Regīna Ezera – Nakts bez Mēnesnīcas

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Liesma

Manas pārdomas

Nakts bez Mēnesnīcas sniedz lasītājam vien īsu ieskatu nelielā romāna varoņu dzīvēs mirklī, kad tie savstarpēji mij ceļus un atrod viens otru vienā un tajā pašā lokācijā, Dzegu stacijā gaidīdami vilcienu no vai uz Rīgu. Katrs ar savām dzīves likstēm, nožēlām par neiespēto, par aizritējušo laikum, kas vairs nenāks atpakaļ, un ir vien jāsadzīvo un jāpieņem notikušais, agrāk veiktās izvēles, lai varētu turpināt uz priekšu tikt.

Tā Toms Melnalksnis, reiz viena no uzlecošajām zvaigznēm mākslas pasaulē, vismaz pašam tādi sapņi, grāmatai iesākoties dodas Dzegu stacijas virzienā pavisam ar bēdīgu, gandrīz vai bezcerīgi grūtsirdīgu noskaņojumu. Lai arī tiek doti vien mājieni, ne skaidri un tieši pateikts, tad var noprast, ka Toms nesen diagnosticēts ar kādu neārstējamu pataloģiju, iespējams vēzi (vēlīnā stadījā), kas nu vedina uz pastiprinātām domām par nāvi, par atlikušās dzīves bezjēdzīgumu. Bet pa ceļam uz staciju sanāk veselu mūžību neredzēto Annu kopā ar māsas Laumas meitu Dainu, kas varbūt paver citu perspektīvu salīdzinoši jaunajam puisim.

Tikmēr pašai Annai arīdzan ir savas bēdas, jo ceļš uz staciju tiek mērots ar mērķi iesēdināt Dainu vilcienā, lai piecgadīgā meitene beidzot atgrieztos pie savas mātes. Atvads nav un nevar būt vieglas, pat māc šaubas, vai tiek darīts pareizi, jo pēdējos četrus gadus meitēns audzis pie tantes Annas un vecmammas, bet tagad Lauma pēc precībām ar Edgaru ir gatava ņemt Dainu atpakaļ audzināšanā. Pirms tam, pirms iepazīšanās ar jauno vīru, ārlaulībā dzimušās meitenes audzināšana bez vīra laikam būtu bijis pārāk skandalozi. Tomēr, lai cik saprotama būtu Laumas vēlme nu atgūt meitu, tad tam var dot citus pretargumentus, kāpēc Dainai būtu labāk palikt pie Annas un vecmammas, kuri apzinātā vecumā kļuvuši daudzkārt tuvāki par īsto, bioloģisko māti.

Bet ir vēl trešais, starp citiem spilgtāks tēls, un tas ir Voldemārs Pīlādzītis. Šķiet cilvēks ar prasmi uz dažādiem noderīgiem darbiem, cilvēks, kuram rokas prot amatu un darbu, bet arī tāds, kurš savas bēdas reiz sācis slāpēt ar alkoholu un tagad šis ieradums jau kļuvis par daļu no ikdienas. Kad nonāk Dzegu stacijā, mute gandrīz nevienu nomoda brīdi neturas ciet. Pats apzinās, ka derētu sākt mazāk dzert vai pātraukt pavisam, bet roka teju pati sniedzas pēc pudeles, it īpaši, ja pašam samets sevis dikti žēl. Tiek sniegts pat interesants ieskats pagātnes fragmentā, kas dotu izskaidrojumu alkoholisma ligas aizsākumam.

Noslēdzošajā daļā, aktīvākai citu tēlu iesaistei tiek piedāvāta papildus maza drāma, kuras galvenā vaininiece ir neapdomīga grūtniece, kura būtu varējusi palikt lielpilsētā, ne ciemoties ārpus tās, kad dzemdību moments tik tuvu. Citādi pat nedaudz mazuma piegaršas, jo var just autores Regīnas Ezeras prasmi šajā darbā, kā arī vietu vēl izvērstākam darbam un varoņu, kā Toms, Anna un Voldemārs, dzīvēm, to līkločiem.

Regīna Ezera – Grieze, trakais putns

30181844

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Liesma

Kā tiku pie šīs grāmatas?

Ieguvu no cita lasītāja

Vērtējums: 4.25/5

Manas pārdomas

Četri īsie stāsti ar pašu garāko, kuram arī tas gods nest grāmatas nosaukumu, kā pašu pēdējo. Katrs no tiem ar tajā esošo dabas aprakstu spēj prātā uzburt labu vārdu gleznu.

Katrs stāsts sevī ietver arī vieglu attiecību noti un saistošus, ar dažādām dzīves likstām un domām apkrautus, kā jau visiem. Vai nu tas būtu Ojārs, mežsarga brālis, kurš nejauši sastop apmaldījušos sēņotāju ‘’Mēļajā viršu laikā’’, kurai palīdz atrast vīru. Vai arī ‘’Elēģijā’’ Dzenis brizdams mežā pa sniegu pie atsvešinājušās meitas sērīga iemesla dēļ, bet nonākot galā, īsti sarunas nevedas un temati prātā nenāk. Par favorītu četru stāstu konkurencē varētu uzskatīt ‘’Aprīļa sniegu’’, un ne tāpēc, ka pats īsākais :D.  Bet ne sliktāks ir arī ‘’Grieze, trakais putns’’, kur Gustavs, +/- atpazīstams dzejnieks, tikai tad, kad jau sieva prom, atskārš, cik tomēr labi bijis, un ‘’baterijas’’ uzlādē uz salas ezera vidū, kur pirms pieciem gadiem bija gūtas patīkamas atmiņas. Protams pa starpu pavīd arī tāds traks putns kā grieze. Nav jāuztraucas, ka viss pa nopietno, ir arī pa nelielai humora dzirkstij.

Tā, paskatoties uz grāmatu, nemaz nepateiksi, kā tās vienkāršajos, sarkanajos vākos slēpjas tik labi stāsti, atslodzei starp biezākiem, smagākiem darbiem. (:

Šī grāmata izpilda short stories collection kategoriju manā bingo kartītē.

Regīna Ezera ”Aka”

9180589

Grāmatas apraksts no Goodreads:

Regīnas Ezeras romāns “Aka” (1972) ir viens no ievērojamākajiem viņas romāniem, pat – viens no populārākajiem romāniem 20.gadsimta latviešu literatūrā vispār. Tas ir stāsts par mīlestību, likteņa rūgtumu un pienākumu. Pēc romāna motīviem uzņemta Rīgas Kinostudijas mākslas filma “Ezera sonāte” (1976). Mākslinieks Arnis Zariņš.

Vērtējums: 3.5/5

Mana recenzija

Ūdenim ir būtiska simboliskā nozīme. Ezers, pie kura ir tik mierīgi, un Rūdolfs tajā gaida/vēro pārējos. Aka kā tāda šķiet ne brīdi netiek pilnībā aizmirsta. Tiek izmantota gredzenveida kompozīcijā gan sākoties, gan beidzoties, kas liek atcerēties sākumu. Bet lietus lieliski attēlo dramatiskus momentus un varoņu pārdzīvojumus.

Galvenais konflikts bija rīkošanās pretēji vispārpieņemtajām attiecīgā laika normām; Rūdolfa un Laimas attiecības, kamēr Ričs ir cietumā, un ne tikai.

Pārsteidza, ka visi varoņi, izņemot bērni, romāna beigās nelaimīgi. Kaut gan varētu arī teikt, ka dažiem nemaz īsti tādiem nav.

Regīna Ezera ”Dzilnas sila balāde”

16125187

Grāmatas apraksts no Goodreads:

Cilvēka un dabas mijiedarbība, dzīvības skaistums un daudzveidība, cilvēka, īpaši sievietes sūtība, viņas iekšējās dzīves sarežģītība ir galvenā tēma romānā “Dzilnas sila balāde”, kurā tēlots karš kādas jaunas sievietes dzīvē.

Vērtējums: 3/5

Mana recenzija

Šajā garajā stāstā var lieliski vērot galvenā varoņa iekšējo atklāsmi. Tiek burvīgi risinātas tēmas par dzīvības daudzveidību, par cilvēka, īpaši sievietes, sūtību un laimi -> ‘’Vasara bija tikai vienu dienu’’

Daba šeit ir vienīgi fona elements, lai radītu noskaņu, kā arī varoņu dažādo izjūtu un pārdzīvojumu ierosinātāja.