Sci-Fi

Edward Brody – The Reborn (Eden’s Gate #1) (Audio book)

34196317

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Pasauli vienā mirklī pāršalc vēsmas par pirmo virtuālās realitātes MMORPG spēli, kurā viss šķiet tikpat reāls kā parastajā dzīvē, bet līdz pat pēdējam mirklīm kompānijas direktors un pats galvenākais arī spēles izstrādes procesā noklusē pašu svarīgāko Ēdenes Vārtu funknciju.

Tikai atklāšanas dienas mediju prezentācijā tiek pateikts, ka iziet laukā no spēles jeb izlogoties, lai atgrieztos Zemes dzīvē, nav vairs iespējams, un ceļš uz Ēdenes Vārtiem ir vienvirziena ceļojums. Par šāda lēmuma, padarīt Ēdenes Vārtus kā neatkarīgi darbojošos organismu no pārējām pasaules valstīm, par sava veida upuriem padara vairāk nekā 5 miljonus cilvēku, kuriem tad atliek izlemt – pieņemt jauno situāciju vai doties uz speciāli izveidoto zonu, kurā nomirstot vairs netiec atdzīvināts.

Starp šiem pirmajiem upuriem ir arī grāmatas galvenais varonis ar spēles segvārdu Gunnar. Ja vēl pirmajos mirkļos viņu pārņem dusmas par tik krasu pavērsienu, kad viņam nav dota ne mazākās izvēles iespējas, tad kārtīgi apdomājot jaunās fantāzijas pasaules apstākļi viņam tīk daudz labāk, īpaši ņemot vērā bēdīgo finansiālo situāciju atpakaļ uz Zemes. Kā jau tas piederas, tad galvenais varonis nokļūst dramatisko notikumu epicentrā, un tieši Gunnar ir lemts parasto spēlētāju, kas glābs Ēdenes Vārtu jaunās populācijas dzīvības. Jo, kamēr 5milj.+ cenšas aprast kur nonākuši, tikmēr lielai daļai sabiedrības un politiķu nekādīgi nesaprast, kā prāts un intelekts var tikt pārnests uz kaut kādu tur spēli un internetu, ja acīmredzami uz Zemes ir palikušas cilvēka mirstīgās atliekas. Vēl jo grūtāk pieņemt domu, ka mīļotais cilvēks tagad patiesi dzīvo Virtuālajā Realitāte un pieredz un izjūt visu tieši tāpat kā iepriekš, ja līdz šim esi ar visu ar un ap internetu, spēlēm bijis uz Jūs. Personīgi interesantākais, ka šie tēli ne mirkli nesāk apšaubīt savu reliģiju vai Paradīzes un Elles patiesu eksistenci…

Audio apstrādes ziņā nebija nekādu papildus efektu, bet nedaudz pārsteidzoši tas šoreiz nemazināja klausītprieku, un laikam par to liels pluss gan autoram, gan grāmatas ierunātājam. Un interesants moments, kas atšķīra šo no līdz šim dzirdētajām LitRPG pārstāvēm – veids kā tika sasaistīti notikumi gan jaunajā ‘’spēles’’ pasaulē, gan atpakaļ uz Zemes, kura netiek aizmirst pēc prologa, kad galvenais varonis vienā vai otrā veidā to pamet.

Iepalicēji #2

Linki uz grāmatu Goodreads lapām

Manas pārdomas

25733990

Sleeping Giants (Themis Files #1) by Sylvain Neuvel

Izveidots un sastrukturēts kā sērija interviju cikls, kuras visas vada noslēpumaina, bet ar lielu varu, naudu un citiem resursiem plaši apveltīta persona, pēc tam, kad jauna meitene vārdā Roza nejauši uzduras milzu robota roka. Pat 17 gadus vēlāk nevienam diži nav tapis skaidrāk, kas ko tādu būtu radījis. Ja gadījumā tie ir citplanētieši, tad kur viņi ir tagad? Kamēr viena daļa mēģina saskatīt vēlamo, citi turpina meklēt patiesību, kāda ir motivācija katram no tēliem jau ir cits jautājums.

Dažās atsauksmēs esmu pamanījis pieminam World War Z, kuru gan vēl neesmu lasījis un kurš arī izmanto intervijas kā stāsta atspoguļošanas metodi. Ja minētājā piemērā intervējamie neatkārtojas, tad Guļošajos Milžos intervēti tiek milzu robota detaļu meklēšanas un to darbības principu izpētes projektā iesaistītās personas, kas ļauj gan iepazīt tēlus tīri individuāli, gan to savstarpējās attiecības un varbūt iegūt kādu favorītu starp visiem.

Par cik klausījos grāmatas versiju, tad uzteikt var par divu ierunātāju izvēli (sieviešu un vīriešu tēlu balsij savs), kas ne tikai šoreiz palīdz nesajukt kurš ir kurš, bet savā veidā kopā ar pārējo apstrādes darbu radīt tādu kā podkāsta sajūtu. Tiem, kuri tādus neklausās, protams šāda asociācija neizveidosies, bet tomēr piešķir papildus kvalitāti.

Jo vairāk tēli uzzina par postošo potenciālu, kādu spēj radīt pilnībā aktivizēts milzu robots, jo vairāk rodas jautājumi, pret kādu ienaidnieku tas ticis radīts tik spēcīgs un liels, nevienam negribas ticēt, ka mērķis ir iekarot, nevis aizstāvēties.

2353644.jpg

**

Dust (Jacob’s Ladder #1) by Elizabeth Bear

Varbūt Dust pieder pie to grāmatu kategorijas, kuras nav piemērotas 1:1 audio formātam vai vismaz tikai vienam ciešamam ierunātājam, bet tikai grāmatas apraksts skaidri pasaka, ka darbība noris uz kosmosa kuģa, citādāk to nebija iespējams noprast. Tikpat daudz mulsinoša un apjukumu raisoša ir pārējā proza. Viena no daudzajām lietām, kas tā arī netapa skaidrs, kāda ir uz kosmosa kuģa mītošo personāžu saistība ar Zemi; tika pieminēta pāris reižu, tad jau vismaz minimāli kaut kas ir, bet…

Kaut arī varbūt varētu nojaust smago reliģisko tematiku grāmatā gan no apraksta, gan citiem mājieniem no tās Goodreads lapas, diemžēl personīgi par to līdz galam pārliecinājos vien jau grāmatu iesākot klausīties…

Nosacīti par laimi audio formāts grāmatu paglābj ja ne no DNF statusa piešķiršanas, tad noteikti no zemākā iespējamā kvantitatīvā novērtējuma. Šis viedoklis lielā mērā ideāli apkopo arī manu iespaidu.

33979544

**

The Trapped Mind Project (Amerilia #1) by Michael Chatfield

Ja īsi, par ko tad grāmatā ir, tad fantāzijas pasaules Jukal Impērija (minimālas sci-fi iezīmes) ir nogurusi cīnīties gan ar kaitinošajiem cilvēkiem, gan dažnedažādākajām citām agresīvajām rasēm, ar kurām nekāda diplomātiska un uz sadarbību tendēta alianse nav eispējama. Tādēļ vienam no funkcionāriem iešaujas prātā ģeniāla ideja pakļaut atlikušos dzīvi palikušos cilvēkus, ievietot viņus ‘’ikdienišķā dzīves’’ simulācijā, kas tos mudinātu pievērsties viņu izveidotai Virtuālās Realitātes spēlei (patiesībā tieši visīstākā realitāte), lai, pašiem nezinot, cīnītos un apkarotu agresīvās rases.

Ieslodzītā Prāta Projekts ir mans nākošais solis LitRPG subžanra izpētē, un kaut arī nelecu sajūsmā un The Land sērija šķiet labāka, tad šī grāmata ironiskā veidā var pateikties iepriekšējās sliktumam, kas ļauj pozitīvāk novērtēt Amerilia sērijas pirmās grāmatas labās iezīmes.

Viens no faktoriem, kas pacēļ The Land pāri šai, vairāk attiecas uz audio grāmatu un pie tās pielikto darbu ar dažādiem skaņu specefektiem. Ja salīdzina ar dažu labu Audible Original produktu, tad pat The Land nobāl, bet šķiet pirmais iespaids saistībā ar LitRPG subžanru un to trūkums šajā, salīdzinoši liek The Trapped Mind Project nobālēt.

Varun Sayal – Demons of Time: Race to the 7th Sunset (Time Travelers #1)

43858346

Portrait of handsome muscular gladiator with sword.

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Godīgi sakot līdz brīdim, kad epasta vēstule no autora piedāvāja iespēju izlasīt viņa jauno grāmatu, nebiju sevi pieķēris aizdomājies par drusku vairāk kā pirms pusgada lasīto īso stāstu kolekciju Time Crawlers. Pat pārlasīju savas pārdomas par to, lai atsvaidzinātu atmiņu un mēģinātu saskatīt, cik lielā mērā viens vai vairāki stāsti ir paplašināti teju līdz gandrīz 200lpp garai grāmatai. Jau no nosaukumiem vien varētu noprast, ka ceļošana laikā tiek aktīvi izmantota arī šajā, bet citādāk tiešas paralēles man neizdevās atrast.

Laika Dēmoni lielā mērā ir tādi paši cilvēki kā jebkurš cits, vien ar to kripatiņu atšķirības, ka viņi ne tikai, pateicoties savām spējām var ‘’atdzimt’’ no jauna jebkurā pašu izvēlētā laikā, ja attiecīgais ķermenis nomirst, bet arī spēj uzkrāt pilnīgi visas zināšanas un atmiņas apsēstā cilvēka, kura ķermeni viņi pārņem attiecīgajā laika periodā. Varbūt tieši šī faktora dēļ šāda tipa cilvēki ieguvuši Dēmonu apzīmējumu, kam pašam par sevi jau ir negatīvas asociācijas, ko tikai vēl vairāk pastiprina indivīdi, kuri izvēlas savu unikālo talantu izmantot ļaunos, savtīgos un iznīcību veicinošos nolūkos.

Par laimi Dēmoni nav vienīgie, kuriem autora radītajā pasaulē piemīt ar un ap laika ritējumu saistītas spējas. Tādi vēl ir Laika Lasītāji; grupa, kas cenšas būt labie un apkarot Dēmonu radītos draudus. Bet Demons of Time ir stāsts par viena puiša Tej, ilgi gaidīto atriebību pret Laika Dēmonu Kumbh, lai atlīdzinātu tam par pāridarījumiem gan pret pašu, bet vēl jo vairāk pret pāridarījumiem pretviņa māti pirms 20 gadiem. Tieši šo atriebības kāri izmanto Laika Lasītāju līderis Rigu, lai aiz šķietami pašsaprotami laba mērķa, novērst Kumbh centienus 5000 gadus tālā nākotnē no burtiskas apokalipses pastrādāšanas, paslēptutuvu līdzvērtīgi ļaunus un varas kārus nodomus, un tikai Tej rokās ir apgūt jaunatklātās spējās, lai tiktu galā gan ar skaidri saskatāmu naidnieku, gan tādu, kas slēpjas acu priekšā.

Demons of Time vairāk vilka uz tādas kā novelizētas fantāzijas pasakas pusi ar lielu folkloras piedevu. Nevienā momentā īsti neradās raizes par galveno labo varoņu drošību, un kaut arī uz labo vai ļauno spēku uzvaras likta miljardiem ‘’nākotnes’’ cilvēku dzīvības, tad pats par sevi šis fakts nespēja radīt spriedzi līdz grāmatas kulminācijai. Sastošākā lasīšana izvērtās vairāk, kad Tej nokļūst nākotnē un tiek ielikts vairākās spraiga sižeta ainās, ko varētu pielīdzīnāt trillerim, nekā viss pārējais fantāzijas romāns.

Peter Clines – Dead Moon (Threshold Universe #3) (Audio book)

43542011

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Audible Studios

Manas pārdomas

Ir 2243.gads un Zemes pavadonis Mēness jau ilgstoši ir kļuvis par populāru mirstīgo atlieku apbedīšanas vietu. Arī kremēšana īsti vairs neder, jo lielais cilvēku apjoms un sadedzināšanā radītais gaisa piesārņojums liedz šai iespējai gūt dominanci, bet šķietami parasta meteorīta ietriekšanās Mēness virsmā (kaut arī izmēros lielāks kā ierasts) sagriež visu kājām gaisā. Ja citkārt kapsētu kopējiem lielāks meteorīts nozīmē vienkārši lielāku darba apjomu, pārapbedījot izvandītās mīrstīgās atliekas, tad šoreiz dzīvie negaidīti nokļūst pārliecinošā mazākumā!

Kaut arī tas neietekmētu katru no sērijas grāmatām tīri individuāli, tas tomēr dotu zināmu perspektīvu, ja būtu zināms arī pirmo divu grāmatu norises gadi. Vai šīs superizsalkušais Radījums mēģina nokļūt mūsu dimensijā un pie Zemes miljardu cilvēku un citu dzīvnieku populācijām īsā laikā periodā vienu reizi pēc otras, vai tomēr ar zināmu pauzi starp?

Ar katru sērijas grāmatu (bloga rakstā autors sola šovasar ceturto sērijas grāmatu) pieaug uzliktais darbs, kas jāpaveic stāstam, lai noturētu lasītāju līdz nu jau izteikti paredzamajām beigām, kad tēliem izdodas atvairīt Radījuma centienus nokļūt pie tik ilgi gaidītās nākošās maltītes. Negribētos pilnībā teikt, ka tas grauj kopējo iespaidu pēc grāmatas pabeigšanas, bet arī pretējo nevar apgalvot. Tāpēc pat pie tā, ka stāsta kvalitāte +/- tiek noturēta vienlīdz labā līmenī gan 14 un The Fold, Dead Moon zombiju apokaliptiskais stāsts šķiet kā vismaz neliels kritums uz leju. Grūti ko pārmest ierunātājam Ray Porter, kurš savu darba daļu padara lieliski.

Ja vēl drusku par šī stāsta zombijem, tad šoreiz tie nebūt nav nekādi bezsmadzeņu briesmoņi, kas dzenas pakaļ jebkam kas kustas. To rīcība pat ir tik mērķtiecīga, ka tas liek iešauties prātā idejai, ka to rīcību kontrolē kāds cits. Viss jau būtu labi un jauki tīri vienas grāmatas ietvaros, bet zinot, ka Radījums (vienalga kādā secībā) ir vairākkārt mēģinājis nokļūt līdz Zemei, tad kādēļ gan neizmantot visas iespējamās metodes vienā piegājienā, bet tā vietā tikt reizi no reizes atvairītam? Protams, tādā gadījumā neiznāktu grāmatu sērija, bet tomēr…

Nicholas Sansbury Smith – Deliverance (Hell Divers #3) (Klausāmgrāmata)

35480139

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Blackstone Audio, Inc.

Manas pārdomas

Ar Hell Divers trešo sērijas grāmatu tiku turpināts drusku spīdzināts ar Stropa kapteini Džordanu, kurš joprojām pats savā prātā turpina būt pats dižākais un labākais kapteinis, kādu postapokaliptiskā gaisa kuģu sabiedrība ir pieredzējusi. Tikai pārējie ir pilnīgākie muļķi, kuriem nevari uzticēties, jo pat paši uzticamākie vienā labā dienā var pārvērsties par nodevējiem. Džordana prioritāte ir neierobežota vara, bezierunu pakļaušanās viņa pavēlēm un lēmumiem, citu labklājība un pats galvenais cilvēces izdzīvošana ilgtermiņā ir vien kaut kas labi ja otrajā plānā. Tā teikt, nesāku just līdzi, pat tieši pretēji, kad viņa ceļš sāka vest lejup no kalna virsotnes.

Ļoti patika, ka Deliverance bija sadalīts trijās daļās, un jo mazāk laika tika veltīts Džordanam, jo labāk. Kaut arī skaidri tiek litks manīt, kuriem tēliem būtu jājūt līdzi, autors paveic lielisku darbu, lai tas nešķistu uzpiests. Abas pārējās stāsta daļas ir saistītas ar uz piesārņotās un Sirēnu u.c. briesmoņu apsēstās Zemes pamesto Havjēru ‘’X’’ Rodrigezu. Tikpat kā neviens nav pieļāvis domu, ka kāds varētu izdzīvot pat dažas dienas, kur nu vēl desmit gadus, bet tieši to Rodrigezam ir izdevies paveikt. Viena no tām ir no paša Rodrigeza skatpunkta ar fragmentiem no stāsta ‘’pagātnes’’ progresējot līdz ‘’tagadnei’’ un seko līdz Rodrigeza ceļojumam uz kontinenta austrumkrastu un bijušās Floridas teritoriju.

Ja vēl sērijas pirmajā grāmatā Rodrigezs ir salīdzinoši ierindas neuzveicamais varonis, lai kādi šķēršļi tiktu mesti viņa ceļā, un nebūtu bijis ieteicams nevienam mēģināt to aizšķērsot, tad skarbā pieredze uz zemes viņu apveltījusi ar tik bagātu rētu klāstu, ka dažam labam vājākam tēlam varētu sākt sašļukt dūša papēžos, pametot skatu uz viņu vien.

Kā pārsteigums ikvienam nāk atklājums, ka gaisa kuģos mītošie nav bijuši vienīgie, kuriem bijusi tā laime paglābties dzīviem pēc kodolkara. Kas tikai ļauj spekulēt, cik daudz citviet pasaulē ir izdzīvojušo, un vai šī sērija turpināsies tik ilgi, lai pievērstos idejai par kādas lielākas apmetnes izveidošanu vienalga kur (uz zemes vai zem tās, vai kaut kur plašajos pasaules ūdeņos). Vien mīnuss mūsu varoņiem, ka šie spāniski runājoši cilvēku rases pārstāvji pret ne-savējiem izturas kā pret potenciālu pārtikas avotu, kādēļ pēc daža laba pavērsiena nebija grūti paredzēt, pat neizlasot ceturtās grāmatas premisi, par ko tā būs.

Noslēdzoši vēl gribas drusku piekasīties tikpat kā lielākajam un vienam no retajiem grāmatas mīnusiem, kas nebija iekritīs acīs/ausīs pirmo divu grāmatu laikā, ka viens no Elles Lecēju mērķiem reidos uz zemes ir novecojuši 260+ gadu veci medikamenti, kuri šaubos vai kādam dotu jebkādu labumu. Drīzāk jau tiktu panākts pretējs efekts un tie būtu tīrākā inde, bet par cik uz pašu sižeta attīstību tam nav tik lielas ietekmes, tad nebija grūti uz to pievērt acis.

Iepalicēji #1

Linki uz grāmatu Goodreads lapām

Manas pārdomas

Gluži kā pirms divām nedēļām, pirms gatavot lasāmo un klausāmo grāmatu plānus, gribas vispirms pilnībā pabeigt izlasīto, ‘’nolikt’’ to Goodreads izlasīto grāmatu plauktā un uzrakstīt vismaz dažus teikumus par katru no tām pirms to izdaru. Šoreiz šķietamā sajūta, ka šis varētu kļūt par regulāru (jaunu) paradumu ir vēl spēcīgāka. Dažiem blogiem ir nosaukumu variācijas par īso atsauksmju rakstiem; tā uzreiz nenāk prātā kas labs un pietiekami atšķirīgs, bet būs vien jāpadomā. Pirmā ideja – Iepalicēji. Komentāros droši var minēt ko labāku. :D

26245853

**

The Last Mile (Amos Decker #2) by David Baldacci

Vispirms ķeršos klāt Amos Decker sērijas otrajai grāmatai The Last Mile, kurā jau 20gadus cietumā pavadījušo Melvinu Marsu no letālas injekcijas un nāves soda pašos pēdējos mirkļos paglābj, kādas citas personas atzīšanās viņa vecāku slepkavībā. Kaut arī Melvins pašsaprotami ir priecīgs par iespēju piedzīvot jaunu dienu, atvieglojums par to ir vājš mierinājums apzinoties, ka nepatiesā apsūdzība laupīja viņam karjeru NFL un miljoniem dolāru.

Sērijas galvenais varonis Amos Decker pats to atklāti neatzīst, ka līdzības starp abiem attiecībā uz talantu amerikāņu futbolā vai negaidītajā faktā, ka kāds cits pēkšņi atzīstas slepkavībās, kurās ticis apsūdzēts, būtu galvenais iemesls, kas piesaista Dekeru un pamudina viņu pierunāt savu jaunās specvienības grupas vadītāju iekš FIB izraudzīties Melvina lietu, kā šīs grupas pašu pirmo.

Klasiski labs trilleris, kur vairāk uzsvars vairāk ir nevis uz vainīgo identitātes noskaidrošanu, bet gan attiecībā uz procesu, kurā Dekera un viņa komanda līdz tam nonāk, patstāvīgi izvairoties un pieaugoša apdraudējuma no ļaundariem. Vien ar to mazāk raksturīgo īpašību, kas lieti noder, lai atklātu patiesību – Dekera nevainojamā atmiņa.

41014420

**

New York Dead (Stone Barrington #1) by Stuart Woods

Tīrākā nejaušībā un sagadīšanās rezultātā detektīva Stone Barrington rokās iekrīt pienākums izmeklēt slavenības Sasha Nijinsky pazušanu un visticamāko slepkavību pēc krietina no 12.stāva. Līdz pat pašām beigām par slepkavību tiek mēģināts radīt šaubu mākonis, jo vienmēr tuvumā esošie mediji paspēja uzfilmēt Sašu izrādām dzīvības pazīmes pirms mediķi viņu iecēla savā auto, bet jaunu dīvainuma pakāpi lietai piešķir, ka vēl kāds cits (bez tā kurš nelaimīgo nogrūda no balkona) nolaupa Sašas ķermeni, pēc tam kad saduras ugunsdzēsēju un ātrās palīdzības auto.

Diemžēl pats noziegums un attiecīgi tā izmeklēšana, vainīgo notveršana, nešķita stāsta un grāmatas prioritāte, bet vairāk gan lasītāja iepazīstināšana ar Stounu pirms no detektīva viņš pārtop par advokātu, jo darbā gūtās traumas dēļ vairs nespēj aktīvi pildīt tiešos darba pienākumus, bet sirdsapziņa un veids, kā vadība attiecības pret slavenības Sašas lietu, neļauj arī turpināt kādu nebūt darbu aiz rakstāmgalda

Papildus pie mīnusa, ka pietrūka stabila galvenā sižeta un mērķtiecīguma, pieskaitīšu ticamības trūkumu veidā, cik ātri izveidojās gan romantiska, gan intīma rakstura attiecības starp tajā brīdī vēl detektīvu Stounu un dāmu, kuru savā veidā varētu uzskatīt pat par potenciālu aizdomās turamo. Kaut gan ir nesen lasītas sērijas, kuru pirmā grāmata ir atstājusi švakāku iespaidu, tad New York Dead arī nepamudina uzreiz ķerties pie nākošās.

20763098

**

Wool (Silo #1) by Hugh Howey

Nebiju gaidījis, ka iznāks šo grāmatu ‘’nomarinēt’’ tik ilgi, bet ja par tās sākumu un galveno ideju par postapokaliptisku pasauli, kurā pēdējie cilvēki patvērumu raduši noslēgtā pazemes ‘’augstceltnē’’, var teikt labus vārdus, tad tiekot pāri un jo tuvāk beigām vairāk un vairāk acīs iekrita lielāki un mazāki sižeta caurumi. Kā arī pārņēma YA žanriskas izjūtas, kaut arī galveno varoņu vecumi jau krietnu laiku tai kategorijai vairs neatbilst; reizēm tā teikt nebija pārliecība, ka varoņi rīkojas atbilstoši vecumam, kādu tiem autors piešķīris.

**

34234687

The Land: Alliances (Chaos Seeds #3) by Aleron Kong

Joprojām neesmu iemērcis kāju tālāk LitRPG žanrā tālāk par šo sēriju un ceru saglabāt domu, ka varbūtība, ka no visa klāsta, neviena cita sērija/grāmata nevarētu patikt, ir ārkārtīgi niecīga.

Vienlaikus tam, ka Rihters iegūst tūkstošiem pieredzes punktus, prasmju procentus un arvien audzē visvisādus līmeņus, pieaug arī pretinieku spēks un viņa ceļā mesto izaicinājuma grūtības pakāpe. Var tikai priecāties, ka atšķirībā no savas šajā pasaulē pat ja Rihters tiek nogalināts, tas nebūs par šķērsli ‘’atdzimt’. Pat ja tas nozīmē zaudēt daļu no nesaglabātās attīstības, tas tomēr atsver neatgriezeniskas nāves alternatīvu.

Ne mrikli nepārņem sajūta, ka šī sērija būtu jāuztver pārlieku nopietni, bet spēles cena un likmes noteikti ar katru sērijas grāmatu līdz šim ir kāpušas un domājams ilgi nav jāgaida līdz tiešākā veidā par sevi liks manīt Rihtera patiesi The Land zemes ienaidnieki.

23164927

**

The Fold (Threshold Universe #2) by Peter Clines

Gada skaitļu un laika līniju ziņā grūti spriest, vai The Fold notikumi norit pirms, pēc vai +/- vienlaikus 14 aprakstītajiem par neparasto daudzīvokļu namu. Kaur arī tēlu ziņā grāmatas viena ar otru nekādī nepārklājas un nav saistītas un var tikt lasītas kā standalone, tad tomēr apdraudējuma avots dzīvībai uz Zemes un cilvēces turpmākai eksistencei ir viens un tas pats. Tikai trešās grāmatas Dead Moon aprakstā minēts 2243.gada skaitlis, kā arī pagaidām šķiet īstākais zombiju romāns un būs interesanti, kā gan tas tiks sasaistīts ar pārdabiskajām Cthulhu līdzīgajiem briesmoņiem no citām dimensijām.

Veids kā iekš The Fold tas tiek panākts ir ar izmisīgu zinātnieku ķeršanos pie pēdējā salmiņa, lai viņu pētījumiem turpinātu piešķirt finansējumu. Tā vietā, lai atzītu sakāvi, ka nav izdevies radīt strādājošu teleportācijas iekārtu, viņi izmanto ‘’traka’’ zinātnieka un pētnieka dienasgrāmatu piezīmes, kurām paši netic, bet tavu brīnumu nostrādā. Kaut gan iegūtais rezultāts nav pielīdzināms teleportācijai, tomēr panākums ir pietiekami vērā ņemams, lai panāktu vēlamo – netiktu zaudēts valsts finansējums. Tas nekas, ka pašiem pat pēc gadiem ilgas testēšanas, arīdzan uz pašu ādas, nav tapis skaidrāks, kā gan tas darbojas un vispār ir iespējams.

Kas zin, kā gan pasaules liktenis būtu izvērties, ja ne naudas maki DARPAs organizācija un sens Mike Erikson draugs un paziņa nepieņemtu lēmumu nosūtīt mazpilsētā noslēpušos Maiku ar nevainojamu atmiņu (līdzīgi kā raksta sākuma pirmajā grāmatā pieminētais Dekers, vien atšķirība, ka Maika gadījumā šāds stāvoklis ir no dzimšanas) nenosūtītu viņu izpētīt situāciju klātienē, lai iegūst pārliecinošākus pierādījumus, ka ir vērts turpināt piešķirt pētījumiem jaunus finansiālos līdzekļus.

Peter Clines – 14 (Threshold Universe #1) (Audio book)

15062217

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Audible Studios

Manas pārdomas

‘’Nejauša’’ saruna kārtējā darba rīkotās viesībās, kur lielākoties tu nevienu nepazīsti un laiku pavadi tukši muldot, Nate Tucker tiek pie iespējas izīrēt dzīvokli par nedzirdēti zemu mēneša maksu. Tik zemu, ka viņa plānajam makam ir grūti atteikties, bet tikai pēc ievākšanās Neits var pārliecināties, ka reizēm aiz piedāvājuma/iespējas, kura izklausās pārlieku laba, lai atbilstu patiesībai, atrodas noslēpts āķis.

Kavach ēka un grāmata 14 (viens no dzīvokļiem) ir vairāku žanru apvienojums un mikslis. Ja sākumā, kad Neits nespēj pretoties aicinājumam izpētīt mistiskos dzīvokļus, ēku un kāpēc tās pārvaldnieks Oskars vai tikpat kā jebkurš cits izturas tik dīvaini un izvairīgi attiecībā par ēku un tās pagātni, 14 vairāk ir mistērijas piedzīvojums, tad tuvāk beigām virsroku pārņem šausmu un H.P. Lovecraft un Cthulhu pastiche stils.

Ja vēl grāmatas sākumā šķita, ka ideja varētu tikpat labi būt standalone grāmata, tad uz beigām varēja manīt sērijas potenciālu, un tā teikt liek vēlēties turpināt sekot iepazītajiem varoņiem, kas tikai ir uz labu. Tomēr otrās grāmatas sinopsē runa iet par pavisam ko citu – cits galvenais tēls, cita dīvainības koncepcija un lokalizācija. Tur gan laikam vaina, ka Goodreads portālā sērijai ir vienkārši Threshold nosaukums, bet pie Audible tai ir Threshold Universe nosaukums. Nedaudz ieskatījos sērijas trešās grāmatas novērtējumos, kur iekrita acīs daži vienas vai divu zvaigžņu novērtējumi tikai un tieši tā iemesla dēļ, ka tēli u.c. neatkārtojas, un pliks Threshold rada maldīgi pretējas gaidas.

Vienmēr bažas par to, cik labi grāmata ar laiku novecos un būs lasāma pēc gadu gadiem rada atsauces uz vairāk vai mazāk nesenu pop-kultūru, kad tās nezinātājam tāda tipa atsauces vienkārši neko neizsaka. 14 gadījumā tas ir ‘’Skubijs Dū’’ un tēli kā Šagijs un Velma, kā arī Neita un bariņa viņa kaimiņu salīdzinājumi ar Meddling Kids’’.  Kopumā Threshold Universe ir meistarīgs mikslis, tai skaitā nedaudz arī no romantiskā. Tieši tik daudz un pārsvarā vairāk fonā, lai nekļūtu kaitinoši.

Trīs vienā (audio) – The Dreaming Void (Void #1), Dragons of Autumn Twilight (Dragonlance: Chronicle #1) un The Bone Colletor (Lincoln Rhyme #1)

Linki uz grāmatu Goodreads lapām

Manas pārdomas

Atvaļinājuma laikā pirms Ķīpsalas izstādes pieradu pie ritma, kad pēc grāmatas pabeigšanas ir pietiekami daudz brīvā laika, lai lēnā garā apkopotu domas un iespaidus par izlasīto vai noklausīto grāmatu. Kaut arī par zinātniskās fantastikas un klasiskās fantāzijas grāmatu gadījumā jau pagājušas vairāk par vienu vai divām dienām, nevarētu teikt, ka darba dienas beigās būtu pieticis gribasspēka vēl ķerties pie atsevišķa raksta. Tādēļ šoreiz apvienoju visas trīs zem viena raksta, un tad jau turpmākās nedēļas rādīs, vai šāda tendece uz kādu laiku saglabāsies.

866136

***

The Dreaming Void (Void #1) by Peter F. Hamilton

Aptuveni 13 gadu simteņus vēlāk pēc Commonwealth kara ar citplanētiešu sugas Prime indivīdu, cilvēces apdzīvotajā Visuma daļā ir iestājusies gan zināms miers, gan tehnoloģiska attīstības stagnācija. Jau labu laiku tehnoloģijas šur tur tiek uzlabotas, bet bez ievērojamiem atklājumiem, izgudrojumiem un cita veida inovācijām. Varbūt tieši tāpēc tik vērā ņemamam cilvēku skaitam ideja doties pretī struktūrai Visumā sauktu par The Void šķiet tik saistoša. Vairumu no tiem vada reliģiska ticība un vēlme nokļūt ‘’Sapņotāju’’ reliģijas iedvesmotāja Inigo pirms trīs simts gadiem pārraidīto sapņu izcelsmes vietā. Priekštata radīšanai the void varētu salīdzināt ar melno caurumu, paturot prātā, ka pēc abu objektu būtības šāds salīdzinājums ir aplams.

Baumu un dažādu spekulāciju līmenī tāli un plaši ir izplatījušās dažādas teorijas, kādu iespaidu varētu atstāt tik lielas indivīdu grupas saskaršanās ar The Void, kurš jau tāpat bez viņu palīdzības palēnām izplešas apjomā un ‘’aprij’’ sastaptās planētas un zvaigznes. Viena no teorijām baiļojas, ka Sapņotāju Svētceļojums varētu katalizēt pēkšņu Void izplešanos, kas pazudinātu vizmaz pāris galaktikas, ja ne pilnībā visu Visumu. Tāpēc pašsaglabāšanās nolūkos netrūkst organizāciju un indīviduālas grupas, kuras labprāt visos iespējamos veidos apturētu svētceļotājus no to nodomu realizēšanas.

Kaut arī dažs labs tēls ir patiesi neapmierināts ar Commonwealth un cilvēces attīstības gaitu pēdējo 13gadsimtu laikā, tomēr plašais fantastiko tehnoloģisko, medicīnisko u.c. atklājumu klāsts lasītājam ļauj sastapt lielu daļu no tēliem no Commonwealth Saga duoloģijas. Neteiktu, ka The Dreaming Void nevarētu lasīt pirms tās, bet bieži vien tēli savā starpā piemin atgadījumus un pieredzēto neieslīgstot sīkumos, jo apzinās, ka sarunu biedrs zina, par ko iet runa, kādēļ lasot šo vispirms daudz kas varētu paslīdēt garām un palikt nesaprasts, kad tas tiešā veidā neattiecas uz konkrētās grāmatas notikumiem, bet ir atstājis iespaidu uz tēlu personībām ‘’šodien’’.

259836

***

Dragons of Autumn Twilight (Dragonlance: Chronicle #1) by Margaret Weis, Tracy Hickman

Kaut arī nevaru teikt tik daudz slikta par šīs fantāzijas sērijas pirmo grāmatu, kā atmiņā nāk cita autora The Dwarves, tad tomēr Dragons of Autumn Twilight vairāk atstāja tādas fantāzijas iespaidu, kurā ietilpināti vairums klasiskā fantāzijas grāmatā sastopamās rases, atķeksētas citas ierastās opcijas un lielā mērā ar to lieta darīta.

Bez šaubām ir labie un sliktie spēki, bet varoņu komanda, kuras piedzīvojumiem lasītājs seko un cerams jūt līdzi, par labajiem vairāk šķiet kategorizējami tieši tā iemesla pēc, ka autori izvēlējušies viņus par tādiem pataisīt. Vairākās Goodreads portāla atsauksmēs manu, ka grāmata salīdzināta ar Dungeons & Dragons spēli, un lielā mērā varētu tam piekrist. Viens piedzīvojums seko otram, uzrodas jauni sabiedrotie labajiem tēliem, bet saistība no viena uz otru ir šūta ar visai baltiem un trausliem diegiem. Ja izlemšu kaut kad sēriju turpināt, jācer ka, sērijai turpinoties (un ar šo pasauli saistītajās sērijās), tas tik ļoti vairs nav jūtams un vairāk izpaužas pašu tēlu būtības.

2373

***

The Bone Colletor (Lincoln Rhyme #1) by Jeffery Deaver

Par godu March Mystery Madness mēnesim un tam, ka viena no izstādē iegūtājam grāmatām, ir sastoapama vēlāk šajā sērijā Kaulu Kolekcionārs pievienojas šīm savādajam trio. Proceduāls policijas izmeklēšanas kriminālromāns, kurā viens no galvenajiem varoņiem un sērijas nosaukuma īpašnieks ne tikai jūtas dzīves spaidu sagrauts un piespiests pie zemes, bet ir zaudējis arī jēgu, kādēļ turpināt dzīvot.

Linkolns vien 38 gadus vecs jau labu laiku apsver domu mirt priekšlaicīgi pēc tam, kad kakla skriemeļu trauma darba pienākumu pildīšanas laikā zaudēja spēju staigāt. Viena vizīte no ‘’vecajiem’’ darba kolēģiem ar lūgumu iemest aci jaunā nolaupīšanas un slepkavības lietā un palīdzēt ar viņa pieredzes bagāto padomu, sākotnēji tikai attālina Linkolnu no asistētas pašnāvības nodoma, bet pamazām vien, no jauna sajūtot kriminālizmeklēšanas azartu, lasītājs var vērot pārmaiņas Linkolna personībā.

Interesantu šo grāmatu bez pašsaprotamā nozieguma izmeklēšanas aspekta padara Linkolna duets ar jauniņo policisti Amelia Sachs¸ kura par spīti savas pieredzes trūkumam ilgi neļaujas Linkolna taktikai viņu iebaidīt un aizbaidīt, nepielaist sev tuvāk un neļaut sevi iepazīt. Kopā abi ir spēks un bieds jebkuram ļaundarim, un Amēlija pavisam noteikti neļaus Linkolnam ieslīgt atpakaļ vecajā domu rutīnā.

Ian Tregillis – Rūgtās Sēklas (Milkweed Triptych/Asinszāles Triptihs #1)

18877341

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Prometejs

Manas pārdomas

Alternatīvās vēstures Asinszāles Triptihs sērijas pirmā grāmata Rūgtās Sēklas izspēlē scenārju, kura traks vācu profesors fon Vestarps izmanto bārēņu brīvo pieejamību pēc Pirmā pasaules kara, lai izmantotu tos eksperimentos. Upurus tas prasa daudz, bet kas gan to neprasa, ja vēlies sasniegt lielus mērķus. Kas gan ir pārdesmit vai vēl vairāk nenozīmīgu bārēņu dzīvības, ja balvā vari iegūt Vācijas dominaci pār pārējo pasauli.

Gala rezultātā ‘’laimīgie’’ daži ne tikai ir veiksmīgi pārdzīvojuši nežēlīgus eksperimentus, bet tie arī viņos atmodinājušas dažādas individuālas superspējas, un spāņu pilsoņkarš kalpo kā ideāls izmēģinājuma lauks, lai pārbaudīto jauno Trešā reiha ieročus. Tādi viņi ir gan mīļotā profesora acīs, gan nenoliedzami valsts režīmam, nekas vairāk par noderīgu instrumentu.

Kā atbilde uz jauno pārdabisko draudu britos dzimst ‘’Asinszāles’’ grupa ar aģentu Reiboldu Māršu kā vienu no tās līderiem. Tās biedriem nepiemīt nekādas acīmredzamas superspējas, ja neskaita stereotipisko un tikpat kā neivainojamo aģentu Māršu, tādēļ vēl jo noderīgāk talkā nāk Mārša draugs Viljams ’’Vils’’ Bauklerks, kurš no vectēva ir apguvis šādas tādas burvja spējas. Šeit gan uzreiz pa lielam jāatmet ierastais priekštats par burvjiem, kā nūjiņu vicinātājiem, lai izsauktu nebūt kādu triku, tomēr burvju vārdi gan ir un tie paver durvis uz mūsu dimensiju būtnēm (eidoloniem), ar kurām labāk nejokoties. Taču, ja jāizvēlas starp kapitulāciju Vācijai, vai sīku risku attiecībā uz eidoloniem, tad laikam izvēle nav grūta, kaut gan cenu šie veidojumi prasa smagu – nevainīgu, dzīvotgribošu cilvēku asinīs. Tas labo spēku pārstāvētos angļus ar vienu vēzienu gandrīz vai nostāda līdzās viņu pretiniekiem, vai vismaz sākt likt tēliem, kuri pieņem lēmumu par eidolonu izmantošanu, ielūkoties sevī, lai izprastu vai un kā tas izmaina viņus pašus.

Interesanti būs redzēt, kādu alternatīvo pasaules versiju autors ir izvēlējies uzburt sērijas otrajā grāmatā, ka (cerams nebūs pārlieku liels maiteklis), ja atklāšu, ka Otrais pasaules karš ar Vācijas sakāvi beidzas jau 1941.gada septembrī. Vai man tad pieņemt, ka šajā versijā ASV karā neiesaistījās, vai arī ja tomēr ņēma dalību, tad ne Pērlhārboras dēļ? Jau laikus ieskatījos otrajā daļā, lai apsaktītos, kad sērija atsākas, un varbūt arī labi, ka ir tik liela starpība (kaut arī nezinu vai tēli pilnībā citi), jo neviens no tēliem diži nelika just līdzi viņa vai viņa kolēģu personīgajai veiksmei.

Pagaidām Visaukstāko karu esmu pabīdījis zemāk iedomātajos TBR listes plānos, lai nelektu pa taisno uz to ar drīzāk negatīvu iespaidu no šīs. Bet, ja nemaldos, tad latviskotās grāmatas iznākšanas laikā no citiem blogeriem pārsvarā bija pat ļoti pozitīvs novērtējums.

Nicholas Sansbury Smith – Ghosts (Hell Divers #2) (Klausāmgrāmata)

31434700

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Blackstone Audio, Inc.

Manas pārdomas

Ir pagājuši aptuveni 10 gadi kopš Strops pameta Havjēru Rodrigezu par nolādētu nodevētā pilsētā, vienā no ITC korporācijas industriālajiem centriem, kura ir atbidlīga gan par kuģu un postošo ieroču saražošanu, gan, kā to uzzinās gan daļa tēlu, gan lasītājs, par daudz nopietnākiem pārkāpumiem pret visu cilvēci.

Šo desmit gadu laikā vienlaikus ir noritējušas kā ievērojams pārmaiņas – jauns kapteinis Leon Jordan, mazais puika Tin jeb tagad jau Maikls Everhārts ir kļuvis par tās pašas Elles Lecēju grupas līderi, kur par tādu bija Havjērs u.c., tad reizē arī lielos vilcienos dzīvu uz Stropa ir tā pati ikdienas ellīgā cīņa par izdzīvošanu, ko gan diemžēl dažs labs tēls, jāskatās pavisam stingri uz jauno kapteini, ir piemirsuši par labu domām par paša posteni.

Pagaidām kapteinis Džordans droši kvalificējas šajā sērijā, kā pats kaitinošākais (pirmās klases pakaļa/asshole). Viņam bezierunu pakļaušanās, iedomāta lojalitāte pāri visam, sava domas pareizības pierādīšana ir tik svarīgaka pār jebko citu, ka, lai to saglabātu, pilnīgi viss ir pieļaujams. Pat ja Džordans to ne sev, ne citem skaļi nevēlētos atzīt, šķiet viņš labprāt būtu Stropa diktators.

Pārsteigumu izsauca grāmatas sākums, kurā uzzinam, ka atšķirībā no pirmās grāmatas Elles Lecējiem tagad jātur noslēpumi no pārējiem uz kuģa, piemēram, par Sirēnām un citiem uz zemes sastaptiem mošķiem, ar attaisnojumu, lai lieki un nevajadzīgi to nesatrauktu. Tajā pašā laikā kapteinis Džordans nesaskata tajā neko nepareizu, turot slepenībā gan kuģa uztvertās audio ziņas no Havjēra par viņa progresu ceļā no Nolādētās pilsētas uz Austrumkrastu, labi apzinoties savu trauslo autoritāti un ego attiecībā pret Havjēra, gan iepriekšējas kapteines plānus par potenciālu patvēruma vietas meklēšanu uz zemes vai kādā no ITC izveidotajiem pazemes tuneļu bunkuriem.

Jau atkal grāmata tiek noslēgta uz lieliska klifhengera, un šoreiz paskatījos laicīgi nākamās grāmatas sižeta premisi ar cerību, ka atkal darbība atsāksies pēc vairākiem gaidiem, lai nebūtu jādzird kapteinis Džordans, bet ne kā. Kaut arī labi apzinos, ka viņa plāniem galu galā panākumu nebūs (pretējā gadījumā ceturtā un piektā grāmata būtu izteikit depresīva vai dusmu izraisoša), tad tik un tā viņa tēls prieku nerada.