bet arī spēj uzkrāt pilnīgi visas zināšanas un atmiņas apsēstā cilvēka, kura ķermeni viņi pārņem attiecīgajā laika periodā. Varbūt tieši šī faktora dēļ šāda tipa cilvēki ieguvuši Dēmonu apzīmējumu, kam pašam par sevi jau ir negatīvas asociācijas, ko tikai vēl vairāk pastiprina indivīdi, kuri izvēlas savu unikālo talantu izmantot ļaunos, savtīgos un iznīcību veicinošos nolūkos.

Par laimi Dēmoni nav vienīgie, kuriem autora radītajā pasaulē piemīt ar un ap laika ritējumu saistītas spējas. Tādi vēl ir Laika Lasītāji; grupa, kas cenšas būt labie un apkarot Dēmonu radītos draudus. Bet Demons of Time ir stāsts par viena puiša Tej, ilgi gaidīto atriebību pret Laika Dēmonu Kumbh, lai atlīdzinātu tam par pāridarījumiem gan pret pašu, bet vēl jo vairāk pret pāridarījumiem pretviņa māti pirms 20 gadiem. Tieši šo atriebības kāri izmanto Laika Lasītāju līderis Rigu, lai aiz šķietami pašsaprotami laba mērķa, novērst Kumbh centienus 5000 gadus tālā nākotnē no burtiskas apokalipses pastrādāšanas, paslēptutuvu līdzvērtīgi ļaunus un varas kārus nodomus, un tikai Tej rokās ir apgūt jaunatklātās spējās, lai tiktu galā gan ar skaidri saskatāmu naidnieku, gan tādu, kas slēpjas acu priekšā.

Demons of Time vairāk vilka uz tādas kā novelizētas fantāzijas pasakas pusi ar lielu folkloras piedevu. Nevienā momentā īsti neradās raizes par galveno labo varoņu drošību, un kaut arī uz labo vai ļauno spēku uzvaras likta miljardiem ‘’nākotnes’’ cilvēku dzīvības, tad pats par sevi šis fakts nespēja radīt spriedzi līdz grāmatas kulminācijai. Sastošākā lasīšana izvērtās vairāk, kad Tej nokļūst nākotnē un tiek ielikts vairākās spraiga sižeta ainās, ko varētu pielīdzīnāt trillerim, nekā viss pārējais fantāzijas romāns.

Diana Gabaldon – Drums of Autumn (Outlander #4) (Audio book)

10988

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Recorded Books

Manas pārdomas

Diāna Gabaldone un viņas Svešzemnieces/Outlander sērija arī ar ceturto Drums of Autumn grāmatu mani kā romantiskā žanra skeptiķi turpina ievilināt dziļāk un dziļāk. Atliek vien ar laiku saprast, cik liels tas ir vēsturiski romantisko romānu nopelns un cik pašas autors pirksts. Atšķirībā no iepriekšējām trim šajā lielākā uzmanības centrā ir Klēras un Džeimija Freizera meita Brianna un viņas attiecības ar vēsturnieku Rodžeru.

Abi eksistē pasaulē, kurā pateicoties seniem akmens apļiem līdzīgiem kā Stounhedža ir iespējams ceļot atpakaļ laikā, kur tagad mitinās abi Briannas vecāki. Noslēdzoties iepriekšējai Voyager grāmatai Klēra un Džeimijs tik tikko bija nonākuši britu amerikas kolonijās un plašo iespēju zemē. Līdz pilsoņu karam starp ziemeļu un dienvidu štatiem ir vēl daudzi gadi, bet apzinoties, cik nenovēršama ir vēsture un cik veltīgi bijuši mēģinājumi agrāk tos novērst, Freizeru pārim ir labi un rūpīgi jāizšķiras par katru nozīmīgu izvēli.

Briannas vēlme iepazīt bioloģisko tēvu ir tik liela, ka viņa nenoturas un viena pati dodas pagātnē. Turklāt līdz galam neapdomā, ka ne visiem pieņemamais viņas laikā būtu tāds pats pagātnē, un šķiet nesagatavojas iekšēji tam, ka divsimts gadus tālā pagātnē dažādas sociālās normas visai krasi varētu atšķirties no vispārpieņemtās ikdienas viņas laikā, kādēļ šis tas nāk par viņas galvu un citām ķermeņdaļām visai krasi. Piemēram, bikšu valkāšana – šāds skats nevienā vien izsauc saniknotu reakciju vai vismaz sašutuma pilnu skatu no abu dzimumu pārstāvjiem. Briannas raksturs ir lielā mērā Džeimija nopelns, spēj būt stūrgalvīga un, ja kaut ko ieņem galvā, tad tā tam jānotiek.

Briannas un Rodžera attiecību jautājumā, kā arī citviet grāmatā, centrālo tēmu lokā ir mīlestība (kā jau žanram piederas), gods un tā aizstāvēšana, pienākuma apziņa gan lokāli un personīgi, gan plašākā mērogā, uzticība un spēja uzticēties citam u.c. Kaut arī vidējais kvantitatīvais vērtējums Goodreads saitā ir krietni virs četrām zvaigznēm, ļoti labi varētu saprast tos, kuriem šī šķistu līdz šim brīdīm sliktākā sērijas grāmata, kaut arī šķiet tas vairāk gan būtu noveļams uz nepamatotām ekspetācijām, jo Klēra un Džeimijs ieņem otrā plāna lomas aiz abu meitas un viņas mīļotā attiecībām, īpaši, ja ir gaidīts pretējais.

Citu tematiku skaitā autore caur Klēras tēlu pieskaras vergu un vergturu tematikai, kad Klēra nonāk smagas izvēles priekšā un viņas un Džeimija īpašumā nonāk vergi. Atbrīvot viņus nebūtu gandrīz nekādas jēgas, ja tikpat ātri viņi nonāktu kāda cita kontrolē. Vai ir vērts atbrīvot sevi no vergtura statusa, ja labi apzinies, ka citviet tevis ‘’atbrīvotās’’ personas piedzīvos smagāku un nežēlīgāku likteni?

Vēl starp citu lasītāju atsauksmēm manīju, ka nav patikušas dažviet izstieptais sižets vai kāda cita novirzīšanās no galvenajām stāstu līnijām, bet nevarētu teikt, ka tas ceturtajā sērijas grāmatā būtu kas izteikti jauns. Īpaši acīs iekrita viens mirklis kaur vairāku lapaspušu garumā lasītājs jau labu laiku zina vairāk kā viens tēls individuāli un atliek tiek kost pirkstos, kamēr tēli viens otru pārprot vai nesaprot līdz galam. Ar visu to pagaidām, kamēr vēl neesmu noklausījies visu līdz šim iznākušo sēriju, neskaitot mazās noveles, vēl pieturēšos subžanram šīs sērijas ietvaros.

A.G. Riddle – Departure (Audio book)

41014635

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Audible Studios

Manas pārdomas

Nick Stone un Harper Lane ir divi no lidmašīnas 305 pasažieriem, kuri vairākas stundas pēc pacelšanās no Ņujorkas attopas avarējuši kaut kur virs Anglijas. Kamēr viena daļa krīt panikā, abi divi un īpaši Niks uzņemas līderību, cenšoties iespēju robežās nomierināt izdzīvojušos, glābt glābjamo un cerēt uz drīzu palīdzības ierašanos. Bet, kad paiet vairāk nekā diennakts un joprojām neviens no ārpasaules nav uzradies, ne tikai minētajiem diviem pasažieriem rodas aizdomas, ka kaut kas varētu nebūt ne tā, un ar to domājot vairāk par aviokatastrofu.

Hārpera avārijas brīdī ir spoku rakstniece, kura beidzot vēlas pati ar savu vārdu uz grāmatas vāka gūt atzinību, nevis aplaimot citus ar savu talantu, bet ir krustceļu/izvēles priekšā tādā ziņā, lai izvēlētos, kādu ceļu uzsākt. Vienīgais iemesls, kādēļ Hārpera lidojumā varēja baudīt pirmās klases ekstras, ir fakts, ka viņai ir izteikts piedāvāt rakstīt Titan foundation dibinātāja biogrāfiju. Šai organizācijai ir ārkārtīgi ambiciozi un pasauli izmainoši mērķi. Uz labo vai slikto pusi parādīs tikai laiks, bet rupors pozitīvas un populāras grāmatas vai potenciālu vēl citu grāmatu veidolā nekādīgi nekaitētu. Tajā paša laikā pavisam kas cits būtu izšķiršanās realizēt dzīvē ideju par SFF grāmatu sēriju, par kuru domas un idejas ir tikušas maltas gadiem ilgi.

Niks Stouns tikmēr ir bagāts investors, lielākoties jaunas start-up uz tehnoloģijām un programmatūrām vērstām kompānijām, kuras vēlāk var izdevīgi pārdot vai norakstīt ieguldīto naudu zaudējumos. Tas viss varētu šķist fantastiski, atliek tikai vairumā gadījumu likt likmi uz pareizo ideju, bet Nikam pēdējā laikā šāda dzīve vairs nesagādā dzīvesprieku, tā drīzāk šķiet arvien tukšāka un bezmērķīgāka. Kaut arī atšķirīgā profesija ir ļāvusi viņam neiestrēgt atpazīstamā tēva diplomāta ēnā (atšķirībā no daža laba cita dēla šajā grāmatā), tad šobrīd par spīti visam nekas vairs nesagādā tās emocijas, kādas šķietami pienāktos piedzīvot; kaut kam ir jāmainās.

Šīs grāmatas gadījumā tās duālā ierunāšana – Nicola Barber un Scott Aiello – nāca tai tikai par labu. Palīdzēja gan labāk saprast un atšķirt, kurš tēls kad runā, gan vieglāk tādejādi paturēt sīkākas detaļas atmiņā; ne vienmēr tam ir tāds efekts. Departure tēliem (ne visiem) ir tā laime ielūkoties nākotnē un novērtēt, kāda tā varētu izvērsties, vai viņi ir ar tādu apmierināti un nevēlētos neko izmainīt, pieņemot, protams, ka visu pēcāk spēj atcerēties. Savā ziņā interesanta spēlē ar tauriņa efekta ideju.

Robert Charles Wilson – Last Year (Audio book)

28220642

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Macmillan

Manas pārdomas

Ir 1876.gads, ceļotāji laikā un laika tūristi no 21.gadsimta* jau četrus gadus ir varējuši gan iegūt resursus un ekspluatēt savus tautiešus no pagātnes, gan augstprātīgi pašausmināties par viņu manierēm. Liela daļa to neuztver, kā īstenu pasauli ar reāliem cilvēkiem, bet drīzāk kā brīvdabas muzeju plašākā mērogā.

Spoguļa/mirror tehnoloģija ļauj ceļot pagātnē; jo senāk gribi nokļūt, jo lielāku enerģiju tas prasa, bet nav nepieciešama tik liela precizitāte, lai nokļūtu, kur vēlies un otrādi. Āķis vai tieši pozitīvais bonuss tajā, ka konkrētā pagātne nav šo ceļotāju pasaules pagātne, citiem vārdiem sakot, viņiem nav risks kaut kā nebūt vien jau ar savu uzrašanos un pēcāk sekojošajām darbībām sačakarēt savējo tagadni, ja nu vienīgi viss notiek tā tieši tāpēc, bet tā filozofēt jau varētu vēl un vēl. Katru reizi, kad šī mirror tehnoloģija tiktu atvērta uz citu gadu, nākotnes cilvēki nokļūtu pasaulē, kuras iedzīvotāji par viņiem pilnībā neko nezinātu, un varētu atsākt $ slaukšanas shēmu no gala.

Jesse Collum ir viens no daudzajiem vietējiem nolīgtajiem strādniekiem, kuri vienā vai citā aspektā strādā nākotnes cilvēku labā, un grāmatas ievadā Džesijs pavisam neviļus novērš prezidenta Ulisa Grānta atentāta mēģinājumu, bet interesantākais no tā visa ir detaļa par Džesiju pārdzīvojumiem pār zaudētajām saulesbrillēm kas tikai parāda, ka kaut arī Džesijs zina šo to vairāk, kas notiek iekš un ap ienācējiem, viņu darbošanās patiesie mērķi ir ļoti labi glabāts noslēpums. Tagad, pēc varonīgās rīcības, Džesijs kļūst ievērojamāks un pamanāmāks kā starp saviem laika biedriem, tā arī starp priekšniekiem savā darbā. Lai gan Džesijs gluži nejūtas to pelnījis, seko algas pielikums un paaugstinājums, un plašāka rīcības brīvība, lai kopā ar jauno kolēģi Elizabeti (no nākotnes) kopīgi izmeklētu un atrastu vainīgos aiz minētā atentāta mēģinājuma. Loģiski, ka Džesija un Elizabetes tēliem pavīd romantisko jūtu dzirkstis, bet liels pluss no manas puses, ka tas beigās neieņem galveno fokusu uz daudzkārt lielāku problēmu fona.

Eksistē daudz un dažādu konspirācijas teoriju par tehnoloģijas izcelsmi, patika, ka sakarīgā veidā tiek pieminēta teorija par nākotnes situāciju 21.gadsimta cilvēkiem un viņu pasaules attīstības ceļu, ja nekas netiktu mainīts. Augustam Kempam, vīram, kurš izdomājos šo konkrēto mirror tehnoloģijas pielietojumu, netrūkst ienaidnieku, kuri labprāt redzētu viņa darba augļus pārvēršamiem pelnos. Tajā pašā laikā pats Augusts nav nekāds eņģelis, kuram par visu svarīgāks būtu visu iesaistīto (nākotnē vai pagātnē) labsajūta, nevis paša maka biezums.

Last Year ir interesanta ideja un pieķēru sevi pie gandrīz vai pašsaprotamās domas, ka autori turpina rakstīt romānus vienā Visumā, ko šeit noteikti varētu mēģināt (gan jau to varētu arī vispārināt pilnībā).

********Apzināto maitekļu zona********

*pēc visa spriežot +/- ap laiku, kad izdota grāmata, jo tiek pieminēti tikai reāli eksistējoši populāri mūziķi, bet ne autora paša izdomāti

Diana Gabaldon – Voyager (Outlander #3) (Audio book)

10987

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Recorded Books

Manas pārdomas

Uz neveiksmīgā skotu sacelšanās fona pret Anglijas troni un apzinoties, kādas bija sekas iepriekšējai Klēras grūtniecībai 18.gadsimta Skotijā, Klēra ar Džeimija Freizera svētību devās atpakaļ uz savu laiku, lai abu bērns varētu droši piedzimt un uzaugt. Tā 20 gadus Klēra ir nodzīvojusi pilnā pārliecībā, ka Džeimijs kopā ar citiem saviem laikabiedriem ticis notverts un nogalināts.

Tikai nesen vīra un vēsturnieka Frenka nāve ļāva viņai ar meitu Briannu (un viņas draugu Rodžeru, arī vēsturnieks) atgriezties britos, lai uzzinātu, kāds bija Džeimija liktenis pēc viņas aizbēgšanas. Par Briannas reakciju, uzzinot sava bioloģiskā tēva patieso identitāti, varējām jau lasīt sērijas otrajā grāmatā Dragonfly in Amber, ja tajā pat pēc mātes sirdi plosošā stāsta Brianna vēl visu grib strauji noliegt, tad tagad jūtu uzplūdu vilnis ir paspējis drusku nomierināties. Klēras izvēle par došanos atpakaļ pie Džeimija vai palikšanu, uzzinot viņa patieso situāciju, nav nekāds pārsteigums vai kas gaužām negaidīts, kā nekā, tad jau (visticamāk…) nevarētu iznākt 800+lpp garš romāns.

Un tā Voyager arī varētu iedalīt trijās lielākajās daļās – Klēra ‘’tagadnē’’ un došanos vēlreiz atpakaļ laikā, Klēras un Džeimija atkalsatikšanos, un, pēc Džeimija māsas dēla young Ian nolaupīšanas, abu došanās trakā ceļojumā/piedzīvojumā, lai radagabalu izglābtu no verdzības gūsta.

Lasītājs zina šo to vairāk, kā Klēra vai Džeimijs viens par otru (šī romāna ‘’jaunums’’ tā teikt bija vairākas daļas no Džeimija skatpunkta, īpaši, kad Klēra, Rodžers un Brianna sijāja vēsturiskos avotus), tādēļ ir saprotams gan Klēras šoks, gan Džeimija lēmums ņemt aizgādībā Laoghaire MacKenzie, kura reiz mēģinājusi pielikt roku pie tā, lai panāktu Klēras nāvi.

Interesanti, kā autore stāsta no jauna iepin tēlus un piešķir tiem kaut cik ievērojamu lomu, pat ja pirmajā sastapšanās reizē viņš uz grāmatas skatuves bijis vien īsu. Tieši tā šoreiz ir ar lordu Džonu Greju, kura dzīvību Klēra izglāba par spīti viņa jaunības pārgalvīgajai drosmei glābt nelaimē nokļuvušu angļu lēdiju, tagad Džons, vēl nesen būdams cietuma pārvaldnieks (tas pats, kur mita Džeimijs) ir Jamaikas topošais gubernators. Tikmēr pavisam negaidīta gan tiešā, gan pārmestā nozīmē ir Geillis Duncan ‘’augšāmcelšanās’’ no aizkapa dzīves. Geilis ir kārtīgs ļaunais tēls, kurai acīmredzami viss pilnībā nav mājās, un atšķirībā no Klēras ir ieņēmusi galvā, ka, lai varētu ceļot laikā un aktivizēt akmens apli, ir nepieciešama buršanās, rituāli un asins upuri.

Nevar noliegt, ka šis tas Gabaldonei sadrukājies lieko, bez kā varētu mierīgi iztikt, neteiktu arī, ka daļas ar Klēru vienu pašu bez Džeimija būtu bijušas garlaicīgas. Atšķirībā no sērijas pirmajām divām grāmatām, šoreiz pēc izlasīšanas proporcionāli sanāca atrast vairāk negatīvu atsauksmju pretstatā nesakarīgai jūsmošanai.

Diana Gabaldon – Outlander (Outlander #1) (Audio book)

10964

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Recorded Books

Manas pārdomas

Ir 1945.gads un kara medmāsa Klēra Bīčema, ar savām acīm redzējusi kara radītos posta darbus, atgriežas dzimtenē un dodas ar vīru Frenku otrajā medusmēnesī uz Skotiju, lai kopā atgūtu kara dēļ nošķirtībā zaudēto laiku.

Tā vietā pēc vēsturiskas vietas (kromlehs) apmeklējuma Klēra attopas 200 gadus tālā pagātnē. Laikā, kad raganu tiesas vēl rit pilnā sparā, nemaz nerunājot par plašākām sieviešu tiesībām, un tehnoloģijas arī pēc ’45.gada standartiem ir tālu no ierastā komforta. Varbūt man Klēras straujā pielāgošanās jaunajiem apstākļiem, ņemot vērā, ka viņai nav jāsamierinās ar, piemēram, interneta un mobilo telefonu neesamību, likās daudz saprotamāka atšķirībā no šī lasītāja, kuru nepārliecināja Klēras adaptēšanās spējas.

Kā grāmatas galvenā varone Klēra apbur uzreiz. Viņai, lai nekļūtu par vieglu upuri kādam raganu medniekam vai netiktu apsūdzēta par angļu spiedzi, ir labi jāapdomā pirms atbildēt uz jautājumiem par viņas izcelsmi un to, kur šobrīd atrodas viņas piederīgie, un skaidri saklausāmais angļu akcents vai viegli nolasāmās sejas izteiksmes nudien nepalīdz, kad ir nepieciešams savīt puspatiesības un nepateikt skaļi, ka esi no nākotnes. Vienlaikus Klērai jāpārcieš emocionālas dilemmas gan attiecībā uz nākotnē palikušo (un tehniski vēl neeksistējošo ‘’vīru’’), gan par to, vai būtu morāli pareizi mēģināt kā nebūt ietekmēt vēstures notikumus, zinot lielos vilcienos, kam būtu jānotiek. Tajā pašā laikā Klēras rīcība, piemēram, cenšoties atgriezties savā laikā, ir tik stulba un neapdomīga, ka konstanti, sižeta virzības nolūkos, tiek apdraudēta viņas un citu dzīvība, kam seko maģiska izglābšanās (nereti pēdējā brīdī), kas nedaudz nosit lasītprieku uz leju.

Šis minētais glābējs svešzemnieces Klēras gadījumā ir skots Džeimijs Freizers. Pats vīrišķības iemiesojums, ar kuru mielēt acis var katrs romantiskā žanra fans. Labi zinu, ka pats tāds neesmu, bet vēsturiskais fons un audio formāts, iespējams, padarīja to visu daudz pieņemamāku. Džeimijs ir puisis gan ar dramatisku personisko vēsturi, par ko liecina ne viena vien rēta, gan arī savā neilgajā mūžā ir paspējis pārciest arī traģiskus atgadījums ģimenes kontekstā. Viss, lai iedrošinātu lasītāju just līdzi un piedot tām pāris negatīvākām īpašībām, vai vismaz norakstīt tās uz attiecīgā laika īpatnībām.

‘’Svešzemnieces’’ tēli ir skaidri iedalāmi labajos (kā Klēra un Džeimijs) un sliktajos (kā angļu kapteinis Rendels), kā arī romāns noteikti ir vairāk tendēts pieaugušo auditorijai, kādēļ mani nedaudz pārsteidza latvisko izdevumu vāki jau pirms biju iesācis sēriju. Sērijas popularitātei (šķiet vairāk pateicoties seriālam) iemesli ir, pat tik ļoti, ka februārī varētu vairāk iemērkt kāju arī citās romantikas žanra grāmatās :D, par to liecina ne tikai meistarīgais valodas stils, kad arī, ja nekas diži nenotiek, garlaicīgi nav, bet arī viedokļu bagātība gan pašmāju blogos, gan Youtube.

Brett Battles – Survivor (Rewinder #3)

33409463

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Realitāte, kurā nonāk Denijs pēc tam, kad Lidijai 1242.gadā sekmīgi izdodas novērst mongoļu ziņnešus no lielās armijas sasniegšanas ar vēsti atgriezties dzimtenē, jo valdnieks ir miris. Rezultātā dramatiski tiek izmainīta pasaules vēstures notikumu attīstība, daudzos aspektos radot ‘’tagadni’’, kura ir pat vēl sliktāka par to, kuru iepazīstam sērijas pirmajā grāmatā Rewinder.

Kaut arī teritorija kā tāda pēc būtības ir tā pati un nedaudz pazīstama (San Diego, Kalifornija un LA), nav jābūt ģēnijam, lai pamanītu neskaitāmās atšķirības, no kurām vairums bijušas uz slikto pusi. Vispamanāmākā ir valoda, kurā no angļu valodas saklausāmas vien drumstalas un pirmajā mirklī Denijs pat saklausāmo nodēvē par Mushian. Būtu jāpiebilst, ka pēc mežonīgā apjoma lēcieniem laikā. plus vēl pats pēdējais no 13. uz 21.gadsimtu, kā arī cīniņa ar Lidiju, Denija kondīcija ir tālu no simts procentiem, kas padara gan viņu, gan chaser iekārtu, kas ļauj ceļot laikā, viegli sagūstāmu. Labi, ka vēl Denija kameras biedrs Jovan pieprot latīņu valodu un spēj palīdzēt komunicēt ar pilsētas režīma līderi. Tādejādi Jovan kļūst par Denija vienīgo draugu un sabiedroto svešajā un dīvainajā zemē.

Bet galvenokārt šī pasaule nav centusies pietiekami, lai izvairītos kara ar kodolieročiem, kas smagi atspēlējies, jo pašreiz redzamā sadrumstalotība savā starpā konfliktējošās pilsētvalstīs, ātri dzimstošās un tikpat ātri izirstošās savienībās šķiet ir pārņēmusi ne tikai mūsu realitātes ASV teritoriju, bet arī lielāko daļu pasaules.

Lai varētu uzsākt Lidijas posta darbu novēršanu (gluži vai piemērots viesuļvētras nosaukums :D), Denijam nepieciešams ielūkoties dziļi sevī, lai nepazaudētu drosmi pārvarēt gan citu uzliktos slogus un pārbaudījumus, gan paša pārmetumus! Lai atgrieztos pie māsas Ellie un draudzenes Iffy, vispirms jāpaveic vien tāds sīkums, kā chaser iekārtas un vēstures grāmatas atgūšana, pēc kuras vadījās Lidija.

Survivor ir ideāli piemērots noslēgums Rewinder triloģijai, un, kaut arī šis tas no pielietotajiem paņēmieniem tagad atkārtojās nedaudz atšķirīgā rakursā, tad tas nemazināja konkrētās grāmatas kopējo kvalitāti. Patīkami, ka sērija, kurā katrs romāns sagādāja lielu lasītprieku, netiek nevajadzīgi stiepta garumā, jo grūti saskatīt jēdzīgu notikumu attīstību. Ja nu vienīgi turpinām sekot Denijam jau pilnīgi citā sērijā ar jaunām un atšķirīgām problēmsituācijām, jo beigas ir tieši tādas, kuras liek jautāt, kas notiek tālāk?

Brett Battles – Destroyer (Rewinder #2) (Audio book)

25959672.jpg

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Audible Studios

Manas pārdomas

Kopš sērijas pirmās grāmatas noslēguma (ar tādu pašu nosaukumu Rewinder ) ir pagājuši trīs mēneši. Kaut arī galvu reibinošie notikumi Denijam vēl joprojām ir svaigā atmiņā, dzīve kopā ar jauniegūto draudzeni Iffy, kura netieši pārliecināja Deniju izšķirties par labu mūsu pasaulei, un no nāves vēža dēļ izglābto māsu Ellie reizēm ļauj Denijam sajusties tā it kā viņš tiešām būtu oriģināli dzimis šajā laika līnijā. Tomēr katrs lasītājs apzinās, ka, ja galvenajam varonim dzīvē iet pārāk labi un komfortabli, lielizmēra problēmām ir jābūt kaut kur turpat aiz stūra!

Lidija, Denija rewinder amata kolēģe, ir simtprocentīgs šo problēmu iemiesojums un galvenokārt cēlonis. Būdama no šķiras ar krietni augstāku kārtas ciparu, viņa nemazākajā mēra (vismazāk no visiem jauniņajiem) necentās slēpt savu nepatiku pret Deniju, kuru tagad nepārtraukti baro atriebības kāre par ‘’viņas’’ izdzēsto pasauli. Kad, uzvarai jau esot rokā, Denijs, izmantodams savu gandrīz izlādējušos chaser ierīci (ļauj ceļot atpakaļ laikā), nosūtīja Lidiju atpakaļ uz 18.gadsimta vidu, gan Denijs, gan jebkurš cits jau bija Lidiju norakstījis uz neredzēšanos. Bet še tev! Muļķīga veiksme un zemais baterijas līmenis apstādina viņu divus gadsimtus agrāk, kas ļauj nobriest neģēlīgam atriebības plānam, kurš beigu beigās zūd jebkāds loģisks mērķis, kā vien par katru cenu sāpināt. Ko vēl skumjāku padara fakts, ka atriebībā tiek akli vērsta pret pilnīgi visu pasauli.

Vien nieka 7stundās un 36minūtēs Brett Battles spēj radīt ne mazāk aizraujošu notikumu virpuli, kā tas padevās ar Rewinder. Plus, kaut arī var just, ka autors gatavo materiālu triloģijas noslēdzošajai grāmatai Survivor, tas ne uz mirkli neizpaudās tik ļoti, lai Destroyer kļūtu nebaudāms. :)

Brett Battles – Rewinder (Rewinder #1) (Audio book)

22887943

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Audible Studios

Manas pārdomas

Iedomājieties pasauli, kurā Anglijas karaliene Viktorija nevis valdīja vairākas desmitgades, bet gan tiek nogalināta, kad tronī pavadīti vien daži gadi. Šīs sākotnēji vienas atšķirības dēļ 21.gadsimts un pasaules karte izskatās kardināli citādāka. Gan Krievijas impērijas, gan Britu impērija pastāv vēl šobaltdien, bet Amerikas Savienotās Valstis nekad neieguva neatkarību un joprojām ir daļa no britu kolonija. Tai skaitā vismaz britu pārvaldes sistēmā eksistē ļoti strikta šķiru sistēma, kurā no cilvēki iedalīti pēc cipariem no 1 līdz 10 – priviliģētākajie un pārtikušākie (1) un tā uz leju. Tās ir vien dažas no atšķirībām Brett Battles radītajā pasaulē, pieļauju, ka arī Latvijai, Lietuvai un Igaunijai nav bijusi dota iespēja eksistēt.

Denny Young šķiras cipars ir nožēlojams 8, un pēc skolas beigšanas testa, kas paredzēts, lai varētu iedalīta atbilstošāko profesiju, Denijs uz neko dižu necer. Kādēļ vēl jo vairāk par pārsteigumu nāk piedāvājums kļūt par Rewinder. Profesija, par kuru Denijs vēl nekad iepriekš nav dzirdējis, ne vien izjauc viņa domās gatavo bēgšanas plānu, bet arī uz mūžiem izmaina viņa dzīvi un visu pastāvošo realitāti.

Vienkāršoti sakot Rewinder darbs parasti ir pēc klientu pasūtījuma, izmantojot speciālu chaser ierīci, ceļot atpakaļ laikā, lai līdz sīkumiem verificētu ģimenes vēsturi un izcelšanos. Tieši viena šāda uzdevuma laikā Denijs pavisam nejauši atklāj vēl agrāku vēstures atslēgas punktu par karalieni Viktoriju, kad viņš uz 12 sekundēm neparedzēti aizkavē novērojamo personu. Rezultātā, kad Denijs atgriežas tagadnē, šīs nieka 12 sekundes, ļaujot vēsturei iet savu gaitu, ir ļāvušas rasties mūsu šobrīd eksistējošajai realitātei.

Šī nav pasaule, kurā vienai otra līdzās pastāv neskaitāmas paralēlās pasaules. No vienas puses Denija neuzmanības kļūda dažos mirkļos ir pazudinājusi miljardiem cilvēku, tai pat laikā tā ir ļāvusi dzimt tikpat lielam skaitām citādi eksistencei zudušu personu. Turpmākajai rīcībai vajadzētu būt šķietami vieglai – doties atpakaļ laikā un izlabot kļūdu, bet Denijs, būdams liels vēstures entuziasts, lieki sarežģī dzīvi un izvēlas vispirms doties uz bibliotēku, lai iepazītu vēsturi, kurai lemts ‘’īss’’ mūžs. Denija situācija ir neapskaužama, jo vienalga, kāda būtu izvēle, viņš uz savas sirdsapziņas nezīs miljardiem dzīvību!

Uzslavas Rewinder ierunātājam Vikas Adam, kurš veicis tiešām lielisku darbu, lai padarītu grāmatu vēl aizraujošāku. Prieks, ka vismaz šajā ziņā, attiecībā uz otro grāmatu Destroyer nekas nemainās. :)

Florian Armas ”Io Deceneus: Journal of a Time Traveler” (The Living Universe book1)

18465356

Grāmatas apraksts no Goodreads:

The Universe is conscious, discreet, has many avatars, and likes to experiment on … us. Powerful Factions, the supreme form of social evolution in a galaxy where all civilizations are human-like, interfere for their own mysterious ends. When confident enough they challenge The Universe seeding war and political mayhem by altering the fabric of time.

He has been chosen to stop the genocide and change the pattern of history, and the fate of the galaxy: a galaxy where Earth, enslaved by a ruthless financial system, is considered a failed civilization. Some Factions want to eliminate the Erins – a mysterious quantum-mind experiment representing the next level of intelligent life. Earth’s “model” is used to start the war and he is the best choice to counter it.

And he will become Deceneus, the “far sighted”, warrior, politician and time traveler, challenging the reader to consider the subject of free will, and the nature of time.

The book was edited by: WritersServices (Macmillan) and Derek Broughton

Kāpēc lasīju/izvēlējos šo grāmatu?

Laimēju Goodreads izlozē

Mana recenzija

Diemžēl jau prologā sapratu, ka nekas labs šajā grāmatā nebūs, un, izlasot pēdējo teikumu, pārņēma prieks, ka spēju to pievārēt, kas nemaz nenācās bez piepūles. Milzu klupšanas akmens bija dialogi, ko vēl vairāk sabojāja tas, ka autors gribēja, lai lasītājs zinātu, ko galvenais varonis domā pie sevis; ļoti kaitinoši.

Labākais, ka tikai aptuveni pusē, uzzināju, kā sauc galveno varoni. Jāatzīstas gan, ka tas ir ietverts pašā grāmatas nosaukumā. Daļēji tāpēc vērtējums ir drusku augstāks :D.

Ļoti varēja just, ka domas izsaka pats autors, nevis viņa radītais tēls, un pašās beigās nevajadzīga morāle. Negatīvi vērtēju, ka Baraganu(tauta, pie kuras uzturējās galvenais varonis) ļaunākie un  paši niknākie ienaidnieki mainījās pārāk bieži, un ārkārtīgi vienkārši situāciju atrisinājumi. Neizpratu galvenā varoņa misiju/uzdevumu.

Traucēja nemitīga jaunu tēlu iesaistīšana; nespēju noticēt tādām būtnēm kā Laiks un Visums(arī citas), kuras neatkarīgi no citiem iejaucas, ja nepieciešams, un rīkojas pēc saviem ieskatiem.

Vērtējums: 1.25/5