Post Apocalyptic

Mira Grant – Feed (Newsflesh #1)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Kādā paralēlā pasaulē 2014.gads ir bijis tas liktenīgais gads apokalipses pienākšanas ziņā, kad pasauli pāršalc spēcīga pandēmija. Nez kuram bija tā spožā ideja, ka gaisā izsmidzinātas zāles pret parastu saaukstēšanos un visa veida vēžiem ir laba ideja, bet, ko dīvainā kārtā nebija paredzējuši, ka pasaulē atradīsies fanāti, kuri tajā saskatīs konspirācijai cienīgas idejas, lai aiz nezināšanas radītu ideālu kombināciju patiesu dzīvo miroņu/zombiju ‘’dzimšanai’’.

Feed pamata sižets aizsākas 25gadus vēlāk ASV prezidenta pirmsvēlēšanu laikā, kad pasaule kopumā, vismaz cik zināms, ir spējusi sadzīvot ar jaunajiem apstākļiem, bet lielā mērā uz personīgās brīvības rēķina. Par cik apokalipses izcelšanās brīdī tradicionālie ziņu avoti pie visām varītēm centās līdz pēdējam apstrīdēt tik absurdu ideju, kā reāli zombiji, tad par ziņu galvenajiem radītājiem pamatā kļuvuši blogeri. Šajā aspektā var acīmredzami just, ka grāmata publicēta 2010.gadā pirms Kovida pandēmijas, pirms Trampa ievēlēšanas par prezidentu. Kā piemēru tam var minēt galveno varoņu pausto viedokli, ka sabiedrība pārsvarā loģiski izvērtē ziņu avotus no vismaz 5-6 avotiem un neuzticas tikai vienam.

Galveno varoņu blogeru komandu veidu brālis un māsa Georiga un Shaun Mason un kolēģe IT speciāliste un dzejniece ar iesauku Bafija (žēl, ka grāmatā ne reizi neizskan frāze ‘’Bafija, zombiju slepkava’’, kas gan būtu pretrunā ar pašu tēlu). Trijotnei kā pirmajiem blogeriem ticis tas gods sekot līdzi potenciāli populārākajam prezidentūras kandidātam republikānim Peter Ryman. Darbiņš, kas viņu blogus no necilās ‘’B’’ kategorijas pavisam noteikti pacels skatījumu skaita un reklāmnaudu virsotnē.

Pirmais iespaids par Pīteru gan Džordžai, gan Šonam ir tikpat kā vienīgi pozitīvs, kas tikai liecina par politiķa šarmu un talantu apburt vēlētājus, kas postapokalipses pasaulē nemaz nav tik viegli. Bet kā jau tas sagaidāms, tad mūžīgi tik labu iespaidu, it īpašu aizkulisēs, nesanāk noturēt, tomēr pārsteidzošāk, ka patiesās konspirācijas, sazvērestības un citi draudi nāk no citu kandidātu un Pītera kolēģu puses.

Newsflesh triloģija kā tāda publicēta pirms Parasitology sērijas pirmās grāmatas un patīkami redzēt/dzirdēt, ka koncepts par zombiju izcelsmi un uzvedību atšķiras tik ļoti, ka pat neiedomājies salīdzināt vienu ar otru. Vienīgi optimiskais skatījums uz kopējo sabiedrības un indivīdu rīcību, kā jau minēju, ir tapis pasaulē, kura vēl nav pieredzējusi, to ko zinam tagad. Kur nu vēl, ja pasauli piemeklētu šajā grāmatā minētā vai cita veida krietni nopietnāka saslimšana.

Wesley Chu – Time Siege (Time Salvager #2)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Spēkošanās par nolaistās Zemes nākotni, 26.gadsimta tagadni un arīdzan pagātni pilnā sparā turpinās Time Salvager sērijas turpinājumā Time Siege. Galvenais varonis, izbijušais Chronmen Džeims Grfins Marss ir šīs cīņas priekšgalā kopā ar laika ceļošanas izgudrotāju Greisu Prīstliju, no pagātnes ‘’nolaupīto’’ zinātnieci Elise Kim un Chronmen kolēģi Levinu. Katram ir savas idejas un skatījums, kā uzveikt gan izbijušos Chronmen kolēģus, gan galvenokārt tehnoloģiski spēcīgāku Valta korporāciju, kura tikai slēpjas aiz publiskajiem mērķiem glābt Zemi no iznīcības, bet no malas alkatība ir acīmredzama.

Viniem četronei nebūtu nekādu cerību uz panākumu. Tādēļ interesanta ir ‘’iezemiešu’’ Zemes cilšu iesaiste sižetā un par iezemiešiem kļuvuši tie nelaimīgie, kuru senčiem pagātnē nepaveicās tikt prom no Zemes uz kādu citu planētu un nācās regresēt uz sabeidrības modeli krietni pirms moderno tehnoloģiju laikmeta. Ja vēl pirmajā grāmatā tādus pirmoreiz sastopot Džeimss ir vīzdegunības un augstprātības kalngals, tad, iepazīstot viņus un galvenokārt Elfreth cilti, nākas nokaunēties un saprast, ka viņi lielā mērā nav ne ar ko sliktāki par tevi, un Time Siege ietvaros, kad Valta algotņi viņus ielenc jo ciešāk, Džeimsam nākas to iemācīt jaunākajam sabiedrotajam Levinam.

Tomēr liels nopelns noderīgajai sadarbībai vispirms ar Elfreth cilti un pēcāk ar citām pienākas Elise Kim. Tieši viņai piemīt redzējums, spējas un vadones šarms, lai apvienotu visas pārējās tuvumā esošās ciltis un lai paralēli nebūtu jāuztraucas par militāra rakstura konflitkiem ar tām, kad galvenais drauds nāk no Chronmen un Valta korporācijas.

Pašam Džeimsam grāmatas gaitā jāpārvar nopietna problēma un iekšēja cīņa ar personīgu dēmonu. Alkohols ir problēma, kas kļūst par atkarību daudziem viņa profesijas pārstāvjiem, un 20+ gadu garumā arī Džeimss ir šādi sevi kupējis, bet nu pienākusi diena un laiks, kad atkarības dēļ var ciest gan tuvākie sabiedrotie, gan visi pārējie labo varoņu cilšu palīgi. Detoksikācijas epizodes un personīgās Džeimsa pārdomas par savu situāciju gana svarīgs moments, lai arī ne pārāk liels grāmatas procents, ko nevarētu nepieminēt.

Time Siege (publicēta 2016.g)šķita labs un saistošs turpinājums, bet viena no lielākājām vilšanām, ka noslēgums tāds, kuram nepārprotami būtu jāsesko vēl vismaz viens turpinājums, kura diemžēl neeksistē.

Russell Blake – The Day After Never – #1-4

Linki uz grāmatu Goodreads lapām

Manas pārdomas

Ir pagājuši pieci gadi kopš pasauli pāršalca nāvējošāka pandēmija, kādu tā piedzīvojusi. Jaunā slimība ir bijusi tik lipīga un nāvējoša, ka īsā laikā tā sagrāvusi līdz tam eskistējošo pasaules kārtību, kādu to zinājām līdz tam. Ja esi starp laimīgajiem, kuri vēl joprojām ir dzīvajos, tad visai liela iespējamība, ka dzīvo zem kādas bandas psihopātiskā līdera dzelzs dūres, kurā pat par šķietami niecīgu pārkāpumu vai ne tādu skatienu vari tikt nogalināts.

Sērijas galvenais varonis izbijis Teksasas reindžers Lucas Shaw gan nedzīvo patstāvīgās bailēs, bet īpatnējā kārtā pamanījies arī netikt savervētam kādā bandā, no kurām vislielākā ietekme viņa apkārtnē ir The Crew un ar kura arīdzan kalpos par galveno ļaundari The Day After Never sērijā. Lūkass mierīgi bauda dzīvi, kāda nu tā ir, kad vienā jaukā dienā atrod pusnemaņā esošu jaunu lēdiju, pāris apgalinātus kompanjonus un padzen pāris ‘’maitu lijas’’, kuras acīmredzami vainīgas pie nodarītā. Kā jau būdams Teksasas reindžers, pat pasaulē, kurā īsti Teksasa vai ASV vairs neeksistē, tad Lūkass nevar tā vienkārši skaistu dāmu tā atstāt nelaimē, vēl jo vairāk, kad pamostas pēc smaga iekaisuma, lai uzzinātu, ka viņas, Sierra, aprūpē ir maza meitenīte vārdā Eve.

Ieva, kura no jaunās slimības ir imūna, savā veidā ir iekāres un apsēstības objekts The Crew bandai, kuras līderis Magnuss par visām varēm vēlas, lai viņa kontrolē esošie zinātnieki pirmie izstrādātu efektīvu vakcinu, kuru apmaiņā pret izdevīgiem darījumiem un citiem labumiem izplatīt, bet ne izdāļāt tā vienkārši aiz labas sirds. Tā nu četru grāmatu garumā izvēršas garum gara cīņā, lai tā teikt savā kontrolē iegūtu Ievu, bet Lūkass aiz cēlas sirds tiek ierauts pret The Crew un citu tai līdzīgu bandu pretošanās kustībā.

Varētu padomāt, ka tikai viena persona, lasītāju labad vien maza, sevi aizsargāt nespējoša meitene, būtu imūna pret slimību, no kuras mirstības procents ir virs 50. Pat nevienā brīdī netiek pieminēta kāda alternatīva persona vai tās meklējumi. Saprotams, ka autors Russell Blake savā distopijas pasaulē piedāvā ļaundarus, kuriem nav nemazāko problēmu nogalināt ne svešinieku, ne kādu, kas ilgstoši zem viņa strādājis. Viena dzīvība vai pat daži simti nav nekas, ja vien tā nav viņa, bet līķu skaits, kas krīt te pa labi, te kreisi ir tik liels (protams, pārsvarā anonīmas statistikas tēli), ka rodas jautājums par pēc vīrusa postažas eksistējošu populācijas skaitu, kura joprojām pakļauta potenciālai saslimšanai. Tā vien šķiet, ka ilgtermiņa domāšana The Crew ļaunum ļaunajiem līderiem nav galvenais pārvaldes princips.

Diemžēl Sierra tēls biežāk kalpo, lai radītu jaunas problēmsituācijas Lūkasam, metoties briesmās, jo redz viņai kaut kas nepieciešams, nepadomājot par sekām ne personīgi, ne par citiem, un ātri vien attopas situācijā, no kuras atkal vajadzīga glābšana. Ne gluži vienmēr bezpalīdzīgas damsel in distress tipa tēls, bet noteikti tāda, kuru autors izmanto, lai iesviestu galveno tēlu acīmredzami bīstamā, konfrontējošā situācijā ar sliktajiem tēliem.

Kā jau izdomātā romānā, kas šoreiz ir ietilpināms postapokalipses kategorijā, vēl jo vairāk pēc postošas pandēmijas (#1 grāmata publicēta 2016.g), nākas pieregulēt skepses līmeni. Galvenais ieņemt piedāvātos spēles noteikumus.

Justin Cronin – The Passage (The Passage #1)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Vēlme radīt superkaravīru kādā ASV slepenas militāras bāzes nostūrī negaidīti noiet greizi. Laikam nebūs ne lasījuši, ne skatījušies kādu no daudzajiem piemēriem pirms tam, lai nojaustu, ka varbūtība starp veiksmīgu iznākumu un apokalipsi, kad teju visu pasaules populāciju īsa mirklī pāršalc un iznīcina viens vienīgs vīruss, nav diezko samērīga.

The Passage iedalāma divās daļās. Pirmā īsākā ir šis superkaravīra radīšanas process un viena no eksperimenta subjektu izlaušanās, kas aizsāk tālāko grāmatas pamata sižetu. Šī pirmā daļa, lai arī ir ar dažiem mistiskiem elementiem, tomēr atskatoties ir krietni sakarīgākā par tālāksekojošo. Viens no subjektiem, kuru aģentiem Brad Wolgast un Phil Doyle tiek pavēlēts nolaupīt ir vien sešus gadus veca meitene Eimija, bet gan jau prologā, gan vēlāk tiek doti mājieni, ka Eimija nav nekāds parastais bērns, ka viņā jau kopš dzimšanas sēž kaut kas uz paranormālām spējām velkošs. Viņas vara pār citiem tik agrīnā vecumā nav ar apzinātu spēku, bet tik un tā viņai labvēlīga ietekme, pamudinājums viņai palīdzēt izpaužas kā uz aģentiem, tā citiem. Šī palīdzība visnotaļ lieti noder, kad starp eksperimenta programmas vadītājiem ir gana šaubīgi un varaskāri tipi.

Diemžēl stāsta otrajā daļā, kas norisinās gandrīz simts gadus pēc liktenīgās dienas un ASV armijas, valdības un arīdzan pārējas pasaules nespējas nokontrolēt vampīrveidīgo vīrusu, krietni vairāk izpaužas misticisms un pašās beigās pat reliģiskums, kad autors atklāj The Passage nosaukuma domu, kā vīrusa upuru/staigājošo miroņu novēloto ceļu uz aizpausauli ar nu jau tīnes Eimijas palīdzību. Kura nez kādā veidā joprojām dzīva, vien izskaidrojums meklējams, ka arī viņa eksperimenta kārtā inficēta, bet spējusi noturēties pret sliktajām vīrusa īpašībām un tagad ir vienīgā pasaules atlikušās cilvēces cerība uz glābiņu.

Ideja alternatīvam vampīru paveidam, to izcelsmei un apokalipses stāsta neslikta, vien izpildījums un skatījums uz postapokalipses attīstību, pa vidu fokusējoties uz izdzīvojušo savstarpējām sociālajām attiecībām un garum gari izstieptiem tēlu pagātnes stāstiem, it īpaši šīs pirmās grāmatas noslēgums būtu prasījies labāks.

Jonathan Maberry – Rot & Ruin (Rot & Ruin #1)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

15 gadīgā Bendžamina jeb Benija pieaugšanas stāsts zombiju post-apokalipses pasaulē. Pirms 14 gadiem pasauli dažās nedēļās pāršalca pēkšņi no mirušajiem augšāmcēlušies. Ne tad, ne tagad nevienam nav īsti skaidrs kā un kāpēc tas aizsākās, kas ļauj mirušajiem kustēties un nesatrūdēt. Vienīgi norobežotas pilsēteles un ciemati lielākoties palīdz atlikušajiem dzīvot kaut cik droši, kamēr atlīdzību mednieki, to skaitā Bendžamija vecākais brālisToms, medī zombijus ārpus pilsētas žoga robežām.

Attiecības starp brāļiem nekad nav bijušas tās labākās. Galvenokārt no Bendžamina puses, kam par iemeslu kalpojuši atmiņu fragmenti kā mazulim no liktenīgās nakts, kad viņš atceras kā Toms ar viņu kaut kur bēdzis, kamēr vecāki palikuši mājās nolemti nāvei. Līdz šim ar to spriedumam par brāļa raksturu ir pieticis, tomēr jaunās pasaules prasība no 15 gadu vecuma atrast kādu darbu, vai pretējā gadījumā tiks samazinātas pārtikas devu normas, pieejamo kuponu skaits, piespiež ar Tomu uzskāt nozīmīgāku vārdu apmaiņu, pēc tam kad citi darbi izbrāķēti.

Labi attēlots viens dzīvajos palicis kādreizējās ASV nostūris, kur pilsētnieki apzināti dzīvo ar galvu smiltīs, apzināti ignorē nepatīkamu informāciju, kas traucētu jaukajai ikdienai nosacītā drošībā, kas ļauj nežēlīgākiem un agresīvākiem atlīdzību medniekiem brīvu vaļu veidot savus likumus ārpus tās. Brutalitāte netiek vērsta tiek vien pret vēl lielā skaitā staigājošajiem miroņiem, par cik zombiju apokalipses rezultātē vairs neeksistē policija vai citi likumsargi, tad krimināli noskaņotiem prātiem ir brīva vaļa izpausties. Ja grāmatas sākumā Bendžamins aiz neziņas vēl apbrīno šos citus zombiju medniekus kā kārtīgākus večus par savu brāli, tad iepazīstot tuvāk un personīgāk reālo situāciju, Bendžaminam nākas krietni mainīt savas domas.

Gluži bez romantiskām jūtām Rot & Ruin neiztiek un grāmatas kulminācijas punkts saistīts ar Bendžamina (ar Toma lielu palīdzību) steigšanos glābt vienaudzi Nix, bet nekad šis YA tik raksturīgais aspekts nepārņem grāmatu savā varā. Mācekļa darbs, kas uz neatgriešanos izmaina ne tikai paša Bendžamina skatījumu uz esošo pasauli.

Max Brooks – World War Z: An Oral History of the Zombie War UN Anthony Marra – A Constellation of Vital Phenomena

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Pavisam nesen, iepriekšējā 2020.gada oktobrī, lasīju vienu no loģiskākajām un inteliģentākajām zombiju grāmatām, kādu ir nācies lasīt – gidu kā izdzīvot zombiju apokalipses gadījumā, ko labāk nedarīt un ko darīt labāk, lai palielinātu izdzīvošanas iespējas.

Šīs World War Z grāmatas gadījumā autors pats iejūtas žurnālista lomā, lai intervētu apokalipsē izdzīvojušos no dažādākajiem dzīves gājumiem sākot pat ar bērnu un vienkāršu civiliedz. un beidzot ar armijas specvienības pārstāvi. Emocijām pilnas pieredzes stāsti, kurus oficiālā pētījumā un dokumentā žurnālista priekšnieki nav atļāvuši iekļaut

Tos pašus pozitīvos vārdus, ko varu veltīt The Zombie Survival Guide, varētu dod kā uzslavas arī zombiju apokalipses orālās vēstures grāmatai. Autors neieslīgst klišejās, bet +/- realistiski iztēlojas cilvēku un valstu reakcijas un krīzes menedžmenta soļus. Grāmata publicēta 2006.g, krietni pirms pašreizējās C-19 pasaules pandēmijas, tā kā varbūt iztēlotās reakcijas uz pēkšņo krīzi būtu pat drīzāk saucamas par optimistikām, redzot, kas ir noticis un notiek pasaulē attiecībā uz kovidu.


Vienīgais teorētiskais mīnuss, ka bija stipri par īsu, būtu varējis klausīties vēl un vēl.

***

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Galvenais sižets 2004.gada Čečenijā ar iestarpinātiem atmiņu ainu fragmentiem gan īsi pirms un pēc PSRS sabrukuma un klusām neatkarības cerībām, gan nozīmīgāki notikumi gadu gaitā līdz grāmatas sižeta tagadnei.

Sonja – ātriem soļiem kļūst par pieredzējušāko speciālisti vietējā slimnīcā gandrīz vai apstākļu un kolēģu trūkuma spiesta.  Tas gan nenotiek tik ļoti aiz brīvas prāta un pašas apņemšanās, kā nerimstošās cīņa starp nemierniekiem, brīvības cīnītājiem u.c. pušu dēļ, kuri nodrošina konstantu pacientu plūsmu dažādākajos nopietnības stāvokļos. Bieži vien jāsaskaras ar absurdāko situāciju, kad ieroči un narkotikas ir lētākas un vieglāk pieejamas nekā tik ļoti nepieciešamās medicīnas preces.

Ahmeds – mūk no viena reģiona uz citu (Sonjas slimnīcu) līdzi paņemdams nolaupīta un nogalināta kolēģa 8 gadīgo meitu. Tiek pieņemts darbā slimnīcā vien darbinieku trūkuma dēļ, un, kā drīz vien atklājas, tad Ahmeds ātri nokļūst ārpus savas ērtās komforta zonas un noskaidrojas, ka viņa patiesais talants slēpjas mākslā nevis medicīnā. Abu personāžu dzīves apstākļi un skarbie šķēršļi, kuriem jātiek pāri, piešķir papildus nianses stāstam, kad tēli par spīti visam tomēr cenšas saskatīt arī pozitīvo, cik nu tas iespējams.

Labs, interesants turklāt debijas romāns lokācijā, par kuru reti personīgi ir nācies lasīt kādu stāstu, ja vispār. Būtu viegli iztēloties putnu biedēkļa pretargumentu negatīvai kritikai, ja grāmata būtu neizdevusies – “bet tā taču patiesībā arī līdzīgi notika” -, kas šoreiz nav jāsaka.

Hugh Howey – Maiņa (Silo #2)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Prometejs

Manas pārdomas

Silo triloģijas otro grāmatu Maiņa būtībā varētu sadalīt trīs daļās:
1)2049.gads Donalds tikko pirmoreiz ievēlēts kongresmenis vēl ir pavisam svaigs gurķis un uzticas kādam ar pieredzi, uz kuru vien laiks radīs, ka viņš nebūt nav pelnījis no Donalda tik lielu uzticēšanos. Donaldu šis visnotaļ ietekmīgais senators nolīgst kā arhitektu apjomīga projekta ietvaros, bet līdz pat pēdējam mirklim Donalds nenojauš ēku patieso būvēšanas mērķi. Stāsts mijas no 2049.gada ar nodaļām no 2110.gada, kad projekts ir jau aizsācis pilnu darba dunu un pasaule aiz 50 elevatoru sienām vairs nav apdzīvojama. Donalds vairs nav Donalds, bet gan Trojs. Kāds ir izmantojis gana labas zāles, lai izmainītu visu, ko viņš par sevi atceras.

2)Donalds tiek atmodinās otreiz, bet šoreiz viņš atceras pagātne pirms, ir atguvis atmiņu. Ir 2212.gads. Nodaļas no Donalda skatpunkta un pirmā elevatora mijas ar 18 elevatoru no jauna kurjera/Nesēja Mišena POV. Skolotāja seniore saukta par Vārnu, kura atceras Pasauli pirms elevatoriem un ar stāstiem sēj nemieru. Kaut arī elevatoru un tajā paglābto zaudējums ir ticis ierēķināts senatora projektā, tad Donalds nav tik aukstasinīgs, lai, rokas klēpī salicis, varētu bezdarbībā noskatīties, kā tas notiek realitātē. Laiks, kad varētu dusmās un bezspēcībā vārīties par viņam atņemto un nodarīto, kamēr pārējā pasaule nosacīti laimīgā neziņā mirusi atrodas pagātnē, ir pagājis.

3)2345.gads -Donaldam kāds samainījis krio-miega iesaldēšanas kodus un viņš tiek pamodināts zem senators Tūrmana identitātes. Sākotnēji, protams, neliels apjukums, bet tad ar sparu izmanto jaunās privilēğijas, lai atklātu pilnu patiesību un pamazām mainītu iecerēto lielo vīru trako, augstprātīgo un egoistisko plānu. Mijas ar nodaļām no 17 elevatora, sākotnēji 2312.gadā, kad elevatorā noris sacelšanās pret pastāvošo Kārtību un nodaļu galvenais varonis Džimijs, tad vēl vien 16gadīgs puika, tēva paslēpts paglābjas noslēgtās drošās telpās ar vismaz 20gadu pārtikas rezervēm vienam cilvēkam. Dzīve vientulībā, bailēs no citiem, kuri pamanījušies izdzīvot.

Kopumā gana labs paskaidrojošs stāsts starp triloģijas pirmo un noslēdzošo trešo grāmatu par elevatoru izveidošanas vēsturi, kas beidzas aptuveni turpat kur Vilna/Wool. Viens no apokalipses cēloņiem – nanotehnoloğiju attīstīšanās. Kamēr vienu prātus nodarbina domas, kā to izmantot labos nolūkos, citi dara tieši pretējo, meklējot tiem militāru pielietojumu. Lai noverstu iespējamu ienaidnieku puses pirmo agresīvo soli daži trakie izdomā laikus rīkoties ‘’preventīvi’’ un nogalināt miljardus, paglābjot saujiņu, kuru pēcteči pēc +/-500 gadiem varētu atkal sākt dzīvot virszemē. Pie viena ar labiem nodomiem, lai tālajā nākotnē būtu zudušas zināšanas par tehnoloģijām un sasniegumiem, kas noveda pie šā visa, tiek sagrozīta pasaules vēsture un ar nolūku dzēstas zināšanas.

Iepalicēji #16

Iepalicēju raksts ir mājvieta gan darba, gan neliela slinkuma dēļ iekavētiem individuāliem rakstiem, gan apzināts galamērķis grāmatām, par kurām pēc to izlasīšanas diži daudz nemaz neatrodas ko teikt.

***

37639716._SY475_

Macbeth(Hogarth Shakespeare) by Jo Nesbo

Grāmatas darbība norit industriālā un nolaistā pilsētā, kur liela daļa iedzīvotāju cieš no fabriku izraisītā gaisa piesārņojuma saistītām slimībām, domes un policijas uzpērkamība nav nekāds noslēpums un divas lielākās bandām pieder ievērojama lielāka varā nekā tas pieklātos. Nesen par jauno policijas priekšnieku kļuvušais Duncan sola pārmaiņas uz labo pusi, bet ne visiem ir līdzīgas domas un plāni.

Galvenais varonis Makbets, grāmatai sākoties, ir vien vēl SWAT specvienības vadītājs, bet paaugstinājums un uzticība no Dankana puses paaugstināt Makbetu un iecelt viņu par jaunizveidotas nodaļas vadītāju, izmaina trauslo balansu gan pilsētā kā tādā, gan Makbeta personībā un aizskāk asiņainu pārmaiņu virpuli.

Paranoja un neuzticība valda no paša sākuma un aiziet galējībās līdz brīdim, kad rodas jautājumi, kad būs gana un vai viss tas bija tā vērts? Makbets pats par sevi nešķiet varas kārs un tāds kurš būtu gatavs uz pilnīgi jebko, lai iegūtu savu, bet iekrišana atpakaļ narkotiku atkarības slazdos un kazino īpašnieces un draudzenes Lady mudinošais grūdiens attiecīgajaā virzienā ir kā pēdējais piliens, kur Makbets pazaudē pēdējās sakarīgas sajēgas paliekas. Kādā brīdī, protams, jāpārstāj meklēt ārējs vainīgā faktors un Makbets pašam jāsaka STOP, bet tas nenotiek un vienmēr ir kāds cits attaisnojums.

Neesmu lasījis Šekspīra lugu, lai varētu salīdzināt šo adaptāciju, bet palika nedaudz skumīgi un depresīvi, jo visas grāmatas garumā nav ne grama cerības stariņa, ka paliks labāk. Nevar pat atsaukties uz to, ka Makbets būtu anti-varonis.

50347401._SX318_

***

Pile of Bones (The Legends of the First Empire #0.5) by Michael J. Sullivan

Īss iepazīstinošs stāsts ar divām galvenajām stāsta un secinu arī sērijas galvenajām varonēm vēl pirms sh*t get’s real, kurā abas draudzenes aiz ūdenskrituma atklāj slepenu telpu un tajā kaudzē sakrāmētiem cilvēku kauliem. Tikai veiksme un izmanība paglābj Suri un Minna, lai varētu savu talantu un spēku izmantot svarīgākiem notikumiem.

***

32508

The Black Echo (Harry Bosch #1) by Michael Connelly

March Mystery Madness mēneša ietveros, vairāk fokusējoties uz kriminālromāniem un trilleriem, Harry Bosch ir sērija, kuru gribētos vismaz iesākt un iepazīt, lai saprastu, vai ir vērts to prioritizēt arī vēlākos mēnešos. Kā līdzīga populāra sērija ar daudz iznākušām grāmatām, bet tāda, kuru neesmu lasījis vai klausījies, būtu minama Commissario Brunetti.

Detektīvs Harijs Bošs, kārtējā slepkavība un izmeklēšana, lai atrastu vainīgo, bet, kad noskaidrojas upura identitāte, lieta kļūst daudz personīgāka, jo upuris, līdzīgi kā Harijs pats, ir ne tikai Vjetnamas kara veterāns, bet arī ir bijis kopā ar viņu ierakumos. Tādēļ Harijs par spīti šķēršļiem, kuri citu kolēģi atturētu virzīties tālāk un piespiestu norakstīt lietu kā neatrisinātu, nosolas un apņemas noskaidrot patiesību līdz tās saknei, lai nodrošinātu taisnīgumu bijušam cīņu biedram, kurš diemžēl atgriežoties no kara dzimtene nav spējis atrast dzīves balansu miera apstākļos.

The Black Echo nav ticis pasargāts no žanra klišejām un dažām šodien novecojušām tehnoloģijām, kuras grāmatas publicēšanas laikā ir bijis kas jauns, bet kopumā gan galvenie tēli un prozas stils, gan grāmatas ierunātājs padara sērijas debijas grāmatu gana interesantu, lai to visai drīz turpinātu.

***

30078567

The Collapsing Empire (Interdependency #1) by John Scalzi

Nekas nespēj pārvietoties ātrāk par gaismas ātrumu, bet dabas/Visuma fenomens saukts par Flow ir ļāvis izveidot starpzvaigžņu impēriju ar neskaitāmām vienai no otras atkarīgu planētu savienību, kur katra par atsevišķi ilgtermiņā diez vai spētu sevi uzturēt.  The Collapsing Empire ir ierastajā Džona Skalzi (vismaz pēc gara neatsķiras diži no Old Man’s War), kur uz tehniskām vai militārām detaļām ir mazāks uzsvars un humors, joki un asprātības tiek plaši izmantotas.

Sērijas pirmā grāmata nesasteidz neko un izveido labu priekšstatu par pasaules uzbūvi no vairāku personāžu skatpunkta. Jaunā imperatore, kurai nenovēršamais Flow sistēmas sabrukums kalpo kā ideāls motivators, lai saņemtos lomai, kurai viņa netika audzināta kopš pašas dzimšanas; Flow fizikā specializējies zinātnieks; un kāda tirdzniecības kuģa kapteine, kura ne bez apstākļu sakritības un nelieliem pašas centieniem nokļūst tuvu galvenajiem notikumiem un ņem arīdzan dalību tajos. Pa vidu vēl nams/klans, darbojoties ar nepilnīgu informāciju, cer izmantot potenciālo haosu, lai pakāptos pa hierarhijas kāpnēm.

The Collapsing Empire izmanto sci-fi elementus, lai uz to fona atspoguļotu savstarpējās attiecības un citas lielās idejas, kas sagatavo skatuvi sērijas turpinājumiem.

***

42296884._SY475_

Captives(Hell Divers #5) by Nicholas Sansbury Smith

Piektā sērijas grāmata, kaut arī ir īsa, tad drusku izstieptā veidā izklāj aizraujošu sižetu, kas sadalīts starp Havjēru ‘’X’’ Rodrigezu (ar nesen jauniegūtu iesauku Immortal), kuram bija tā ‘’veiksme’’ kopā ar Elles Lecēju kolēģi Magnoliju un ilgadēju četrkājaino draugu suni Miles tapt sagūstītiem iepriekšējās grāmatas Wolves laikā, un starp gaisa kuģu kapteini DaVita un viņas pakļautībā esošajiem gaisa spēkiem, kuri gatavojas, ka par nākotnes mājās uz Zemes būs jācīnās un ka militāri, agresīvi noskaņotie Cazadores ar kanibālu karali el Pupo priekšgalā no brīva prāta neatdos viņiem ‘’piederošo’’ valdījumu.

Ne viss ir pilnīgi melns un balts, visi Cazadores nav ļaunuma iemiesojumi, kuru asinskārei nebūtu robežu, bet labajos Elles Lecēju tēlos tomēr nav šoreiz vērojami ar vairāk sliktām īpašībām un rakstura iezīmēm apveltītu tēlu, kas rezultātā izveido situāciju ar skaidrām norādēm, kurai pusei lasītājam jājūt līdzi. To sakot, autoram šie labie tēli ir izdevušies ļoti labi, kur var just līdzi jau no sērijas sākuma iepazītiem tēliem kā Havjēram un vēlāk Maiklam ‘’Tin’’ Everhārtām vai tādiem, kuri par sevi liek manīt vien šajā, un viss sižeta svars netiek iznests tikai uz spraiga sižeta un cīņas ainām.

Neviena no Hell Divers sērijas grāmatām nav likusi vilties, progress no vienas problēmsituācijas uz otru ir bijis interesants un pietiekami loģisks, atliek vien cerēt uz labu sērijas noslēgumu (šogad plānots izdot septīto grāmatu) un ka sērijas sižets nekļūs nevajīdzigi garš.

Nicholas Sansbury Smith – Wolves (Hell Divers #4) (Klausāmgrāmata)

40117350

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Pēc iepriekšējā gaisa kuģa Strops kapteiņa un despota Džordana nomaiņas (ne pēc paša gribas) un jauna, bet mazāka, kuģa Deliverance pievienošanās, kas atvieglo apstākļus uz vecā, dzīve salīdzinoši ir kļuvusi labāka, pat ja ne visiem vienlīdz labi, ar vairāk iespējām šo to izaudzēt un vairāk rūmes atlikušajiem cilvēces pārstāvjiem.

Visu interesēs sākot no kapteiņa līdz ierindas strādniekam zemākajos kuģa līmeņos ir noturēt gaisa kuģi darbspējīgu, jo alternatīva nozīmēs viņu nāvi, bet +/-260 gadi kopš ‘’pasaules gala’’ nav nekāds īsais laika sprīdis un lielākā daļa saprot, ka mūžīgi neizdosies atrast degvielu/baterijas vai citas rezerves daļas, kas to noturētu gaisā. Risinājums pēc idejas vienkārš, bet tikpat labi tas varētu būt mīts – atrast pasaku zemi, kur varētu nolaisties un dzīvot pasargātiem no vēljoprojām jūtamajām sekām pēc kodoltriecienu apmaiņas. Jautājumi kā un kāpēc varētu tāda vieta eksistēt, kamēr visur citur, kur bijuši, ir redzama vien postaža un elektriskās vētras, ir jāatliek uz citu dienu.

Uzdevums atrast šo īpašo vietu (leģendā nosauktu par Metāla salām) uzticēts nevienam citam kā pašu leģendai un mītam Havjēram ‘’X’’ Rodrigezam, kurš pēc sava varoņdarba, izdzīvojot lejā uz zemes 10 gadus, ir ieguvis jaunu iesaukua Immortal. Kompāniju Rodrigezam sastāda vēl viena Elles Lecēja Magnolija, plus īpašs Rodrigeza četrkājains kompanjons Miles (atrasts tajos desmit gados). Rodrigezs, kurš nebūt nav jūtelību, pūkainībais vai kā cita tamlīdzīga iemiesojums, tomēr sērijas gaitā ir iemīļots un ieguvis cieņu, kura skarbā daba reizē atspoguļo nepieciešamās īpašības, lai izdzīvotu pasaulē, kura nepiedod. Un, ja Rodrigezs nevienmēr to atzīs, tad vienam pašam ne vienmēr ir prātīgī cīnīties ar šķēršļiem, pat ja reizēm citu variantu nav.

Jaunajam kuģim Deliverance ir jauna ekstra, pārsūtīta/nokopēta arīdzan uz Stropu, un tas ir Mākslīgais Intelekts Timotijs. Ceturtās grāmatas Wolves laikā seko vairāki pavērsieni, tai skaitā jauna informācija par vainīgajiem iemesliem, kas noveda pie kodolkara, pēc kā uzzināšanas gan tēliem, gan lasītājam ir sev jājautā, vai tik tiešām Timotijam var uzticēties.

Wolves beidzas uz laba klifhengera un domājams bez maitekļiem būtu jāsecina, ka diez vai tik ideāla vieta, pasargāta no kaitīgiem faktoriem, būtu neapdzīvota. Šīs pašas grāmatas aprakstā ir minēti spāniski runājoša izdzīvojušo grupa Cazadores, daudz agresīvāk noskaņoti, ar kuriem jau Rodrigezam ir bijusi saķeršanās viena no Elles Lecēju misijām. Atliek vien redzēt turpinājumā, kas būs tagad, un turpināt izbaudīt autora piedāvāto piedzīvojumu.

Keith C. Blackmore – Mountain Man #1-3 (Audio book)

40728992._SX318_

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Podium Publishing

Manas pārdomas

Ar Mountain Man sēriju pirmoreiz saskāros 2018.gada augustā, kad tās prīkvela stāsts The Hospital bija pieejams bez maksas (neesmu skatījies, varbūt arī šodien nekas nav mainījies), un atmiņa tas nav palicis ar sliktu iespaidu. Tomēr kā esmu novērojis pāris pēdējās reizes klausoties vai lasot zombiju apokalipses grāmatas, tad man pietrūkst ticamības sajūta un visas grāmatas garumā ir jāatgadinā diži neiedziļināties, lai kaut cik izbaudītu pārējo stāstu. Dienas/grāmatas beigās ir daudz vairāk dažāda veida jautājumi, uz kuriem netiek sniegtas atbildes vai gana labi izskaidrojumi, kādeļ kaut kas notiek tieši tā, kur nu vēl kāpēc ‘’tas vai tas’’ vispār būtu iespējams. Tagad vēl drusku ieslēdzas mini profesionālais kretinīsms attiecībā uz medicīniskajām problēmam, ar kurām saskaras tēli, bet galu galā pārdzīvo/izveseļojas bez sarežģījumiem un komplikācijām.

Mountain Man trīs grāmatas (Mountain Man, Safari un Hellifax) ciešamu padarīja tās ierunātājs R.C. Bray, bez kura centieniem būtu bijis mokošāk tikt līdz beigām. 90%+ sižets sastāv sākumā nogalvenā tēla Augustus Berry, kuram sērijai turpinoties pievienojas vēl daži varoņu skatpunkti, zombiju apšaušanas un cīņas ar un pret tiem, lai izdzīvotu skarbajā pasaulē, vai arī ar ļauno tēlu, tie kuri izdzīvošanai izvēlējušies kanibāla ceļu, par spīti tam, ka tādejādi viņu darbība samazina cilvēces izdzīvošanas iespējas ilgtermiņā. Diži lielas variācijas starp šiem diviem sižetiem nav sastopamas.

Radās priekšstats, ka Mountain Man pasaulē izdzīvojušie nedomā par nākotni. Kamēr vien viņiem ir pieejami vecās/zudušās pasaules labumi, kurus savākt un meklēt, kad rodas iespēja, tikmēr viss būs jauki un puslīdz rožaini, bet līdzko tā teikt konservi būs beigušies, varēs kost pirkstos. Šur un tur ir pa kripatai iestarpināts, kur daži aizdomājas, ka vajadzēs pašiem audzēt pārtiku un kļūt par zemniekiem, bet šķiet tas nav tik aizraujoši, kā zombiju šķaidīšana, lai uz to fokusētos. Līdzīgi par vēl ejošām tehnoloģijām, kurām neviens vairs neražo rezerves detaļas vai jaunus modeļus,  un rodas jautājums, cik tāla būtu tehnoloģiskā regresija, jo tikai retajam, ja vispār, no sērijā sastaptajiem tēliem bija novērojama kāda eksperta līmeņa zināšanas, neskaitot no +/- ierindas vidējā darbinieka/strādnieka/iedzīvotāja.

Būtībā jau ar pirmo grāmatu ir atgriešanās pie vācēju un mednieku laika, kur par medniekiem ir kļuvuši monstri un psihopāti, kuri beidzot var realizēt savas iekšējās fantāzijas vai citādi nebaidīties no neeksistējošiem likumsargiem, un ir kļuvuši par kanibāliem. Šie indivīdi nešķiro, kas ir viņu upuri (bērni, sievietes vai vīrieši), galvenais, ka uz kauliem ir kāda gaļa. Beigās tas būtu vien laika jautājums, ja nu vienīgi labie tēli kļūst par supervaroņiem, līdz cilvēce uz Zemes izzustu pavisam.

Interesanta šīs sērijas zombiju variācija ir infekcijas pārnese uz žurkām, kuras piedevām savā dzīvo miroņu statusā joprojām spēj vairoties, un pamazām savairojušās miljonu miljonos, ja ne vēl vairāk, un kļūstot ar dienu jo drosmīgākām daudzskaitlīgā pārspēka dēļ vien, sērijas turpinājumos (ir izdotas uz šo dienu vēl divas) pieļauju ir vērā ņemams pretinieks, neskaitot dažādās cilvēku grupas. Vien šaubos, cik drīz būtu iedvesma iegādāties un ķerties klāt ceturtajai un piektajai Mountain Man sērijas grāmatai.