Robert Goddard – Take No Farewell
Manu viedokli un iespaidus varat izlasīt šeit
Links uz grāmatas Goodreads lapu
Izdevniecība: Corgi
Manas pārdomas
Pirms 12 gadiem Geoffrey Staddon būdams vēl pavisam jauns un arhitekta karjeras pirmsākumos spēja radīt savu līdz tam un debatējami arī pēcāk labāko projektu, un uzbūvēt Clouds Frome mājas no Brazīlijas atgriezušamies jaunbagātniekam Victor Caswell. Viktors no jaunās pasaules atgriežas ne tikai ar bagātību naudā, bet arī ar skaistu sievu Consuela. Ap kuru tad arī rit Take No Farewell galvenais sižets gan sākuma mainīgajos tagadnes un pagātnes fragmentos, iepazīstinot lasītāju ar Džefrija iemīlēšanos skaistulē Konsuelā, gan stāsta tagadnē, kad acīmredzami veiktas citas būtiskas izvēles, kuras pašķīrušas abus tēlus un nolikušas tos uz krietni atšķirīgiem dzīves ceļiem.
Mīlestības un gultas palagu karstumā Džefrijs un Konsuela, kura jūtas nenovērtēta no vīra puses, kurai tik atšķirīgā Lielbritānijas vide prom no radiem un draugiem liek ilgoties pēc kā vairāk, ne tikai mantas un nodrošinātas dzīves jaunuzbūvētajās mājās, vienojas galvu reibinošiem plāniem. Vienalga, kādu iespaidu tas atstātu uz Džefrija daudzsološo karjeru, vienalga, kādas grūtības būtu jāpārcieš. Diemžēl ar nodomu Džefrija ceļā nolikta izvēle, piedāvājums uzprojektēt prestižas viesnīcu ķēdes jauno ēku, visu to izmaina. Vien stāsta tagadnē, kad jau ir par vēlu, kad pēc vairākkārt pieminētā krustceļu tipa lēmuma ir atgadījušies citi kritiski brīži, kā Pirmais pasaules karš un pēcāk sekojošā pandēmija, ar skatienu atpakaļ pagātnē var spriest, cik pareiza vai pretēji slikta izvēle veikta. Kā pagātnē, tā tagadnē Džefrija domu gaitu un situāciju bieži vien labi raksturo ‘’The past was wasteland, the future unexplored continent. Behind me was regret, ahead only uncertainty.’’, pat ja šis citāts kā atziņa ir krietni tuvāk grāmatas beigām.
Tādēļ vēl jo vairāk kā parsteigums nāk Konsuelas sūtīts lūgums palīdzēt pēc vēl vairāk pārsteidzošas apsūdzības slepkavībā (vīra brāļa meita) un slepkavības mēģinājumā pret vīru, kuru līdz Džefrijam nogādā viņas 12gadīgā meita Jacinta. Uzmanību pirmkārt jāpievērš Džasintas vecumam, ne velti Konsuela sūta meitu pie Džefrija, kurš pagātnē pēdiņās ir viņai pierādījis sava vārda un solījuma svaru un spēku. Tā teikt, ja pats Džefrijs visus šos gadus pa reizei neaizdomātos, ko gan reiz izdarījis un kādam liktenim nolēmis Konsuela, tad tagad ir pienākusi viņa iespēja visu to labot un griezt par labu.
Tomēr kā gan viņa vai jebkurš cits var cerēt uz to, ka vienkāršs arhitekts, pat ar Džefrija reiz tik labo slavu un spožo karjeru, galvenokārt Clouds Frome māju izpildījumā, spētu kaut ko ietekmēt un palīdzēt, kad pierādījumi par Konsuelas vainu ir šķietami tik pārliecinoši. Par laimi, Konsuelai un viņas aizstāvjiem, neviens no pierādījumiem, lai cik vienā virzienā norādoši, nav simtprocentīgi vainu pierādošs. Daži no tiem pat liek aizdomāties, kura sakarīgi domājoša persona, kura būtu priekšlaikus rūpīgi izplānojusi slepkavību, nebūtu iznīcinājusi tos pirms vēl policijai ir pat mazākās aizdomas, ka nāve nav dabiska.
Vēl dīvaināka ir lielākās daļas Caswell ģimenes reakcija, kurā kā vīru Viktoru, tā lielu daļu citu ģimenes locekļus neprasa daudz argumentu, lai tikpat kā vienbalsīgi noticētu, ka Konsuela ir spējīga uz slepkavību, noticēt tai apstākļu sakrītību kopai, kas norāda Konsuelas virzienā, un atmest 12 vairāk vai mazāk kopā, zem viena jumta nodzīvotos gadus.
Džefrija uzdevums atklāt ko tādu, ko patiesais slepkava vai slepkavas būtu atstājušas aiz sevis, nebūt nav no tiem vieglākajiem. Bet, lai cik rūpīgi nebūtu ļaundari, tik lielā ģimenē vienmēr ir kāds noslēpums, varbūt pat ar pastrādāto tieši nesaistīts, kas paver durvis uz tālāku urķēšanos, nervozitātes palielināšanos vaininieku sirdīs. Tā viens no šādiem faktiem ir pirms 12 gadiem esošās Konsuelas istabenes/kalpones liktenis, kuras kā uzticības personas statuss reiz ļāva afērai ar Konsuelu aizsākties un turpināties. Vai stāsta tagadnē Džasintas interesantajam attiecību statusam ar Viktoru, it īpaši pēc apsūdzības pret Konsuelu un viņas aizturēšanu.
Take No Farewell kā Džefrijam, tā lasītājām piedāvā daudz un dažādu potenciālo ļaundaru Konsuelas vietā. Tāpat vēl stāsta sākumā tiek piedāvāta alternatīva nozieguma motivācija. Vien atliek izlobīt patiesību no pelavu māņiem. Varbūt pēc visa pārciestā un piedzīvotā, pa 12 gadu starplaiku Konsuela ir izmainījusies līdz nepazīšanai, kļuvusi vai pat novesta līdz stāvoklim, kurā būtu uz ko tādu spējīgā.
Iepalicēju raksts ir mājvieta gan darba, gan neliela slinkuma dēļ iekavētiem individuāliem rakstiem, gan apzināts galamērķis grāmatām, par kurām pēc to izlasīšanas diži daudz nemaz neatrodas ko teikt.
***
Witness by Caroline Mitchell
Pirms desmit gadiem Rebeka bija iekļuvusi neapskaužamā situācijā – slazdā attiecībās un laulībā ar vardarbīgu manipulatoru un absolūtas kontroles frīku Solomon. Visa Witness grāmata ir no galvenās varones Rebekas skatpunkta, un, kā viņa to pasniedz, tad izkļūšanu no šī slazda jānosauc par brīnumaini traģisku, kad aiz greizsirdības tiek nogalināts Rebekas darba kolēģis un Solomons tiek piespriest ieslodzījums.
Kā atriebību par viņam nodarīto, par viņam atņemto mīlestību un laimi, nekas nespēs viņu atriebties Rebekai par katru no ieslodzījumā pavadītajiem 10 gadiem. Visa grāmatas būtība balstās uz to, ka Rebeka nevienā brīdī nesadūšojas ziņot policijai. Viens zvans un pagaistu tas niecīgais sižets, kas tiek piedavāts. Kas ir vēl jo pārsteidzošāk, ja ieskatās Caroline Mitchell Goodreads lapas biogrāfijā, kurā minēts, ka autore ir izbijusi policijas detektīve un ir strādājusi pie lietām ar vardabību ģimenē. Lieliski var saprast vēlmi pievērst uzmanību šim tematam, bet izpildījums ir tālu no pārliecinoša. Personīgi līdzjūtība galvenajai varonei mazinājās ar katru galvenā ļaundara Solomona pastrādāto atriebības noziegumu un ātri vien pagaisa pavisam. Nevar abus nolikt vienā līmenī, bet labāka Rebekas varone arī nav.
***
Rosemary and Rue (October Daye #1) by Seanan McGuire
October “Toby” Daye – pusfeja, puscilvēks. Spiesta atgriezties paranormālajā pasaulē, kad, visnežēlīgāk kā vien feju var nogalināt (ar dzelzi), mirusi tiek atrasta Countess Evening Winterrose. Notikums pats par sevi, lai cik bēdīgs un sērīgs nebūtu, nespētu piespiest Tobijai atkal spert kāju un bāzt degunu labi un ar patīkamu sirdamieru aizmirstajā paranormālajā pagātnē, bet pēdējai burvestībai/lāstam no Evening puses changeling Tobijai ir pārlieku spēcīgs, lai spētu iebilst.
Papildus tam slepkavības izmeklēšanas mistērijas elements lieliski sader ar March Mystery Madness lasīšanas pasākumu, atlikušajā pusotrā nedēļā noteikti vēl var iespēt kādu mistēriju. Gribētos pat teikt, ka ceļš no punkta A uz punktu B, pasaules uzbūves un tēlu iepazīšana bija pat interesantāka par kulminācijas brīdi – slepkavas identitātes atklāšanu.
***
Long Time Coming by Robert Goddard
Teju visu dzīvi Stīvena vecāki viņam apgalvojuši, ka tēva brālis Eldrithc miris Otrā pasaules kara laikā, Vācijai bombardējot Londonu. Tādēļ pārsteigums ir liels, kad vienā jaukā dienā onkulis atgriežas no mirušajiem. Visu šo laikua (36 gadi) Eldričs ir bijis ieslodzīts Īrijas cietumā, bet par ko liedzas atbildēt, jo apcietinājuma iemesla neizpauša esot bijis viens no galvenajiem atbrīvošanas nosacījumiem.
Eldričam pēc tik ilga laika nebrīvē ārpasaulē vairs nav neviena cita, pie kā griezties, kā vien mirušā brāļa sievas un dēla un varētu jautāt, kur gan tur var izvērsties vēsturisks trilleris un mistērija, bet grūdiens lielākas spriedzes sižeta virzienā nāk no anonīma avota, kurš nolīgst Eldriču un viņš pastarpināti brāļa dēlu, lai abi no pagātnes putkļenaijiem nostūriem atklātu Pikaso gleznu patieso īpašnieku vēsturi, kura samudžinājusies Otrā pasaules kara sākumā un kuru izmantojuši daži labi, lai paši nopelnītu miljonus un vienlaicīgi apšmauktu citus.
Darbība mijas ar stāsta ‘’tagadni’’ 1976.gadā Stīvenam, Eldričam un sižeta gaitā arī gleznu oriģinālā īpašnieka mazmeitai Reičelai, kura visu dzīvi bez panākumiem centusies panākt taisnību, un ar 1940.gadu, kad pēc lainera nogrimšanas un gleznu īpašnieka noslīkšanas, Eldriču pierunā iesaistīties nelegālajā shēmā, bet papildus tam neapzināti un nejauši tiek ierauts cita mēroga konspirācijā, kas galu galā par cenu prasa 36 viņa dzīves gadus.
You must be logged in to post a comment.