Superheroes

Drew Hayes – Super Powereds #4-5

Linki uz grāmatu Goodreads lapām

Manas pārdomas

Pienācis pēdējais mācību gads pirms desmit laimīgajiem absolventiem būs ļauts kļūt par Varoni ar lielo burtu. Jau tā atlases process noslēdzošajā posmā, lai no 15 mācību gadu uzsākušajiem atlasītu Varoņa titula cienīgos, nav viegls, bet iepriekšējā gada noslēgumā ekstrēmistu grupas Sons of Progress uzbrukums Landers universitātes teritorijai, kurā mācību ņem ne tikai potenciālie varoņi, visu padarījis jo sarežģītāku, jo pašsaprotamu iemeslu dēļ nebija iespējams rīkot trešā mācību gada noslēguma eksāmenus.

Tomēr, ja meklē, var atrast arī dažu labu pozitīvo aspektu no visas traģēdijas, jo priekšlaikus realā uz dzīvību vai nāvi iesviestā situācijā daži studenti saprot, ka šāda karjera, lai cik nopietna līmeņa spējas tiem nepiemistu, nav domāts viņiem. Un pat ar to visu, mācību un pārbaudījumu metodika ir izstrādāta gana rūpīgi, lai atlasītu visus šaubīgos, kuri vēl ir ar ilūzijām, ka, piemēram, konfrontācijas brīdī spētu superļaundarim atņemt dzīvību vai tā aizturēšanas vai neitralizēšanas brīdī spētu ignorēt vai vēlāk sadzīvot ar zaudētajām civilo iedzīvotāju dzīvībām, pat ja kopbildē tas nozīmētu daudzkārt vairāk citu dzīvību izglābšanu. Šādi šaubīgie, lai cik neticētos atrodami arī starp galvenajiem varoņiem.

Paralēli pārbaudījumu un treniņu procesam, kas ceturtajā gadā galvenokārt atkarīgs no paša ieskatiem, tiek risināts sižets par un ap eksperimentālo powereds (cilvēki ar spējām, bet no dzimšanas nespēj tās kontrolēt)ārstēšanas procesu, kā eksperimenta šķietami pirmie pozitīvie rezultāti ir šīs sērijas galvenie varoņi. Diemžēl metodes, kā pie tā sanācis nokļūt ir nodevības, smagu, bet nepareizu izvēļu pilns. Jau iepriekšējā grāmatā autors Drew Hayes sāka pamazām pietuvoties problēmsituācijas kodolam, ko izraisījusi Alises Adair mātes (arī powered) spēju kontroles zudums viņai vēl zidainīm esot. Spējas, kuras diemžēl saistītas ar neskaitāmu potenciālu nākotņu redzēšanu, vēl jo traģiskāk, kad visi viņas redzētie varianti saistīti ar meitas nāvi, piemēram, noslīkstot vanna viņai to mazgājot un tieši tad zaudējot kontroli.

Lai cik izprotama līdz ar to ir Alises tēva un miljardiera Čārlza tālākās izvēles, tad to kopums nevien nekad nebūtu piedodams, bet pat sodāms pēc smagākā barguma. Šajā sērijas sižetā iesaistīts arīdzan pasaulē bēdīgi slavens un jau teju divdesmit gadus bēguļojošs varonis Globe, kas vēl ceturtās grāmatas iesākumā seko atklāsmes pavērsiens, ir Čārlza vecākais brālis, turklāt vēl konspiratīvi nepatiesi apsūdzēts savā noziegumā un īstais vainīgais meklējams citur, bet vairumam šokējoša radinieka virzienā. Tā teikt, ko mīlestība pret sievu, vēlme tai palīdzēt un likt izveseļoties, lai tur vai kas, lai kāda upurcena citiem viņa vietā nebūtu jāmaksā, spēj pamudināt cilvēku, kas līdz tam bijis mīlošs un par Varoni saukts.

Tikmēr raksta sākumā piesauktā ekstrēmistu grupa Sons of Progress gluži nesēž rokas klēpī salikuši un pēc uzbrukuma padzirdētās baumas, ka powereds ir iespējams izārstēt un ļaut tiem tapt par Superiem, liek turpināt darboties, neskatoties uz to, ka visi Varoņi (vismaz labie) dzen visas iespējamās pēdas, lai atriebtu uzbrukumu un parādītu citiem potenciāliem domu biedriem, kas notiek ar tiem, kuri to apsvēruši. Par laimi cita studentu aktīvistu grupa, kura par pamatmērķi nodēvē Varoņu Sertifikācijas programmas izslēgšanu, pārvietošanu prom no Landers universitātes teritorijas nav ar tiem saistīta, nav ar līdzvērtīgiem resursiem apdāvāta, bet vienalga autors šo mini sižetu spēj apveltīt ar gana saistošu intrigu, lai radītu vismaz nelielu satraukumu par galveno varoņu drošību.

Atgriežoties pie ceturtā gada studentiem, nevar ne salīdzināt, kā tie attīstījuši gan savas spējas, to spēku un kontroli pār tām, gan savu personību un visa kombināciju, lai bez universitātes un tās pasniedzēju kontrolētajiem pārbaudījumiem spētu paši iesaistīties Varoņa karjeras un dzīves reālajos pārbaudījumos. Un lai cik triviāli tas salīdzinoši ar ko citu nešķistu, tad gana lielu satraukumu vēl pirms beigšanas spēj sagādāt, kad internatūras (divi gadi) mentora izraudzīšanās, gan varoņa vārda izraudzīšanās, lai tas atspoguļotu gan paša personību, gan spējas, bet vienlaicīgi arī patiktu.

Kopumā ļoti saistoša supervaroņu tematikas sērija, kas spēj apvienot gan jauniešu universitātes pieaugšanas laika problēmas un visu ar to saistīto, gan fantāzijas sižeta problēmsituāciju un tā elementus.

***

Sērijā kā tādā vēl eksistē Corpies grāmata, kas Goodreads portālā sēriju kopumā skatot ir atzīmēta kā piektā pēc kārtas, bet pārlūka vēsturē kā #2,5, kas pēc hronoloģiskā laika būtu krietni iederīgāk, jo ceturtajā ir moments, kad Roja/Heršela (dubulta personība) varonis piemin tēva Titāna (vērā ņemami labs progress tēva-dēla attiecībās sērijas gaitā) kulminācijas punkta cīņu no Corpies.

Tajā Titāns jeb īstajā vārdā Ovens jau vairāk kā desmit gadus ir pārstājis būt Varonis pēc skandāla, kad prese viņu pieķēra kopā ar citu sava dzimuma personu, citu Varoni, kad vēl pats precējies bijis. Kā rezultātā pajūk ne tikai līdz tam pat ļoti populārā Varoņa karjera, bet arī visa ģimene, jo nobīstas, kā gan spētu dzīvot tālāk, kad patiesība par viņu šādi nākusi atklātībā.

Kas tad licis visu pamest, noslēgties, bet Roja/Heršela atkalsakontaktēšanās pamudina uz pārdomām, uz pārmaiņām. Tāpēc ar sava aģenta Lenija (viens no labākajiem biznesā) palīdzību meklē opcijas, kā varētu restartēt Titāna varoņa karjeru, bet, lai kā sabiedrības attieksme gadiem ejot mainījusies, skandāla smaka joprojām vairumam liek izturēties rezrvēti pret Titāna vārdu un asociēšanos ar to. Tā nu neatliek nekas cits, kā pievienoties vienai no korporāciju sponsorētām Superu komandā (nav spējuši pabeigt sertifikācijas programmu, bet grib palīdzēt) un iesauktiem slengā par Korpijiem, jo to kostīmus grezno dažnedažādu firmu un sponsoru logo.

Kā citi, tā arī Titāns agrāk uz tādiem skatījies no augšas ar nievājošu attieksmi kā uz tā teikt nocenotiem Varoņiem, kuri var vien apbrīnā uz viņiem lūkoties, un izliekas palīdzam, lai vienkāršo cilvēku acīs arī varētu par tādiem saukties. Un līdz ar to Titāna pirmās dienas ar jauno komandu Brewster pilsētā, kura pēdēja laikā kļuvusi par nopietnu un spēcīgu Varoņu karsto punktu, nav no tām gludākajām.

Pati komanda par sevi par tādu sākotnēji saucama vien uz papīra, jo ārpus tiem piešķirtajiem uzdevumiem katrs teju ir pats par sevi un par otru nemaz neinteresējas. Vienlaikus Titāna jāiegūst izpratne, ka šajā Korpiju komandā viņš vairs nav Varonis ar lielo burtu, bet gan palīgs bīstamās situācijās, kad tiem jāsaskaras ar Superļaundariem, ko pēc likuma superi paši, ja nav varoņi, nedrīkst.

Sākotnēji nekaitīgs robotu uzbrukums, kuram šķietami nav cita mērķa, kā vien radīt pēc iespējas lielāku postažu, izvēršas grāmatas kulminācijas cienīgā sižetā. Visnotaļ loģiski, ka šāda problēmsituācija piesaista arī Titāna uzmanību, bet vien nav cīnītājs, un, lai varētu pienācīgi iesaistīties drauda neitralizēšanā, atrast draudu cēloni un avotu, kas prasa teju visas Brewster pilsētā mītošo varoņu iesaistē, ir jāuzlabo attiecības arīdzan ar tās spēcīgākas komandas Elemental Fury līderi Geilu. Kas vieglāk pasakāms nekā izdarāms, jo Brūstera kļuvusi par tādu dažu labu Varoņu magnētu, kuri ar mediju palīdzību cer izsisties uz lielākas metropoles skatuves, vai Titāna gadījumā, no malas skatoties, atgūt agrākās slavas spozmi.

Pat ļoti intriģējošs stāsts, kas liek vēlēties no autora puses kādas citas šajā pasaulē ievietotas sērijas esamību. Būtu tie pamatsērijas tēli jau savu Varoņu karjeras kādā no posmiem vai citā, ne ASV, pasaules malā.

Drew Hayes – Super Powereds #1-3

Linki uz grāmatu Goodreads lapām

Manas pārdomas

Nav pagājis pat ne gadsimts kopš jauna tipa cilvēki ar superspējām ir kļuvuši par daļu no ikdienas, bet ar to pašu jau ir pieticis, lai sociāla hierarhija, kurā ne tikai eksistē ‘’mēs pret viņiem’’ domāšana, bet arīdzan katra no pusēm tiktu uzskatīta par teju atšķirīgu sugu, būtu izveidojusies.

Ne visi superspēju īpašnieki tās spēj kontrolēt un varētu pat teikt, ka tādu (saukti par Supers) ir pārliecinošā mazākumā pret par powereds sauktiem, kuri dēļ šī akūtā, acīs krītošā trūkuma ir pa vidu parastajiem mirstīgajiem cilvēkiem un Superiem, kuri savukārt uz Powereds skatās nicinoši no augšas. Un ar šo premisi uz sižeta skatuves tiek iepazīstintāti sērijas galvenie varoņi, izmēģinājuma piecinieks, kuri vispirms pēc speckursa katrs apdāvināts ar trigera mehānismu, lai aktivizētu spējas, bet galvenokārt palaisti Landers Universitātes supervaroņu programma.

Vieni, kā piecinieka tiešie uzraugi Mr.Numbers un Mr.Transport būs gatavi palīdzēt jebkurā situācijā, lai redzētu eksperimenta projektu izdodamies, bet būs daudz tādu (starp Superiem), kuri šo saskatīs, kā neapšaubāmu draudu savam statusam spēka rangu virsotnē pāri prastiem cilvēkiem un powereds, kas līdz šim šķitis tik pašsaprotami.

Katrs no piecinieka programmā iesaistījies ar savu pagātnes pārdzīvojumu bagāžu, kam bijis jāiziet cauri līdz tam spēju kontroles nespējas dēļ. Tā visa veida enerģijas absorbētājs, lai pēc tam to pielietotu cīņā, Vincents ir bezgala lojāls, labsirdīgs un par spīti visam vēl pasaulei labu, bet reizē baidās, ka kontrole pār spējām var vienā jaukā brīdī atkal pazust, ka tādejādi var nevien nedaudz kaitēt, radīt citam miesas bojājumus, bet pat nogalināt to pat negribot. Tomēr, kā studenta gadi to rādīs, tad ar laiku katram jāapgūst prasme pārkāpt šim šķērslim, jo citādi par supervaroni nav lemts kļūt.

Grupas/komandas sastāvā kā mātes kontrolētājas statusu iegūst telepāte (+telekinēze) Mērija. Lai arī sākotnēji varētu šķist, ka Mērijas spēks un kontrole neprasa apmācību un to apjoms pārsteidz pat uzraugus, tad ar to Mērijai pietiktu vien, ja viņa eksistētu pati par sevi kādā nomaļā pasaules stūrī. Tam gan nav lemts piepildīties, tai skaitā, jo jau pieminēto spēju varenums licis citiem viņu ievērot, kas būtu noticis agrāk vai vēlāk. Gribētu to viņa vai nē.

Ko var teikt par teju visiem galvenajiem varoņiem, toties ego jautājumā nevienu nepārspēs spēkavīrs Rojs Daniels, kurš no visiem atšķiras vēl ar citu īpatnību. Ar unikālu personības dalīšanos, kur spēka deaktivizācijas laikā, Roja vietā eksistē līdz universitātes laikam kautrīgs puisis Heršels, kura pašapziņai noteikti nepalīdz liekā svara fakts. Roja/Heršela gadījumā ļoti būtisks, lai tiktu atrasts ceļš uz izaugsmi un pilna spēju attīstības potenciāla atslēgšanu, ir paša puiša, konkrētāk Roja, personības pilnveide. Vien saskarsme ar acīmredzamu pretestību, reizi uz reizi sastopoties ar kādu, kurš ir spējīgāks, labāks un citādi pārāks par viņu, tikt aplauztiem jaunības pārgalvības ego ragiem, lai pēc tam būtu cerība pabeigt universitāti un varoņu sertifikācijas programmu.

Tikmēr no piecinieka vismaz sākotnēji varētu izkrist Alise, kurai bez spējām lidot, kuras pirms speckursa izpaudās izteikti priecīgu emociju mirkļos, nekas cits neliecina, ka viņai būtu vēl kāda cita spēju izpausme, kura ļautu pārdzīvot neapskaužami grūtos četru universitātes pārbaužu gadus. Par laimi Alisei nevienam tas šķiet neiekrīt kā dadzis acī, noteikti ir gana citu problēmu, kuri pār to ņem prioritāti, bet varam būt droši, ka ne visiem tas nepaliek nepamanīts. Bet pašas Alises gadījumā pa druskai katrā sērijas grāmatā lasītājam ļauts sekot līdzi potenciālai ģimenes drāmai, kurā kopš zīdaiņa vecuma par mirušu uzskatītā māte varētu būt mirusi.

Toties atgriežoties pie tiem, kuriem Alise nepaliek neievērota par spīti citām uzmanību novērsošiem notikumiem, ir Niks. Puisis, kura spēja saistīta ar veiksmes vai tieši pretēji neveiksmes faktora manipulēšanu, kas pirmajā momentā arī nemaz nešķiet supervaroņa statusa cienīgs. Tomēr Niks jau no pirmajiem mirkļiem pierāda sevi arīdzan ar citiem talantiem, lai spētu ar stratēģa talantu manipulēt ar pieejamo situāciju, lai pagrieztu šķietamu sakāvi par labu sev un saviem komandas biedriem, kuri visi laikā gaitā, pat ja dažs teiktu spiestā kārtā, kļūst par nešķiramiem draugiem.

Super Powereds savā ziņā ir gandrīz kā jauniešu attiecību drāma ar pievienotu superspēju elementu. Turklāt vēl ar sociālo dinamiku, kad pat pie varas esošie pilnībā nepārzin, kur, tieši kad un kā superspēju indivīdi uzradušies. Pirmās attiecības, mācību pārbaudījumu stress, kur iespēja izkrist un neiekļūt ar katru gadu jo vairāk ierobežotā supervaroņu programmas kursā, tiek jo vairāk pastiprināta, kad piecinieka slepenais statuss, ka tie reiz bijuši powereds, nokļūst atklātībā.

Otrs un trešais mācību gads līdzi sev nes jaunus un ar vien izaicinošākus pārbaudījumus klasē, kuri pamazām sāk pietuvoties reāliem apstākļiem dzīvē, kuri sliktie var nostādīt jauno, topošo varoni situāciju, kad neatliek nekas cits, kā nogalināt, uz ko ne visi ir gatavi, pat ne tad, ja iznākums tam būtu paša dzīvības zaudēšana neizlēmības brīdī.

Alise nav vienīgā, kurai tiek ģimenes drāma. Lai gan Vincenta gadījumā tēvs nebūtu par bioloģisko tēvu dēvējams, tad citā veidā pasaules mērogā iegūta ļaundara slava, un precīzāk šajā neslavā krituša un Varoņa statusa zaudējuša indivīda statusa eksistence, saistība ar Vincentu viņa agrīnajos bērnības gados, no visa piecinieka visvairāk liek citiem uz viņu skatīties ar neuzticību.

Noslēdzoši jāatgriežas pie Nika, kura pagātnei no pirms universitātes laika Lasvegasā ir būtiska loma sērijas trešajā grāmatā. Pēc vecāku zaudēšanas zīdaiņa vecumā, kam, zinot savas spējas, to ietekmi, daļu vainas saskata sevī, pēc tam nonācis tantes Ms.Pips audzināšanā. Bet ne konkrēti mis Pipsai ir tik liela nozīmē, kā tam, ka viņa (pieder legāls kazino) ir galva vienai no divām ar noziedzību saistītām ģimenēm vai pat namiem, ja gribam būt labvēlīgi un izklausīties cēlāk. Starp otras ģimenes locekļiem sevi var pieskaitīt Nika vecuma jaunieties vārdā Nathaniel, kuru par spīti tam, ka Niks ir bijis powereds, bet Nathaniel Supers, Niks ir spējis pārspēt katru reizi, kad abi mērojušies ar spēkiem. Nu Nathaniel ir gana, nu ir gatavs uz visu, pat atsvešināties no savas ģimenes, lai pieliktu Nikam treknu punktu, un mērķu sasniegšanai ir gatavs uz visu.

Interesants fantāzijas elementu apvienojums ar studentu attiecību un citu jauna pieaugušā dzīves sākuma grūtību faktoriem.

Varun Sayal – Serpent’s Reign (Superheroes of the Multiverse #2)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Superheroes of the Multiverse sērijas otrā grāmata Serpent’s Reign gandrīz vai no sākuma līdz beigām ir viens liels nepārtraukts spraiga sižeta un dažādu cīņas ainu virknējums. Ja esi no lasītājiem, kuriem gari apraksti, kad liekas, ka nekas nenotiek, neiet pie sirds, tad šāda tipa grāmata būs tieši laikā. Diemžēl personīgi, it īpaši, jo šis jau ir sērijas turpinājums, prasījās drusku vairāk miesas uz kauliem.

Stāsta karkass, kā tāds ir labs. Gluži vai kā supervaroņu komiksa transkripts, kam derētu vien ilustrācijas. It īpaši par šo grafisko noveļu žanra tipu liek atcerēties ļaundari, ar kuriem jāspēkojas galvenajai varonei Ulkai jeb Invincika un sabiedrotajiem (klāt nāk divi labie galvenie varoņi un vēl bariņš kartoniskāka tipa tēlu). Ja teiktu, ka Multi-dimensiju Zemes apraud ļaunum ļauni ķirzakveidīgi over-lordi, tad nebūtu tālu no patiesības.

Otrs un trešais, kas pietrūka, kur arī sanāk drusku vilties ar plāno miesu uz stāsta kaula, ka visas zinātniski fantastiskās tehnoloģijas vienkārši ir tik spēcīgas un eksistē bez liela paskaidrojuma, kas neizbrīna nevienu no varoņiem, neprasa tikpat kā nekāda veida paskaidrojumu. Tāda paša tipa vienkārši tā ir un viss ir arīdzan ar jauniem tēliem, gan Ulkas tā teikt komandas biedreni Rūbiju parastu cilvēku ar dažnedažādiem gadžetiem (Betmena ekvivalents) un superzelli Teevra, gan epizodiskiem tēliem, par kuriem ātri vien tiek aizmirsts. Visiem kopā, plus Ulkas labākajai draudzenei Yagni, kuru tā pēkšņi Ulka izdomā ievilkt šajā visā, jāstajas pretī visvareniem citplanētiešiem, lai glābtu visu septiņu paralēlo dimensiju zemeslodes.

Cits salīdzinājums bez komiska, prātā nācā Dungeons & Dragons, vien urbānā vidē ar SFF fonu, kad vienam gandrīz randoma piedzīvojumam un pretiniekam seko nākošais. Negribās izklausīties, ka Serpent’s Reign būtu kaut kas nebaudāms, bet pēcgaršas sajūta būtu krietni pielaidīgāka, ja vien šis jau nebūtu turpinājums.Grūti saskatāma izaugsme starp šo un sērijas pirmo grāmatu Invincika. Vien saglabāju cerību uz to labāko sērijas trešajā turpinājumā, jo zinu, ka autoram Varun Sayal tas ir pa spēkam.

Varun Sayal – Invincika (Superheroes of the Multiverse #1)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Ulka ir viena no daudzajām skolniecēm Guru Saum pirmajā eksperimentālajā skolā, lai atmodinātu viņos aizmigušu Sigma gēnu, kas pamodināts dod pārcilvēcīgas supervaroņiem pielīdzināmas spējas. Būtu tā spēja manipulēt ar kāda gribu, lidot, radīt uguni vai vēl kas cits. Ne visiem šīs spējas ir vienlīdz izteiktas, tādejādi radīta iedalījumu sistēma no 1 līdz 5, kā arī āķis tajā, ka šis Sigma gēns pārsvarā izpaužas sievietēm, kas Superheroes of the Multiverse ļauj kļūt par labu SFF, kas vairāk mērķēts jaunu meiteņu lasītāju virzienā. Nemanīju nosodošu un vispārinošu attieksmi attiecībā uz galveno varoņu pretējā dzimuma varoņiem, vien lomas apgrieztas no agrāk klasiskā varianta, kur ir vien pa retam sieviešu kārtas tēlam.

Grāmatas sākumā Ulka nav ar augstu pašapziņu, vien tuvākās draudzenes Yagni spēks ļauj pārciest tādu huligānu kā Mohita nemitīgu apcelšanu, jo Ulka ir pēdējā no skolniecēm, kurai Sigma gēns vēl nav izpaudies. Šķietami ikdienišķa rakstura kārtējā sadursme starp Ulku un Mohitu, kuru pamana Guru Saums, kad Mohita savas spējas izmanto sliktos nolūkos (viņa spēj izdalīt neirotoksīnu un tā iespaidā pārņemt otra gribu), kā rezultātā Mohitu izslēdz no skolas un ir dzimusi vismaz sērijas pirmās grāmatas galvenā ļaundare.

Viens no galvenajiem sižetiem, kas tiek uzsvērts arī grāmatas aprakstā, ir īpatnējās zvaigznes Magnetar traukšanās Saules sistēmas virzienā. Lai gan tiešs trieciens Zemei nedraud, tad Magnetāra gravitācija ir tik milzonīga, ka ar to vien pietiktu, to lai iznīcinātu. Tomēr gribētos teikt, ka šī sižeta līnija nebūt nav grāmatas galvenais fokuss.

Invincika, iesauka, kuru tauta grāmatas gaitā dos Ulkai, lielā mērā ir labu spraiga sižeta un konflikta ainu virkne, nepilnās 300 lapaspusēs atlicinot salīdzinoši mazāk laika dziļākai pasaules uzbūvei pat galveno notikumu epicentrā jaunā karaļa Rukmin galvaspilsētā Swarma. Lai arī lasītājam tiek padota pa kādai kripatai informācijas no tā kā Rukmins kļuvis par karali, kas nav nekas glaimojošs un arī karaļa pienākumus pildīšanas veids ļauj viņam kļūt par vieglu un drīzāk brīvprātīgu Mohitas ļauno darbu palīgu, tad par pārējo pasauli nekas netiek atklāts.

Autoram Varun Sayal laikam ir mīļš cipars septiņi, ja iepriekšējās sērijas Time Travelers pirmās grāmatas nosaukuma apakšvirsrakstā ir ‘’Race to the 7th Sunset’’ un šajā notikumi norisinās septītajā paralēlajā pasaulē. Kaut arī it kā pilnīgs sīkums un uz sižetiem savstarpēji nekādas paralēlas saistības, tad tomēr interesants fakts, ko uzreiz atminējos.

One, Yusuke Murata – One-Punch Man, Vol.1-10

Linki uz grāmatu Goodreads lapām

Izdevniecība: Viz Media

Manas pārdomas

Tīņa gados apcelts, bet jau tad sērijas galvenajam varonim, kurš reiz kļūs par One-Punch Man bija drosme, lai censtos citiem palīdzēt, ja kāds to apceļ. Tagad Saitama ir tā satrenējies, kam tik vienkāršam neviens nenotic, ka visus monstrus spēj pieveikt ar vienu sitienu, kas jau kļūst drusku garlaicīgi. Vienas no vislielākajām alkām puisim ir atrast kādu, kas spētu viņam izrādīt kaut cik lielāku pretestītbu.

Par cik Saitama jūtas un ir tik spēcīgs, ka cīņas viņu nosacīti pat šķiet uzjautrinoši amizantas, kaut arī nepateiksi to pēc viņa sejas izteiksmes, tad atliek laika arī pa kādam filozoskas dabas jautājumam, galvenokārt jau pašam sev un pastarpināti arīdzan lasītājam.

Autors vismaz sērijas pirmajā krājumā dod ieskatu arī ļaundaru nometnē, kaut arī pārsteigumu pārsteigums, ka tur mērķi ir klasiski vecie labie – pārņemt varu pār pasauli.

Par ilustrācijām un it īpaši cīņu ainām, kuras sastāda nozīmīgu katra krājuma daļu, var teikt labus, atzinīgus vārdus. Viegli izsekojams. Diemžēl par pašu mangu var atrast arī kritisku vārdu, kas attiecināms uz vienveidību no krājuma uz krājuma, paredzamību tajā ziņā, ka Saitama jeb One-Punch Man bez problēmām uzvar, lai cik Over Powered pretinieks nebūtu. Kā rezultātā izveidojas gana daudz lieka pildījummateriālu.

Labi, ka vēl ir skaidri noprotama galvenā varoņa, kā arī mācekļa kiborga Genos, izaugsmes un attīstības arka. Viens no aspektiem, ka Saitama atšķirībā no citiem varoņiem, kuri mīt šajā pasaulē, lai cīnīties ar pieaugošo monstru sērgu, dod priekšroku cīnīties vienatnē un acīmredzami viņam nav nepieciešama komanda, lai uzvarētu. Tādēļ par lielu pārsteigumu nāk ziņa no Genosa, ka viņam nepieciešams iestāties Varoņu Asociācijā, lai varētu turpināt savus varoņdarbus. Autors arī pie pasaules uzbūves un Saitamas vietas tajā pieet ar zināmu humora un nenopietnības devu.

Pirmajos desmit krājumos, kuriem pieķēros klāt (uz plaukta ir vēl līdz 19.) autors One paspēj iziet cauri visiem iedomājamiem draudiem no seniem jūras ļaudīm, kuri tagad izdomājuši ierādīt cilvēkiem viņu īsto vietu, citplanētiešu iebrukumam, līdz pat meteorītam, kas ne tikai apdraud dzīvību uz Zemes, bet sadomājis krist tieši uz pilsētu, kurā atrodas sērijas galvenais varonis. Ne reizi vien pat caur sci-fi fantāzijas prizmu skatoties nākas pazemināt skepses līmeni, ko gan šajā gadījumā nav grūti panākt.

Atmiņā ar savu atšķirīgumu vislabāk palicis prātā astotais krājums, kas patīkami pārsteidza ar tā pamata sižetu, kas atklāj patieso stāstu par vienu no spēcīgākajiem varoņiem sauktu par King, kas īstenībā par varoni kļuvis daudzu jo daudzu nejaušu sakritību rezultātā. Karalis, kuram tagad nākas uzturēt falšo imidžu, ja vien nevēlas saskarties ar negatīvu un naidīgu reakciju, kad atklātos patiesība. Saitama, lai arī to atklāj, ir lāga džeks un ne dusmo, ne grasās viņu nodot.

Noteikti pēc kāda laika turpināšu sēriju, paturot prātā gan cringe cienīgus briesmoņu un ļaundaru izcelsmes stāstus, gan šur tur pamanāmus sižeta caurumus.

The Reckoners #2-3

#2 – Firefight

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Viegla rakstura fantāzija, bet ne bez augstāk likmēm, kura drusku velk uz labu YA iezīmju pusi, ko varētu arī sagaidīt no augsta kalibra autora kā Sandersona.

Pēc Epic spēju apveltītā un viņa tēva slepkavas Steelheart nogalināšanas, Deividam ir jāatrod jauns dzīves virsmērķis, ir jāsaprot līdz kaulam, kādēļ turpināt medīt Episkos un vai visi pēc viena mēra ir tikai sliktie vai tomēr var atrast pelēkā toņu gradācijas.

Varētu teikt, ka jau no paša sākuma atbilde sliecas “Nē” virzienā, it īpaši, ja pretošanās kustības līderis Prof  pats ir episku spēju apveltīts. Tomēr, kā paša Prof šaubas un izteikumi par savām spējām turēties pretim to koruptīvajai ietekmei, lai neizpaustu šo dominanci pār parastajiem mirstīgajiem tos nogalinot pa labi un pa kreisi, kuri kā Reckoners pretinieku netrūkst arī sērijas otrajā Firefight grāmatā.

To pašu gan nevar teikt par 19gadīgā Deivida pārliecību gan par Prof rakstura noturību, gan Meganas (galvenā romatniskā interese Deividam) jeb Firefight spēju būt labai Episkajai. Viņam pasaules ideāls, kurā Episko spēju apveltītie ir supervaroņi nevis ļaundari nav kaut kas tāls un neaizsniedzams. Pavisam noteikti šādai cerībai nav pilnīgi nekādas saistības ar romantiskām jūtām pret minēto Meganas tēlu.

Ir daži mirkļi, kad Sandersons pietuvojas bīstami tuvu klišejiski sliktai YA robežai, bet nevienā no tiem tā netiek pārkāpta. To palīdz novērst kā par tiem pārākas asa sižeta cīņu ainas ar futūrisku tehnoloģiju un fantastisku superspēju kombināciju, tā arī baudāma proza viscaur grāmatai.

***

#3 – Calamity

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Cienījami labs fantāzijas triloģijas noslēgums un kaut arī neviena no triloģijas grāmata neliek krist izmisumā, tad šaubos, vai drīzākajā laikā lasīšu vēlāk iznākušo Lux turpinājumu.

Pēc iepriekšējās grāmtas Firefight notikumiem, zaudējot dārgo Reckoner pretošanās kustības līderi Prof viņa superspēju pārpules dēļ, kad pārsvaru viņā atkal iegūst tumšo un slikto iezīmju dziņas, par jauno defaulta līderi kļūst Deivids. Lai gan Deivids ir viens no jaunākajiem biedriem, tad nevar noliegt acīmredzamās līdera dotības, spēju bez draudiem pārliecināt pārējos par viņa rīcības plāna nepieciešamību un pareizību. Reti kuram, ja vispār, no citiem Reckoners biedriem ir tikpat liela uzņēmība

Milzt kulminācijas punkts kā starp atlikušajiem Reckoners un viņu izbijušo līderi, tā arīdzan, sižetam attīstoties, starp Deividu un visu Episko spēju apveltīto radītāju Calamity, kura sarkanā un zvaigznei līdzīgā gaisma ir dienišķs atgādinājums notikumam, kas neatgriezeniski reiz izmainījis pasaules notikumu gaitu. Interesants sižeta aspekts, kas no tāda starp citu mazākas nozīmes sižeta līnijas līdz triloģijas beigām iegūst centrālāku nozīmi.

Kā jau tas piederas YA tipa stāstam, tad būtisku sižeta proporciju sastāda Deivida romantiskās attiecības ar episko Meganu un visa tam pavadošā drāma viņas spēju dēļ. Reckoners sērija atzīmējama kā viens no labajiem YA piemēriem, kurā autoram izdodas neiestigt tik kārdinošajos klišeju slazdos un neļaut šim aspektam pārņemt savā varā visu grāmatu.

Bailes un fobija, to izraisošie faktori – viens no centrālajiem tematiem triloģijas noslēdzošajā grāmatā. Ne tik vien ieskatīšanās bailēm tieši acīs, bet apzināta to pārvarēšana, lai pēc tam tām pār tevi vairs nebūtu tik liela ietekme.

George R.R. Martin (Editor) – Aces High (Wild Cards #2) (Audio book)

17834823

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Wild Cards turpina jaunu notikumu virkni savā pasaulē, kas šoreiz rit ap apdraudējumu Zemei no neskaidra avota puses, vismaz pašā grāmatas sākumā tas nav izskaidrots tā uzreiz un jāpaiet laiciņam līdz saproti kas ir kas. Ienaidnieks Zemei un dzīvībai uz tās ir The Swarm, kaut kas līdzīgs stropa mentalitātei ar the Swarm Mother kā tās līderi. Un tā no stāsta uz stāstu un no dažādu tēlu perspektīvas (nāk fklāt jauni, kas nav redzēti pirmajā krājumā) lasītājs iepazīstas, ka The Swarm/Spiets nebūt nav pēkšņa problēma, bet tās aģenti un spiegi ir sākuši iefiltrēšanos krietni senāk. Tā vien rādās, ka Masoni un tai līdzīgas grupas nebūs tik kaut kādos paltrakos ģērbtu vīru sanākšana kopā.

Aces High krājums arī vairāk atklāj par to, kuru tad varētu vainot par Wild Cards vīrusa pielaišanu Zemei, par cilvēku pataisīšanu par izmēģinājuma trusīšiem, kur pārliecinoši vairāk ir to nelaimīgo, kurus vīruss izkropļo un padara par Džokeriem bez jebkādām spējām, un ar pirkstu pārliecinoši var rādīt Takis planētas virzienā. Par laimi, ne visi no Takis planētas ir tik augstās domās par sevi, lai norakstītu veselu inteliģentu populāciju uz citas planētas un nolemtu to eksperimentam ar nezināmām sekām, un Dr. Tachyon padzirdējis par šādu nekrietnu lēmumu centās paša spēkiem visu apturēt, bet diemžēl bezspēcīgi. Kopš tās dienas, kad vīruss tika palaists savā vaļā, Takejons ir nosolījis sev palīdzēt Zemei un vīrusa skartajiem, kā vien spēs.

Bez apdraudējuma no The Swarm puses, doktora Takejona iekšējo cīņu ar atbildības sajūtu par paša rases pastrādāto varētu dēvēt kā otru krājuma tēmu, kuras kopā ir viena ar otru saistītas, jo, lai cik spēcīgs un skaitā apjomīgs Spiets nebūtu, uzbrukumu Zemei tas tik ātri vēl nespētu realizēt. Strops nav vis nekāds jauns ienaidnieks dzīvībai uz planētām un Takis to pazīst jau sen, tādēļ Takejonam jo pārsteidzošāka ir nodevība no paša radiniekai un spēku apvienošana ar Stropu, lai tikai atriebtos Takejonam par viņam nodarīto pazemojumu.

Kopumā Aces High ir labs, bet, zūdot pirmā krājumā esošajai atklājuma un jaunuma sajūtai, var just, ka kaut kas tomēr pietrūkst, lai iespaids par šo krājumu būtu līdzvērtīgs.

George R.R. Martin (Editor) – Wild Cards (Wild Cards #1) (Audio book)

9714039

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Brilliance Audio

Manas pārdomas

Katru reizi dzirdot par jaunu Wild Cards stāstu krājumu vai redzot pieminam iepriekšējos esmu prātā tos piefiksējis, par cik tos rediģē vai vismaz ar lieliem burtiem uz vāka ir uzdrukāts Džordža R.R. Mārtina vārds, bet tā arī tas ilgu laiku bija palicis, jo atturēja tieši tas, ka stāstus sarakstījuši daudz dažādu autoru.

Par Wild Cards laika gaitā tiek nodēvēts uz Zemes atvests citplanētiešu vīruss, kas vairumu no inficētajiem nogalina, bet pavisam nelielam procentam no izdzīvojušajiem dāvā jaunus talantus superspēju līmenī, tos tad sāk saukt par Dūžiem. Vēl arī aptuveni līdzīgai daļai piemīt nepraktiskas, nelietderīgas spējas un attiecīgi tiem piešķirts divnieku kārts apzīmējums – Deuces. Viņu gadījumā spējas pārsvarā variē labu un izcilu burvju triku amplitūdā vien ar atšķirību, ka trika vietā ir patiess vīrusa dāvatas ‘’spējas’’.  Bet tad vēl ir Džokeri – pārliecinošs vairums izdzīvojušo ar lielāku vai mazāku skaudību skatās uz aizsaulē aizsauktajiem, jo džokeru gadījumā viņu ķermeņi bieži vien ir tik ļoti deformēti un izmainīti dažādās smaguma pakāpēs, ka sabiedrība ilgi nav jāmudina, lai šos nelaimīgos izstumtu no sava vidus, piespiežot izveidoties geto rajoniem.

Vairāk pirmie stāsti, bet arī viss krājums kā tāds, vairāk veltīts tam, kā sabiedrība un valsts iestādes reaģē uz tik krasu pavērsienu cilvēces vēsturē. Jau tā pieaug bailes no konkurējošās supervalsts Padomju Savienības un komunisma, un Wild Cards vīruss tam tikai pielej eļļu. Valda apjukums un pieaugošas bailes. Tā vietā, lai inficētajiem sniegtu palīdzību un mēģinātu palīdzēt, cietušie tiek nomelnoti par nez kādiem padomju spiegiem, kuru lielākais dzīves sapnis ir nodot savu dzimteni, un izveidoto komisiju veiktās pratināšanu un intervijas ir vien teātra pēc. To rezultātā cieš sabiedrībai un līdzpilsoņiem labu vēloši cilvēki, kā Wild Cards vīrusa inficiētie, tā arī gan pilnībā nevainīgi.
Kā vienmēr šādos apstākļos atrodas arī tādi, kuri, labi zinot patiesību, izmanto radušos atmosfēru un apsūdz kādu, lai pats kāptu augstāk pa karjeras kāpnēm vai citādi iegūtu finansiālu labumu, pasargāti nav arī radi un draugi tādēļ vien, ka pazīsti apsūdzēto.

Rezultātā pēc noklausīšanās var teikt, ka bažām nebija pamata un vismaz pirmais Wild Cards krājums atstāja pozitīvu iespaidu ar lielu plus zīmi. Varbūt bez pašas veiksmīgi izvēlētas autoru grupas labāku un vienotāku izjūtu no viena stāsta uz otru palīdzēja radīt arī ierunātāja Luke Daniels sniegums.

Kieron Gillen, Salvador Larroca – Vader (Star Wars: Darth Vader #1) un Shadows and Secrets (Star Wars: Darth Vader #2)

2481981325861679

Linki uz grāmatu Goodreads lapām

Izdevniecība: Marvel Comics

Manas pārdomas

Sev veltītā sērijā varam iepazīt Impērijas spēku visslavenākā ģenerāļa Dārta Veidera kā slepenības apzīmogotos piedzīvojumus, tā arī paša darbības, lai varētu rīkoties brīvāk un pēc sava prāta! Pēc katastrofālās neveiksmes saistībā ar Death Star Veiders cenšas atgūties un no jauna nostiprināt savu vietu imperatora labvēlības saulītē, jo varam būt droši, ka starp kolēģiem netrūkst tādu, kuri izbaudītu viņa krišanu nežēlastībā.

Vienlaikus visu pats protams izdarīt nav iespējams, kādēļ ir lieliski, ja pa rokai ir kāds uzticams (līdz zināmam brīdim), teiksim amatier-arheoloģe Dr. Aphra un viņas divi uz vardarbību un asinspirtīm tendētie androīdi Triple-Zero un BeeTee-One; notikumi rit vēl pirms sērijas ar Afru kā galveno varoni. Kopīgiem spēkiem turpinās nerimstošā cīņa pret nekaunīgajiem dumpinieku spēkiem, bet vienlaikus, bez savas reputācijas atjaunošanas, Veiders ir tikpat ieinteresēts noskaidrot ko vairāk par personu, kura vainojama pie Death Star iznīcināšanas.

Otrajā sērijas krājumā Veideram tiek norīkots jauns tāds kā uzraugs, šķiet imperatora uzticība vēl nav agrākajā līmenī, un šoreiz gan Veidera motivācija, gan pielietotās metodes, lai novestu uzcītīgo kolēģi pa nepareizu domu taku, ir vienlīdz izsmalcinātākās, tā arī rafinētākas un letālākas pret vieglākiem mērķiem, kuri vienkārši stāv viņa izdzīvošanas ceļā. Tāpatās redzam pirmo konfliktu starp Veideru un Afru, kad vien par mata tiesu viņai izdodas paildzināt savu noderību.

Ja par pirmo krājumu lielā mērā var teikt uzslavas par ilustrāciju stilu, tad otrajā acīs iekrita pārlieku redzamās atšķirības gan Afras sejas, gan arī kopējā viņas izskata attēlojumā pat tuvu esošos paneļos. Redzot, ka sērija sastāv vien no četriem krājumiem, ceru uz tikpat labiem krājumiem; kaut arī pēc šiem diviem krājumiem ir interesanti redzēt situācijas versiju no otras puses, neteiktu arī, ka manas simpātijas tagad būtu Impērijas pusē.

Jason Aaron – Rebel Jail; Last Flight of the Harbinger and Yoda’s Secret War (Star Wars (2015) #3, #4 and #5)

2811884829467583

Linki uz grāmatu Goodreads lapām

Izdevniecība: Marvel Comics

Manas pārdomas

Trešo Zvaigžņu Karu komiksu sērijas krājumu iesāk stāsts par dumpinieku spiegu Eneb Ray, iesūtītu starp ļaunajiem imperiālistiem uz Coruscant planētas, lai vienudien varētu atbrīvoties no netaisnīgi uzliktā jūga. Šis mazais Annual 1 stāsts šķita pat labāks par visu pārējo krājumu. Tajā Enebs ir kā ļaundaris, kurš cenšas ar skarbu demonstrējumu atvērt princese Leia acis, ka viņas kara metodes ir pārāk maigas attiecībā pret Impērijas atbildēm, ka tā turpinot dumpiniekiem nav cerību gūt uzvaru.

Bet kamēr princese Leia turpina turēties uz morāli augstākā ceļa, tikmēr izmanīgais pilots Hans Solo un jaunais, topošais džedajs Lūks Skaivolkers stiprina savstarpējo draudzību ar kopīgu darbošanos kontrabandas kurjera pakalpojumu nodrošināšanā, lai, nevienam lieki neuzzinot, izstrēbtu Solo ievārīto putru, t.i., atgūtu viņa kāršu spēlē nospēlēto nemiernieku naudu resursu iegādei.

Mazāk rūp Rebel Jail krājuma un ceturtā krājuma Last Flight Of The Harbinger sākumā turpinātais pagātnes stāsts par Obi-Wan Kenobi un Lūku jaunībā, bet pārējā krājuma stāsta sižetu varētu rezumēt kā lasītāju jau +/- iepazīto varoņu (Hana Solo, Lūka, Leia u.c.) trakais plāns par spīti visām grūtībām nolaupīt Impērijas kosmosa kuģi, lai ar to pārrautu dumpinieku simpatizējošas planētas blokādi.

Vēl gribētos piekasīties par ilustrāciju stilu abos šajos krājumos, īpaši attiecībā uz tēlu izskatu. Nebaudāms šķita ne pārlieku reālistiskais stils, mēģinot pilnībā imitēt filmās redzamos aktierus, nedz izteiktu animāciju/multeņu stilu, kur mērķauditorija vairāk ir pirmskolas vecuma bērni; ne šis, ne tas. Piedevām pietrūka kārtīgāka sižeta bez spraiga sižeta ainām un tēlu personību izaugsme.

32941122.jpg

 

Kaut cik nedaudz vispārējais krājums gan stāsta sižeta, gan ilustrāciju ziņā ir labāks sērijas piektajā krājumā Yoda’s Secret War, kas laikā un telpā sasaista ‘’tagadnes’’ Lūka Skaivolkera sevis izzināšanas un iekšējā džedaja atklāšanas meklējumus un vienu no visu laiku diženākā džedaja Yoda piedzīvoto uz planētas, kuru līdz iznīcības robežai ir novedis īpašu akmeņu ietekme ar spēku līdzīgu kā Force, un to kā mantas un varas kārais, baiļu un aizspriedumu pārņemtais cilvēks ir gandrīz vai iznīcinājis akmens milžus.

Ar simtprocentīgi labajiem un ļaunajiem tēliem (tikai balts un melns) var viegli nojaust reliģisko tematiku, kas kaut arī ir lielākoties patālu fona, bet tomēr var saskatīt tās pazīmes. Krājumu noslēdz neliels Annual 2 stāsts par izbijušu inženieri, kura necieš ne Impēriju, nedz dumpiniekus, jo kā vieni, tā otri sēj nāvi un iznīcību, kur vien tie parādās, bet apstākļu rezultātā viņas viedoklis vai vismaz lojalitātes šī stāsta laikā mainīsies…