Revelations

Craig A. Falconer – Not Alone #4-6

Linki uz grāmatu Goodreads lapām

Manas pārdomas

Pat pēc visa, kas līdz šim noticis, labi zinot, ka Visumā vairs neesam vieni paši uz savas planētas ar izdomas pilno vārdu Zeme, ne valstu politiķi, nedz sabiedrības kā tādas ir spējušas vienoties zem viena karoga, zem vienas organizācijas, lai veiksmīgāk stātotos pretim potenciāliem draudiem, ja tādi rasto, vai sāktu apgūt pirmajiem iepazītajiem citplanētiešiem Mesendžeriem pieejamās tehnoloģijas.

Bet atstājot tādus pēdiņās krietnus mediju pārstāvjus kā Blitz Media (*wink wink* Fox News) vai britu premjeru Cole, no kuriem vieni gatavi nevajadzīgi ar skaļiem virsrakstiem uzkurināt bailes tik augstāku reitingu un lielākas naudas vārdā un otram svarīgāk par visu ir ieņemamais amats/krēsls un vara, cilvēcei tomēr paveicas, ka Dens Makkartijs ir numur viens izvēles persona, ar kuru Mesendžeri sazinās, ka tādēļ Denam un viņa uzticības personu lokam ir gana vienlīdz liela ietekme kā prezidentiem un premjeriem.

Tomēr, lai kādas iekšējās grūtības un bailes cilvēkiem uz Zemes nebūtu jārparvar, tad sērijas otrās triloģijas sākums ne mazāk smags ir Mesendžeru pusē uz viņu New Kerguelen planētas, kad ar bagātnieka Timo Fury sponsorētajām iekārtām un to sniegtajiem rādījumiem top zināms, ka par Arhitektiem sauktā rase, kura ir tā, kas deva Mesendžeriem viņu superspējām pielīdzināmās tehnoloģijas, ir tūkstošiem gadu melojuši par gaisa kvalitāti uz Ņukergulenas, ka visu šo laiku Mesendžeri bez pamatota iemesla kā cietumnieki ir pavadījuši Patvērumā.

Tikmēr The Discovery triloģijas pamatproblēmas un ar tām saistītie uztraukumi uz Zemes aizsākas ar arheologa un jau pirms atklājumiem citplanētiešu eksistencei ticošam zinātniekam, arheologam Billy Kendrick Turcijā atrodot aptuveni 12 tūkstošus gadu senus artefaktus, kuros neapšaubāmi attēlots kontakts ar citplanētiešiem. Ainas tik līdzīgas, ka, nezinot atrastā vecumu, varētu padomāt, ka tajos attēlots Dens. Atliek tiek tam nokļūt atklātībā, lai Blitz Mediji skaļām rīklēm atkal atsāktu savu propagandu.

Pat negribas iedomāties, kāda gan varētu būt Zemes realitāte, ja Denam līdzās nebūtu tādas spēcīgas personības kā brālis Klārks vai Emma, ar kuras amata spējām un zināšanām ir ne reizi vien, gan pirmajā, gan šajā otrajā triloģijā gūta sava veida uzvara pār prātiem un sirdīm par spīti līdzekļu gūzmai, kas pieejam tādiem kā Blitz. Ja abu attiecības tādēļ pirmajai triloģijai noslēdzoties nav pārsteigums, tad pavisam loģiski, sērijai turpinoties, ir meitas Piper esamība. Bet nebūs jau arī šis fakts un persona atstāta bez uztraukumu raisošiem faktoriem, par laimi, pa starpu visam, šis nenāk plašākā atklātībā, kas saistīts ar Mesendžeriem pieejamām spējām un faktu, ka Paiperas ieņemšanas brīdī Denam šīs spējas ir bijušas pieejamas.

The Discovery triloģija gana labi apvieno problēmsituācijas kā uz Zemes, tā uz Ņūkergulenas Mesendžeru pusē. Gana ticami ir Dena pretinieku, vismaz publiski pasniegtajā, argumenti argumentu pēc, iebilstot pret plašākiem kontaktiem ar Mesendžeriem, pret viņiem pieejamo tehnoloģiju apgūšanu, kam teorētiski varētu būt ļaunprātīgi pielietojumi, kā jau visam, kas novestu cilvēci distopijā. Interesanti un neraksturīgi žanram neviena no rasēm, kuru sastopam šajā sērijā (kā izrādīsies arī Arhitekti nemaz nav nekādi mošķi un ļaundari), nav ar izteikti agresīvām un uz iekarošanu tendētām nosliecēm, ja atskaita cilvēkus, kuri paši sev ir lielāks drauds nekā kaut kas cits līdz šim sērijā sastaptais.

Sērija gana laba, bet ne super laba, brīžiem piezogas šaubas par sižeta un tā atīstības progresija loģiskumu, pamatotību, kā labajiem galvenajiem varoņiem galu galā par spīti visiem šķēršļiem izdodas veiksmīgi tos pārvarēt, kā tas notiek triloģijas noslēdzošajā grāmatā, kad Blitz mediji aizdomīgi pieklust un visa sižetlīnija par viņu aizkulisēs un no sabiedrības sleptajiem sponsoriem vairs netiek pieminēta – cerams šis tiek atstāts nākošajai triloģijai. Labi, ka autors tikai uz mirkli sērijā iepazīstina ideju par iespējamību ceļot laikā, kas būtu jādara sērijas sākumā un tagad radītu vien liekus sarežģījumus. Jau tagad pietiek ar uzticamo Mesendžeru spējam, kuras ļauj ērti un viegli Denam un viņa sabiedrotajiem tikt pie vajadzīgajiem rezultātiem.

T.W. Brown – Dead #1-12

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Kad tā pēkšņi un bez brīdinājuma mirušie augšāmceļas, bet ne, lai turpinātu iesākto dzīvi, bet gan, lai uzbruktu vēl dzīvajos esošajiem, ir skaidrs, ka nekas vairs nebūs tāpat, kā līdz šim. Kad rekordīsā laikā krīt jebkāda veida valsts pārvaldes un tikpat ātri par vienu no lielākajiem draudiem līdzās zombijiem kļūst dažs labs līdzcilvēks, kas izmanto izdevību norauties no ķēdes un vēl lielākā postā un nelaimē iegrūst kādu citu, lai pats sagrābtos vēl vairāk varas un varētu to žvadzināt pāri citiem, ir skaidrs, ka būs vajadzīgi spēcīgi labie tēli līderi, kas stāsies tādiem briesmoņiem pretim.

Pat tādiem turklāt kļūst personas, kā Stīvs Hobarts vai Kevins (‘’the geek’’), kuri atšķirībā no citiem piemēriem Dead sērijā izvēlās darīt labu un palīdzēt. Kas nebūt neklājas viegli, kad ir citi, kuri vēlas izmantot haosu un anarhiju savtīgiem nolūkiem. Bet par spīti grūtībām vispirms no zombiju puses un vēlāk no laikapstākļu un pienākošās ziemas puses (pārsteidzoši, ka netiek pieredzēta neviena viesuļvētra), it īpaši, ja atrodies teritorijā, kur ziema ir bagāta ar sniegu, gan Kevina, gan Stīva grupas mazpamazām no dažiem indivīdiem pieaug un izveidojas teju līdz pat mazu ciematu cienīgiem apmēriem. Katram ar mainīgiem panākumiem, par ko vienīgo majienu sniegšu, ka pat visi galvenie varoņi nav pasargāti no priekšlaicīgas nāves pirms sērijas beigām.

Pēc iniciālā šoka, kad vispirms vēl jānotic tādu staigājošo miroņu eksistencei, kā dēļ vien tiek zaudēti tūkstošu tūkstoši, jo tak pirmā reakcija uz kaut ko tādu, ir ka zombiji taču neeksistē, izdzīvojušie savācas, kā jau pieminēts savācas dažāda rakstura grupās un nosacītās koalīcijās. Viena grupa absorbē citu līdz brīdim, kad dažas grupas jau sāk atgādināt zudušo laiku mazpilsētas apmērus. Diemžēl jo tālākā pagātnē paliek zombiju apokalipses izcelšanās, jo izteiktāk pierādas, ka, lai kādi laiki nepienāktu, militāra rakstura konflikti bija, ir un būs starp cilvēku nometnēm, kas sērijai turpinotos un atklājoties, ka ir salīdzinoši gana liela cilvēku populācija, kuri pēc zombiju koduma vai skrāpējuma paši nepārtop par zombiju, bet kļūst par šīs slimības nēsātājiem. Kā rezultātā rodas gan tikai imūno grupas, gan tīri nezināmo grupas (līdz kādam kas neatgadās), kuras apņēmušās, lai tur vai kas, bet censties nogalināt līdz pēdējām indivīdam no pretējās grupas, un vien reta ir tāda saime, kurā gan imūnie, gan pārējie spēj sadzīvot.

Pamatā sērijas darbība notiek ASV, bet ar maziem fragmentiem autors nosacīti cenšas horizontu pavērt plašāku arīdzan uz pārējo pasauli. Nosacīti, jo vien uz brīdi ieskats tiek Ēģiptes teritorijā, kur kāds cenšas uzdoties par faraonu un atdzimušu seno dievu pārstāvi līdz mirklim, kad uzrodas kāds, kurš zina labāk un ierāda viņam patieso vietu, nevis akli pakļaujas. Ilgāk un biežāk autors paviesojas Lielbritānijā, kur izdzīvojušie saskaras ar līdzīgām problēmām kā ASV.

Interesants koncepts autoram sanācis attiecībā uz vēl bērnu vecumā pārvērstajiem par zombijiem. Kā viņu atšķirīgā smadzeņu darbības un attīstības saistītā fizioloģija vēl ļauj saglabāt niecīgas prāta spējas un atmiņas zibšņu fragmentus, kas radikāli izmaina viņu uzvedību, ļaujot pieņemt nosacītus lēmumus, izveidot slazdus un visādi citādi būt daudz bīstamākiem. Bēdīga ziņa sniedzama arī visiem kaķu mīļiem, jo kaķi šajā pasaulē nespēj kļūt par zombijiem, bet gan ir kā pārnēsātāji un pat ar vienu skrāpējienu var piespriest tev nāvessodu, kas loģiski viņus padara par ārkārtīgi nevēlamiem radījumiem. Par laimi, suņiem nav ticis tāds pats liktenis.

Diemžēl secinājums par sēriju, lai gan izklaidējoša, tad galu galā drusku pārāk izstiepta garumā, it īpaši tiekot līdz sērijas beigām, kad vairāk rodas, ka autoram vairs nav gribējies turpināt. Galvenajiem tēliem ir jau bērni, kāda mirušā līdera vietā stājušies citi tikpat godprātīgi un lieliski, bet tikpat labi sērija varētu būt bijusi kompaktāka ir lielākas pabeigtības sajūtu. Citādi arī tikpat labi sērija varētu turpināties vēl un vēl.