Sci-Fi

Jason Aaron – Skywalker Strikes (Star Wars (2015) #1) un Showdown on Smuggler’s Moon (Star Wars (2015) #2)

2471841625861677

Linki uz grāmatu Goodreads lapām

Izdevniecība: Marvel Comics

Manas pārdomas

Kaut arī Lūks Skaivolkers ir viens no galvenajiem nemiernieku varoņiem DeathStar iznīcināšanā, kā arīdzan šī krājuma ietvaros, bet mentora Obi-Wan Kenobi puisi ir atstājis dziļās šaubās par savām prasmēm. Tas reizē viņu ieceļ Impērijas un Darth Vader uzmanības centrā ar mērķi iznīcināt potenciāli pēdējo eksistējošo džedaju, kā arī mudina pašu Lūku doties gandrīz jau zudušo džedaju relikviju un mācību meklējumos uz dzimto Coruscant planētu, kur briesmas uzglūn no katra stūra, un loģiski, ka spriedzes kāpināšanas nolūkos, Lūks tajās arī iekuļas.

Pavisam negribot par pretošanās kustības seju ir kļuvis arī pilots un kontrabandists Hans Solo, bet nez kāpēc par tādu nav kļuvis Čubaka – iespējams pie vainas ir daudziem nesaprotamā valoda un/vai ar Solo nesalīdzināmais izskata pievilcīgums, kādēļ par tādu nav kļuvis apmatojuma bagātais un visādi citādi no neiespējamām situācijām izkļūt spējīgais Hana palīgs. Ar Hanu vienā komandā ir ielikta arī princese Leia, kas paralēli ļauj viņu sižetā ievīt paredzamu dažu labu romantisko potenciālu; īpaši, kad pirmā krājumā beigās abus pārsteidz Hana profesijas kolēģe, kura turklāt pasludina sevi esam par viņa sievu. Protams, nekur tālu no šīs kompānijas nav arī androīdi C-3PO un R2-D2 (vēl viens tēls ar valodu, kuru citi saprot, bet ne lasītājs) – neslikti atbalsta tēli, kuru lielākais pienesums ir daža laba frāze ar mērķi uzjautrināt.

Salīdzinot ar pirms tam izlasītajiem Doctor Aphra pirmo krājumu un Darth Maul tēlam veltīto, tad šajā visaptverošais lielais sižets ir grandiozāks un līdz ar to varoņiem, kuri arī paši par sevi šķita labāki, nav jāmēģina piesegt tik lielus sižeta trūkumus un jādara kaut kas darīšanas pēc.

Var saprast iemeslu, kāpēc autori un Marvel izvēlējušies ilustrēt tēlus pēc aktieru līdzības no pirms tam uzņemtajām filmām; tas ļauj ātrāk aprast ar pasauli un varoņiem gan tādus, kas nav diži franšīzes fani (kā es), kā arī visticamāk ir drošs veids, kā nesaniknot tos, kuri sevi par tādiem uzskata un vēlas jau filmās iemīļotos tēlus redzēt tādus pašus arī komiksos.

Star Wars: Doctor Aphra, Vol.1: Aphra (Star Wars: Doctor Aphra #1) un Star Wars: Darth Maul – Son of Dathomir

3294113934958257.jpg

Linki uz grāmatu Goodreads lapām

Izdevniecība: Marvel

Manas pārdomas

Dr. Aphra ir retu artefaktu medniece/arheoloģe, kura savu ikdienišķo iztiku un parādu atmaksu nopelna dienas beigās pārdodot vienalga kas vērtīgs arī nebūtu ticis atrasts par pēc iespējas augstāku summu. Viņu pavada divi visai slepkavnieciski noskaņoti androīdi Triple-Zero un BeeTee-One; vismaz viņu izteicieni un brīnumaina savaldība piešķīra zināmu daļu humora.

Vienas tādas veiksmīgas dienas noslēgumā Afra par nepatīkamu pārsteigumu sev atklāj, ka nezkāpēc viņai ir atņemta arheoloģes licence, kas nu liedz pārdot atrasto, bet tam par iemeslu izrādās pašas tēvs, kurš ir radījis un izmanto šo situāciju, lai piespiestu/pārliecinātu meitu palīdzēt viņam atrast mītiem apvīto Citadel of Rur, kura potenciāli glabā kā materiālus dārgumus, tā arī tikpat ko līdzvērtīgu attiecībā uz reiz zaudētām zināšanām. Jautājums ir tikai viens, vai atrastais tas tik tiešām būs tā vērts, lai riskētu atmodināt no guļas kaut ko aizmirstu…?

Personīgi neesmu ne Zvaigžņu Karu, nedz Star Trek. Tādēļ par tādu Doctor Aphra tēlu šajā Star Wars Visumā nemaz nebiju līdz šim dzirdējis. Vairāk uzmanības veltīts spraigām sižeta ainām, nekā tēliem, ko diemžēl var vēl vairāk teikt par manis nākošo izlasīto grafisko noveli – Star Wars: Darth Maul – Son of Dathomir.

Šajā (otrajā) stāstā uzsvars uz cīņas un action ainām ir likts vēl lielāks kā iepriekš minētajai, atstājot saturisku sižetu kaut kur pavisam tālā dibenplānā. Tēlu savstarpējās alianses dzimst un mirst gandrīz vai katrā lapaspusē, uzticēties (īpaši starp ļaundariem) nevar nevienam.

Ja vien pie vainas nav mana nezināšana, tad šeit tēli, pateicoties redzētajām filmām vai animācijām, bet arī tas diezin cik augstu kvantitatīvo vērtējumu pacelt nevar. Nebūtu vēl acij baudāmas ilustrācijas, tad jau vispār būtu pamatīga vilšanās. Kā vienu tā otru, varētu ieteikt tikai patiesam Zvaigžņu Karu fanam.

Joe Ducie – Lost Grace (The Reminiscent Exile #4)

35697407

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Bēdīgi slavenais Deklans Heils, kurš, būdams viens no atpazīstamākajiem Bruņiniekiem/Knights Infernal, gadu gaitā ir ieguvis ne vienu vien iesauku gan pateicoties savas ēnas neesamībai, gan tādu uzvaru dēļ, par kurām ir bijusi tik augsta cena, ka tikpat labi pārsvaru varētu būt guvis arī ienaidnieks. Sērijas ceturtajā grāmatā apokaliptiska mēroga katastrofa draud ne vien kādai Story Thread pasaulei, bet galvenokārt mūsu pašu True Earth, kuras notikumu epicentrā ir slepena, maz zināma pilsēta – Atlas Lexicon. Ir tikai viens, kam var lūgt palīdzību tik kritiskā brīdi, lai vienalga kā tiktu panākts vajadzīgais, un tas ir Deklans Heils!

Paralēli noris divas sižeta līnijas, katra savā ziņā varētu būt kā novele, bet pamīšus kopā veido īsu un vienlaikus izklaidējošu grāmatu. Viens no šiem sižetiem noris Atlantīdā desmit tūkstošus tālā pagātnē, kad agri vēl pirms visiem galvu reibinošajiem notikumiem sērijas pirmajās trijās grāmatās un kad vēl visi deviņi senie dievi jeb Everlasting ir dzīvi. Deklanam, protams, iešaujas prātā doma, ka varētu šo to izmainīt nākotnē, bet reizē apzinās, ka pastāv varbūtība, ka tieši tādēļ attīstīsies tāda notikumu gaita, nevis par spīti viņa darbībām. Kopā ar Deklanu ir viņa mūža mīlestība Tal Levy, kura vēl neapzinās kādi šausmīgi un drebuļus uzdzenoši pārbaudījumi Everlasting dēļ viņai vēl stāv priekšā.

Konkrēti Lost Grace grāmatas reizē uzmanības centrā ir Deklana un viņa sabiedroto, īpaši detektīves Annie Brie, spēkošanās ar Dread Ash. Tāpat vērā ņemamas ir Deklana attiecības ar citu seno dievu un abu bērna māti Emīliju Greisu jeb Fair Astoria. Sērijas lasītājs beidzot var gūt ieskatu abu pašā Deklana un Fair Astoria attiecību sākumā, kurā viena vai otra darbība un pateikts vārds kā tauriņveida efekts atsaucas vēlāk. Kas zin, ka tik pats Deklans nav pie vainas, kādēļ kad abi sastopas sērijas sākumā un Deklanam nav ne jausmas par nākotnes/pagātnes likstām, viņa izvēlas saukties tieši tā.

Grāmatas garums ir gan tās pluss, gan mīnuss. No vienas puses nav pārāk daudz iespēju lieki novirzīties liekās mini sižeta līnijās, bet tajā pašā laikā neradās iespaids par dižu tēlu iespaidu. Noslēdzoši jāpiebilst, ka beigu lielā pavērsiena potenciālo šoku krietni nomaitāja Deklana muļķīgā/dumjā rīcība, ņemot vērā līdz tam gūtos panākumus.

Brian K. Vaughan, Fiona Staples – Saga, Vol.6 and Vol.7 (Saga #6-7)

28862528

Linki uz grāmatu Goodreads lapām

Izdevniecība: Image Comics

Manas pārdomas

Tā vien liekas, ka būtu pagājusi vesela mūžība kopš pēdējo reiz pabiju Brian K. Vaughan un Fiona Staples radītajā Sāgas sērijas trauksmainajā Visumā, kur viens mazs bērns (Heizela) starp divu karojošu pušu vecākiem(Marko un Alana) spējis rezultēties tik lielā tracī.

Kamēr Heizela/Hazel cietuma nometnē uzsāk gaitas bērnu dārza, bet vecmamma mēģina palīdzēt saglābt nosacītas normalitātes sajūtu, tikmēr meitenes vecāki, lai arī vēl nav pilnībā salabuši, apvieno spēkus un centienus, izglābt Heizelu no gūsta un tomēr atjaunot stipru ģimeni, kāda tā vienubrīd bija.

Starp citiem tēliem, kuri izcēlās uz pārējo fona, pieminēšanas vērti ir divi sensāciju alkstoši žurnālisti, kuru ceļi par nelaimi pašiem krustojas ar algotu slepkavu sauktu par The Will, kuram tā vien šķiet pārdzīvojumu un narkotiku dēļ dažas skrūvītes ir šur tur pazudušas. Kā arī nevar aizmirst par Prince Robot IV, kura statuss kopš pirmās parādīšanās Sāgas sērija ir radikāli mainījies gan politiski un saistībā ar savu vietu karaliskajā hierarhijā, gan ņemot vērā jauno tēva lomu.

29237211

***

Kad koka mājai/raķetei negaidīti uzrodas degvielas sūce un izrādās, ka starpplanētu ceļošanas galamērķa sasniegšanai vispirms nepieciešama ārkārtas apstāšanās, transportlīdzekļa remonts un resursu atjaunošana, Alana un Marko kopā ar nesen atgūto meitu un vēl dažiem ceļabiedriem ir spiesti piestāt uz karadarbības izpostītas apmetnes, uz komētas sauktu par Phang. Lielākie cietēji ir uz komētas vēl palikušie iedzīvotāji, jo jau labu laiciņu notiekošās militārās sadursmes ir kļuvušas par teātri, kuru kaut gan upuru netrūkst dažādu iemeslu dēļ neviena puse nevēlas pārtraukt.

Ar katru nākamo krājumu Heizela tā vien pieaug lasītāja acu priekšā un varetu iedomāties vai spoks vārdā Izabela un reizē meitenes pieskatītāja viņas dzimšanas vēl ir nepieciešama. Diemžēl tikai mirklī, kad neatgriezeniski tiek atņemta izvēles iespēja, kļūst skaidra skaudrā patiesība.

Šo divu krājumu garumā The Will ir redzams slīgstam bezdarbībā, depresīvā noskaņojumā un nespējā atvadīties no tuviem cilvēkiem un kolēģiem, kuri darba pienākumus pildot ir zaudējuši dzīvības. Žēl ka Melu kaķis/The Lying Cat šoreiz dots tik maz iespējas sevi parādīt, bet abu attiecību sakarā The Will vēlreiz nākas saprast, ka savstarpējo uzticību un draudzību iespējams nekas vairs atjaunot līdz ‘’labo dienu’’ līmenim.

Jācer uz pozitīvāku notikumu pārmaiņu vējiem gan saistībā ar vairāku varoņu personīgo noskaņu, gan lielā sižeta ietvaros, par cik šoreiz tas vairāk sliecās uz drūmuma un bēdīgas noskaņas pusi.

 

Jeff Lemire, Dustin Nguyen – Descender, Vol.3: Singularities; Vol.4: Orbital Mechanics (Descender #3-4)

3120656733585545

Linki uz grāmatu Goodreads lapām

Izdevniecība: Image Comics

Manas pārdomas

Descender sērijas otrā krājuma beigas un daļa no Singularities pirmās nodaļas atklāj robotu pretošanās kustības patiesos nodomus – iznīcināt cilvēci, kamēr ārēji mierināt UGC savienību, ka vēlas brīvību no vergošanas citu labā un tikt atzītiem par reālām individuālām personībām, nevis tikai par staigājošu metālu kaudzi. Ja vēl kapteine Telsa saglabā veselīgu devu paranojas un skepticisma, tad ar doktoru Kvonu ir problemātiskāk. Būtu par maigu teikts, ka šāds pasaules skatījumu atšķirīgums draudzību pat draudīgajos apstākļos dziļi ienaidnieka teritorija starp abiem nebūt nerada

Ļoti interesants šķita veids kā iepazīstināt lasītāju ar backstory; ir gan par varoņu pagātni, gan Descenders sērijas pasauli – milzu robotu Harvesters uzbrukumu un dažādajām individuālajām reakcijām iekš UGC. Viss pasniegts tā, lai atmiņu ainas nešķistu nevietā un neizmaisītu ‘’tagadnes’’ sižetu. Ja konkrētāk tad uzzinām kādēļ Tim-22 ir tāds ļaunuma iemiesojums un psihopāts, kapteines Telsas stāsts, uzmanības centrā paspēj pabūt arī pirmajā acu uzmetienā nesvarīgais Bandit robotiņš, gūstam plašāku ieskatu Driller psiholoģijā, kā arī netiek aizmirsts Tima-21 bērnības draugs Endijas + viņa attiecību izjukšanas iemesli ar pašreizējo kiborgu kopienas līderi Effie.

Nonākot līdz ceturtajam krājumam Orbital Mechanics skaidrs tapis ir viens, ka robotus ar jūtām labāk atstāt uz papīra, jo to radīšana var izvērsties par lielu bumbu ar laika degli, un tad tiec galā ar izlieto ūdeni. Tikai virspusēji pieminot ar Tima-21 ‘’sapni’’ saistīto vīziju par vietu, kur nonāk visi iznīcinātie un mirušie roboti tiek uzburta vēl lielāka neziņas migla ap Harvesters izcelsmi un mērķi, kurus Hardwire pielūdz kā dievus.

Tikmēr papildus pieaugošajiem draudiem no robotu puses, tikpat ļoti UGC ir pamats uztraukties par aizvien vairāk radikāli noskaņoto Gnish planētas karaļnamu, īpaši ņemot vērā faktu, ka jaunais karalis ir vēl trakāks par iepriekšējo, kuru Hardwire nogalināja tieši šādu nolūku vadīti.

Nedaudz nepatika nelielā lasītāja mānīšana vienā aspektā*, kuru varbūt citos apstākļos varētu saprast, ka normālu daiļās literatūras sastāvdaļu, tad apvienojumā ar ilustrācijām šis moments likās tā drusku negodīgāks. Neļaunotos, ja kā kompensācija, vairāk uzmanības kā līdz šim tiktu Driller robotam.

Kopumā Descender kā saka ar augstiem un uzmanību noturošiem notikumu virpuļiem, tā arī pēc ceturtā krājuma interese personīgi netika pazaudēta!

********Apzināto maitekļu zona********

,ka Tim-21 nogalinājis Timu-22,

Peter F. Hamilton – Judas Unchained (Commonwealth Saga #2)

341308

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Macmillan

Manas pārdomas

Otrās Commonwealth Saga sērijas grāmatas pamatā ir divi lieli sižeti (viens sākotnēji saistošāks par otru), kuri reizē ar daudziem mazākiem pavedieniem noslēgumā meistarīgi tiek savīti kopā.

Viens no tiem saistīts ar, cik zināms, vienīgo citplanētiešu Primes sugas pārstāvi – MorningLightMountain (MLM), jo pārējos kā konkurentus paša eksistencei ir iznīcinājis. Vienā vārdo šo indivīdu varētu raksturot par inteliģentu vīrusu; tā vienīgais pastāvēšanas mērķis ir izplest savu ietekmes teritoriju un nogalināt pilnībā jebkādu citu dzīvības formu. Daudzi cilvēku domāšanas koncepti un termini tam ir sveši un nepazīstami; kompromiss, lai eksistētu miera apstākļos ar citiem, jo resursu un rūmes plašajā Visumā taču pietiek visiem, vai, kā ilgtermiņā plānot izmantot planētu atjaunojamos resursus, u.c. tam neeksistē. Rezultātā atliek šķietami tikai viens notikumu attīstības scenārijs. Militārs konflikts starp abām rasēm uz dzīvību un nāvi, vietas pietiek tikai vienam un pēc 23 planētu un miljoniem cilvēku dzīvību zaudēšanas cilvēce nedomā tā vienkārši padoties.

Šķietami, jo Ozijam pēc atgriešanās no Silfen ceļu izstaigāšanas un viena pieauguša elfa sastapšanas ir citas idejas par potenciālu problēmas risinājumu.* Par spīti nepārprotamiem MLM nodomiem, veselas sugas iznīcināšanu no eksistences Ozijs atbalstīt nespēj. Interesantāk gan bija paskatīties uz viņa kompanjonu Oriona, kuram organismā nav nekādu iestrādātu tehnoloģiju, pirmo saskarsmi attīstīto Commonwealth, jo dzimtā planēta ir viena no tām, kur cilvēki devās, lai no tā tiktu prom, un uz citplanētieša Tochee plašāku iepazīšanos ar cilvēku kultūru kā tādu. No citām mazajām sižetu līnijām gribētos izcelt Melāniju un viņas sadarbību ar cilvēku radīto mākslīgo intelektu SI, bet tagad daudziem rodas jautājumi, vai SI dienas beigās joprojām darbojas cilvēku interesēs, un, runājot par mākslīgajiem intelektiem, neliela vilšanās, ka The High Angel šajā grāmatā tiek pieminēts tikai tā starp citu. Vēl interesanta šķita ‘’atdzīvinātā’’ astronoma Dudley Bose sastapšanās ar aizbēgušo prime motile(MLM pats ir nekustīgs, un izmanto dažādus kustīgos ~’’klonus’’ dažādām funkcijām), kurā mitinās ‘’vecā’’ Dadlija personība/atmiņas.**

Otrs (abu) masīvo grāmatu caurvijošais sižets ir par leģendām apvīto citplanētieti Starflyer un viņa cilvēku aģentiem, kuri 130 gadu garumā kopš slavenās tārpeju laupīšanas ar Bradley Johansson priekšplānā, kas ļāva radīt Guardians of Selfhood, ir ietekmējuši lielās politikas nopietnos lēmumus, bet tikai tagad Guardians of Selfhood vairāk kā gadsimtu skandinātie brīdinājumi no izdomātām pasakām iegūst plašākā sabiedrība un augstajos krēslos sēdošajiem taustāmu realitāti. Diži nenomaitekļojot Starflyer patieso identitāti un izcelsmi, var piebilst, ka to labi izskaidro tās (dažas no) nodaļām, kuras to lasīšanas brīdi varbūt būtu gribējies izgriezt.

Ar Commonwealth Saga dualoģiju autors pārbauda lasītāja atmiņas un uzmanības spējas, jo, ja vēl Pandora’s Star laikā šķita, ka tieku visam +/- līdzi, tad jau ar Judas Unchained sanāca piepūlēties tā pavairāk, lai varētu notiekošajā noorientēties.

********Apzināto maitekļu zona********

*MLM uzliktais spiediens uz cilvēces izdzīvošanas izredzēm un sekojoši straujais temps, kurā tiek radīta bumba, kas liek zvaigznei ieiet neatgriezeniskā supernovas procesā, ir kā apstiprinājums idejai, ka bez stresa kaut ko zaudēt (ne tikai militāri) ir jāpārvar lielāka iekšēja pretestība to uzsākt darīt. Gluži tāpat kā ar kosmosa kuģiem pirms Dyson pair zvaigžņu atklāšanas un Primes uzbrukumiem.

**Tik drīz nedomāju lasīt The Void triloģiju, kura norisinās šajā pašā Visumā vien kādus 1000 gadus tālākā nākotnē, bet būtu interesanti, ja tiktu atklāts, vai Dadlija prime motile idejai, par MLM domāšanas izmainīšanu, iesējot palēnām tam svešus konceptus, zem atjaunotās sfēras, būtu veiksmīgs rezultāts.

Warren Ellis, Declan Shalvey, Jordie Bellaire – Injection, Vol.1 and Vol.2 (Injection #1-2)

25787656.jpg29584610

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Image Comics

Manas pārdomas

Piecu (dažādi pēc etniskās izcelsmes un ar atšķirīgu kultūru) cilvēku grupai, kur katrs ir apveltīts ar neparastu talantu, nosauktai par Cultural Cross-Contamination Unit jeb vienkārši CCCU reiz tika dots uzdevums ieslīgt prāta vētrā un padomāt par nākotni un tehnoloģiju attīstību. Beigu beigās viņi nonāk pie secinājuma, ka ne visai tālā nākotnē iestāsies garlaicīga stabilitāte ar ļoti lēnu vai vispār nekādu izaugsmi. Risinājums – dot mākslīgajam intelektam nelielu piešprici un apvienot to ar reāla cilvēka garu/spoku, cerot uz to labāko, ka kontrole pār to netiks izlaista no rokām! Uh, kā jau vienmēr, gribot to labāko, sanāk makten liela šmuce, kuru nu tagad gan kopīgiem spēkiem, gan katrs individuāli CCCU cenšas tikt galā.

No sākuma bija nedaudz neskaidri, kad ‘’tagadne’’ mijas ar atmiņu, jo atverot pirmā krājuma vāku, lasītājs uzreiz tiek iemests stāstā, un krājums pa lielam paiet reizē, lai iepazītos ar pasauli un tās varoņiem, un vienlaikus tas neļauj noplakt interesei par dīvaini intriģējošo un arīdzan drusku baiso Injection pasauli. Kā uz to šajā video norāda autors Warren Ellis, kam var piekrist, ka mēs faktiski dzīvojam zinātniskajā fantastikā, kur nopietni ziņu portāli publicē rakstus par zombiju zvaigznēm, un talantīgiem valodas meistariem atliek vien smelties ideju. : ) Zinātne apvienojumā ar pārdabisko visā tā krāšņumā arī mākslinieku

Otrais krājums principā seko līdzi detektīvam Vivek Headland (tā kā Šerloka Holmsa stilā, kurš saskata vissīkākās detaļas un likumsakarības), kuram dienā, kad klients ierodas sakarā ar pazudušu dēlu, no ierastā piegādātāja atsūta dēļa gaļas gabalu (bicepss, un starp citu pēc Viveka vārdiem ideāli sagatavots) ;traģiskāk, ka sieva mirusi nelaimes gadījumā vien sešas nedēļas pirms tam. Un sekojot pavedieniem pa pēdām, nav diži ko brīnīties, kad atklājas Injection pieliktais pirksts!

Cik var spriest pēc trešā krājuma vāka, tad sekojoši fokuss pāries uz Brigid Roth – guru visā, kas saistīts ar datoriem un elektroniku. Vēl no CCCU jāpiemin profesore Maria Kilbride, slepenā aģenta iemiesojums Simon Winters un ar burvju spējām sajaucamu Robin Morel, kura aspektā būtu interesanti uzzināt vairāk par The Otherworld un nešaubos redzēsim vairāk arī par viņa jauno darba vietu The Breaker’s Yard, kur līdz letālam notikumam strādājuši gan Robina māsa un māte, gan arī senči iepriekšējās paaudzēs. Šādu tradīciju Robins nedomā turpināt!

Stephen King – Under the Dome

6320534

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Simon & Schuster

Manas pārdomas

Vienā jaukā oktobra dienā pāri Chester Mills(saīsināšu uz CM) pilsētiņ un tās tuvāko teritoriju nolaižas caurspīdīgs kupol, kas, neskaitot gaismu un skaņu, gandrīz neko citu nelaiž sev cauri, tādejādi padarītas CM iedzīvotājus par nosacītiem cietumniekiem ar ierobežotiem resursiem un par sava veida realitātes šovu pārējai pasaulei, bez iespējas pamest pilsētu un tās iemītniekus, lai nomainītu ainavu.

Jau ir pagājis zināms laiks kopš noslēdzās piecu sezonu ilgušais seriāls (skatījos reizē ar epizožu iznākšanu), un iemesls tādai aizkavei šķiet drīzāk meklējams grāmatas apjomā (kā nekā virs 1000lpp), nevis aiz bažām, ka seriāls, kurā citplanētiešu uzrašanās bija daudz manāmāka un vairāk no zila gaisa paņemta versija. Pat negribot sanāca gan salīdzināt, gan personāžus iztēloties pēc attiecīgajiem aktieriem, bet ir jau sākuma un tā līdz beigām ir pietiekami daudz atšķirību, lai varētu pa savam izbaudīt abus divus un nejusties, ka viens samaitekļotu otru.

Viens no galvenajiem labajiem tēliem ir Dale Barbara jeb pēc iesaukas Bārbijs, Irākas kara veterāns, kuru lielākā daļa CM iedzīvotāju par spīti vairāku mēnešu darbam vietējā ēstuvē kā pavāram joprojām uztver kā jauniņo iebraucēju, kādēļ CM otrajam priekšsēdētājam Lielajam Džimam (par viņu bik vēlāk) ir tik viegli noskaņot sabiedrību pret Bārbiju. Starp citu tieši pirms kupola uzrašanās Bārbijs bija ceļā prom no CM uz neatgriešanos, plus nesekmīgi centās nostopēt garām braucošu auto; notikums, kuru atsaukt prātā ar frāzi ‘’ja vien…’’. Turklāt iemesls pilsētas pamešanai ir nesena sakaušanās ar Lielā Džima dēlu Junioru un viņa draugiem, dodot liekus iemeslus, lai nonāktu Lielā Džima melnajā sarakstā, kas sevis labklājības vārdā nav neviena interesēs. Ja vēl Bārbijam pašam kā tādam ir līdera dotības, tad šajā jautājumā izvēles brīvība tiek atņemta brīdī, kad pats ASV prezidents nozīmē Bārbiju par galveno, ar kuru ārpasaule sazināsies ar CM, atjaunojot viņu armijā par pulkvedi un norīko pārņemt varu no pilsētas valdes.

Lieki būtu teikts, ka Lielais Džims un grāmatas galvenais ļaundaris (slīpēts politiķis, lietotu auto tirgotājs, ‘’narko’’ boss, kā arī liekulīgas reliģiozitātes kalngals), par to nav sajūsmā. Sliktākais priekš CM iedzīvotājiem, ka ar katru mirkli Džimam kupola esamība un rīcības brīvība, ko tas sniedz (jo ko gan kāds no ārpuses var viņam padarīt), patīk arvien vairāk. Meistarīgi tiek izmantots cilvēku apjukums un bailes no nezināmā, kas būs, lai ļaunprātīgi izmantotu vēlētāju uzticēto varu sava labuma gūšanai. Viņam aktuāls ir mērķis nevis sniegt palīdzību, bet uzurpēt pēc iespējas neierobežotāku varu un novākt no ceļu jebkuru, kurš ir pret viņu; turklāt pasargāti nav arīdzan vienā brīdi esoši ‘’draugi un sabiedrotie’’. Par cik idejiski grāmatu Kings jau mēģināja uzrakstīt 1976.gadā, tad šaubos vai nedaudz saskatāmā līdzība ar pašreizējo ASV prezidentu bija viņam prātā.

Pie vērā ņemamiem personāžiem būtu jāpieskaita arī avīzes redaktoru (un pārliecināta republikāne) Džūlija, ārsts Rastijs un jauniešu trio (Džo, Norija un Benijs), kuru stāsta līnija bez īpaši lielām drāmām un pārliekas romantizēšanas bija viens no interesantākajiem.

Kaut arī Under the Dome nav simtprocentīgs šausmu romāns, bet pārmest Kingam par šausmu uzdzenošu elementu trūkumu, vairāk tieši cilvēku rīcības ziņā, pārmest gan nevar. Pārsteidzošs ir temps, cik ātri viss CM sāk pasliktināties; nav vajadzīga pat nedēļa, lai cilvēki paši citiem un sev dzīvi padarītu par elli. Tikpat labi varu iedomāties mierīgu, sakarīgu pilsēteli ar prātā veseliem priekšsēdētājiem, kura, pielietojot veselo saprātu, varētu izvilkt ilgāk. Nenoliegšu, ka beigas Kings varēja tā nesasteigt, bet nav jau arī tā, ka tāds kupola izcelsmes variants netika pieminēts. Turklāt nešķita, ka Kings būtu licis uzsvaru uz šo aspektu; un pat ne uz to, uz kādu rīcību katrs ir spējīgs ekstremālos apstākļos, kā tas varētu šķist, bet, kā to pats autors uzsver šajos divos video – uz klimata pārmaiņām, jo lielā mērogā mēs visi dzīvojam zem kupola bez iespējām pamest šo planētu.