Mystery

Jim Butcher – Grave Peril (The Dresden Files #3) (Audio book)

91476

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Buzzy Multimedia

Vērtējums: 4/5

Manas pārdomas

Garu pasaulē notiek viļņošanās. Arvien vairāk nemierīgu spoku uzrodas viscaur Čikāgai, un Harijs kopā ar Maiklu, Knight of the Cross, katru nakti dodas pilsētas ielās, lai novērstu uzmodināto garu postījumus. Robeža starp dzīvo un mirušo pasauli ar katru aizritējušo dienu kļūst arvien plānāka, ļaujot dzīvo pasaulē iekļūt visnotaļ destruktīviem gariem, kā arīdzan dažam labam, negaidītam un jau reiz pieveiktam Harija pretiniekam.

Maiklam, kurš sērijas pirmajā grāmatā Storm Front palīdzēja Harijam pieveikt tumšo burvi Kravosu, spējas dod viņa ticība Dievam. Nesavtība, pazemīgums, draudzīgums un pieticība to izteiktākajā formā ir vien dažas no īpašībām, kuras raksturo Maiklu. Protams, kas tad tas būtu bruņinieku bez zobena. Autors visai izteikti izvēlējies akcentēt maģisko spēku ticībai kristiešu Dievam, bet man patīk Harija atšķirība pret nostāja, un ka spēks viņa maģijai rodas no cita veida ticības.

Pēc otrās grāmatas uzdevu sev jautājumu, vai aiz tumšā burvja un vilkačiem stāv kāda uz Hariju noskaitusies persona/radījums, jo gan pašam Harijam, gan nu jau arī lasītājam tapis skaidrs, ka Harijam pat burvju ietvaros netrūkst tādu, kuri klusībā cer uz viņa vardarbīgu norietu un nemaz nemēģinātu palīdzēt.*

Vampīri. Tieši šīm paranormālajām radībām dota centrālā skatuve. Interesanti bija klausīties par dažādu vampīru veidu sadalījumu trijos galmos – Baltajā, Sarkanajā un Melnājā, par intrigām, nesaskaņām un konkurenci starp šīm trim grupām. Bjanku no Sarkanā galma, kura oficiāli vada bordeli, un viņas nepatiku pret Hariju iepazinām jau pirmajās divās sērijas grāmatās.*

Savukārt Harija lielākais spēks atklājas momentos, kad nāve klauvē jau ir turpat aiz durvīm un ir gatava viņu sev paraut līdzi. Tieši tādās reizēs vai nu pār Hariju nāk atklāsme un visi puzles gabaliņi sakrīt savās, vai arī ērtas sakritības pēc Harijas attopas ar tieši vajadzīgo ieroci rokās, vai, ja īstajā brīdi blakus uzrodas fejas krustmāte, ar kuru Harijs reiz noslēdza vienošanos, bet tagad spēlē riskantu spēli, lai noildzinātu solītās cenas maksāšanu. Šādi mirkļi paliek jau drusku paredzami un tāpēc kaitinoši.

Patika attiecību attīstības virziens starp Hariju un reportieri Sjūzenu, tādēļ notikumu pavērsieni ir vēl sāpīgāki. Tikmēr Mērfijai vien ar dažām epizodēm grāmatas sākumā un beigās tika dota atpūta. No citiem otrā plāna tēliem (un Harija sabiedrotajiem) patika, lielākoties galvaskausā mītošais, intelekta gars – Bobs. Nepārspējams ir gan viņa humors un sarkastiskās atbildes, gan Harija maksātā alga apmaiņā pret palīdzību. Kaut arī Bobs atrunājas, ka tas ir tikai un vienīgi pētnieciskos nolūkos, sliecos domāt, ka aiz viņa kāres pēc sierīgām romantikas grāmatām slēpjas kaut kas vairāk par vienkāršu aizraušanos :D Cerams, sērijas turpinājumos dzirdēsim viņu vēl biežāk. :) Gaidu vairāk uzzināt arī par Nevernever dimensiju/pasauli.

Nevaru dalīties līdzīgā domās ar viedokli, ka tieši ar trešo grāmatu Grave Peril ‘’The Dresden Files’’ sāk uzņemt apgriezienu un kļūst labāka, kas lasāms daudzās citu lasītāju recenzijās un pat izskanēja audio grāmatas versijā, jo tikpat labs kā trešais stāsts Drezdena failos, tā arī pirmās divas grāmatas bija baudāmas. :)

********Apzināto maitekļu zona********

*Tagad interesanti būs uzzināt, vai Bjanka/Bianca būs bijusi vainīgā arīdzan par tumšo burvi un vilkašiem, vai tikai par spokiem. Tai skaitā, cik drīz un vai vispār par dzīvu realitāti kļūs Bjankas piesolītais karš starp vampīriem un burvjiem.

Stieg Larsson – The Girl with the Dragon Tattoo (Millennium #1)

1990178

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: MacLehose Press

Vērtējums: 5/5

Manas pārdomas

Šķiet, reti kurš nebūs vismaz kaut ko dzirdējis par Millenium grāmatu sēriju un/vai filmām ar tādu pašu nosaukumu – Meitene ar pūķa tetovēju, neesmu redzējis nedz zviedru, nedz Holivudas versiju. Goodreads vērtējumu skaits(1,857M) tikai apliecina, kāds vispasaules fenomens Larsonam izdevās, interesanti, ka viedokļu apjoms rakstiskā veidā ir krietni mazāks. Var gadīties, ka šī būs manis vispopulārākā šogad lasītā grāmata, un piemērotāku eksemplāru, kas atbilstu kategorijai That ”everyone” but you has read, šobrīd grūti iedomāties. Grāmatas fizisko eksemplāru ieguvu šī gada Ķīpsalas izstādes maiņas punktā. Šaubos vai citādāk tik drīz būtu izdomājis lasīt šo lielisko grāmatu. Kā arī līdz šim nebiju mēģinājis apvienot audio formātu ar fiziskas grāmatas lasīšanu, tādēļ sanāca vēl nebijusi pieredze. :) Ļoti noderēja pie zviedriskajiem vietvārdiem.

‘’Meitene ar pūķa tetovēju’’ iesākas ar žurnālista un Millenium žurnāla redaktora Mīkaela Blūmkvista tiesas prāvu un nelabvēlīgu lēmumu (naudas sods un 3 mēneši viegla režīma cietumā) par miljardiera Vennerstroma apmelošanu. Tā kā viņš nespēj vai negrib atklāt savu informācijas avotu, tad atliek vien samierināties ar sakāvi tiesas prāvā, un arī paša žurnāla nākotne neizskatās vairs tik spoža.

Par spīti tam, ka reti kurš vairs tic Blūmkvista rakstītajām, Henriks Vangers (atvaļinājies Vangera korporācijas C.E.O. -> šobrīd pozīciju ieņem Martins Vangers ) nolīgst nežēlastībā kritušo žurnālistu, lai viņš sarakstītu visaptverošu grāmatu par Vangeru ģimenes vēsturi, bet galvenokārt, lai gada laikā atrastu atbildes uz ģimenē sasāpējušu jautājumu, uz kuru 40 gadu laikā neviens vēl nav spējis rast atbildi. Kas notika ar Harietu (Harriet) Vangeri? Kā, neviena nemanīta, viņa varēja pazust no Hedeby salas?

Pēc izlasīšanas, grāmatai piemērotāks un atbilstošāks šķiet tās oriģinālais nosaukums (angliski Men Who Hate Woman) nekā izmainītais, jo paiet labs laiciņš līdz brīdim, kad Līsbetei Sanderei, meitenei ar pūķa tetovējumu, tiek pievērsta lielāka uzmanība. Gan Līsbetes āriene, gan izturēšanās neietilpst sabiedrības pieņemtajās normās. Viņa ir izteikti introverta un antisociāla, izprast savas un citu cilvēku emocijas un gūt jaunus draugus. Rezultātā maz ir cilvēku, kuri pieņem Līsbeti tādu, kāda viņa ir. Blūmkvists pat spekulē, ka Līsbetei varētu būt Aspergera sindroms.

Sākotnēji Līsbete, kā Milton Security darbiniece, tiek nolīgta no Vangera puses, lai ievāktu visu iespējamo informāciju par Blūmkvistu. Bet, kad Blūkmvistam pašam ir nepieciešams labi un ātri atrast informāciju, nevienu labāku par viņu neatrast. Līsbete ir īpaši agresīvi noskaņota pret vardarbību pret sievietēm (diemžēl negatīvi to ir izjutusi gan bērnībā, gan tagad), tādēļ, kad jaunākie pavērsieni Harietas lietā un Vangeru ģimenes pagātnē ietver nežēlīgu un vardarbīgu izturēšanos pret sievietēm, kā arī izkropļotu Bībeles fragmentu interpretāciju, viņu nav nepieciešams papildus motivēt.

Brīdinājums! Sviestmaižu un kafijas patēriņš šajā grāmatā ir pāri jebkurai normālai robežai! :) Brīžiem sajūta, ka zviedri neko citu neēd un nedzer, bet par to, kā, dzerot tik daudz kafijas, var aizmigt, vispār nerunāsim. :D

Jim Butcher – Fool Moon (The Dresden Files #2) (Audio book)

91477

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Buzzy Multimedia

Vērtējums: 4/5

Manas pārdomas

Dēļ tā, kā atrisinājās pirmās grāmatas aprakstītie notikumi, uz Mērfiju tiek izdarīts papildus spiediens ar skaidru mērķi, izēst viņu laukā no darbavietas. Bet arī Harijs, tā teikt, nav ticis sveikā cauri, jo, ļaudams cirkulēt baumām, ka Čikāgas mafiozo Džons Markoni bija viņu nolīdzis, lai tiktu galā ar tumšo burvi, likumu pārstāvošie policisti ir vēl jo aizdomīgāki pret Hariju. Tas viss kopā negatīvi atsaucas gan uz Harija ienākumiem, gan viņa un Mērfijas draudzību un uzticēšanos viens otram.

Bet kad pēc vairākas pilnmēness naktīm nākamajā rītā ir atrodami brutāli noslepkavoti cilvēki, un starp upuriem atkal ir kāds no Markoni nodarbinātajiem. Burvim, bet ne parastiem policistiem, slepkavas nozieguma vietā atstājušas pietiekami daudz norāžu. Saprotot, ka darīšana nav ar ierastiem trakajiem, bet iespējams ar vilkačiem, Mērfija met lepnumu pie malas un lūdz Harijam palīdzēt.

Harijs darbojas pēc saviem noteiktiem principiem un ne vienmēr tie iekļaujas likumu robežās, tāds kā anti-varonis, bet visu cieņu, kad Harijs pieturas pie sev nospraustajiem principiem, jo šoreiz Markoni pilnā nopietnībā, ņemot vērā potenciālos draudus, piedāvā Harijam kļūt par viņa formālu drošības/apsardzes konsultantu, tā atrisinot visas finansiālās grūtības. Daudzi, domājams, tomēr izvēlētos vieglāko risinājumu.

Priekš tik spēcīgā burvja, kādam Harijam vajadzētu būt, arī otrajā grāmatā paiet salīdzinoši ilgs laiks, kamēr viņam pielec kas ir kas. Daļēji to, protams, var attiecināt uz to, lai būtu ko lasīt :), bet nevar arī ignorēt šķietamās sakritības un to, ka tik īsā laika sprīdī šis jau ir otrais incidents, kam bijusi nepieciešama ārējā palīdzība, lai kas tāds vispār būtu iespējams, kā arī aizdomīgu un neatrisinātu lietu īpatsvars Čikāgā pēdējā laikā ir pieaudzis. Vai tiešām Harijam ir pamats uztraukties par kādu noslēpumainu spēlēju? Varbūt pat kāds, kurš pret Hariju tur kādu pagātnes aizvainojumu? Vai arī tā ir tikai viņa paša paranoja? Būs interesanti redzēt nākamajās grāmatās, kā tad tur īsti ir. :)

Patika arī vairāk iepazīt Sjūzenu Rodrigezu, žurnāla The Midwestern Arcane reportiere, kurai ir kārais zobs uz stāstiem ar paranormālu ievirzienu, un reizēm starp reportāžām par marsiešiem vai Elvisu Presliju kaut kur atpūšamiem gadās arī pa tādām, kas nav tālu no patiesības. Deja starp Hariju un Sjūzenu balansē starp viņas vēlmi tikai iegūt stāstu karjeras celšanai un patiesām simpātijām vienam pret otru. Kopā ar Bobu un Mērfiju, Harijam ir pietiekami spēcīgs atbalsts, lai nebūtu tikai jāpaļaujas uz saviem spēkiem vai jāriskē iztukšot iekšējos resursus līdz pēdējai pilei.

Var droši teikt, ka esmu norijis Drezdena failu ēsmu ar visu āķi! :)

Julian Symons – A Criminal Comedy

2805538

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Penguin

Vērtējums: 3/5

Manas pārdomas

Kāds mierīgā, ikdienišķā Anglijas ciematā vārdā Headfield vēstulēs anonīmi izplata baumas par Dereku un viņa ceļojumu aģentūras biznesa partnera Čārlza sievu Gerdu. Kaut arī tādas melīgas baumas ir visai kaitinošas, tad tieši tāpēc, ka tās ir izdomātas un bez pamata, nedz Dereks, ne viņa sieva vai kāds cits nevēršas policijā.

Interesantāk kļūst, kad vietējā amatierteātra mēģinājuma laikā no rekvizīta ieroča izšauj īsta lode. Par laimi, pret Čārlzu pavērstais ierocis nevienu neievaino. Un tā mazo, idillisko ciematu pārņem aizdomu un satraukuma vilnis, kur katrs mēģina izdibināt, kurš ko izdarījis, un vai vēstulēs minētais tiešām ir pēdējās muļķības vai kas reāls. Tomēr šīm muļķībām ir reālas sekas uz varoņu dzīvēm un dzīvībām.

Diemžēl nekādu komēdiju grāmatā nesaskatīju, un interesantākā daļa – slepkavība(s) un to izmeklēšana, noris vien grāmatas otrajā daļā, kad Dereks kopā ar Čārlzu ir devušies biznesa ceļojumā uz Venēciju. Līdzi, izbaudīt pilsētu, dodas vēl citi grāmatas varoņi. To skaitā Dereka bērnības draugu Džeisonu, kurš gadiem sarakstījies ar rakstnieku, kurš kritis nepelnītā aizmirstībā, un ilgi vācis materiālus, ar cerību beidzot satikt rakstnieku klātienē, rastu atbildes un varbūt pat noslēgtu vienošanos par biogrāfijas topošu biogrāfiju. Šis sekundārais sižets pat bija drusku saistošāks, ja vien būtu vairāk….

Neesmu daudz lasījis no Cozy mystery žanra, bet gribētos A Criminal Comedy ielikt šajā kastītē. Vairāk īss, labs ‘’kurš to izdarīja’’ jautājuma stāsts, un ziņkāres māktam prātam to netrūkst, un mazāk spriedzes pilna mistērija ar draudošām briesmām aiz katra stūra. Bet tā pa lielam stāsts nav peļams.

A Criminal Comedy ir pirmā manis lasītā grāmata no šī autora daiļrades, no kuras ir ko izvēlēties, un, spriežot pēc autora aprakstā minētajiem nopelniem un plašās sarakstīto grāmatu listes, kaut kam tur ir jābūt. :)

Jim Butcher – Welcome to the Jungle (The Dresden Files #0.5)

2637138

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Dabel Brothers

Vērtējums: 3.75/5

Manas pārdomas

Zoodārza nakts apsargs tiek atrasts brutāli nogalināts, un asinis ved uz gorillas Mo krātiņu. Viss šķietami ātri, vienkārši un lieta slēgta. Neviens tāpēc diži negrib lauzīt galvu un ķēpāties. Verdikts, pat ja tam ir daži loģikas caurumi, ir gatavs – vainīgs ir gorilla! Vienīgi Mērfiju kaut kas urda un neliek mierā. Par spīti kolēģu skepsei, viņa pieaicina konsultantu/burvi Hariju Drezdenu.

Mums cilvēkiem labpatīk domāt, ka visu kontrolējam un dzīvnieki vien tādi padumji, nerunājoši radījumi vien ir. Dažkārt aizmirstas, ka arī zoodārzos mītošie dzīvnieki, kaut arī pieraduši pie cilvēku klātbūtnes un aprūpes, joprojām ir savvaļas dzīvnieki.

Lieti noderēja, ka pirms tam noklausījos sērijas pirmo grāmatu Storm Front un ka biju jau nedaudz iepazinis gan galveno varoni Hariju, gan leitnanti Mērfiju, kā arī citi otrā plāna tēli, kuri parādās vien epizodiski, nav pilnīgs jaunums un neizpelnās reakciju no lasītāja – ’’kas tie tādi?!’’, jo ir jau zināms konteksts, piemēram, Harijam piederošais 30mārciņu smagais kaķis Misters. :D Bet nebūs nekas traģisks, ja sāk ar šo, jo Welcome to Jungle sastāv no četrām nodaļām/izdevumiem, kur katra sākuma drusciņ tiek atkārtota būtiskāk nepieciešamā informācija.

Kopumā ilustrāciju stils ļoti labs un tas, kā Harijs un Mērfija tikuši attēloti, +/- sakrīt un atbilst viņu tēliem. Abu attiecības ir tikai pašā sākumā, un uzticēšanās viens otram vēl jāpilnveido, pie kā abiem cītīgi vēl jāpiestrādā arīdzan vēl otrajā sērijas grāmatā, ja ir zināms, kā izgāja pirmajā.

Pagaidām sērija neliek vilties. :)

Jim Butcher – Storm Front (The Dresden Files #1) (Audio book)

47212

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Buzzy Multimedia

Vērtējums: 4.5/5

Manas pārdomas

Kad upuru nāves apstākļi ir ne tik ļoti neskaidri, cik pārdabiski un sarežģītāk izskaidrojami tiesā, izmeklēšanā tiek piesaistīts Čikāgas (un nevis Drēzdenes :O )detektīvus konsultējošais burvis Harijs Drezdens. Jaunākajā lietā divi mīlnieki kaislību virsotnes brīdī palikuši bez sirdīm. Jautrākais, ka vīriešu kārtas upuris bija Čikāgas kriminālas pasaules bosa padotais, un nav ilgi jāgaida, līdz Harijs draudzīgi tiek ielūgts vizītē, lai saprot, kur bāzt savu degunu.

Šķiet, vienīgais darba kolēģis/draugs policijā Harijam ir leitnante Mērfija. Apveltīta ar raksturu un milzu apņēmību, kura katru dienu lieti noder cīnoties ne tikai ar noziedzniekiem, bet arī ar kolēģiem. Jo jau tā darbs ir smags un daudz, bet sava dzimuma dēļ viņai jāstrādā vismaz divtik smagi, lai gūtu atzinību no kolēģiem. Kamēr lielākā daļa neslēpj, ka viņu skatījumā Harijs ir prasts šarlatāns, kurš prot muldēt un izkrāpt nodokļu maksātāju sūri un grūti nopelnīto, Mērfija uzklausa visus, kuri var palīdzēt atrisināt noziegumu. Harija takse arī nav nekāda lētā – 50 dolāri stundā, bet arī iesaistītais risks ir vienlīdz liels.

Policijas konsultēšana nav vienīgais Harija Drezdena ienākumu avots. Savu talantu Harijs izmanto kā paranormālais privātdetektīvs, palīdzot atrast pazudušas lietas vai cilvēkus, teiksim izčabējis vīrs. Lai vai cik traka varētu būt atbilde, sabiedrība pamazām no jauna sāk apjaust mošķus un radības, kuri izlien no ēnām nakts laikā. Labākais, ka sludinājumā, reklamējot savus pakalpojumus, Harijs arī tā raksta, ka ir burvis. :D Ā, padoms, ja nu gadās viņu sastapt, tad labāk nolikt malā jebkādu elektropreci vai modernu tehnoloģiju, jo pastāv visai liels risks, ka pēc tam tā vairs nebūs lietojama. :)

Vampīri, fejas, galvaskausā iesprostots gars vārdā Bobs, dēmoni un pa tumšo taku aizklīduši burvji, tās ir tikai dažas sērijas pirmajā grāmatā sastopamās pārdabiskās būtnes. Vienīgais, zinot cik gara ir sērija, zūd zināma spriedzes garša, kad Harija dzīvībai draud briesmas.

Prieks, ka beidzot esmu uzsācis sēriju, par kuru ilgi šis un tas, lielākoties ar labiem vārdiem, ticis dzirdēts. Un arī līdzšinējā pieredze ar urbāno fantāziju, kā The Reminescent Exile triloģija, ir bijusi pat vairāk kā laba. :)

Kathy Reichs – Devil Bones (Temperance Brennan #11) (Audio book)

2095583

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Simon & Schuster Audio

Vērtējums: 2.25/5

Manas pārdomas

Mājas pagrabā, veicot remontdarbus, tiek atrasti nežēlīgi nogalināts upuris, vista bez galvas, dažādus kaulus un dažādās sātanisma pielūgšanas pazīmes. Un tur, kur ir kauli, ir darbs Temperansai Brenanai. Tā it kā jau tāpat nepietiktu darāmā, netālu ezera krastā tiek atrasts puiša līķis bez galvas. Vai līdzīgā maniere ļauj domāt, ka šie divi gadījumi būtu saistīti?

Šo ziņu nonākšana presē un izmanīgu politiķu rokās, kuriem ir izdevīgi spodrināt savu spalvu, sējot neuzticību policijas darbam,  noved Šarlotes iedzīvotājus nelielā panikā, iedrošinot dažu labu rīkoties uz savu roku.

Devil Bones, kā vienpadsmitā grāmata tiesu medicīnas ekspertes un antropoloģes Temperansas Brenanas sērijā, ir ar, ja ne gluži paredzamu sižetu, tad noteikti ar jau zināmu iestrādājušos rakstības stilu. Bija momenti, kurus varēja izbaudīt, bet tos pārmāca jau ierastie stiķi, kuri man neiet pie sirds.

Autore noteikti pārzina savu specialitāti un jomu, bet jau sākuma vēsturiskās informācijas gūzma, pirms vēl ir tiks līdz upurim/līķim, nosit cerības, ka šoreiz būs kas labāks. Nav tā, ka pilnībā būtu pret vēsturisko kontekstu, vai kā citādi, bet nebija tas veiksmīgākais balanss, lai šķistu, ka lasītājam tas būtu nepieciešams zināt. Varbūt tā ir mana tumsonība un nezināšana, bet joprojām turpina izbrīnīt, cik daudz Brenanai ļauj piedalīties aktīvajā izmeklēšanā, pratināšana u.tml.

Pārāk liels uzsvars likts uz nošokēšanu ar sātanismu, vudū un šo atšķirīgo ticību sadursmi ar kristiešiem, vai ar veidu, cik nežēlīgi upuri tikuši nogalināti. Bez tā nekas spīdošs vai elpu aizgrābjošs. Noklausīties var, bet kopumā meh. :D

Vismaz nebija kārtējo reizi vienā laidā jādzird par Brenanas un detektīva Raiena attiecību drāmu, kaut arī nu nevarēja nociesties un ieradās uz beigām personīgi, plus izcēlās ar glābēja/baltā bruņinieka epizodi.

Peter F. Hamilton – Great North Road

13606267

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Macmillan

Vērtējums: 4.5/5

Manas pārdomas

Līdz detektīva Sida un viņa pārinieka maiņas beigām svētdienas vakarā palikušas vien 20 minūtes, kad viņi saņem izsaukumu uz savās dzīvēs noteikti pašu lielāko lietu! Slepkavības upuris ir no plašās un ļoti ietekmīgās Ziemeļu (North) ģimenes*, tāpēc tas ir dažu sekunžu jautājums, lai izmeklēšana iegūtu neierobežotus līdzekļus un pašu augstāko prioritāti vainīgā atrašanai. Bet līdz ar to arī politiskais spiediens un skatiens uz pirkstiem ir krietni uzmācīgāks. Viens no lietas virzības kavējošajiem faktoriem kļūst upura personības noskaidrošana. Par spīti 22.gadsimta tehnoloģijām un piederībai pie Ziemeļu ģimenes, neviens nespēj pateikt, kas viņš ir!

Specifiskais slepkavības ierocis sakrīt ar pirms 20 gadiem pastrādātu asinspirti ar 14 upuriem, tai skaitā vairāki Ziemeļi, uz St. Libre planētas. Problēma tajā, ka notiesātā persona Andžela Tramelo visu šo laiku atrodas ieslodzījumā un nevar būt atbildīgā. Toreiz par savu aizstāvību Andžela, līdz pat sprieduma pasludināšanai, neatkāpās no savas versijas, ka slepkavībās vainojams citplanētietis ar asmeņiem pirkstu vietā. Ja toreiz visi smējās, īpaši tāpēc, ka nekas vairāk par augiem uz planētas nav ticis atklāts (pat ne kukaiņi), domājot, ka tie ir centieni notēlot nepieskaitāmību, tad tagad viss ir pa nopietno.

Kamēr Sida komanda izmeklē lietu uz Zemes, tikmēr HDA (Human Defence Alliance) rīko vērienīgāko un dārgāko ekspedīciju tās vēsturē uz St. Libre* Sirius zvaigznes sistēmā, lai atrastu un vēlams notvertu šo citplanētieti. Par cik Andžela ir vienīgā, kurai izdevies izdzīvot pēc sastapšanās ar citplanētieti, arī viņa tiek iekļauta ekspedīcijas sastāvā.(šeit lieliska intervija ar autoru, kas drusku pieskaras arī līdz galam grāmatā nepaskaidrota problēmai – Zanth. Makrorganisms, kura tonnām nonākot uz planētas, tas ir tikai laika jautājums, kad uz tās vairs neeksistēs dzīvība)

Iesākumā lasītājam tiek piedāvātā klasiska slepkavības mistērija, iecelta 2143.gada, kur tehnoloģiskā attīstība salīdzinoši veikusi milzu soļus. Tas reizē gan palīdz ātrai un efektīvai izmeklēšanai, gan tieši kaitē, jo detektīvi, policisti pārāk paļaujas uz ierīcēm. Bet tālāk ir gan plaši skarta attiecību tematika, gan par dabas un dzīvības aizsargāšanu u.c. Sižets/stāsts par Andželu ļoti interesants; to labāk atklāt pašam. :)

Šī ir otrā Hamiltona grāmata, kuru lasu (pirmā The Reality Disfunction), un ļoti noderēja, ka varēju, vēl pirms ieniršanas stāstā, izlasīt politisko notikumu un tehnoloģijas attīstības hronoloģisko secību, kurā pastāstīts gan par Ziemeļu ģimenes lomu klonēšanas attīstībā, gan pastāsta par veidu kā cilvēce spējusi izvērst savu darbību uz neskaitāmām planētām, ļaujot vieglāk saprast grāmatā pielietoto konceptus un paņēmienus. Starp planētām ir arī strikti ultra bagātajiem domātas kā New Monaco – lai kļūtu par pilsoni uz šīs planētas, īpašumu kopējai vērtībai jāsastāda 50+ miljardi vienalga cik vecs esi. :D Mazāka ticība par izteikti nacionālistiskām apmetnēm.

Autoram patīk visu sīki, detalizēti aprakstīt, dod garu atskatu pagātnē, un brīžiem radās sajūta, ka viņš būtu varējis izpausties vēl un vēl, vismaz divkāršojot lpp skaitu. Tas brīžiem noņēma spriedzes, nu tūlīt tik būs, sajūtu, bet nav arī slikti. Piem.**

Great North Road izpilda Longer than 1000 pages kategoriju manā bingo kartītē.

Šeit vēl cits viedoklis.

********Apzināto maitekļu zona********

*Planēta, kura pamata tiek izmantota no aļģēm iegūtas biodegvielas ražošanai. Kamēr sabiedrībā spriež, ka no kopējā apjoma uz St. Libre saražotais varētu sastādīt 15%, tad patiesībā atkarība no šīs vienas vietas ir daudzkārt lielāka – 60%.

**Kad Sirius zvaigzne negaidīti maina savu stāvokli, uz St. Libre burtiski dažu stundu laikā iestājas ledus laikmets. Jaunajos apstākļos mednieks kļūst par medījumu, un spriedze gan tēliem, gan lasītājam tikai pieaug.

Mark Z. Danielewski – House of Leaves

24800

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Doubleday

Kā tiku pie šīs grāmatas?

Paldies Intam par iespēju izlasīt!

Vērtējums: 4.25/5

Manas pārdomas

Džonijs Truants pat nevarēja iedomāties, kā, līdz nepazīšanai, viens nakts vidū pacelts drauga zvans izmainīs viņa dzīvi un veselību*. Varbūt tāpēc, ka pats ir dzīvokļa meklējumos. Varbūt, jo pēc paša vārdiem Lude ir labs draugs, bet tā vietā, lai pasūtītu pāris mājās tālāk, viņš ļaujas sevi pierunāt apskatīt miruša večuka (Zampano) dzīvokli. Iespējams ar to vēl viss arī beigtos, bet sazin kāda impulsa mudināts Džonijs paņem līdzi Zampano sarakstītu, bet nepublicētu manuskriptu par filmu The Navidson Record.

Tālāk grāmata aiziet divās būtiskās sižeta līnijās – Zampano manuskripts un Džonija zemsvītras piezīmēm papildus jau esošajām. Galvenokārt uzmanība veltīta Zampano šīs filmas analīzei, kurā Will Navidson, foto žurnālists, kopā ar sievu Kārenu un diviem bērniem (arī suns, kaķis) nesen pārvākušies uz jaunu māju Virdžīnijā. Sākuma kadros viņš redzams laiski atpūšamies veranda, bet, kad ģimene atgriežas no Sietlas ceļojuma, viņi mājā ne no kurienes uzradušās durvis. Iespējams, Navidsoni līdz šim tās bija vienkārši palaidušās garām, bet, pārbaudot mājas plānus, sakritības nav. Kā arī, pārbaudot attiecīgās sienas garumu no iekšpuses un no ārpuses, rodas neatbilstība.

Navidsons kā nevar tā nevar tikt skaidrībā, kur rodas kļūda, lien vai no ādas laukā!, tāpēc Vils iesaista papildspēkus sava dvīņubrāļa Toma personā, bet arī tā gudrāks neviens nepaliek, un, kas sākas pavisam nevainīgi, pāraug par pavisam citu mošķi/briesmoni. Mājas visatļautība nebeidzas vien ar durvīm!** Atsauca atmiņā izcilu mini TV seriālu Rose Red ar citu māju ar mainīgu izkārtojumu, kur arī šausmu elementa pavairāk.

House of Leaves ieintriģēja jau ar pašu sākumu, Džonija ievadvārdiem, tāpēc, kad ar pirmo nodaļu tas mainījās, gribējās ātrāk tikt atpakaļ pie Džonija balss, uzzināt ko vairāk. Par laimi, Zampano, The Navidson Record un māja visai ātri lika mainīt domas. :)

Grāmatas formāts un lielais lpp apjoms nešķita piemērots mīksto vāku formātam. Tādēļ neklausīju dažām zemsvītras piezīmēm skatīt pievienoto materiālu grāmatas beigās. Varbūt tā kaut ko palaidu garām, bet nešķita tā vērts, lai saraustītu lasīšanu. Ar visu to stāsts šķita pabeigts. Interesants šķita neparastais teksta izvietojums grāmatā, kur vietām atvērumā ir vien daži teikumi un vai pat pāris vārdu, kas piešķīra jaunu, savādāku dinamiku, un vietām pat nākas grāmatu grozīt riņķī otrādi, lai varētu izlasīt, kas rakstīts. Labi, ka nenācās lasīt transportā vai kur citur. :D

Sižets nepavisam nav lineārs un raiti, secīgi pasniegts, un arī jau pieminētās teksta formas īpatnību dēļ var gadīties, ka sanāk nepatīkama vilšanās. Bet, ja patīk palauzīt galvu un labā nozīmē blīvi teksta/sižeta džungļi, kuriem nākas lēnām brist cauri, tad var droši ņemt rokā. Paldies tām pustukšajām lapaspusēm, jo lasīšanas temps sākumā nebija diži ātrs. :D

Šeit paša Inta, kā arī Mairitas viedoklis.

********Apzināto maitekļu zona********

*Varbūt daļu vainas jāuzņemas pašam, nevis jāvaino manuskripts, jo diezin vai narkotiku lietošana nāk par labu veselībai un psihei.

**Aiz tām tālāk turpinās piķa tumsā ieslēpts koridors ar neskaitāmiem gaiteņiem, gluži kā Mīnotaura labirints. Arī šeit loģika neiet kopā ar kaut ko tik apjomīgu, kam pat ar nedēļu nepietiek, lai visu izpētītu, kur kāpnes brīžiem pārsniedz Zemes diametru!, tāpēc jāiesaista profesionāla ekspedīcija. Bet, vai maz to ir iespējams paveikt, ja nepārtraukti draud jau esošo telpu, gaiteņu un kāpņu izmēru pārmaiņas, un jaunu rašanās.

It kā ar briesmām jau tā nepietiktu, bet ekspeditoriem virzoties aizvien dziļāk mājā, viņi sadzird tādus kā rūcienus. Vai līdzīgi kā Mīnotaura labirintā arī šajā mīt monstrs, vai arī skaņa rodas mājas pārvērtību laikā? Varbūt izskaidrojums drīzāk meklējams ārēju maņu stimulu trūkumā. Patika ideja, ka durvis/gaiteņi ieved kādā citā dimensijā, ar ko varētu skaidrot īpatnējos apstākļus.

J.J. Abrams, Doug Dorst – S.

17860739

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Canongate Books

Kā tiku pie šīs grāmatas?

Paldies Intam par iespēju izlasīt šo grāmatu.

Vērtējums: 5/5

Manas pārdomas

WOW! Ar ko lai sāk? Autori paveikuši lielisku darbu, radot neticami saistošu mistēriju (jāatgādina sev, ka viss izdomāts) par autora V.M. Straka pēdējo romānu Ship of Theseus. Jau ar tulkotāja priekšvārdu var just, ka šis nav parasts, ikdienišķs romāns. To papildina piezīmes gar lpp malām, kur visus pagātnes noslēpumus cenšas atšķetināt literatūras studente Dženifera jeb Džena un akadēmiķis Ēriks (kaut arī pasē varbūt rakstīts kas cits).

Par grāmatu uzzināju no grāmatu mīļiem, kuri darbojas YouTube, un, redzot vien daļu no tā, kas grāmatā bez teksta vēl ir pievienots, sapratu, ka cena nevar būt zema un diezin vai tik drīz dabūšu lasīt to. Tāpēc jo patīkamāks pārsteigums bija komentārs astotajā decembrī.

Lasīju paralēli gan tekstu, gan Ērika un Dženas saraksti un prātojumus. Protams, gaumes atšķiras, bet tomēr nedaudz pārsteidz, ka Goodreads kopējais vērtējums ir zem četrām zvaigznēm. Varbūt kādam tieši nepatika pievienotais materiāls (gan pastkartes, gan vēstules, pat slepenu tuneļu karte u.c.). Man to apjoms bija tieši laikā un ne par daudz, kaut vai, lai neuztrauktos, ka kaut kas varētu izslīdēt no vietas. Vai varbūt daudziem doma par rakstīšanu grāmata ar pildspalvu šķiet tik amorāla :D, ka pilnīgi nekas nevarētu viņus likt uz to pievērt acis. Jāatzīst, ka Ship of Theseus ir visnotaļ tam pateicīga, jo tik bieži, ja vispār, neesmu redzējis grāmatu ar tik platām, brīvām lapaspušu malām. Gandrīz vai ar nodomu tāds teksta izkārtojums. :) Vēlāk jau bija neierasti redzēt ‘’tukšāku’’ atvērumu.

Nedz Dženai, nedz Ērikam ir bijusi tā patīkamākā bērnība, jaunība un tie saprotošākie vecāki, abiem ir savas problēmas un niķi. Un kopīgiem spēkiem viņi spēj risināt ne vien pagātnes notikumos, bet arī pašreizējos. Ja Dženai sevi jāpiespiež, lai pabeigtu skolu, iegūtu grādu un neizniekotu četrus dzīves gadus, Ēriks cīnās ar kolēģiem. Pamazām spriedze kāpj, un, lai spētu atšķirt realitāti no iedomām, nedrīkst ļauties panikai, kā arī vēlmei visu saistīt ar reāliem notikumiem un cilvēkiem. Reizēm daiļliteratūra ir vienkārši daiļa literatūra un nekas vairāk. Kārtīgs (akadēmiskais) trilleris!

Ship of Theseus galvenais varonis (pēc citu teiktā vārdā S.)bez pagātnes (amnēzija) tiek nolaupīts un aizvests uz neparastu kuģi. Pēdējais, ko atceras ir sieviete, ar kuru sarunājies. Kamēr viņš dzenas pēc atbildēm par to, kas viņš ir, S. tiek brīvprātīgi vai kā citādi tiek ievilkts ļauna vīra, kuram rūp vien paša bagātība un ir nospļauties, kurš no tā cieš, spēlītēs un tīklos. Beigās rodas jautājums, vai atbildei uz S. sākotnējo jautājumu maz vairs ir nozīme, ja mērotais ceļš līdz tai, iespējams, uz neatgriešanos, ir pazudinājis to cilvēku.

No visiem jautājumiem (vien daži kā, kas darbojās iekš S, jaunajā S un vai tāds jaunais, jaunais vispār maz pastāv) pats galvenais bija un joprojām ir jautājums, kurš bija Straka. Uz daudziem no tiem pat pašās grāmatas beigās netiek sniegta konkrēta atbilde. Arī ne par to, kurš tad galu galā uzzīmēja un ir autors noslēpumainajam simbolam grāmatas sākuma, kas rotā arī pašas grāmatas vāku. Jo kā viens tā otrs noliedz, ka tas ir viņš/viņa.*

Jau tagad, man, kā grāmatu nepārlasītājam, rakstot šo un ieskatoties grāmatā, pārlasot piezīmes gar malu un zinot to secību, ir sevi jāpiebremzē, lai tieši to neuzsāktu. Kā arī radās vēlme izlasīt arī citus Strakas romānus, kaut arī bez Dženas un Ērika piezīmēm tas nebūtu vairs tas pats.

Grūti iedomāties, ka S. varētu atrasties bibliotēkā un pieejams jebkuram tās lasītājam. Ja nu vienīgi lasītājiem ar stāžu, labu reputāciju un tiem, kas saņēmuši viņu rekomendācijas.

S. izpilda Mystery kategoriju manā bingo kartītē.

Šeit paša Inta viedoklis. Šeit Mairitas.

********Apzināto maitekļu zona********

*Kopumā jābrīnās, ka līdz pat abu norunātajai pirmajai tikšanās reizei, abi vēl nebija saskrējušies.