Penguin

Alastair Gunn – The Advent Killer (Antonia Hawkins #1)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Penguin

Manas pārdomas

Gada nogale, tuvojoties Ziemassvētkiem un Vecgada vakaram un Jaunā sagaidīšanai, būtu jāpiepilda ar pēc iespējas vairāk pozitīvām emocijām, kad svētku rotājumi palīdz izkliedēt tumšo vakaru uzdzenošo negativitāti. Diemžēl Antonia Hawkins detektīves pirmajā sērijas grāmatā tās galvenais ļaundaris izvēlējies tieši šo laika periodu, lai sāktu savu teroru.

Pēc pirmā upura atrašanas vēl ir cerība, ka tuvu seniores statusam esošā varētu būt cietusi traģisku negadījumu savā vannasistabā, kad pēc nedēļas tiek atrasta vēl viena, bet nedēļu vēlāk atkal vēl viena, ilgi nav jāgaida, lai laikraksti un tabloīdu tam piešķirtu palamu Advent Killer, pat ja stāsta attiecīgais kalendārais gads iekritis tā, ka ceturtā advente, ja vien (pareizi) nesāk skaitīt nedēļu ātrāk, iekrīt reizē ar Ziemassvētkiem. Jāsaka gana liels personīgs apmulsums un apjukums līdz top skaidrs, kā prologs var kā priekšvēstnesis iezīmēt gaidāmo un nenovēršamo, bet pirmā nodaļa sākties divas nedēļas pirms tam ar trešo atrasto upuri.

Atmetot, stāsta ietvaros mediju izdomātos skaļos virsrakstus un sensācionāla tipa spekulācijas, lai izmantotu sakāpināto atmosfēru un censtos pārdot pēc iespējas vairāk eksemplāru, Antonijai un viņas komandai sākotnēji pat nav diži aiz kā aizķerties un uzsākt pēdu dzīšanu. Visas trīs upures, no dažādām paaudzēm un dzīves gaitām, savā starpā šķietami nekas nesaista. Pat slepkavību metodika no vienas uz nākošo atšķiras, saglabājoties vienīgi aptuvenajam slepkavības laikam.

Nepietiek ar to, ka šī ir pirmā šāda tipa izmeklēšana vien nesen amatā paaugstinātajai Antonijai Havkinsai, ka trešā upure ir bijusi sieva parlamenta politiķim, bet, kā viens no izmeklēšanā palīgos piesaistītajiem papildspēkiem ir neviens cits, kā ASV dzimušais Mike Maguire, ar kuru saistītas līdz tam pagātnē atstātas jūtas, kuras ne kā galvenais iemesls, bet noteikti viens no, pielika punktu attiecībām ar Polu un liktu izšķirties. Attiecību drāma Antonijas personīgajā dzīvē, kas kā eksistējoša skabarga caurvij visu grāmatu, bet reizē neaizēno pamatsižetu.

Spiediens, lai veiksmīgi un ātri tiktu notverts vainīgais no mediju puses ir milzīgs. Ne mazāks tas ir no tiešās priekšniecības Lawrence Kirby-Jones izskatā, kurš jau tā šķietami viņu drīzāk piecieš, un nepārprotami liek manīt, ka jebkāda veida Metropolitan policijas negatīvs atspoguļojums medijos viņas lēmumu dēļ izmeklēšanas ietvaros var arīdzan ietekmēt viņas turpmāko karjeru pēcāk.

Sižeta skatpunkts pārsvarā ir no izmeklētāju puses, bet tas brīžiem mainās arīdzan ar to no slepkavas puses, kas diemžēl ir no klišejiskajiem un savu ļaunprātību izcelsmi tas cenšas attaisnot ar sliktu bērnību, ar māti, kura to sodot biežāk ķeras pie roku palaišanas, un tēvs, kurš to klusēdams pieļauj un neiejaucas no savas puses. Iegansts tik klišejisks, ka pat neceļas roka, lai censtos kādā veidā nosplēt‘’velna advokātu’’ ļaundarim par labu.

The Advent Killer kā kriminālromāns, atmetot dažus piekasīgus momentus, kā adventes laika pievilkšanu pie nozīmīga faktora, lai arī saziņā ar medijiem pats ļaundaris, nespējot neglaimot sev, ka to nespēj noķert un ka viņa atriebības tūre neizbēgama, sevi dot Nemesis iesauku, ir visnotaļ izklaidējošs un savam žanram atbilstošs.

Jussi Adler-Olsen – The Keeper of Lost Causes (Department Q #1)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Penguin

Manas pārdomas

Ne katra slepkavības izmeklēšana rezultējas vainīgā vai vairāku vainīgo iesaistīto notveršanā. Ne katrai izmeklēšanai sākotnēji paveicas gan ar tai piešķirtajiem izmeklētājiem, gan pieejamiem resursiem kā tādiem, ņemot vērā slodzi, kas uzlikta katrai detektīvu komandai un kopējo noziegumu skaitu, kas tā vien šķiet pēdējā laikā arvien pieaug. Daļēji politisku motīvu vadīti, daļēji aiz patiesas nepieciešamības Dānijas valdība izšķiras par labu likt izveidot jaunu departamentu, kura mērķis būtu neatrisinātu, par ‘’aukstajām lietām’’ sauktās, izmeklēšanas.

Lasītājs pirmoreiz Department Q galveno varoni un jaunās nodaļas vadītāju Karlu Merku(pašā sākumā vēl par tādu jākļūst) sastop pēc smaga izsaukuma sekām, kur viens no kolēģiem notikuma vietā zaudē dzīvību, bet otrs Hārdijs Heningsens paralizēts nonāk slimnīcā. Vien pašam, kā uz to gan skatās, palaimējas bez ārēji dižiem savainojumiem tikt cauri sveikā, par ko to pašu gan nevar teikt psiholoģsikajā frontē. Jau pirms tam atsauksmes par spēju ar Karlu sastrādāties nav bijušas tās pašas labākās. Tā teikt paveicās ar atrastajiem pāriniekiem, un pat rodas jautājums par Karla karjeras nāktoni, ja šis paaugstinājumam jaunajā postenī nesekotu panākumi.

Pirmos iespaidus Karls par sevi nerada tos labākos, kas kā galvenajam sērijas varonim, būtu liels slogs uz pārējām grāmatas sadaļām, lai spētu tāda tipa antivaroni paciest. Tomēr nav gluži tik traki un Karla tēlam, viņa labāku aspektu atrādīšanai palīdz jauna palīga Asada pievienošana Q Departamentam, pagaidām gan vien kā vienīgajam darbiniekam bez paša Karla. Bet arī šajā ziņā pirmie soļi nav bez savas aizķeršanās, galvenokārt gan paša Karla dēļ, jo vairs nevar atļauties stiept gumiju garumā, izlikties strādājam, bet patiesībā vien izšķērdējot laiku, atrasdamies policijas iecirknī. Pat ja pagaidām Q departaments ievietots vien pagrabtelpās.

The Keeper of Lost Causes sižets mijas starp tagadnes nodaļām 2007.gadā un Q departamenta pirmo izvēlēto lietu,jaunas politiķes, potenciāli uzlecoša zvaigzne Merete Lynggaard mistisku nozušanu no prāmja 2002.gadā brīvdienu ceļojuma laikā uz Berlīni kopā ar smagi slimu jaunāko brāli Uffi. Tiek izskatīti dažnedažādākie iemesli, kur, kā un kāpēc Merete varētu nozust, bet Karlam un Asadam uzsākot savu izmeklēšanu, izskatot iepriekšējo izmeklētāju piezīmes un veikto darbu, māc šaubas, vai toreiz ticis pielikts darbs no visas atdeves un tik tiešām izskatīti visi iespējamie varianti. Vai tomēr izvēlēts tas vieglākais ceļš un Merete pasludināta mirusi negadījumā, pārkrītot pāri bortam, pēcāk noslīkstot.

Kamēr ‘’tagadnes’’ sadaļā Karls un Asads, kurš pierāda savu vērtību un varēšanu kā līdzvērtīgs izmeklētājs, kaut arī sākotnēji piesaistīts Karlam vien kā prasts palīgs un Q departamenta telpu uzkopējs, sākotnēji maziem soļiem seko tik niecīgām pavedienu ķēdēm, ka vien aiz Asada neatlaidības lieta netiek atmesta, lai izraudzītos citu; tikmēr pagātnes nodaļās no pašas nolaupītās Meretes skatpunkta lasītājam ļauts ieskatīties un reizē aprīnot jaunās sievietes spēju nekrist panikā, cenšoties saglabāt skaidru prāt un cerību atkal izkļūt brīvībā.

Bet gadiem ejot uz priekšu, iespēju logiem un idejām sarūkot, pat optismiskākais prāts var sākt zaudēt cerību. Tomēr, lai kā nebūtu, tad nav jāpieliek lielas prāta pūles, lai saprastu, ka pēc pārciestā piecu gadu garumā, jo, protams, atjaunotajai izmeklēšanai jāsakrīt ar laika periodu, kad vainīgi beidzot izšķirsies par labu nogalināt savu upuri, cauri sveikā bez paliekošām psiholoģiskām un cita veida sekām nevar.

Pirmā iepazīšanās pašam kā lasītājam ar Q departamentu gandrīz pašā bloga tapšanas pirmsākumos latviskotajā trešajā sērijas grāmatā Vēstule Pudelē, kas, autoru Jusi Adleru-Olsenu slavējot, neizbojāja iespaidu un lasīšanas pieredzi, bet noteikti neļāva uztvert visas tēlu attiecību dinamikas, kaut gan šajā vēl uz lapaspušu skatuves nekāpj Karla un Asada komandas trešais biedrs.

Carin Gerhardsen – The Gingerbread House (Hammarbyserien #1)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Penguin

Manas pārdomas

Kad traumas dēļ esi spiests uz ilgstošāku laiku nokļūt slimnīcā, atgriežoties mājās, nezināmas personas līķis savā virtuvē ir pēdējais, ko varētu domājams ieraudzīt. Bet tieši tāds skats sagaida seniori Ingrīdu Olsoni, kāds viņas prombūtnes laikā nez kāpēc izvēlējies tieši viņas īpašumu padarīt par nozieguma vietu.

Fakts, ka apcelšana un huligānisms jeb angliski bullying bērnu vidū un skolas vidē nav nekas svešs, kas var aiziet pat tik tālu, lai izmanītu upura psihi un visu atlikušo dzīvi. The Gingerbread House slepkavas izcelsmes stāsts aiziet pat vienu soli tālāk, jo vide ir bērnudārza pirmsoklas sešgadnieku grupa, kurā reiz tāltālajā 1968.gadā par grupiņas līderu izvēlētajiem mocekļiem kļuva Tomass un Katarina. Labākais, ka audzinātāja, labi zinot, kas notiek, izvēlas uzlikt klapes un izlikties neko nezinam, ja tas notiek ārpus bērnudārza teritorijas.

Tā nu pārvirzoties uz 2006.gadu, kad Tomass savās neievērojamās ikdienas gaitās pamana vienu no saviem galvenajiem mocītājiem Hansu, kurš no malas izskatās tik priecīgs, pašapzinīgs un citādi apmierināts ar dzīvi, Tomass nespēj pretoties dziņai viņam sekot līdzi. Vien vēlāk nonākam pie ainas, kurā sevi atrod no slimnīcas atgriezusies Ingrīda Olsone.

The Gingerbread House vienlaikus cenšas personalizēt un familirizēt slepkavības izmeklētājus, galvenokārt galveno detektīvu Conny Sjöberg, bet arīdzan vienu no padotajiem izmeklētājiem Petra Westman, kura pēc bārā jauki pavadīta vakara ar musulmaņu izcelsmes (vecāki) kolēģi uzsāk šķietami nevainīgu sarunu ar citu apmeklētāju, bet nākošajā rītā bez lielas daļas ‘’filmas’’ no iepriekšējā vakara attopas viņa gultā. Sākotnēji biju drusku neizpratnē, kāpēc man kā lasītājam šim vajadzētu interesēt attiecībā uz slepkavību un tās izmeklēšanu, pat ja tematika ir vienlīdz nopietna. Vien ceru, ka Petrai sērijas turpinājomos tiek piešķirta nozīmīgāka loma, lai šāda tuvāka sapazīstināšana pēc autora izvēles būtu attaisnojamāka.

Neesmu fans autora izvēlei, kādā tiek atklāta slepkavas identitāte, kriminālromānā, kas arī līdz tam nav atstājis pārlieku iedvesmojošu iespaidu. Ik pa brīdim tiek doti mazi nodaļu fragmenti no slepkavas perspektīvas, un lai arī tie ir tikai un vienīgi no pirmās personas neatklājot vārdu, līdz pat pēdējam brīdim nekas neliecina (iekāpjot atrisinājuma maitekļa zonā), ka slepkava ir Katarina, kuras vārds būtiski līdz tam pavīdējis vien prologā no 1968.gada. Atšķirībā no Tomasa, kurš kārdinoši un nepārprotami pasniegts kā galvenais un šķietami vienīgais kandidāts. Protams, pavērsienu pašās beigās būtu muļķīgi negaidīt, bet, ko var zināt, vai reizēm autors neizvēlas jau pašā sākumā atklāt slepkavas identitāti, un tad spēles procesu starp viņu un policiju. Šķita drusku lēts triks, šādi tikpat kā no gaisa izraut alternatīvu, bet, protams, mērķis panākts, lai domas par alternatīvu Tomasam nemaz nebūtu. Tādā ziņā ideāli, bet ne kopējā izpildījumā.

Philip Kerr – Berlin Noir (Bernie Gunther #1-3)

14849233

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Penguin

Manas pārdomas

1936.gadā Bernie Gunther nespējot paciest pārmaiņas policijā ir to pametis un jau kādu laiciņu darbojas kā privātdetektīvs, un laikā, kad bezvēsts pazūd arvien vairāk cilvēku (ne tikai ebreju), par darba trūkumu Bernhards sūdzēties nevar.

Kaut arī viņš neatbalsta pārmaiņas valstī, kuras ieviesušās Nācionālsociālistiskās vācu strādnieku partijai nākot pie varas, Bernhards šajā sērijā (vismaz tās pirmajās trīs grāmatās) vairāk cenšas sadzīvot ar sistēmu un lavierēt pa tās labirintiem, lai paliktu dzīvs. Par Bernharda detektīva un izmeklētēja prasmēm bažu nerodas, ja tas būs iespējams, viņš lietu atrisinās. Vien no lasītāja puses jāpiedod viņa un/vai autora Bernharda tēla attēlojums, jo pirmajās vietās sieviešu tēlu vērtību skalā ietilpst krūšu izmēri, slaidas kājas u.c. fiziskas pievilcības kritēriji.

Pāri pat pār nozieguma izmeklēšanai un tās beigu atrisinājumam var stādīt grāmatās radīto atmosfēru. Kaut arī pagaidām neesmu lasījis daudz dokumentālas vēstures grāmatas par šo tēmu, tad neapskaužu nedz reālu personu situācijas, kuri saprot, ka labāk paša drošībai ir mukt nekā pretoties uz vietas, nedz iedomātā Bernarda tēla situāciju, kura prasmes pamana gan pie varas esošas personas, gan bijušie kolēģi un kuri var ‘’palūgt’’ šo to izmeklēt, jo nevēlas, ka tas kaut kas tiek izmeklēts oficiāli, un tā teikt tik pamēģini sniegt nepareizas atbildes un rezultātus. Un tad nu atliek atrast veidus kā izpatikt un paglaudīt pa spalvai.

Īpaši pēc pirmās, bet arī pēc otrās un trešās grāmatas beigām pat pēc nosacīti atrisinātas lietas paliek depresīvs, skumjš noskaņojums, jo lielos vilcienos situācija Bernharda Berlīnē un Vācijā kopumā vai nu nemainīsies, vai pat kļūs vēl sliktāka; gandrīz vai jābrīnās, ka Bernhardam nenolaižas rokas un viņš turpina palīdzēt kā nu to māk. March Violets darbība noris 1936.gada un noslēdzas ar Olimipsko spēļu uzņemšanu, daļa un tai skaitā Bernhards vēl cer, ka sliktāk taču nevarētu palikt; otrā The Pale Criminal notikumi jau vērpjas uz briestošā Otrā pasaules kara fona un Bernhards pie sevis var tik drūmi pasmiet par pasaules centieniem novērst Hitlera agresiju ar dažu teritoriju upurēšanu. Bet trešā A German Requiem jau noris neilgi pēc kara beigām 1947.gadā, un caur Bernarda acīm varam lasīt gan par viņa pieredzētajām grūtībām vienkāršā ikdienas dzīvē, gan par neziņu par Vācijas jauno nākotni, kad Berlīni kontrolē citu lielvaru spēki u.c.

Žēl, ka Bernie Gunther sērijai ir tikai viens trīs grāmatu apvienots omnibuss, jo gadījumā, ja pēc pirmajām trim attopies ar nelielu mazuma piegaršu, tad ir kur ieskrieties – šogad ir iznācis jau četrpadsmitā grāmata par Bernharda piedzīvojumiem.

Julian Symons – A Criminal Comedy

2805538

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Penguin

Vērtējums: 3/5

Manas pārdomas

Kāds mierīgā, ikdienišķā Anglijas ciematā vārdā Headfield vēstulēs anonīmi izplata baumas par Dereku un viņa ceļojumu aģentūras biznesa partnera Čārlza sievu Gerdu. Kaut arī tādas melīgas baumas ir visai kaitinošas, tad tieši tāpēc, ka tās ir izdomātas un bez pamata, nedz Dereks, ne viņa sieva vai kāds cits nevēršas policijā.

Interesantāk kļūst, kad vietējā amatierteātra mēģinājuma laikā no rekvizīta ieroča izšauj īsta lode. Par laimi, pret Čārlzu pavērstais ierocis nevienu neievaino. Un tā mazo, idillisko ciematu pārņem aizdomu un satraukuma vilnis, kur katrs mēģina izdibināt, kurš ko izdarījis, un vai vēstulēs minētais tiešām ir pēdējās muļķības vai kas reāls. Tomēr šīm muļķībām ir reālas sekas uz varoņu dzīvēm un dzīvībām.

Diemžēl nekādu komēdiju grāmatā nesaskatīju, un interesantākā daļa – slepkavība(s) un to izmeklēšana, noris vien grāmatas otrajā daļā, kad Dereks kopā ar Čārlzu ir devušies biznesa ceļojumā uz Venēciju. Līdzi, izbaudīt pilsētu, dodas vēl citi grāmatas varoņi. To skaitā Dereka bērnības draugu Džeisonu, kurš gadiem sarakstījies ar rakstnieku, kurš kritis nepelnītā aizmirstībā, un ilgi vācis materiālus, ar cerību beidzot satikt rakstnieku klātienē, rastu atbildes un varbūt pat noslēgtu vienošanos par biogrāfijas topošu biogrāfiju. Šis sekundārais sižets pat bija drusku saistošāks, ja vien būtu vairāk….

Neesmu daudz lasījis no Cozy mystery žanra, bet gribētos A Criminal Comedy ielikt šajā kastītē. Vairāk īss, labs ‘’kurš to izdarīja’’ jautājuma stāsts, un ziņkāres māktam prātam to netrūkst, un mazāk spriedzes pilna mistērija ar draudošām briesmām aiz katra stūra. Bet tā pa lielam stāsts nav peļams.

A Criminal Comedy ir pirmā manis lasītā grāmata no šī autora daiļrades, no kuras ir ko izvēlēties, un, spriežot pēc autora aprakstā minētajiem nopelniem un plašās sarakstīto grāmatu listes, kaut kam tur ir jābūt. :)

Paul Theroux – Kowloon Tong

17303209

Grāmatas apraksts no Goodreads/Synopsis from Goodreads:

Ninety-nine years of colonial rule are ending as the British prepare to hand over Hong Kong to China. For Betty Mullard and her son, Bunt, it doesn’t concern them – until the mysterious Mr. Hung from the mainland offers them a large sum for their family business. They refuse, yet fail to realize Mr. Hung is unlike the Chinese they’ve known: he will accept no refusals. When a young female employee whom Bunt has been dating vanishes, he is forced to make important decisions for the first time in his life – but his good intentions are pitted against the will of Mr. Hung and the threat of the ultimate betrayal.

Izdevniecība/Publisher: Penguin

Kā tiku pie šīs grāmatas?/How I got this book?

Samainīju ar citu Latvijas Grāmatu izstādes 2016 maiņas punktā.

Vērtējums/Rating: 3.25/5

Turpiniet lasīt →

Stephen King, Peter Straub – The Talisman (The Talisman #1) / Mēneša grāmata #15

1141648

Grāmatas apraksts no Goodreads/Synopsis from Goodreads:

A stunning, reverberating epic of fantasy, adventure and odyssey, The Talisman is the story of a young and courageous boy searching for the talisman, the one thing that will save his dying mother. His quest takes him into the menacing Territories where violence, surprise and the titanic struggle between good and evil reach across a mythic landscape, in a novel as extraordinary and as unforgettable as Lord of the Rings.

Izdevniecība/Publisher: Penguin

Kā tiku pie šīs grāmatas?/How I got this book?

Samainīju ar citu Latvijas Grāmatu izstādes 2016 maiņas punktā.

Vērtējums/Rating: 5/5

Turpiniet lasīt →