Jon Wallace – Barricade (Kenstibec #1)

21068417

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Orion books

Manas pārdomas

Ģenētiski manipulēti un mākslīgi radīti cilvēki Ficials, katrs pēc iestatījumiem specializēts kādā konkrētā nozarē/profesijā, piemēram, celtniecība vai armija, bija domāts kā virsotnes sasniegums, kas beidzot pilnībā ļaus atvieglot parastu mīrstīgo cilvēku dzīves. Un sākums arī bija tik rožains, bet bailes, propaganda apvienojumā ar mākslīgā superintelekta Control lēmumu, ka tā nespēj reizē pasargāt planētu, uz kuras dzīvo cilvēki, un cilvēkus no pašu stulbuma, jo jau pirms tam Lielbritānija ir kļuvusi par tikpat kā vienīgo valsti, kura spēj uzturēt miljonu miljoniem lielas populācijas, noved pie Barricade sastopamās realitātes.

Ficials ir ne tikai ātrāki, labāki un spēcīgāki, bet viņu asinsritē esošie nanoboti padara viņus imūnus pret principā jebkuru slimību un arī vien momentā letāls ievainojums novedīs pie nāves, ja vien ir pietiekošs laiks, lai tas sadzītu. Kamēr Ficials ir iebakaridējušies vairākas lielās pilsētas un turpina iesākto misiju, lai ar laiku atjaunotu Zemi no tai nodarītās skādes (pasauli pārņēmusi kodolziema), tikmēr ietiepīgie, neatlaidīgie cilvēciņi turpina bezjedzīgi tam pretoties.

Galvenais Barricade varonis ir Ficials pārstāvis Kenstibec, kura oriģinālā nodarbošanās pirms apokalipses bija saistīta ar celtniecību, bet tagad ir kļuvis par taksistu un pārvadā kravas un personas no vienas iebarikadētas pilsētas uz otru. Šis brauciens Kenstibeka dzīvē nelīdzināsies nevienam no iepriekš pieredzētajiem! Ceļojuma laikā viņš kopā ar savu pasažieri  veic šādus tādus līkumus, kas bez uzpiestības ļauj lasītājam pastāstīt vairāk par viņu pasauli, bet pats svarīgākais izmestais līkums ir pašā sākumā. Pēdējā laikā vismaz Lielbritānijas salas ziemeļpusē ir palielinājusies cilvēku organizētība, pieaug kontrolpunktu un nokļūt no punkta A uz punktu B vairs tik viegli kā agrāk. Tādēļ Kenstibec izšķiras par cilvēku gida ‘’nolīgšanu’’, kas ļautu veiksmīgi nokļūt galamērķi.

Šis gids loģiski nav tas priecīgākais par šāda jauna darba uzrašanos, bet arī zaudēt vairs viņam daudz nav atlicis. Minētās kodolziemas un tās izraisīto skarbo apstākļu dēļ veselība daudziem nav no tām spožākajām, ko vēl tikai pastiprina zāļu trūkums un jaunu, bīstamu slīmību uzrašanās. Diemžēl visas grāmatas garumā Kenstibeks viņu saukā par Fatty (slimības izraisīts), kas varbūt pats par sevi liecina Ficials attieksmi pret vienkāršajiem cilvēkiem. Bet grāmatas garumā, pārdzīvojot abu ceļā mestos šķēršļus (reizēm ne bez otra palīdzības), starp abiem izveidojas īpaša draudzība, ja to par tādu var saukt.

Pēc katras nodaļas ir neliels Kenstibeka atmiņu fragmenti gan īsi pirms Kontroles lēmuma, gan pēc tā, dod interesantu ieskatu notikumu attīstībā, kas noved pie katastrofas. Kā arī attiecībā uz galveno varoni Kenstibec liek aizdomāties, vai Ficials tik tiešām ir radīti tā, ka tie neizjūt pilnīgi nekādas emocijas.

Nicholas Sansbury Smith – Deliverance (Hell Divers #3) (Klausāmgrāmata)

35480139

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Blackstone Audio, Inc.

Manas pārdomas

Ar Hell Divers trešo sērijas grāmatu tiku turpināts drusku spīdzināts ar Stropa kapteini Džordanu, kurš joprojām pats savā prātā turpina būt pats dižākais un labākais kapteinis, kādu postapokaliptiskā gaisa kuģu sabiedrība ir pieredzējusi. Tikai pārējie ir pilnīgākie muļķi, kuriem nevari uzticēties, jo pat paši uzticamākie vienā labā dienā var pārvērsties par nodevējiem. Džordana prioritāte ir neierobežota vara, bezierunu pakļaušanās viņa pavēlēm un lēmumiem, citu labklājība un pats galvenais cilvēces izdzīvošana ilgtermiņā ir vien kaut kas labi ja otrajā plānā. Tā teikt, nesāku just līdzi, pat tieši pretēji, kad viņa ceļš sāka vest lejup no kalna virsotnes.

Ļoti patika, ka Deliverance bija sadalīts trijās daļās, un jo mazāk laika tika veltīts Džordanam, jo labāk. Kaut arī skaidri tiek litks manīt, kuriem tēliem būtu jājūt līdzi, autors paveic lielisku darbu, lai tas nešķistu uzpiests. Abas pārējās stāsta daļas ir saistītas ar uz piesārņotās un Sirēnu u.c. briesmoņu apsēstās Zemes pamesto Havjēru ‘’X’’ Rodrigezu. Tikpat kā neviens nav pieļāvis domu, ka kāds varētu izdzīvot pat dažas dienas, kur nu vēl desmit gadus, bet tieši to Rodrigezam ir izdevies paveikt. Viena no tām ir no paša Rodrigeza skatpunkta ar fragmentiem no stāsta ‘’pagātnes’’ progresējot līdz ‘’tagadnei’’ un seko līdz Rodrigeza ceļojumam uz kontinenta austrumkrastu un bijušās Floridas teritoriju.

Ja vēl sērijas pirmajā grāmatā Rodrigezs ir salīdzinoši ierindas neuzveicamais varonis, lai kādi šķēršļi tiktu mesti viņa ceļā, un nebūtu bijis ieteicams nevienam mēģināt to aizšķērsot, tad skarbā pieredze uz zemes viņu apveltījusi ar tik bagātu rētu klāstu, ka dažam labam vājākam tēlam varētu sākt sašļukt dūša papēžos, pametot skatu uz viņu vien.

Kā pārsteigums ikvienam nāk atklājums, ka gaisa kuģos mītošie nav bijuši vienīgie, kuriem bijusi tā laime paglābties dzīviem pēc kodolkara. Kas tikai ļauj spekulēt, cik daudz citviet pasaulē ir izdzīvojušo, un vai šī sērija turpināsies tik ilgi, lai pievērstos idejai par kādas lielākas apmetnes izveidošanu vienalga kur (uz zemes vai zem tās, vai kaut kur plašajos pasaules ūdeņos). Vien mīnuss mūsu varoņiem, ka šie spāniski runājoši cilvēku rases pārstāvji pret ne-savējiem izturas kā pret potenciālu pārtikas avotu, kādēļ pēc daža laba pavērsiena nebija grūti paredzēt, pat neizlasot ceturtās grāmatas premisi, par ko tā būs.

Noslēdzoši vēl gribas drusku piekasīties tikpat kā lielākajam un vienam no retajiem grāmatas mīnusiem, kas nebija iekritīs acīs/ausīs pirmo divu grāmatu laikā, ka viens no Elles Lecēju mērķiem reidos uz zemes ir novecojuši 260+ gadu veci medikamenti, kuri šaubos vai kādam dotu jebkādu labumu. Drīzāk jau tiktu panākts pretējs efekts un tie būtu tīrākā inde, bet par cik uz pašu sižeta attīstību tam nav tik lielas ietekmes, tad nebija grūti uz to pievērt acis.

Iepalicēji #1

Linki uz grāmatu Goodreads lapām

Manas pārdomas

Gluži kā pirms divām nedēļām, pirms gatavot lasāmo un klausāmo grāmatu plānus, gribas vispirms pilnībā pabeigt izlasīto, ‘’nolikt’’ to Goodreads izlasīto grāmatu plauktā un uzrakstīt vismaz dažus teikumus par katru no tām pirms to izdaru. Šoreiz šķietamā sajūta, ka šis varētu kļūt par regulāru (jaunu) paradumu ir vēl spēcīgāka. Dažiem blogiem ir nosaukumu variācijas par īso atsauksmju rakstiem; tā uzreiz nenāk prātā kas labs un pietiekami atšķirīgs, bet būs vien jāpadomā. Pirmā ideja – Iepalicēji. Komentāros droši var minēt ko labāku. :D

26245853

**

The Last Mile (Amos Decker #2) by David Baldacci

Vispirms ķeršos klāt Amos Decker sērijas otrajai grāmatai The Last Mile, kurā jau 20gadus cietumā pavadījušo Melvinu Marsu no letālas injekcijas un nāves soda pašos pēdējos mirkļos paglābj, kādas citas personas atzīšanās viņa vecāku slepkavībā. Kaut arī Melvins pašsaprotami ir priecīgs par iespēju piedzīvot jaunu dienu, atvieglojums par to ir vājš mierinājums apzinoties, ka nepatiesā apsūdzība laupīja viņam karjeru NFL un miljoniem dolāru.

Sērijas galvenais varonis Amos Decker pats to atklāti neatzīst, ka līdzības starp abiem attiecībā uz talantu amerikāņu futbolā vai negaidītajā faktā, ka kāds cits pēkšņi atzīstas slepkavībās, kurās ticis apsūdzēts, būtu galvenais iemesls, kas piesaista Dekeru un pamudina viņu pierunāt savu jaunās specvienības grupas vadītāju iekš FIB izraudzīties Melvina lietu, kā šīs grupas pašu pirmo.

Klasiski labs trilleris, kur vairāk uzsvars vairāk ir nevis uz vainīgo identitātes noskaidrošanu, bet gan attiecībā uz procesu, kurā Dekera un viņa komanda līdz tam nonāk, patstāvīgi izvairoties un pieaugoša apdraudējuma no ļaundariem. Vien ar to mazāk raksturīgo īpašību, kas lieti noder, lai atklātu patiesību – Dekera nevainojamā atmiņa.

41014420

**

New York Dead (Stone Barrington #1) by Stuart Woods

Tīrākā nejaušībā un sagadīšanās rezultātā detektīva Stone Barrington rokās iekrīt pienākums izmeklēt slavenības Sasha Nijinsky pazušanu un visticamāko slepkavību pēc krietina no 12.stāva. Līdz pat pašām beigām par slepkavību tiek mēģināts radīt šaubu mākonis, jo vienmēr tuvumā esošie mediji paspēja uzfilmēt Sašu izrādām dzīvības pazīmes pirms mediķi viņu iecēla savā auto, bet jaunu dīvainuma pakāpi lietai piešķir, ka vēl kāds cits (bez tā kurš nelaimīgo nogrūda no balkona) nolaupa Sašas ķermeni, pēc tam kad saduras ugunsdzēsēju un ātrās palīdzības auto.

Diemžēl pats noziegums un attiecīgi tā izmeklēšana, vainīgo notveršana, nešķita stāsta un grāmatas prioritāte, bet vairāk gan lasītāja iepazīstināšana ar Stounu pirms no detektīva viņš pārtop par advokātu, jo darbā gūtās traumas dēļ vairs nespēj aktīvi pildīt tiešos darba pienākumus, bet sirdsapziņa un veids, kā vadība attiecības pret slavenības Sašas lietu, neļauj arī turpināt kādu nebūt darbu aiz rakstāmgalda

Papildus pie mīnusa, ka pietrūka stabila galvenā sižeta un mērķtiecīguma, pieskaitīšu ticamības trūkumu veidā, cik ātri izveidojās gan romantiska, gan intīma rakstura attiecības starp tajā brīdī vēl detektīvu Stounu un dāmu, kuru savā veidā varētu uzskatīt pat par potenciālu aizdomās turamo. Kaut gan ir nesen lasītas sērijas, kuru pirmā grāmata ir atstājusi švakāku iespaidu, tad New York Dead arī nepamudina uzreiz ķerties pie nākošās.

20763098

**

Wool (Silo #1) by Hugh Howey

Nebiju gaidījis, ka iznāks šo grāmatu ‘’nomarinēt’’ tik ilgi, bet ja par tās sākumu un galveno ideju par postapokaliptisku pasauli, kurā pēdējie cilvēki patvērumu raduši noslēgtā pazemes ‘’augstceltnē’’, var teikt labus vārdus, tad tiekot pāri un jo tuvāk beigām vairāk un vairāk acīs iekrita lielāki un mazāki sižeta caurumi. Kā arī pārņēma YA žanriskas izjūtas, kaut arī galveno varoņu vecumi jau krietnu laiku tai kategorijai vairs neatbilst; reizēm tā teikt nebija pārliecība, ka varoņi rīkojas atbilstoši vecumam, kādu tiem autors piešķīris.

**

34234687

The Land: Alliances (Chaos Seeds #3) by Aleron Kong

Joprojām neesmu iemērcis kāju tālāk LitRPG žanrā tālāk par šo sēriju un ceru saglabāt domu, ka varbūtība, ka no visa klāsta, neviena cita sērija/grāmata nevarētu patikt, ir ārkārtīgi niecīga.

Vienlaikus tam, ka Rihters iegūst tūkstošiem pieredzes punktus, prasmju procentus un arvien audzē visvisādus līmeņus, pieaug arī pretinieku spēks un viņa ceļā mesto izaicinājuma grūtības pakāpe. Var tikai priecāties, ka atšķirībā no savas šajā pasaulē pat ja Rihters tiek nogalināts, tas nebūs par šķērsli ‘’atdzimt’. Pat ja tas nozīmē zaudēt daļu no nesaglabātās attīstības, tas tomēr atsver neatgriezeniskas nāves alternatīvu.

Ne mrikli nepārņem sajūta, ka šī sērija būtu jāuztver pārlieku nopietni, bet spēles cena un likmes noteikti ar katru sērijas grāmatu līdz šim ir kāpušas un domājams ilgi nav jāgaida līdz tiešākā veidā par sevi liks manīt Rihtera patiesi The Land zemes ienaidnieki.

23164927

**

The Fold (Threshold Universe #2) by Peter Clines

Gada skaitļu un laika līniju ziņā grūti spriest, vai The Fold notikumi norit pirms, pēc vai +/- vienlaikus 14 aprakstītajiem par neparasto daudzīvokļu namu. Kaur arī tēlu ziņā grāmatas viena ar otru nekādī nepārklājas un nav saistītas un var tikt lasītas kā standalone, tad tomēr apdraudējuma avots dzīvībai uz Zemes un cilvēces turpmākai eksistencei ir viens un tas pats. Tikai trešās grāmatas Dead Moon aprakstā minēts 2243.gada skaitlis, kā arī pagaidām šķiet īstākais zombiju romāns un būs interesanti, kā gan tas tiks sasaistīts ar pārdabiskajām Cthulhu līdzīgajiem briesmoņiem no citām dimensijām.

Veids kā iekš The Fold tas tiek panākts ir ar izmisīgu zinātnieku ķeršanos pie pēdējā salmiņa, lai viņu pētījumiem turpinātu piešķirt finansējumu. Tā vietā, lai atzītu sakāvi, ka nav izdevies radīt strādājošu teleportācijas iekārtu, viņi izmanto ‘’traka’’ zinātnieka un pētnieka dienasgrāmatu piezīmes, kurām paši netic, bet tavu brīnumu nostrādā. Kaut gan iegūtais rezultāts nav pielīdzināms teleportācijai, tomēr panākums ir pietiekami vērā ņemams, lai panāktu vēlamo – netiktu zaudēts valsts finansējums. Tas nekas, ka pašiem pat pēc gadiem ilgas testēšanas, arīdzan uz pašu ādas, nav tapis skaidrāks, kā gan tas darbojas un vispār ir iespējams.

Kas zin, kā gan pasaules liktenis būtu izvērties, ja ne naudas maki DARPAs organizācija un sens Mike Erikson draugs un paziņa nepieņemtu lēmumu nosūtīt mazpilsētā noslēpušos Maiku ar nevainojamu atmiņu (līdzīgi kā raksta sākuma pirmajā grāmatā pieminētais Dekers, vien atšķirība, ka Maika gadījumā šāds stāvoklis ir no dzimšanas) nenosūtītu viņu izpētīt situāciju klātienē, lai iegūst pārliecinošākus pierādījumus, ka ir vērts turpināt piešķirt pētījumiem jaunus finansiālos līdzekļus.

Nicholas Sansbury Smith – Ghosts (Hell Divers #2) (Klausāmgrāmata)

31434700

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Blackstone Audio, Inc.

Manas pārdomas

Ir pagājuši aptuveni 10 gadi kopš Strops pameta Havjēru Rodrigezu par nolādētu nodevētā pilsētā, vienā no ITC korporācijas industriālajiem centriem, kura ir atbidlīga gan par kuģu un postošo ieroču saražošanu, gan, kā to uzzinās gan daļa tēlu, gan lasītājs, par daudz nopietnākiem pārkāpumiem pret visu cilvēci.

Šo desmit gadu laikā vienlaikus ir noritējušas kā ievērojams pārmaiņas – jauns kapteinis Leon Jordan, mazais puika Tin jeb tagad jau Maikls Everhārts ir kļuvis par tās pašas Elles Lecēju grupas līderi, kur par tādu bija Havjērs u.c., tad reizē arī lielos vilcienos dzīvu uz Stropa ir tā pati ikdienas ellīgā cīņa par izdzīvošanu, ko gan diemžēl dažs labs tēls, jāskatās pavisam stingri uz jauno kapteini, ir piemirsuši par labu domām par paša posteni.

Pagaidām kapteinis Džordans droši kvalificējas šajā sērijā, kā pats kaitinošākais (pirmās klases pakaļa/asshole). Viņam bezierunu pakļaušanās, iedomāta lojalitāte pāri visam, sava domas pareizības pierādīšana ir tik svarīgaka pār jebko citu, ka, lai to saglabātu, pilnīgi viss ir pieļaujams. Pat ja Džordans to ne sev, ne citem skaļi nevēlētos atzīt, šķiet viņš labprāt būtu Stropa diktators.

Pārsteigumu izsauca grāmatas sākums, kurā uzzinam, ka atšķirībā no pirmās grāmatas Elles Lecējiem tagad jātur noslēpumi no pārējiem uz kuģa, piemēram, par Sirēnām un citiem uz zemes sastaptiem mošķiem, ar attaisnojumu, lai lieki un nevajadzīgi to nesatrauktu. Tajā pašā laikā kapteinis Džordans nesaskata tajā neko nepareizu, turot slepenībā gan kuģa uztvertās audio ziņas no Havjēra par viņa progresu ceļā no Nolādētās pilsētas uz Austrumkrastu, labi apzinoties savu trauslo autoritāti un ego attiecībā pret Havjēra, gan iepriekšējas kapteines plānus par potenciālu patvēruma vietas meklēšanu uz zemes vai kādā no ITC izveidotajiem pazemes tuneļu bunkuriem.

Jau atkal grāmata tiek noslēgta uz lieliska klifhengera, un šoreiz paskatījos laicīgi nākamās grāmatas sižeta premisi ar cerību, ka atkal darbība atsāksies pēc vairākiem gaidiem, lai nebūtu jādzird kapteinis Džordans, bet ne kā. Kaut arī labi apzinos, ka viņa plāniem galu galā panākumu nebūs (pretējā gadījumā ceturtā un piektā grāmata būtu izteikit depresīva vai dusmu izraisoša), tad tik un tā viņa tēls prieku nerada.

Nicholas Sansbury Smith – Hell Divers (Hell Divers #1) (Klausāmgrāmata)

33160362

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Blackstone Audio, Inc.

Manas pārdomas

Pēc Expeditionary Force, kamēr vēl audio formātā nav iznākusi līdz šim pēdējā sērijas grāmatā, kā nākošo no R.C. Bray izpildījuma izvēlējos uzsākt postapokaliptisko Hell Divers sēriju. Tajā aptuveni 250 gadus pēc postoša un abpusēji iznīcinošas kodolieroču apšaudes, cilvēce turpina cīnīties par izdzīvošanu. Ja viendaļa militārais personāls (noprotu, ka amerikāņi) un viņu ģimenes jau pirms uzbrukuma nebūtu patvērusies milzu gaisa kuģos, kas zin vai vēl kāds cilvēks būtu starp dzīvajiem.

Par Hell Divers tiek saukti tie drosmīgie, kuri brīvprātīgi lec no kuģa, lai cilvēcei būtu izredzes turpināt cīņu būt starp dzīvajiem, lai iegūtu dažādus resursus, galvenokārt pašu vērtīgāko – degvielu, kas noturētu gaisā kuģi. Sērijas pirmās grāmatas galvenais varonis Havjērs Rodrigezs jeb saukts vienkārši par X, ir pats pieredzējušākais no visiem Elles Lecējiem, kamēr vidējais aritmētiskais ir 15 lecieni, no kuriem citi ir veiksmīgi atgriezušies, viņam šis cipars ir jau tuvu simtam. Viss mainās, kad viņa kuģis The Hive saņēm SOS palīdzības signālu no otra viņiem līdzīgā kuģa (Ares). Cik zināms grāmatas varoņiem, tad nevienam citam uz planētas neizdevās paglābties, neviena cita bez viņiem vairs nav, tādēļ par spīti tam, ka Ares atrodas virs vienas no bīstamākajām teritorijām pat 250 gadus pēc kodolkara, tiek pieņemts doties palīgā.

Labi zinot grāmatas žanru un atrodoties savā komortajā mājoklī, lasītājam nevajadzētu būt grūti paredzēt, ka kaut kas noies greizi, jo bez tā taču neiznāktu pat grāmata, kur nu vēl sērija, kas arī piepildās, un galu galā potenciālajiem glābējiem, tai skaitā Havjēram, ir jācīnās uz dzīvību un nāvi, lai izglābtu paši sevi.  To vēl vairāk apgrūtina briesmoņi, kuri neskatoties uz ekstremālajiem apstākļiem ir spējuši tiem pielāgoties, pārsteidzošāk gan ir fakts, ka pirms leciena, kad mēs pievienojamies Havjēram, neviens šādu dzīvības formu (gan uz zemes, gan lidotspējīgus) nebija sastapis.

Uz Stropa esošā populācija (uz grāmatas beigām aptuveni 500) par vairāku varoņu optimismu, ka viendien atrodot ideālu pleķi uz Zemes virsmas, viņi varētu beidzot nolaisties un atjaunot cilvēces populāciju. Speciāli pat palūkojos interneta plašumos par minimālo skaitu veselīgai populācijai, un tur vienā no rakstnieku forumiem atradu, ka viņiem pietrūkst viena nulle līdz pieciem tūkstošiem. Kaut arī vienā momentā izskan informācija, ka uz kuģa audzētie augi un dzīvnieki ir ģenētiski modificēti, lai uzlabotu to augšanas iespējas apgrūtinātajos apstākļos, nekas netika minēts, vai kas tāds tiek pielietots attiecībā arī uz cilvēkiem. Vēl jo vairāk, vismaz uz Stropa pieaug neapmierinātība no tiem nelaimīgajiem, kuri dzīvo kuģa zemākajos klājos un atrodas tuvāk Zemes virsmai, un ar visu kuģī iestrādāto aizsardzību ir pakļauti paaugstinātai radiācijai. Vidējais mūža ilgums ir zem 40 gadiem, bērni dzimst ar dažādām pataloģijām u.c., domājams autors nenoklusētu, ja arī cilvēki tiktu ģenētiski izmainīti. Šķiet tikai muļķīgi, ja netiktu izmantota šāda iespēja, ņemot vērā, cik maz cilvēku ir palicis. Gandrīz nenovēršams šķiet bēdīgas/pesimistiskas sērijas beigas, lai kā cīnītos varoņi par izdzīvošanu attiecīgajā momentā.

Vēlme just līdzi Havjēram un citiem normāli domājošiem varoņiem rodas jau no paša sākuma. Ko gan nevar teikt par apakšsižeta varoņiem no minētajiem zemākajiem klājiem, kuri izdomājuši sacelties un pieprasīt labākus apstākļus tieši tajā brīdī, kad kuģa vadība cīnās par visu dzīvībām, bet viņu rīcība rada liekas papildu briesmas. Ierunātājs R.C. Bray joprojām ir uzdevumu augstumos, neradās apjukums pie biežās skatpunktu maiņas, bet tomēr šķiet prātīgāk būs neklausīties reizē vai pamīšus dažādas viņa ierunātās sērijas.

Mark Tufo – Zombie Fallout (Zombie Fallout #1) (Audio book)

8167001

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Tantor Media

Manas pārdomas

Biju cerējis, ka iesākšu rudens tumšos vakarus un oktobra (Helovīna) mēnesi ar labu zombiju sērijas pirmo grāmatu un pēc tās arī vismaz otro, bet še tev. Zombie Fallout bija tik nebaudāms (arī grāmatas ierunātājs nespēja to uzlabot), ka atmetu domu brist cauri otrajai daļai. Nē, paldies!’

Zombie Fallout apokalipsi aizsāk gļuks pretgripas vakcīnā (īsti neatceras putnu vai cūku gripa) un galvenais Michael Talbot, izbijis jūras kājnieks, negaidīti straujās katastrofas priekšā uzņemas ne tikai aizstāvību pār savu ģimeni, bet arī citiem grūtībās nonākušajiem, un vispār cenšas izmantot savu militāro pieredzi. Diemžēl tikpat kā neviens no tēliem nebija patīkams vai tāds, kuram varētu just līdzi, un galvenais varonis nebija pat ne tuvu potenciāli ciešākamajam. Brīžiem Maikls ir visai neciešams un neiejūtīgs, ja nespēj turēt līdzi vai tikt galā ar stresu un citām problēmām, tā nav viņa problēma, tādēļ mirkļos, kad Maikls pats bija dzīvībai bīstamās situācijās, gribējās teikt ‘’tā tev vajag’’.

Protams, neesmu piedzīvojis personiski sastapšanos ar zombijiem, bet konstanti pārņēma izbrīns par tēlu prioritātēm, kad ir jādomā, kā izdzīvot kaut vai līdz nākošajam rītām, tā vietā, lai uztrauktos par sīkumiem, kuriem vairs nav nekādas nozīmes. Liels mīnuss gan par to, gan daudzu tēlu raksturiem un uzvedību. Neviens vien ir no kartona izgriezts un kalpo sižeta tālākai virzībai vai kā potenciāls (bieži vien neizdevies) humora avots, kā Tomijs (resns), kurš reti kad nav redzams ar saldumiem un uzkodām rokās un mutē. Un attiecībā uz to arī nemanīju, ka resursu sadalei vai pasaules uzbūvei būtu tikusi veltīta pietiekoša uzmanība, lai kaut cik radītu ticamības sajūtu.

Neko glaimojušu nevaru teikt arī par rakstības stilu – īpaši epilogs šķiet pilnībā lieks un ar visu pārējo nesaistīts vai biežās atsauces uz slavenībām, lai kaut ko aprakstītu. Ja var uzticēties Goodreads atsauksmēs minētajam, ka autors grāmatas ir pašpublicējis, tad atliek vienīgi apsveikt, ka tām ir arī savi fani.

Michael John Grist – The Last (Zombie Ocean #1)

25517872

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Vairāku mēnešu garumā, vēl pirms pasauli nakts laikā pārņēma zombiju apokalipse, izmainot pasauli, kādu to pazinām līdz šim, Amo bija ārstu acuraugs un intereses objekts. Tik cik interesants bija Amo veselības stāvoklis un tā maiņas komas laikā, tikpat īpatnēji ir ārsta dotie norādījumi, kad ir atgūta samaņa, lai izvairītos no atkārtotas epizodes vai pat vēl ļaunāk. No tiem uzacis liek saraukt ieteikums atturēties no seksa, ja pašapmierināties, tad arī pēc iespējas klīniskāk un bez stimulācijām.

Fizioloģiski neparasts ir viņa izmainītais metabolisms, kas vairs neprasa tik daudz barības vielu, bet fiziski nav jūtamas nekādas bada sajūtas. Bet no cita aspekta, kas vairāk sit pa kabatu ir Amo alerģija pret mākslu, visu radošo un fantāziju karinošo, jo Amo ir komiksu mākslinieks. Varbūt liktenis vai kā, bet Amo tieši pirms liktenīgā notikuma strādāja pie savas grafiskās noveles par zombijiem. Vismaz Amo ir paveicies atrast monotonu dienas darbu preču noliktavā, kā arī paša izveidotā Deepcraft spēles modā, kas imitē pieminēto darbu, atrast draugu un domubiedru Cerulean, kuru arī skārusi tā pati slimība, kas viņu.

Un visticamāk pateicoties šai slimībai, Amo no rīta pēc vētrainās nakts vēl ir pie veselā saprāta, kamēr pārējā cilvēce ar baltām, tukšumā pavērstām acīm un asinīm notraipīti bezmērķīgi klaiņo pa ielām. Kaut arī negribu teikt diži daudz par autora radīto zombiju dabu, jo tas ir visai nozīmīgs pavērsiens, bet vienu gan, Amo stereotipiskais pieņēmums no filmām ir visai tālu no patiesības.

Tādam postam neviens (prāts) nespētu pienācīgi un adekvāti sagatavoties! Vienīgais, kas var palīdzēt Amo tikt galā ar prātam neaptveramo ir humors, un to viņš, par laimi, pieprot. Kas nedaudz nokaitināja, bija viņa īslaicīgā iekrišana depresīvā domāšanā un sevis žēlošanā. The Last nav izteikti gara grāmata, bet līdz ar to viss būtiskākais ir kompakti sakārtots. Noteikti paturēšu sēriju prātā, lai vēlāk turpinātu. : )

Octavia E. Butler – Parable of the Sower (Earthseed #1) (Audio book)

52397

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Recorded Books

Manas pārdomas

Parable of the Sower galveno varoni Lorena Olamina no pārējiem atšķir viņas hipersensitivitātes sindroms jeb, vienkāršāk sakot, spēja sajust citu sāpes (ne emocionālās), piemēram, ja Lorena redz kādu ciešam no kādas traumas ir liela varbūtība, ka arī viņa izjutīs šī cilvēka sāpes. Grāmatas sākumā Lorena nav pat 18 gadus veca, bet apokaliptiskā rakstura pasaule un atbildība pār trim jaunākiem pusbrāļiem, kā arī tēvs priesteris (un arī skolotājs), ir piespiedis viņai pieaugt jau agrā vecumā.

Jo kā gan vēl citādāk varētu izskaidrot Lorenas ideju par Pārmaiņām kā reliģiju un Dievu. Ideju, kura no vienkāršiem dienasgrāmatu ierakstiem palēnām izaug par jaunu reliģiju. Protams, to varētu izskaidrot ar sadzīves apstākļiem un vispārējo stāvokli visapkārt, kad tādi pašsaprotami pakalpojumi kā policija vai ugunsdzēsēji ir luksuss, bet diži pulēties, ja neesi bagāts nav, jo ugunsdzēsēji ieradīsies, kad būs jādzēš krāsmatas, bet policijas gadījumā varēsi būt priecīgs, ka palīdzības vietā tevi pašu par kaut ko neapsūdz, un par veselības aprūpi nemaz nerunāsim. Cilvēki cenšas tikt galā paši, kā nu māk. Izskaidrojumu varētu arī meklēt tajā, ka tikai ļoti turīgie var vēl turēties pie realitātes, kura 2025.gadā jau sen ir tāla pagātne, bet lielākā daļa pieaugušo Lorenas kopienā vēl cer maģiski atgriežamies.

Diemžēl liels fokuss grāmatā veltīts tieši garām pārdomām par ideju, kas tad ir reliģija un Dievs, un skarbie apstākļi drīzāk kalpo kā fons tam visam. Labi, ka vēl visa grāmata nesastāv tikai no tā vien, par cik ūdens, pārtika un citi resursi šajā pasaulē ir zelta vērtē, pavīd arī globālās sasilšanas tēma. Tomēr ar to vien nepietiek. It kā ar varoņiem vai pat ar kādu stāstam nesvarīgu personu notiek kaut kas briesmīgs (slepkavības, laupīšanas, izvarošanas u.c.), bet par spīti tam, ka Lorenai piemīt ekstra jutība pret citu sāpēm, Parable of the Sower emocionālajā ziņā šķita pat ļoti pliekana.

Kā pati Lorena vienā brīdi spriež, iespējams vēl nav sasniegts pats dibens (vienmēr var būt vēl sliktāk), un savā ziņā var tika pievienoties, ja ņem vērā, ka vēl eksistē sapnis par citas planētas (Marsa) kolonizēšanu. Tomēr kopumā šī distopija un aiz matiem pievilktā zinātniskā fantastika nesajūsmina, lai rastos vēlme tūdaļ klausīties arī otro daļu.

Walter M. Miller Jr. – A Canticle for Leibowitz (St. Leibowitz #1) (Audio book)

164154

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Books on Tape

Kā tiku pie šīs grāmatas?

Lejuplādēju no www. Izvēlējos no Top 100 Sci-Fi Books grāmatu listes.

Vērtējums: 3/5

 

 

 

 

 

Manas pārdomas

ASV dienvidrietumos atrodas abatija, kurā mitinās svētā Leibovitsa, un viņu pamata mērķis ir kopt un pasargāt zināšanas no to aizmiršanas un iznīcības, kā arī rast jeb pareizāk jaunatklāt reiz zudušās.

Turpiniet lasīt

Brian K. Vaughan, Pia Guerra, José Marzán Jr. – Y: The Last Man, Vol.10: Whys and Wherefores (Y: The Last Man #10)

2202230

Grāmatas apraksts no Goodreads/Synopsis from Goodreads:

WINNER OF THREE EISNER AWARDS, featured in THE NEW YORK TIMES and on NPR, Y: THE LAST MAN is the gripping saga of Yorick Brown, an unemployed and unmotivated slacker who discovers he is the only male left in the world after a plague of unknown origin instantly kills every mammal with a Y chromosome. Accompanied by his mischievous monkey, Ampersand, and the mysterious Agent 355, Yorick embarks on a transcontinental journey to find his long-lost girlfriend and discover why he is the last man on earth.

Yorick Brown’s long journey through an Earth populated only by women comes to a dramatic, unexpected conclusion in this final volume. Collects issues #55-60 of Brian K. Vaughan and Pia Guerra’s award-winning Vertigo series.

Izdevniecība/Publisher: Vertigo

Kā tiku pie šīs grāmatas?/How I got this book?

Lejuplādēju no www.

Vērtējums/Rating: 3.5/5

Turpiniet lasīt