The War of the Worlds

Stephen Baxter – The Massacre of Mankind

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Gollancz          

Manas pārdomas

Ir pagājuši 14 gadi kopš 1907.gadā desmit marsiešu cilindri piezemējās Lielbritānijā. Četrpadmsit gadi, kuru laikā to pieredzējušie ikdienas pa brīdim un it īpaši abu planētu orbītu tuvākajos brīžos ir vērsuši bažīgu skatu uz debesīm, ja nu marsieši vēlētos Zemes iekarošanu atkārtot. Lai arī politiķi gan Lielbritānijā, gan citurpasaulē apgalvo, ka attiecīgā gadījumā spētu uzbrukumu atvairīt, pateicoties sūri iegūtajai mācībai no pirmās reizes, neviens neiedomājas, ka paši marsieši arīdzan būtu guvuši mācībstundu un šoreiz rīkotos citādāk. Kā nekā visi marsieši taču toreiz miruši turpat uz Zemes un dažs labs pat apskatāms muzejā.

Grāmatas galvenā varone ir Valtera Dženkinsa brāļa Frenka bijusī sieva Julie Elphinstone. Prasmīga žurnāliste, pārcēlusies uz ASV, Džūlija un vairāki citi, kas bijuši tiešā saskarē ar Pirmo Marsiešu karu un tikuši pieminēti Valtera tik populārā memuārā par piedzīvoto saņem īpatnēju ielūgumu no Valtera ierasties pie viņa Eiropā. Kopš Pirmā kara astronomija kā aizraušanās cilvēkam parastajam tikusi aizliegta, atstājot uztraukumus un debesu uzraudzību valsts ziņā. Bet, ja ir zināšanas, draugi un zināma ietekme šis tas top zināms arī ārpus noslēgtā loka, bet pat ar to nepietiek, lai varētu sagatavoties Otrajam Marsiešu karam! Desmitkārt apņēmīgākam, ar advancētāku stratēģiju un plānu, lai nu šoreiz Zemei tik tiešām būtu jauni saimnieki.

The Massacre of Mankind stāsta maniere ieturēta līdzīgā stilā, kā to būtu varējis pats oriģinālā The War of the Worlds autors H.G. Wells vai kāds cits viņa laika biedrs. Lai arī jau labu laiku ir zināms, ka uz Marsa vairs neeksistē fauna un flora, kāda tā ir uz Zemes, tad ‘’Pasauļu Kara’’ publicēšanas laikā nesenie atklājumi par kanāliem uz sarkanās planētas varēja ļaut fantāzijai brīvu lidojumu. Papildus tam Stephen Baxter stāstā iepinis varbūtējus pārstāvjus pat no Venēras un Jupitera, bet jāsaka, ka motivācija marsiešu uzbrukumam gan tāda pašvaka. Kur nu vēl, ja sāktu kritiski iztirzāt kulminācijas noslēguma loģiku. Tā teikt, neesmu pārsteigts, ka iekš Goodreads grāmatai nav augsts kvantitatīvais zvaigžņu novērtējums.

The Massacre of Mankind pārsvarā koncetrējas uz atkārtoto uzbrukumu, bet nenoliedzami visur pasaulē redzamas pirmā uzbrukuma sekas. Sākot jau ar pašas Lielbritānijas impērijas stratēģijas un resursu patēriņu, izvietošanas ziņā, gan attiecībā uz savā ziņā neeksistējošo Pirmo pasaules karu. Lai arī sava veida karš attiecīgajā laika posmā ir noticis, turklāt ar Vācijas panākumiem un rezultātā ‘’draudzīgākām’’ un ciešākām attiecībām ar Lielbritāniju, kas turpinās konfliktā ar Krievijas impēriju, kura pati, pēc veiksmīga boļševiku apvērsuma novēršanas, turpina eksistēt, un līdzīgā gultnē joprojām eksistē Otomaņu impērija. Nešaubos, ka prasmīga autora rokās šāds pasaules ģeopolitiskais modelis pēc veiksmīgas šīs grāmatas beigām vai to starplaikā noteikti būtu interesants.

H. G. Wells – The War of the Worlds (audiobook)

8909

Grāmatas apraksts no Goodreads/Synopsis from Goodreads:

Man had not yet learned to fly when H.G. Wells conceived this story of a Martian attack on England. Giant cylinders crash to Earth, disgorging huge, unearthly creatures armed with heat-rays and fighting machines. Amid the boundless destruction they cause, it looks as if the end of the world has come.

Izdevniecība/Publisher: Blackstone Audio

Kā tiku pie šīs grāmatas?/How I got this book?

Lejuplādēju no www. Izvēlējos no Top 100 Sci-Fi Books grāmatu listes.

Vērtējums/Rating: 3.5/5

Mana recenzija/My review

Citplanētiešu, ja konkrētāk marsiešu, uzbrukums neaizsargātajai Zemei. Sākums nedaudz palēns un nesteidzīgs, un no cilindru parādīšanās līdz haosam un iznīcībai paiet kāds brīdis. Ir ne tikai patīkams trijkāju ierīču apraksts un to neapskaužamā spēka izrādīšana, bet arī detalizētāks paša marsieša fiziskais apraksts. Pateicoties atšķirīgajiem apstākļiem, viņu attīstība bijusi krasi atšķirīga, lielāku vērību atvēlot galvai, bet tieši šo atšķirību marsiešu likteni izšķir pavisam sīki, sīki organismi.

Varētu domāt, ka pat tagad citplanētiešiem, kas būtu spējīgi starpzvaigžņu sistēmu ceļojumiem, ja viņi tā vēlētos, varētu mierīgi pārņemt varu pār Zemi, kur nu vēl 19.gs beigās, kad risinās stāsta notikumi. Šajā ziņā izpaužas attiecīgais laiks, kad, mūsu galvenajam varonim bēgot no marsiešiem, daļa sabiedrības ir joprojām dzīvo laimīgā neziņā. Gan jau arī tagad pat pie visas televīzijas un interneta atrastos tādi, kas uzreiz par tādu lietu nedzirdētu, bet apzināt vienam otru noteikti vieglāk. Protams, atliek tikai izsist no ierindas pāris satelītu.

No Velsa vēl lasīts/klausīts Neredzamais cilvēks un Laika mašīna, un šī, War of the Words diemžēl nestāv klāt abām minētajām. Biju iepriekš dzirdējis par radio adaptācijas izraisīto masu paniku, bet, ja var ticēt Vikipēdijas rakstam, tad attiecīgā laika avīzes kārtīgi pārspīlējušas sekojošos notikumus.

Nevarēju (drusku) nesalīdzināt, atceroties 2005.gada filmu ar Tomu Krūzu. Pirmās atšķirības bez šaubām jau atšķirīgo darbības laiku dēļ.

                                                                                                                                                

The alien attack to the unprotected Earth, and if we want to be precise it’s Martians and not the Marvin (Looney Tunes). The beginning is a bit slow and unhurried, it takes some time from the moment the cylinders appear and the destruction begins. The reader is given not only good description of the tripod and about its unenviable power and heat lasers, but also detailed description of the Martians themselves. Thanks to different environment on their planet, their evolution has been much different where the biggest attention has been given to head. These differences on both planets are the reason why very small and tiny life forms have a big role in this story.

You might think that even today it wouldn’t be much work for aliens that are capable of interstellar travel to conquer Earth if they would like to, and in the end of 19th it should be even easier. As there is no TV or internet many are still living in a bliss while our main character and others are desperately trying to escape. Of course even today there would some that wouldn’t get the news immediately but to inform each other has to be easier and faster. Also if aliens would take out satellites things right away are different.

From Wells I have read/listened The Invisible Man and The Time Machine, unfortunately this book isn’t even close to them. I had heard previously about the mass panic that the radio play created once but if you can believe Wikipedia the press at the time exaggerated it.

I couldn’t resist comparing this story remembering the movie with Tom Cruise.