Mystery

Tess Gerritsen – I Know A Secret (Rizzoli & Isles #12)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas


Trīs slepkavības īsā laika periodā, kuru upuri nogalināti atdarinot tieši tā katoļu svētā mocekļa atzīmējamajā dienā, kas sakrīt ar viņu dzimšanas dienu,  lai aplaimotu upuri ar tādu pašu noslaktēšanas stilu (izgriezti acu āboli, krūšu kurvī iešautas bultas). Sākuma iespaids, ka upurus savā starpā nekas nesaista, kā vien ar alkoholu kopā iedzerts(kāds piejaucis klāt) ketamīns, kā rezultāta persona vairs nespēj pretoties un sevi aizstāvēt. Tomēr, parokot dziļāk, top skaidrs, ka šāds priekšstats ir pavisam maldīgs.

Labā veidā apvienots aktīvās izmeklēšanas sižets ar personīgām detaļām no jau sērijā iepazītiem tēliem – 1)ģimenes drāma Ridzoli vecāku attiecībās, kurās māte vairs nespēj izturēt attieksmi no vīra puses, kuram šķiet pašsaprotami, ja viss tiek nolikts priekšā uz paplātes gatavs un pat neiedomājas to novērtēt ar lamuvārdu “paldies”, kur nu vēl vairāk. Papildus aspekts vīra uzvedībā un uzskatos, ka tas nav nekas, ja pašam ir mirkļa iekāres dēka ar jaunāku sievieti un pēkšņi untumi no nekā, ja sieva vairs nevēlas tā pavadīt atlikušo dzīvu, kad viņa saprot, ka atkal ir nokļuvusi tajā pašā attiecību slazdā kā iepriekš.

2) Un paur Mauras personīgo dzīvi – no vēža mirstoša māte/sērijveidslepkava, kura kritiskās veselības dēļ nogādāta slimnīcā un šķiet vēlas iežēlināt meitu kādās nebūt tuvākās attiecībās. Kaut arī to dara visnotaļ dīvainā veidā, atgādinot, ka dziļi iekšā viņām ir daudz kā kopīga, ar vienīgo atšķirību, ka Maura ir izvēlējusies legālu karjeru, kurā saskarsme ar nāvi ir ikdienas. Tas viss turpina iekšējo Mauras debati par gēnu ietekmi no mātes puses un audzināšanu no mīļajiem audžuvecākiem. Papildus drāmu ārpus darba Mauras dzīvē piešķir attiecību atjaunošanās ar mācītāju Danielu.

Ne mazāk interesantas nodaļas no potenciālas upures skatpunkta, kuras nodaļas uzvītas meistarīgi, lai paliktu gana daudz brīvas vietas lasītāja interpretācijai, cik ļoti viņas perspektīvai un notikumu versijai var uzticēties.

Par pašu būtiskāko un labāko šajā grāmata varētu nosaukt Džeinas Ridzoli un Frosta dinamisko izmeklēšanas procesu, kurā vainīgās personas vai personu atklāšanas mirklis ir vien kā sulīgs punkts uz i un kuram nav obligāti jācenšas būt augstākā sakāpinājuma kulminācijas punktam. Peripētijas ap pagātnes tiesas prāvu, kura saista upurus un kurā visai iespējami nevainīgs vīrietis notiesāts uz 20 gadiem cietumā – atbrīvots tieši neilgi pirms pirmās slepkavības. Pamatots galvenais aizdomās turamais vai tik viens liels, trekns sarkans māneklis.

Lasītāja interesi saistošs kriminālromāns, trilleris, kura galvenā zvaigzne detektīve Džeina Rizoli kopā ar pārinieku Frostu un tiesu medicīnas eksperti Maura Isles ar neatlaidīgu darbu panāk taisnīgumu slepkavību upuriem, pat ja reizēm arī viņu instinkti un pieredze aizved vispirmd ne tajā virzienā.

Henning Mankell – Firewall (Kurt Wallander #8)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Vintage Books

Manas pārdomas

Netālu no bankomāta, bet bez jebkādām uzbrukuma pazīmēm, tiek atrasts, miris vīrietis – īpatnēja līdz šim nepieredzētas slepkavības veids vai tomēr dabiska nāve(?), lai cik tik tikko apmeklēts bankomāts, bet vien ar konta izdruku kabatā, nemēģinātu likt domāt citādāk.

Šķietami bezjēdzīga taksometra šofera slepkavība vien pārsimts kronu dēļ, kā vismaz apgalvo aizturētās 19 un 14 gadus vecās jaunietes, kuras bez mazākajiem sirdsapziņu pārmetumiem atzīstas izdarītajā. Tomēr Kurta Valandera intuīcija liek apšaubīt pirmajā mirklī tik viegli saprotamu un reizē nožēlojami bēdīgu iemeslu kāda cilvēka pāragrai nāvei. Kurtam Valanderam un viņa kolēģiem atliek vien grūtsirdīgi nopūsties, redzot tik jaunus cilvēkus ar 0% sirdsapziņas.

Intuīcijas pareizums ne tikai pierādās pēc vecākās meitenes oportūniskas aizmukšanas no policijas iecirkņa, pēc kā nav ilgi jāgaida līdz viņu vēlāk atrod acīmredzami nogalinātu elektrotīkla sadales stacijā. Papildus tam pie bankomāta mirušo vīrieša līķi kāds veikamīgi izzog no morga, tā vietā atstājot pierādījumus, lai pat pēdējais muļķis varētu sasaistīt kopā viņu, taksometra šoferi un pēdējo upuri. Kaut arī tas netiek uzsvērts, bet nav grūti iedomāties pamatoti kritiskus sižetus un rakstus medijos, kad tik īsā laikā likumsargi pieļauj slepkavas aizmukšanu un mirstīgo atlieku nolaupīšanu.

Kā jau tas piederas kriminālromānā, tad visas tajā esošās nāves ir vairāk vai mazāk viena ar otru saistītas, citu domu nemaz nevajadzētu būt. To izmeklēšana vecmodīgo Kurtu, kurš nedaudz tomēr cenšas iet laikam līdzi, ieved modernajā kiberpasaulē, kurā pat atrodoties citkārt neievērojamā Istades pilsēta, vari būt pasaules centrā un operēt teiksim ar akciju tirgiem visā pasaulē. Grāmāta publicēta 1998.gadā un ir šis tas, kas liek pasmaidīt – ir vai nu novecojis, vai arī autora superlatīvās prognozes nav sevi attaisnojušas ir bijuša krietni pārspīlētas. Mazākais būtu, ka dominē nevis interneta, bet gan kibertelpas apzīmējums, ar kuru arī saistās astotās sērijas grāmatas Kurta Valandera personīgās dzīves aspekts, kurā viņš ar iepazīšanās sludinājuma starpniecību cer tomēr atrast kādu kompanjonu, bet diemžēl ne bez sarežģījumiem.

Reizēm piezagās vēlme pēc labākiem dialogiem un gludāk, mazāk saraustīti un ne tik neveikli aprakstītām spriedzes ainām, bet tāpēc nevarētu teikt, ka Firewall kopumā būtu bijis sliktāks par iepriekšējiem darbiem Kurta Valandera sērijā.

Dan Simmons – The Terror

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Bantam Books

Manas pārdomas

Divu Lielbritānijas karaliskās jūras flotes~ kuģu HMS Erebus un HMS Terror ekspedīcija ar mērķi atrast un izkuģot North-west ceļu no Atlantijas uz Kluso okeānu caur Ziemeļu Ledus okeānu. Viss šķietami sagatavots pēc labākās sirdsapziņas veiksmīgam iznākumam. Kuģi aprīkoti arkitskajiem apstākļiem kā neviens cits kuģis pirms tam, arī pārtikas krājumi iepirkti ar rezervi, papildus tam iegādāts krietns daudzums ogļu, lai varētu darbināt necilus tvaika dzinējus uz katra kuģa, kuri palīdzētu tikt uz priekšu cauri ledājiem. Vienīgais, ka dzinēji paši kā tādi nav tie jaudīgākie, kas pasaulē eksistē, ievietojot lielākus izmēru un tonnāžas dēļ būtu jāietaupa uz kaut ko citu.

Starta laiks 1845.gada rudens un sākums ir gana daudzsološs, bet ilgi tam tā nav lemts turpināties, abiem kuģiem iesalstot ’46/’47.gada ziemā. Turklāt vēl laikapstākļiem atklātā vietā, kurā kuģu apkalpei tie ir vēl skarbāki nekā citur kāda līča vai salas pasargātiem turpat netālu. No kā (iesalšanas) gan būtu bijis iespējams izvairīties, ja vairums personāžu ar ego, ambīcijām un sapņiem par ātru un veiksmīgu ekspedīciju ieklausītos mazākumā, kuriem muguras smadzenes un pieredze brīdina par potenciāliem un kārtīgiem sarežģījumiem, par varbūtējiem neraksturīgākiem un bargākiem laikapstākļiem. Kādi arī pienāk nākošajā ‘’vasarā’’, kura tā arī neļauj ledājiem pietiekoši atkust, nolemjot abus kuģus vēl vienai ledū ieskautai ziemai.

Ja vēl nepietiktu ar arktiskajiem apstākļiem 19.gs vidū bez šodienas (21.gs) ērtībām, tad autors savas grāmatas varoņiem piešķir papildus paranormāla rakstura grūtības. Divreiz lielāks, daudzkārt spēcīgāks un veiklāks par ledus lāci, Erebus un Terror kuģu eksistenci nolādējis kāds pārdabisks radījums, kura iespēju robežās ietilpst spējas nemanītam pagrābt kādu nelaimīgo sardzē uz nakti nostādītu jūrnieku. Nav grūti iedomāties, kā jau tā māņticīgos jūrniekus ietekmē šāds pavērsiens, kad tā vien šķiet viņus apsēdusi pati Nāve. Radījums ar prātu un viltību, izmanību; neuzbrūk akli vai pārtikas pēc.

No grāmatas varoņiem un kuģa apkalpes ir gan krietni tēli, kuri varbūt cīnās ar negatīvajām rakstura īpašībām un iekšējiem dēmoniem, bet izpildīs darbu pēc labākās sirdzapziņas un padomās arī par citu interesēm, bet netrūkst arī, maigi sakot, nepatīkami un nicināmi tēli (vairums no tiem mazizglītoti, ja vispār), kuri kopējai nolemtības sajūtai un drūmajiem notikumiem pieliek savu ne vienu vien darvas karoti klāt, kuriem sīks aizvainojums pārraug nesamērīgas cenas atriebībā.

Aizraujošs vēsturiskais romāns, kas rada vēlmi izlasīt, ja ne gluži dokumentālu non-fiction darbu tieši par šo ekspedīciju, tad noteikti kādu no grāmatplauktos esošajām ceļojumu grāmatām pirms modernā laikmeta ar GPS, pirms interneta un mobīlajiem.

Henning Mankell – One Step Behind (Kurt Wallander #7) (Audio book)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Trīs senāku laiku 17/18.gs tērpos un vasaras saulgriežu svinošu jauniešu aukstasinīga slepkavība. Sākotnēji kompānijā bija plānota drusku lielāka, bet pēkšņi tieši attiecīgajā dienā viena no draugu un domubiedru grupas saķer vēdervīrusu, kas vismaz uz kādu laiku paglābj viņas dzīvību. Jauniešu slepkavības izplānotas un izpidlītas tik labi, ka nicilāli nekas radiniekiem un policijai neliek domāt, ka būtu noticis kas slikts. Ja viena no mātēm nebūtu paranoiskāk noskaņota vai vēlāk pats slepkava stereotipiski iesaistāt ‘’noķeriet mani, ja varat’’ spēlē, saņemot kartiņu it kā no ārzemēm, bet neticot, ka tas ir viņas meitas rokraksts, tad, kas zina, varbūt, vainīgajam būtu izdevies tikt cauri sveikā.

Neilgi pēc tam, kad izmeklēšana ir nonākusi Kurta Valandera redzeslokā un nu ir viņa atbildība to atrisināt, nogalināts tiek atrasts kolēģis policists. Ja slepkavības nenotiktu izdomāta romāna ietvaros, tad vēl varētu pieļaut iespēju, ka viens ar otru nav saistīti, ka šāds fragments ir gandrīz iekļauts, jo reizēm tā varētu notikt un neiekļaut to nedrīkstētu. Bet, par cik šis ir kriminālromāns, tad divu domu par to nemaz nevar būt. Kolēģa nāvi un apstākļus (ir šādi tādi labi skapī noglabāti skeleti) , kuri līdz tai aizved, izmeklējot Kurts nonāk pie viena secinājuma, ka reizēm vari nostrādāt gadiem ilgi līdzās kolēģiem, apspriesties un diskutēt ne tikai par darba lietām, bet tomēr būs fakti, kurus uzzinot, saproti, ka pazīsti tikai vienu personas īpašību pusi, ka daudzkas tā vai tā paliekt apslēpts.

Autors gana labi, neuzkrītoši un neuzpiesti paralēli galvenajam grāmatas izmeklēšanas sižetam turpina arī blakussižetu par pašu Kurtu Valanderu no viņa personīgās dzīves, kurā lielākie notikumi sērijas septītajā One Step Behind grāmatā ir distances attiecību pārtraukšana ar Baibu, kad neviens no abiem (vai drīzāk Baiba) nav gatavi pilnībā pārcelties pie otra. Un otrs, ka Kurtam atklāj cukuru diabētu un tālejošāki fakti, kad jāizmaina ēdienkarte, ikdienas rutīna u.c., bet ko savu nedaudz dīvainu iemeslu dēļ slēpj un kaunās, ka viņam kaut kas tāds piemeties.

Varbūt kā kriminālromāns gan One Step Behind, gan sērija kā tāda nav nekas super-īpašs, bet kvalitāte viscaur sērijai turas labi virs vidējā.

John Katzenbach – The Madman’s Tale

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Ballantine Books

Manas pārdomas

Francis Petrel jeb C-bird (iegūtā iesauka) 21gada vecumā paša vecāki ievieto Western State psihiatriskajā slimnīcā. Iemesls, kas krājies jau kopš bērnības, bet ir spējis vairāk vai mazāk to noslēpt – vairākkārt pieķerts ne tikai runājam pusbalsī pie sevis, bet esam pilnā sarunā/dialogā ar kādu, kura telpā nemaz nav, dzird balsis. Pēdējais piliens un grūdienas, kad strīda laikā piedraud nodarīt pāri gan sev, gan vecākiem ar nazi.

20 gadus vēlāk, apzinīgi lietodams medikamentus, Franciss vada šķietami bezmērķīgu dzīvi. Personīgi Franciss neapmierināts ne ar  cietiem vienmuļo darbu, ne pieticīgo dzīvokli, drīzāk negatīvā pieredze mudina izvairīties no liekas sabiedrības. Bet uzaicinājums ierasties slimnīcas teritorijā uz tādu kā atkalapvienošanos un atvadu svinībām pirms slimnīca tiek pilnībā nojaukta un tās teritojā uzceļ ko citu, uzjundī visas tās trauksmainās atmiņas, kuras Franciss būtu labprātāk paturējis aizmirstas, ap ko saistīs grāmatas galvenais sižets.

Neilgi pēc Francisa ierašanās, nakts maiņas laikā nežēlīgi tiek izvarota un nogalināta nesen darbu uzsākusi māsiņa. Ar nolūku izveidotas apstākļu sakritības, vaļā atstātas durvis, kuras citkārt vienmēr ir aizslēgtas, un vieglai atrašanai novietots asiņains pierādījums, bet ne slepkavības ierocis, pie kāda no pacientiem policijai un slimnīcas darbiniekiem, kuriem raizes vairāk sagādātu skandāls presē, nevis kāds “trakais” kā slepkava vai kā vēlāk sižets rādīs noslepkavots nojūgušais, dod iespēju ātri un bez sarežģījumiem noslēgt lietu, jo nekas nedrīkst patraucēt ierastajai rutīnai un lietu kārtībai.

Pacientu pārpildītajā Western State slimnīcā galvenokārt strādā darbinieki, kuriem vairāk rūp regulāra algas saņemšana, maiņas pavadīšana lieki nenopūloties, nekā pacienta ārstēšana, kura izpaužas cilvēka sazāļošanā, lai viņš mazāk trokšņotu. Neesmu lasījis daudz patieso stāstu grāmatas vai skatījies dokumentālās filmas par pat ne tik senām psihiatriskajām slimnīcām un apstākļiem tajās, bet ir redzēti daži šermuļus uzdzenoši video fragmenti YouTube. Tā teikt apstākļi Western State slimnīcā un darbinieki nav attēloti paši rožainākie un patīkamākie, bet pavisam noteikti autors nav attēlojis maksimāli sliktāko scenāriju

Tomēr, lai kā slimnīcas vadītājs Gulptilil jeb Gulp-a-pill un galvenais psihiatrs Mr.Evans jeb Mister Evil nevēlētos notikušo aizmirst, to viņiem neļauj jaunas prokurores/izmekl Lucy Jonas uzrašanās, kura ir pārliecināta, ka māsiņas slepkavība nav bijusi pirmā, ka iniciāli aizturētais nav īstais slepkava.
Francisa viens no labākajiem draugiem slimnīcā – Peter the Fireman. Viens no retajiem, kuram nevar piedēvēt nevienu diagnozi, bet nokļuvis slimnīcā ar tiesas spriedumu, lai tur viņam izvērtētu spriestspējas, pirms galu galā tomēr stāties tiesas priekšā par pastrādāto, lai cik šķietami taisnīgi tas attiecīgajā momentā nebūtu licies pašam Pīteram. Pīters, pirms nokļūšanas slimnīcā, bija sava veida izmeklētājs un strādādams kā ugunsdzēsējs bieži vien izmeklējā visa veida dedzināšanas. Lai arī šoreiz lieta saistīta ar cilvēka slepkavību, tad tādi aspekti, kā notikušā izcelsmes cēloņu noskaidrošana, varētu tomēr nākt par labu. To ievēro arī Lucy, kura cenšas izmantot Francisu un Pīteru savā labā.

The Madman’s Tale varētu nodēvēt par Francisa cīņu ar pagātnes dēmoniem paša prātā, jo visa galvenā darbība noris pagātnē. Francisam jau ir zināms gan slepkavas identitāte, gan liktenis, bet līdz pat pašām beigām vēl visai dzīvās balsis Francisā neļauj viņam atslābt, un, protams, nezinot gala iznākumu arī lasītājam miers iestājas vien epilogā.

Robert Ludlum – The Matarese Circle (Matarese Dynasty #1)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

The Matarese Circle ir klasisks pasaules mēroga konspirācijas, slepenās organizācijas aptverošs stāsts, kura epicentrā nokļūst viens ASV dienesta American Consular Operations aģents Brandon Scofield un viens no pašiem labākajiem KGB aģentiem Vasīlijs Taleniekov.

Dibināta neilgi pirms Otrā pasaules kara, Matarese sevi pozicionēja kā pašu labāko organizāciju, kuru nolīgt savam ilgi sapņotajam atentāta mēģinājumam, ja nevēlies, lai citi uzzinātu, kurš to pasūtījis. Teiksim tev trūkst pacietības, lai sagaidītu, kamēr šībrīža karalis, diktators vai prezidents noliek karoti, lai ieliktu kādu citu viņa vietā vai pats tajā iesēstos. Nav būtiski vai pasūtītāji ir tāda lielvalsts kā Lielbritānija, ASV, Krievija vai kāds mazāk ievērojams klients; galvenais, ka Matarese pasūtījumu izpildīs nevainojami.

Tomēr Matarese ziedu laiki beidzas līdz ar kara noslēgumu, par ko var daļēji vainot katras valsts slepenos dienestus, kad kaut kāds Matarese vairs nav vajadzīgs. Daudzu prātos organizācija līdz ar to pati no sevis piedzīvo dabisku nāvi, bet tā domāt būtu kļūdaini. Ne viens vien ietekmīgs vīrs sāk bailēs trīcēt un atskatīties pār plecu, ja kāds nepārdomāti piemin Matarese vārdu. Vairumā gadījumu vari būt drošs, ka šī nevietā un nelaikā izteiktā vārda izrunātājs drīz vien piedzīvos pāragru dzīves noslēgumu.

Grāmata aizsākas ar Matarese ‘’izmēģinājuma’’ testu nogalinot ne pārlieku svarīgas, bet arī ne neievērojamas personas ASV un PSRS, vainojot attiecīgi katrā slepkavībā pretējo pusi, konkrētāk jau pieminēto Brendonu un Vasīliju, lai redzētu, kāda būs katras valsts reakcijā. Tas viss tiek darīts ar ideoloģisko ideju, ka formālu valdību laiks ir beidzies un ir pienācis brīdis, kad varu labākas un efektīvākas pārvaldes vārdā pārņemtu mega-korporācijas.

Lielākais pie kā gribas piekasīties citādi labā, spraigā asa sižeta trillerī ir Matarese pozicionēšana kā organizācija, kurai ir aģentu un pakalpiņu visā pasaulē, kurai itin nekas nepaslīd garām un pasargāts nav itin neviens, bet šī tā teikt superspēja maģiski pazūd, kad viens no galvenajiem varoņiem notikumu gaitā nokļūst ASV (no visām vietām) un arī grāmatas pēdējā lapaspuse vairs nav tālu jāmeklē.

Henning Mankell – Sidetracked (Kurt Wallander #5) (Audio book)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Veca fermera izsaukumu par kailu sievieti viņa dārgajos labības laukos Kurts Valanders ir vairāk nekā gatavs norakstīt to uz lauksaimnieka tuvojošos senilitāti nekā kaut ko patiesi reālu, ko gan izmaina paša acu saskatītais, ko vēl vairāk neatgriezeniski jaunā pakāpe pavirza jaunietes pašnāvība aizdedzinoties.

Kurtam netiek dots gana ilgs laiks, lai noskaidrotu, kas būtu varējis pamudināt mirušo uz tik drastisku izvēli, līdz viņa un citu izmeklētāju uzmanību novirza vispirms viena noskalpēta slepkavība un visai ātri jau otra, kad top skaidrs, ka Istades/Ystad policijai pēc ilgiem laikiem jātiek galā ar sērijveida slepkavu, ja vispār kādreiz šajā reģionā tāds maz ir bijis.

Tomēr jaunietes pašnāvība un slepkavību lieta nav vienīgie uzmanības novērsēji gan viens no otra, gan detektīvam Valanderam, bet par tādu sidetracked objektu kļūst Kurta tēva mentālā veselība. Ja fiziski ar veco vīru vēl viss ir labi, tad tā vien šķiet Alcheimera slimīb grib paņemt viņa prātu. Vēl pirms nav par vēlu Kurts apsola izpildīt tēva sapni un aizceļot uz Itāliju. Vairāk nekā iepriekšējās sērijas grāmatās detektīva Valandera personīgas dzīves aspekti nešķita ne vien lieki, bet pat ļoti labi iestrādāti, neradot sajūtu, ka novirzīšanās no galvenā izmeklēšanas sižeta, būtu izniekota.


Lai arī gana daudzās detektīvu, kriminālromānu sērijās galvenajam varonim ir parpārēm tēla trūkumu un personīgo problēmu, tad ne vienmēr tie ir pietiekoši spēcīgi, lai patraucētu izmeklētājam atrisināt noziegumu.  Kurt Wallander sērijas piektā grāmata Sidetracked nav pēkšņi tāds izņēmums, bet labs piemērs, kurā autors galvenajam varonim Kurtam Valanderam dod iespēju risināt savas problēmas, kad vienlaicīgi nepiemetas neizdevies iespaids par detektīva personīgās dzīves momentu iepīšanu kopējā sižetā.

Michael Connelly – The Last Coyote (Harry Bosch #4) (Audio book)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Pēdējā laikā Hariju Bošu ir bijis arvien vieglāk izvest no pacietības, un, kad vadzis lūzt un Harijs pēc domstarpībām ar augstākstāvošu kolēģi iekrāmē viņam tā lai jūt un citreiz atcerētos tā vairs nedarīt, Harijam tiek piespriestas brīvdienas uz nenoteiktu laiku un obligātas psihologa konsultācijas.

Sākumā Harijs to, protams, uztver kā sodu un visa cita veida murgu, bet nomierinoties un ar rāmāku prātu un drusku arīdzan ieklausoties viņam piešķirtajā psiholoģē, Harijs pieņem lēmumu beidzot ieskatīties vienam no pagātnes dēmoniem tieši acīs – neatrisinātajai mātes slepkavībai, kad viņam šķiet bija vien 12gadu – un atrisināt to pašam, ja līdz šim neviens cits nav to spējis vai vēlējies.

Kā jau tas piederas izdomātam romānam un ir redzēts ne reizi vien, tad mātes slepkavība nav tik vien kā nejauša zādzība vai kas tamlīdzīgs, bet gan plašāka mēroga sazvērestība. Vien pavirši uzmetot acis arhīva dokumentiem un tai laikā savāktajiem pierādījumiem Harijam top skaidrs, ka neviens toreiz nemaz necentās atrisināt viņa mātes slepkavību, ko visvieglāk varētu pamatot ar viņas nodarbošanos prostitūcijā. Tā teikt, ‘’ai, kas tur liels, viena vairāk vai mazāk, droši vien pati uzprasījās’’. Bet tā tikai iesaistītie personāži gribētu likt domāt, ko Harijs Bošs negrasās tā atstāt. Pārāk ilgi viņa māte ir tikusi norakstīta kā nenozīmīga persona, kuras slepkavību nav vērts risināt.

Varbūt brīžiem drusku par daudz uzspēlētas teatrālas emocijas vai uz mazticamo pusi velkošs blakus sižets attiecībā uz Harija romantisko dzīvi, bet kopumā pat ļoti baudāms kriminālromāns.

Michael Connelly – The Concrete Blonde (Harry Bosch #3) (Audio book)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Līdz brīdim, kad atraitne iesūdz Hariju Bošu par viņas neapbruņotā vīra nošaušanu, Harijam Bošam nebija pat ne mazāko šaubu, ka pirms četriem gadiem viņš ir nogalinājis pareizo personu sērijveida slepkavības izmeklēšanā. Kad policijas iecirknī uzrodas zīmīte ar norādēm par jaunu līķi ar norādēm, kuras nenonāca presē un zinātu vien slepkava, un mirstīgās atliekas, to atrodot, atbilst slepkavas pazīmēm, kuru toreiz nodēvēja par Dollmaker, Harijam Bošam un viņa kolēģiem iemetas šaubu aizmetnis, vai tik tiešām viss tika izdarīts līdz galam

Apsūdzībai un atraitnei tiesas procesā šādi jaunumi pašsaprotami būtu kā medusmaize, kas vismaz žūrijas acīs varētu palīdzēt uzvarēt. Tikmēr Harijam Bošam ātros tempos, vēlams pirma tiesas procesa beigām, jānoskaidro, vai tik tiešām īstais slepkava visus šos gadus ir bijis brīvībā vai arī runa ir par kādu, kurš kopē Dollmaker slepkavības, jo ne visās 11 slepkavībās bija identisks Modus Operandi. Divas slepkavības ir ar savām atšķirībām, bet, dziļāk nerokot, tika ieskaitītas vienā maisā ar pārējām. Jauns līķis visu, kas toreiz tika pieņemts, kā patiesība, var sagriezt kājām gaisā, uzkuļ pagātnes atmiņas un liek aizdomu ēnā sākt turēt pat dažu labu kolēģi.

Zinot, cik gara ir izvērtusies Harija Boša sērija, plus vēl seriāls pēc sērijas motīviem, bija pārsteigums par sākuma centrālo epizodi, kurā galvenais varonis nogalina neapbruņotu vīrieti. Kaut kā šķiet, ka tagad (grāmata publicēta 1994.gadā) šāda aina vismaz ne viens pret vienu, kā šeit, nebūtu iespējams publicē. Īpaši tagad, kad cancel culture ir tik aktīva lieta, pat ja upuris nav afroamerikānis. Protams, izdomāta kriminālromāna ietvaros Hariju Bošu autors var paglābt un pamatoti attaisnot viņa rīcību, bet no reālās pasaules, cik nav dzirdēti aizokeāna piemēri, kuros cilvēks dzīvību zaudē policijas kļūdas/vainas un arī agresivitātes dēļ.

James Patterson – Along Came a Spider (Alex Cross #1) (Audio book)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Along Came a Spider ir viens no tiem kriminālromāniem, kurā ļaundaris ir jau zināms no paša sākuma, bet ar meistara roku tas ne uz mirkli nemazina intrigu par gala iznākumu. Gary Soneji ir pavisam sagājis grīstē un nebūtu kļūdaini viņu saukt par psihu, kurš vēlas kļūt par kaut ko nozīmīgu un ieiet pasaules vēsturē ar blīkšķi, un to cenšas panākt nolaupīdams divus bērnus no prestižas privātskolas, kurā savas atvases sūtīt var atļauties vien turīgākie vecāki.

Tikmēr melnādains detektīvs (grāmatas darbība 1993.gada Vašingtonā) Alekss Kross jau ir aizņemts nežēlīgā vairāku afroamerikāņu slepkavībā, kad par sarūgtinājumu viņam priekšnīcība aiz spiediena no preses un politiķiem noņem viņu no minēto slepkavību izmeklēšanas un norīko nolaupīto balto bērnu lietā, ar to parādot sentimentu un attieksmi, kura lielā mērā ASV eksistē joprojām. Paralēli tam detektīvam Krosam visas grāmatas garumā jāsaskaras ar ikdienišķu rasismu no citu kolēģu puses, kas acumirklī kļūst par joku no izteikumu autora puses retajā gadījumā, ja kāds to nosoda. Ne mirkli nešķita, ka autors cenšas sprediķot par šo tēmu vai pataisa galveno varoni Aleksu Krosu par mocekli.

Neskatoties uz apgrūtinošajiem apstākļiem un varbūt tieši pateicoties tiem, Alekss neļaujas pirmajiem šķietamajiem rezultātiem un to sniegtajai pašapmierinātībai, ko tie sniedz, kad tiek notverts Gerijs, kurš sāk pielietot savu aktiera talantu, lai pārliecinātu likumsargus un pēcāk žūriju par personības dalīšanos, maigāka soda saņemšanai.

Līdz šim vienīgais, ko biju lasījis no plašā Džeimsa Patersona daiļdarbiem, bija Private sērijā, un arī tad gandrīz gribas piebilst nosacīti, jo iespaids, kas radies, nebija labs, iznākot tik daudz un tik bieži grāmatām, kurām Patersona vārds ir pamanāmāks par pašu grāmatas nosaukumu un tikmēr otra autora vārds ir gaišā, neuzkrītošā tonī. Pirmkārt pat attiecīgā žanra ietvaros vismaz Private sērija nebūs tā, kas nodarbībās prāta pelēkās šūniņās, bet vairāk būs asa sižeta filmu cienīgas ainas. Otrkārt vienmēr māc šaubas, cik ļoti pats Patersons ir piedalījies grāmatas sarakstīšanas procesā. Prātā ieliku līdzvērtīgā kategorijā kā grāmatas, uz kurām Tom Clancy ir pamanāmāks pirms jebkā cita.

Ko ar to garos vārdos gribu teikt, ka bija patīkams pārsteigums par pirmo Alex Cross sērijas grāmatu Along Came a Spider. Ne vien nav cita Co autora, bet arī gan tēli, gan sižets ir daudzkārt saistošāki salīdzinoši ar to, kā atmiņā ir palikušas izlasītās pirmās piecas Private sērijas grāmatas.