Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Space Wolves leģiona dzimtā planēta pēc savas klasifikācijas ierindota Death Worlds kategorijā, bet par spīti uz tās valdošajam, maigi sakot, neviesmīlīgajam aukstumam, tas nav liedzis uz tās nostiprināties kādreizējiem šībrīža iedzīvotāju kolonistu senčiem. Lai arī Horus Heresy vispārējās sērijas grāmatai dots nosaukums Prospero Burns un viss tās vismaz Goodreads lapā esošā premise saistīta ar cita Tūkstošdēlu sodīšanu par Imperatora aizliegumu klaju neievērošanu aizliegto zinšu izzināšanā un ar warp spēkiem saistītu burvestību pielietošanā.

Tā vietā lasītājam lemts sekot tēla Kasper Ansbach Hawser gaitām, kurš nokļūst uz Fenris planētas ar neatlaidību un nelielu māņu palīdzību uzdodoties par Ahmdau Ibn Rustahu, bet, tā teikt, pamošanās uz Fenrisas nebūt nav bez sarežģījumiem un saviem pārsteigumiem kā laikā, tā telpā. Tā vien šķiet Kaspers uzreiz neatceras, kas viņš tāds ir, no kurienes cēlies. Atmiņas un agrāko pieredzi teju kaut kas bloķē, kā vēlāk atklāsies kādi nešķīsti kā ar warp un Haosu, tā par nodevējiem topošais TD leģions būs iesaistīti šķietami necilā Hauzera dzīves manipulācijā, bet, lai līdz tam nokļūtu gan pašam varonim, tā lasītājam jāpiedzīvo neviens vien mulsuma un apjukuma brīdis.

To vēl vairāk pastiprina sižeta mijība laikā, kad Kaspers vēl atrodas uz Zemes/Terra, kad vēl nav piedzīvojis parastam mirstīgajam neiedomājāmus pārdzīvojumus. Brīžiem pat šis Zemes sižeta pagātnes sižets, kurā atklāta Kaspera būtiskā loma šķiet rememberanceru kustības aizsākumos, kā arī idejas aizstāvībā, ka jebkāda veida zināšanas vērts saglabāt. Kaut vai aiz tā, lai neatkārtotu pagātnes kļūdas un katastrofas, kā Old Night, lai varētu atgriezties Tehnoloģiju Laikmetā, bet neatkārtotu tajās saistībā ar Mākslīgo Intelektu pieļautajās kļūdās. Kā nepatīkams pārsteigums Kasperam ir fakts, ka dažs labs, ja ne vairums, birokrātu nemaz nevēlas zināt, kas sen tik sen bijis par iemeslu cilvēces pagrimumiem un tik daudzu kolonizēto planētu zaudēšanai, nokļūšanai izolācijā, lai tagad būtu nepieciešams Imperatora aizsāktais Krusta gājiens, lai tās ar labu vai piespiedu kārtā atgūtu.

Pirms grāmata nonāk pie savas premises, Hauzeram lemts kļūt par liecinieku ilgstošākām to gaitām Krusta kara gājiena ietvaros uz dažādām cilvēces kolonizētām planētām un zvaigžņu sistēmām, bet lasītājs pēc iniciālā sižeta pirmajā daļā uz Fenrisas turpina sekot līdzi būtiski vēlāk, kad Kosmosa Vilku ‘’pasifikācijas’’ gaitā sāk atklāties fakti un detaļas, citu spēku manipulācijas un mahinācijas attiecībā uz Hauzeru, kas viņu tā dzīves līkločos novedušas pie Kosmosa Vilku leģiona. Imperatora rokās šis leģions tiek pielietots kā pēdējais soģis, kad citiem par spīti to izcilībām un talantiem nepietiktu dūšas, kad nepieciešams sodīt citu leģionu un ir nepieciešams darbu paveikt pēc pilnas programmas. Pateicoties šim faktoram Kosmosa Vilki paliks starp Imperatora lojālistiem pēc Horusa nodevības, bet vienlaikus tā dēļ to primarks Leman Russ ignorēs tā rīcībā esošos brīdinājumus par gaidāmo, pat ja to avots meklējams netīkamos personāžos.

Kaut arī biežāk ir prieks, ja autors izvēlas neordinārāku pieeju Horusa nodevības sērijā, tad Prospero Burns šķiet būtu krietni baudāmāks pilnīgi atšķirīgā Visumā. Citādi no Horus Heresy sižeta pazīmēm pat ne smakas, vien pēdējās trijās, četrās nodaļās, un gandrīz jau piezogas sajūta, kurā pietrūkst citkārt apnicīgās lielo kauju ainas ar pārspīlētiem epitetiem un metaforām. Savdabīgajai stāsta izklāsta manierei pašai par sevi nebūt nav tik lielas vainas, kaut arī reizēm proza liek vēlēties pēc kā vairāk un nebūt nešķiet, ka galvenais tēls būtu Kosmosa Vilku piedzīvojumu stāstu krājējs un pēcāk profesionāls orators, tad grāmata izlec no kopējās sērijas konteksta, kurā tā atrodas.