Linki uz grāmatu Goodreads lapām

Manas pārdomas

Pirms tieši divdesmit gadiem Tracy Crosswhite dažus gadus jaunākā māsa Sāra, kad viņai ir vien 18, pēc šaušanas sacensībām viena pati devās mājup, kamēr pati Treisija izbaudīja līdz tam dzīvē vienu no labākajiem vakariem, kad ilgadējs draugs sadūšojās viņu bildināt. Divdesmit gadus vēlāk Treisija joprojām gandrīz ik dienu nespēj pārstāt domāt, kā būtu, ja būtu, ko gan citādāk būtu varējusi darīt, lai māsa tajā vakarā paliktu dzīva un netiktu nogalināta.

Līdz liktenīgajai dienai Treisija bija domājusi kļūt par skolotāju, pat kļuva par tādu un dažus gadus skoloja audzēkņus ķīmijas zināšanās vietējā skolā. Treisija būtu varējusi turpināt dzīvi ar mierīgu sirdsapziņu, jo māsas slepkava tiek atrasts un veiksmīgi notiesāts, bet līdz pat stāsta tagadnes dienai viņu nav likuši mierā domas par vispārīgajiem, netiešajiem un citādi apšaubāmiem pierādījumiem, kas apsūdzēto Edmund House palīdzēja ielikt cietumā. Nepamet doma, ka īstais slepkava visus šos gadus tomēr atradies uz brīvām kājām.

Kā jau tas iederas labā romānā, tad My Sister’s Grave apaļās ‘’jubilejas’’ gadā Sāras mirstīgo atlieku atrašana nav vienīgā sakritība, kas iekustina un vēlāk turpina virzīt sižetu. Diemžēl Treisijas apsēstība, dzīvošana ar māsas spoku tikpat kā zem viena jumta, vēlie vakari un brīvdienas veltītas visas pieejamās informācijas analīzei no A līdz Ž ntās reizes vairāku gadu garumā panāk to, ka tagad viņa dzīvo viena, ir šķīrusies no laulātā drauga.

My Sister’s Grave darbība, bagāta ar atmiņas ainām, ir gana raita un kodolīga. Informācija pa porcijām tiek attiecīgajos momentos pienācīgi pasniegta, lai uzturētu lasītāja interesi, minējumus par notikumu apstākļiem gan pirms 20 gadiem, gan tagad, kad tā vien šķiet ir kāds kas labprātāk pagātnes notikumus atstātu pagātnē.

Tā arī sērijas turpinājumi, vismaz otrā Her Final Breath un trešā In the Clearing sižeti pamatā saistīti ar neatrisinātām pagātnes slepkavībām, kur paralēlais tagadnes noziegums ir vien kā kaut kas papildus. Her Final Breath sižets ir lieliska un labi izpildīta pārēja no nozieguma, kas skāris personīgi viņas dzīvi, māsas slepkavības, uz tagadni, uz striptīzkluba dejotāju slepkavībām. Izmeklēšana, kura ne vien zaudēja tempu, jo trūkst pavedienu, kurus izmeklēt vai ka detektīves Treisijas uzmanību un laiku patērēja kas cits, bet pat tika ielikta ‘’atvilktnē’’ auksto lietu kategorijā. Acīmredzami priekšlaicīgi, jo slepkava nedomā rimties.

Papildus jau tā nervus ēdošajai spriedzei, kuru prasa aukstasinīgu slepkavu tvarstīšana, reizēm pat ar labu pieredzi, kuriem šķiet, ka tikuši cauri sveikā, Treisijai jācīnās ar daža laba kolēģa seksistisko attieksmi un viņas ceļā liktiem ‘’šķēršļiem’’, lai tikai iespītētu un padarītu dzīvi un pat darbu smagāku. Par laimi, Treisija pirmās grāmatas ietvaros, intervēdama pagātnes paziņas, ko kurš atceras, atjauno draudzību un varbūt tagad arī ko vairāk ar Dan O’Leary, kas pavisam noderīgi un sakrītīgi ir kļuvis par advokātu, un pēc pārāk stresainās lielpilsētas dzīves ir atgriezies tuvāk dzimtajām majām.

Tikmēr trešā In the Clearing izmeklēšanas ‘’aukstuma’’ ziņā pārtrumpo visus līdzšinējos piemērus, kad nesaistīti ar tagadnes noziegumu, bet +/- tajā pašā reģionā, Treisiju piesaista 40 gadus veca indiānietes jaunietes pēc oficiālās versijas pašnāvība, bet pārāk daudz mājienu velk uz to pusi, ka tā gan policijai, gan vairumam balto iedzīvotāju, šāda oficiālā versija ir bijusi ērtāka un ātrāka, nekā pacensties visu izmeklēt, kā pienākas. Turklāt tajā pašā gadā vietējā skolas (amerikāņu) futbola komanda uzvarējusi štata mēroga sacensībās. Tā teikt, kas gan ir svarīgāks un nozīmīgāks?!

Pagaidām Treisijas Krosvaitas izmeklēšanas šīs sērijas ietvaros vēl nešķiet uzkrītoši un piepiedu kārtā speciāli saistītas ar putekļus uzkrājošām lietām. Arī atrisinājumi tām neseko kādām paredzamam šablonam. Izpildījums ir labs un grāmatas beigās ir ar pabeigtības sajūtu. Tāpat sasaiste ar personīgās dzīves detaļām, ar Denu O’Līriju, kurš sniedz savu palīdzīgo roku noziegumu izmeklēšanā, ir neuzspiesta un mijas organiski.