Mystery

Jim Butcher – Skin Game (The Dresden Files #15) (Audio book)

19486421

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Penguin Audio

Manas pārdomas

Ir pagājis gads kopš burvim un Ziemas feju Bruņiniekam Harijam Drezdenam izdevās novērst pasaules mēroga katastrofu un nogalināt inficēto Ziemas feju Lēdiju, tādejādi paturot ieslodzījumā uz Demonreach salas ļaunākajos murgos mītošas radības, kuru izdalītā siltumenerģija darbina ley-lines visā pasaulē.

Par cik Harijs ir šīs salas (mirstīgais) sargs, tā Hariju attiecīgi ļauj pasargāt no viņa prātā mītošā ‘’parazīta’’ un nepieļaut tā izlaušanos, kā dēļ galvassāpju biežums un intensitāte gaidu gaitā ir tikai palielinājusies, pretējā gadījumā pēc Ziemas feju Karalienes Mab vārdiem, brīdī, kad tas izkļūs no viņa prāta, pirmkārt mirs viņš pats, bet otrkārt būs apdraudēti arī viņam tuvi cilvēki. Bet kā jau ierasts, patiesība par šo ‘’parazītu’’ izrādās visnotaļ negaidīts; nebūtu jābrīnās zinot feju manipulatīvo dabu, bet, apzinoties Harija dzimumu, varētu izraisīt nenopietnu reakciju.

Tomēr patiesības atklāsme seko krietni pēc Mab brīvprātīgi piespiedu kārtā piedāvātā risinājuma ‘’parazīta’’ draudu likvidēšanai. Mab jaunais uzdevums ir saistīts ar viņas Bruņinieka pakalpojumu aizdošanu visļaunākajam kritušajam eņģelim Nicodemus, lai atlīdzinātu parādu. Zinošs sērijas lasītājs zinās, ka Harijam ar Nicodemus ir bijušas pāris saķeršanās, ko Mab labi apzinās, kādēļ zem četrām acīm viņa Harijam atgādina par feju tendenci pieturēties burts burtā slēgtai vienošanās, un tiklīdz tā ar pirmo sekundi ir tehniski izpildīta, un līdz ar to viņas vārds nav apkaunots, tā Harija rokas vecu rēķinu kārtošanai, tā teikt, var būt brīvas. Tas vēlreiz apliecina, ka ar fejām ir vēl trakāk kā ar bitēm, un reizēm, kā to parāda iepriekšējā sērijas grāmata Cold Days, nevar pat paļautos uz feju nespēju atklāti melot.

Un beidzot esam tikuši līdz grāmatas pamata sižetam – Nicodemus ieplānotajai grandiozajai laupīšanai, kuras mērķis ir ielauzties neviena cita kā sengrieķu pazemes valdnieka un dieva Hades dārgumu glabātuve, kā dēļ viņš ir savācis ar dažādām prasmēm apveltītu komandu, piesolot miljonos mērāmu materiālu atlīdzību, bet pats cerot iegūt spēcīgu maģisku artefaktu. Āķis vien tajā, ka Hades dārgumi atrodas Nevernever, lai tur varētu nokļūt vispirms ir nepieciešams ielauzties mūsu realitātes ekvivalentā, t.i. Čikāgas kriminālās pasaules bosa Džona Markoni bankā.

Nudien uzdevums, kas pārbauda Harija Drezdena gribasspēku nepazaudēt savu patieso ‘’es’’, bet izdara to pašu un vēl vairāk ar Harija draugu ticību viņa varēšanai. Jau kuro reizi Harijs paļaujas uz Mērfijas palīdzību. Abi ir sākuši apzināties, ka mazpamazām koleģiāli draudzīgās attiecības ir kļuvušas par ko vairāk, bet atruna par Harija kā burvja garo mūžu un tagad vēl Ziemas feju Bruņinieka statusu ir bijis par iemeslu nespert nākamos soļus. Situācija ar Nicodemus (un ņemot vērā arī citur pasaulē notiekošo) ir pat tik nopietna, ka Harijs ir spiests saukt atpakaļ lielajā cīņa labu draugu, kurš cīņā gūtas traumas jau labu laiku nav spējis pildīt Krusta Bruņinieka pienākumus; turklāt Mollijas nesenā kļūšana par jauno Ziemas feju Lēdiju sola nākotnē interesantu abu attiecību attīstību. Un visbeidzot bez pieminēšanas nevar atstāt Waldo Butters, kura tagadējā personība tik krasi atšķiras no tās, kādu mēs viņu redzējām pirmoreiz parādāmie šajā sērijā, ka tie būtu saucami par diviem atšķirīgiem cilvēkiem; īpaši jau pēc tam, kad pēc Harija šķietamās nāves galvaskausā mītošais un ar plašām zināšanām apveltītais gars Bobs ir Waldo rīcībā.

Kaut arī Skin Game izbaudīju un par sliktu nebūt nesauktu, trīs Harija Drezdena grāmatas pēc kārtas drusku ir par daudz, un labi vien ir, ka tagad nāksies gaidīt, kamēr iznāks nākošā.

Henning Mankell – Faceless Killers (Kurt Wallander #1)

935308

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: The New Press

Manas pārdomas

Aukstā 1990.gada astotā janvāra rītā detektīvs Kurts Valanders tiek uzmodināts ar zvanu par izsaukumu uz nežēlīgu dubultslepkavību klusā lauku vidē, kur par upuriem kļuvis vecs lauksaimnieku pāris šķietami bez jebkādiem acīmredzamiem ienaidniekiem. Nepalīdz pat fakts, ka turpat kaimiņos ir visai līdzvērtīgi kaimiņi, arī lauksaimnieki un vecs laulāts pāris, kuri pēc tik bezjēdzīgi brutālas slepkavības loģiski iedomājās, ka tikpat labi viņi varētu būt kaimiņu vietā.

Detektīva Valandera tips ir savam žanram visai klasisks – ar neizdevušos laulību un sačakarētām attiecībām ar bērniem un/vai vecākiem darba noslogotības dēļ, ar skarbu raksturu un citām personīgās dzīves problēmām, kurš par spīti tam visam un vēl cīņai ar alkoholu spēj līdz grāmatas beigām atklāt viņa uzmanības centrā nokļuvušu noziegumu, lai cik viltīgi nebūtu ļaundari, kad pamatoti būtu tā vietā jābrīnās par to, kā gan viņš vispār spēj saglabāt savu darbu, kur nu vēl būt izcils tajā.

Viens no pavedieniem, turklāt upura pēdējā elpas vilcienā izteikts vārds, romānā paceļ tematu par Zviedrijas bēgļu uzņemšanas politiku, kas (nemaz nezināju) acīmredzot bijis aktuāls arī pirms nesenākajiem bēgļu krīzes notikumiem. Šis tas top zināms presei, kas iedvesmo dažu labu ekstrēmāk noskaņotu sabiedrības locekli rīkoties radikālāk. Šajā jautājumā Kurts Valanders par nelaimi nenopelna plus punktus, jo kaut arī Kurts saglabā nostāju, ka jārīkojas likuma piedāvātajās robežās, viņš vienlaikus saskata pretējās puses argumentu cēloņus un spēj tiem daļēji piekrist, saprotot to, kas varētu pamudināt tā rīkoties.

Diemžēl kriminālromānā Slepkavas bez sejas bez Kurta Valandera, kurš pats par sevi nav nekas dižs, nav gandrīz neviena cita atmiņā paliekoša tēla ar kaut cik ticamu personību. Ir kaudze citu izmeklētāju, kas jācer ir ar domu, ka noziegumu neatklāj tikai viens vienīgs izmeklētājs ar šādu tādu palīdzību no malas, bet nelaime tajā, ka gan viņi, gan potenciālie viltus aizdomās turamie knapi ir kas vairāk par ‘’kartona tēliem’’. Varbūt pie vainas ir grāmatas nelielais apjoms, autora stils ar nepārtrauktiem ‘’he said’’, ‘’she said’’ u.c. un/vai tulkojums, bet grāmata tā arī līdz tās beigām nespēja iepatikties. Turklāt atrisinājums vairāk līdzinās maģiskai truša izvilkšanai no burvja cepures, kad ir nepieciešams kaut kā pabeigt grāmatu ar atrisinātu noziegumu.

Pēc sērijas pirmās grāmatas iespaidiem, kas 2013.gadā tikusi izdota arī latviski, par labāku atzītu seriālu, kas uzņemts pēc šīs sērijas motīviem.

Greg Iles – Mississippi Blood (Penn Cage #6)

33537944

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: HarperCollins Publishers

Manas pārdomas

Kaut arī Pens Keidžs (otrās) triloģijas pirmajās divās grāmatās kopā ar vairākiem lieliskiem cietiem tēliem/varoņiem gan vēl dzīviem, gan nogalinātie, ir veicis lielu darbu, lai atklātu neglīto patiesu par pagātnes noziegumiem un lai nebūtu vairs jābaidās no rasistiskās organizācijas KKK nošķēlušās grupa Double Eagles, kuri uzskatīja, ka KKK pret afroamerikāņiem ir pārāk draudzīgi noskaņoti un ka viņu attieksme ir ‘’too soft’’, par spīti tam visam viņu radītie un izteiktie potenciālie draudi ir vēl ar pietiekoši spēcīgu ietekmi, lai Načezas mēra tēvs Toms Keidžs sēdētu ieslodzījumā un tiktu tiesāts par iespējamu slepkavību, neskatoties uz to, ka tieši Doubles Eagles līderi sešdesmitajos gados izteica nāves draudus, ja viņa izdomās atgriezties.

Runa ir par Toma melnādaino māsiņu Violetu, kura tajos gados tika brutāli grupveida izvarota, lai viņas brālis un brāļa draugs, kuri bija aktīvi civiltiesību aktīvisti, pārtrauktu slēpties. Par Tomu jāsaprot, ka viņš gan Načezā, gan dienvidos vispār bija ļoti brīvi domājošs. Viņam svarīgāk bija palīdzēt slimam cilvēkam vienalga, kāda būtu cilvēkam ādas krāsa, vienalga, vai viņš spēs samaksāt naudā vai graudā. Apvienojumā ar gaisā pastāvīgi virmojošo briesmu sajūtu, Violetas neseno nokļūšanu atraitnes statusā u.c., starp Tomu un Violetu dzima kas par vairāk par draudzīgām un koleģiālām attiecībām. Nebūtu Toma pašaizliedzīgās darbības, lai palīdzētu viņai aizbēgt uz ziemeļiem, uz Čikāgu, nebūtu Violeta nodzīvojusi tik garu mūžu vai bijis viņiem kopīgs dēls Linkolns.

Neieslīgstot vēl dziļāk detaļās rakstot par komplicētajām attiecīgbām vienlīdz tagad starp Penu un viņa tēvu vai vēl joprojām eksistējošo rasismu ar risku kaut ko samaitekļot ieteikšu labākai izpratnei par autora radīto Penn Cage sērijas pasauli, ja ne sākt ar pirmo triloģiju un The Quiet Game, tad vismaz noteikti vispirms pievērsties fantastiskajām Natchez Burning un The Bone Tree; katra no tām krietni pārsniedz 500lpp latiņu, tā teikt ir kur ieskrieties, bet labākais, ka sižets salīdzinoši noris īsā laika sprīdi, kas liek nemanot nonākt līdz grāmatu beigām.

Vēl piebildīšu, ka atšķirībā no visām piecām iepriekšējām Penn Cage grāmatām The Mississippi pamatā ir Pena tēva Toma tiesas prāva ar neordināru taktiku no viņa sena drauga un advokāta, un ar milzum daudz vēl citiem saistošiem mozaīkas gabaliņiem tās fonā un atmosfērā. Vien pabeigšu rakstu ar sīku pārmetumu manā skatījumā, ka pirmais kulminācijas brīdis tiesas prāvas laikā šķita tik labs (nu tik LABS!), ka (cik saprotu) triloģijas un pašas grāmatas beigas salīdzinājumā nelikās tik spožas. Šeit vēl intervija ar pašu autoru no 2017.gada.

Jim Butcher – Cold Days (The Dresden Files #14) (Audio book)

12216302

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Penguin Audio

Manas pārdomas

Gandrīz visas The Dresden Files sērijas 13.grāmatas Ghost Story garumā tikām maldināti ar domu, ka iemīļotais burvis Harijs Drezdens patiesi ir miris, lai tikai pašās beigās sekotu pavērsiens ar Ziemas feju karalienes Mab uzrašanos, atklājot, ka visu šo laiku, kamēr Harija gars ir bijis brīvsolī, viņa uz īpašas Demonreach salas ir palīdzējusi Harija ķermenim atkopties ar mērķi panākt, ka Harijs izpilda savu vienošanās daļu un kļūtu par Ziemas Bruņinieku.

Būtu aplami teikt, ka Harijs nebūtu paspējis iegūt ienaidniekus feju pasaulē vēl pirms jaunā amata, ko gan nevarētu teikt par daļu sīko feju/laumiņu, kurus Harijs ar picām kā samaksu ir rekrutējis par vieniem no sabiedrotajiem (un plaši zemu novērtētiem). Ņemot vēra, ka tieši Harijs ir bijis tas, kurš nogalināja gan iepriekšējo Vasaras feju Lēdiju, gan Ziemas Bruņinieku, tas tikai kalpo kā papildu iemesls neuzgriezt nevienam muguru.

Lai kā nemainītos Harija loma un vieta paranormālajā pasaulē, tie vairs nebūtu Drezdena faili, ja viņš konstanti neatrastu sevi esam situācijas ar ļoti lielu letalitātes potenciālu, kur neveiksmes cena ir ne tikai paša dzīvība, bet arī visas Čikāgas, ja ne visas valsts vai pasaules liktenis. Tādēļ nelielus smieklus izraisa epizode starp Hariju un viņa vampīrisko brāli Tomasu, kurā Harijs viņu īsumā informē par jau notikušo un vēl par to, kas jāpaveic, un Tomasa reakcija, nedaudz pārfrāzējot, būtu – ‘’Tātad viss pa vecam?’’ :D

Bet nevajadzētu ļauties Harija Drezdena ārējās bravūras apmānam un noticēt, ka tas nekādi viņu neietekmē un nebaida, ka nekādi šķēršļi viņam nesagādā grūtības. Pirmās iekšējās debates pēc kļūšanas par Ziemas Bruņinieku (bez cīņas, lai saglabātu savu ‘’es’’) ir par kontaktu atjaunošanu ar draugiem. Kā gan lai Harijs atgriežas viņu dzīvēs, labi apzinoties, ka pietiek kādam Hariju redzēt viņu klātbūtnē, lai Ziemas feju ienaidnieki izmantotu to pret Hariju.

Jau kopš sērijas pirmsākumiem Harijam radās aizdomās, ka aiz visām ‘’palaidnībām’’ patiesībā varētu slēpties vienots ienaidnieks, kurus, pieņemdams, ka tie ir burvji, nodēvēja par Melno padoma (kā pretstatu Baltajai), bet rokoties dziļāk, lai atrastu veidus, kā izpildīt šķietami neiespējamo karalienes Mab pirmo pavēlēto uzdevumu, Harijs atklāj visnotaļ pārsteidzošus faktus gan saistībā par šo problēmu, gan par sevi un Demonreach salu.

Lai kā šķietami pats Harijs necenstos nokļūt (nešaubos, ka tāda viņa būtība) dzīvībai bīstamās situācijās un tādejādi sarūgtināt sērijas fanus, viņā mājo spiedzīgs dzinulis realizēt pat pašus trakākos scenārijus un tā vienkārši nepakļauties ne viena cita gribai, kas apvienojumā ar burvju garo mūžu (Goodreads sola vismaz, ka ir gaidām pat 17.gr) ļauj cerēt uz ilgu šīs lieliskās sērijas turpināšanos.

Tess Gerritsen – Die Again (Rizzoli & Isles #11)

24179528

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Bantam Books

Manas pārdomas

Sešus gadus atpakaļ grupai tūristu šķita interesanti doties tuvāk dabai gida pavadībā un izrauties no rutīnas un apnicīgajiem pilsētas džungļiem. Tā vietā viņi sastapa savus ļaunākos murgus, un no visiem starp dzīvajiem beigās palika tikai viens!

Die Again tagadnē viens no labākajiem taksidermistiem Bostonā un pat visā valsts teritorijā Leon Gott tiek atrasts nežēlīgi noslepkavots pats savās mājās – pakārts kā medījums un ar izlaistām iekšām, bet tajā pat dienā no zoodārza piegādātais sniega leopards (miris ar vecumu saistītu slimību dēļ) ir pazudis. Protams, detektīve Džeina Ridzoli un viņas pārinieks Frosts kā pirmos aizdomās tur kādu pār strīpu pāršāvušu dabas draugu vai to grupu, kuriem nav patikusi upura nodarbošanās un/vai fakts, ka viņa mājokļa sienas ir noklātas ar izbāztu dzīvnieku trofejām. Tomēr, kā jau tas ir ierasts, ne viss ir tā kā tas lasītajām tiek pasniegts pirmajā brīdī.

Viens gan ir skaidrs, ka toreiz Āfrikā notikušais slaktiņš ir kādā veidā saistīts ar šodienas slepkavībām Bostonā, galvenokārt jau tāpēc, ka ik pa brīdim tiek iestarpinātas nodaļas (ar POV no vienīgā izdzīvojušā) ar ‘’maģiskā’’ safari izbraukuma notikumiem. Lasītājs tiek meistarīgi vazāts aiz degunu un uzvilināts turēt aizdomās te vienu, te otru tēlu. Vienīgais mīnuss, ka pagātnes notikumu nodaļas nav attiecīgi tā atzīmētas, radot nelielu apjukumu, par to ‘’kad’’ tās norisinās.

Nozīmīga loma grāmatas sižetā piešķirta arī tiesu medicīniskās ekspertīzes speciālistei Maurai, kurai bez problēmām mīlas frontē un personīgajā dzīvē, no jauna ir jācīnās ar kolēģu skepsi par iekāpšanu viņu izmeklēšanas teritorijā, pat ja viņas teiktais ir noderīgs un pamatots; arī draudzīgās attiecības ar Džeinu, ar kuru kopā ir pārciestas lielas lietas, ir cietušas. Kaut arī katru sērijas grāmatu var lasīt neievērojot secību, tieši šādi sīkumi var palikt nesaprotami vai tik palaisti garām. Die Again varu ieteikt gan sērijas fanam, gan vienkārši tādām, kas izbauda šī tipa romānus (par seriālu to nevaru teikt), pēc vienas izlasītas nodaļas tā vien gribēsies ķerties klāt nākosājai. Tomēr šķiet būšu sapratis, ka visvairāk patīk kriminālromāni, kur POV ir gan no izmeklētāju, gan ļaundaru puses.

Shirley Jackson – We Have Always Lived in the Castle (Audio book)

89724

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Blackstone Audio

Manas pārdomas

Pirms sešiem gadiem daļa no Blackwood ģimenes nomira no saindēšanās ar arsēnu, kas bija sajaukts kopā ar cukuru, atstājot Mēriju Katrīnu (iesauka Merricat ), māsu Konstanci un saindēšanās dēļ ratiņkrēslā palikušo onkuli Džulianu vienus pašus. Šis laiks ticis pavadīts arvien vairāk izolējoties no ārpasaules un tuvumā dzīvojošajiem ciematniekiem, padarot viņus par upuri negantām baumām un izsmejošiem mazu bērnu skaitāmpantiņiem.

Tā vien šķiet Džulians nav spējis aizmirst liktenīgo dienu, kad visi mājokļa iemītnieki vēl dzīvi esam bija un pats vēl spēja pārvietoties uz savām kājām. Aizbildinoties ar ieganstu, ka raksta grāmatu par ģimeni un tās dienas notikumiem, Džulians nemitīgi gremdējas atmiņās. Ir cietis un noveco ne tikai viņa ķermenis, bet arī prāts un saprašana par notiekošo; ne reizi vien viņš sāk runāt ar Mēriju vai Konstanci, uzrunājot viņas kā vienu no nu jau mirušiem radiniekiem.

Astoņpadsmitgadīgā Mērija no visiem trim ir tā, kura uzņemas to drosmi reizi nedēļā pamest drošos mājas un teritorijas mūrus, lai reizi nedēļā iegādātos nepieciešamos pārtikas produktus un paņemtu šo to no bibliotēkas. Kaut arī ir mājieni par Blekvudu ģimenes turīgumu un pārticību, bet tieši cik liela tā ir paliek visai neskaidrs. Vēl jo vairāk rodas jautājumi, vai diži vēl pēc sešiem gadiem maz kas ir palicis, jo ne vārda nav par kādiem stabiliem un regulāriem ienākumiem, turklāt atlikušie trīs Blekvudi ir vienīgie, kas apdzīvo lielo ēku; nav neviena strādnieka, kas palīdzētu mājas solī un/vai teritorijas uzkopšanā.

Mērija ir ārkārtīgi māņticīga; katram sīkumam un priekšmetam viņa piešķir nozīmi un maģisku spēku, kas var vai nu aizsargāt vai tieši pretēji, vēstīt par neveiksmju pilnas dienas sākšanos. Jo vairāk noklausījos, jo vairāk šķita, ka arī ne Konstance, nedz Mērija nav pie pilna prāta, ka arī viņām abām ‘’bēniņi’’ ir tādi sašķobījušies. Īpaši Mērijas, kuru nenosauksi par uzticamāko tēlu, par kādu ir lasīts, dēļ emocionāli gribētos pavilkt grāmatas kvantitatīvo vērtējumu uz leju, bet vienlaikus saproti, ka tāda ir tēla būtība, nevis pašas grāmatas vaina.

Visu kājām gaisā apgriež negaidīts ciemiņš – brālēns Čārlzs, kurš pēc tēva un Džuliana brāļa nāves (abu ģimenes savstarpēji nesatika) bez bažām var apciemot ilgi neredzētos draugus. Kaut arī ir pamatoti iemesli, kādēļ Čārlzu nevar nosaukt par pašu jaukāko cilvēku pasaulē, Mērija ir pati pirmā, kas viņā saskata nelieti un briesmoni, kas vēl tikai ļaunu. Tādēļ pabeidzot grāmatu, paliku ar vēl vienu jautājumu, vai viss tik tiešām ir bijis tik melns kā Mērija to stāsta, vai viņas atšķirīgā pasaules uztvere ir tam par galveno iemeslu.

Jim Butcher – Ghost Story (The Dresden Files #13) (Audio book)

8058301

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Penguin RandomHouse Audio

Manas pārdomas

Sākoties Ghost Story un arīdzan visas grāmatas garumā burvis un privātdetektīvs Harijs Drezdens ar svaigu skatu uz paranormālo pasauli ir no jauna jāapgūst līdz šim tik ļoti ierastās attiecības gan ar draugiem un sabiedrotajiem, gan ar nelabvēļiem, pie viena iegūstot nevēlamu un vienlaikus nenovērtējamu pieredzi par pēcnāves šķietamo. Tieši tā! Harijs (tā vien šķiet) ir kļuvis par spoku, kas nozīmē tikai to, ka viņš ir miris…!

Parasti sērijas paša galvenā varoņa nāve vienalga seriāls vai grāmatu sērija nozīmētu arī paša projekta noslēgšanos. Tomēr Harijs Drezdens kārtējo reizi pierāda savu ilgdzīvotāja dabu (tā teikt nenospiedīsi viņu kā prusaku), un ka pat paša slepkavība nekļūs par iemeslu, lai viņš pārstātu būt Čikāgas aizstāvis. Āķis vien tajā, ka Harijam tiek ļauts atgriezties uz Zemes spoka formā, lai noskaidrotu slepkavas identitāti. Pretējā gadījumā viņam lemts mūžīgi mūžos iestrēgt šeit, vērot, kā tuvie cilvēki cieš un/vai noveco, kamēr viņš neko nespēj ietekmēt, kas loģiski novestu Hariju līdz ārprātam un kļūšanai par atriebīgu garu, kādus pats, dzīvs būdams, ir iznīcinājis. Turklāt kopš Harija prombūtnes ir pagājis pusgads, kura laikā viņa draugiem un sabiedrotajiem papildus personīgajām sērām ir bijis jācīnās kā nu māk, lai Čikāga nekļūtu par upuri dažādu mošķu grupējumiem; vēl jo vairāk pēc tam kad (12.grāmta Changes) pateicoties Harijam vampīru Sarkanais galms ir beidzis pastāvēt.

Īpaši smagi Harija nāve ir ietekmējusi viņa tuvu draugu (potenciāli kas vairāk) un līdzšinējo caurlaidi piekļuvei dažādām noziegumu vietām un vērtīgai informācijai – izbijusi policijas detektīve Kārena Mērfija, kura mazpamazām ir palikusi arvien paranoiskāk noskaņota. Par nelaimi, lai izdzīvotu un nosargātu Čikāgu ir bijis jānolaižas tik zemu, ka jāpieņem palīdzība no mirstīgo cilvēku mafiozo bosa Džona Markoni.

Vēl krasāki emocionālie postījumi vērojami Harija Drezdena māceklei Mollijai. Iepriekšējās grāmatas grand fināla kauja jau tā atstāj Molliju fiziski ievainotu, bet atkopties no garīgi pārciestā pēc mentora nāves ir daudzkārt grūtāk izpildāms uzdevums. No sava jaunā skatpunktā un ar simtprocentīgi nekļūdīgu pieeju atmiņām Harijs var vien nožēlot savu muļķību, ievilkdams arī Mollija cīņa par meitu ar Sarkanā galma vampīriem, bet vienlaikus var arī būt priecīgs par Mollijas izaugsmi spēju ziņā.

Noslēdzoši vien pieminēšu divus sīkumus un arī mājienus. Pirmkārt, maija vidū Čikāgā vēl ir vairākus centimetrus bieza sniega kārta; zinošam cilvēkam tā būs zīme un brīdinājums par Ziemas feju klātbūtni un mahinācijām… Otrkārt, Čikāgas policijas tiesu medicīnas eksperts un galvaskausā visvairāk mītošā gara Boba pašreizējais īpašnieks Waldo Butters, kura draudzīgā palīdzība un drosme (pierādīta jau sērijas septītajā grāmatā Dead Beat) līdzās jau sērijā sastaptam ectomancer-am Mortimeram Lindkvistam. Ņemot vērā situāciju, šo divu tēlu loma ir pat ļoti nenovērtējama.

John Fowles – The Magus un The French Lieutenant’s Woman; Wilkie Collins – The Moonstone

16286

Manas pārdomas

The Magus

Miljonāra sagrozītās psiholoģiskās spēlītes ar dzīviem cilvēkiem, par kuru upuri, kā skolotājs nonākdams uz nomaļas Grieķijas salas, kļūst Nicholas Urf. Ātri vien Nikolass un ne tikai viņš ir kļuvuši par aktieriem par prieku jauniegūtajam paziņam/draugam, lai dzīvajā tie izspēlētu katram individuāli dotas instrukcijas.

Varu vien piekrist šai lasītājai, ka The Magus liek apšaubīt kas ir kas, un vaicāt, kurš saka patiesību; līdz esi izdomājis, kā lietas iegrozīsies, tā autors apgriež visu kājām gaisā. Neziņa un neparedzamība par gaidāmo, gluži kā dzīvē, viens no romāna plusiem.

56034

 

The French Lieutenants Wife

Viktoriāņu stila romantiskais stāsts par dilemmas priekšā nonākušo Čārlzu (32), kad, saderinājies būdams, viņš pēkšņi iemīlas citā. Atšķirībā no šīs lasītājas, diži vairāk arī nesaskatīju; varbūt grāmatu, kuru pārlasīt/noklausīties vēlāk.

 

 

 

 

 

6138

 

The Moonstone

Būdams, ja pirmais klasiskais detektīvs, tad noteikti 1868.g publicētais The Moonstone (sākotnēji sērijveidā) ir viens no pirmajiem sava žanra celmlaužiem, un nevar nesaskatīt, kur ir tikusi smelta tādiem tēliem kā Šerloks Holmss, Erkils Puaro un daudz citi.

Jau pirmajā naktī pēc dāvanas (krāšņais Mēness akmens) saņemšanas tas tiek nolaupīts un aizsākas vēlākos darbos tik ļoti iemīļotais ‘’kurš to izdarīja’’/vainīgā meklējumi. Aizdomas krīt uz ne vienu vien, ko tikai paspilgtina fakts, ka lasītājs gan par pašu zādzību, gan notikumiem, kas noveda pie dārglietas nonākšanas pie Reičelas Verinderas.

Jāpiebilst gan vien tāds sīkums, ka pirms gadsimtu mijas dārglieta tika nozagta no Hindu tempļa, piedevām zaglis (britu karavīrs) nežēloja trīs cilvēku dzīvības, lai to iegūtu savā īpašumā, tādējādi iegūdams ne tikai nu jau asiņaino Mēness akmeni, bet arī lāstu kā piedevu…

Šeit un te vēl citu lasītāju (pozitīvie) viedokļi.

Noveles un īsie stāsti no The Dresden Files sērijas by Jim Butcher

Izdevniecība: Penguin Audio

Manas pārdomas

15732549

Restoration of Faith

Kaut arī autors ievadvārdos brīdina, ka Restoration of Faith ir vieni no viņa pirmajiem soļiem rakstnieka karjerā (ne tikai Harija Drezdena pasaulē), nebija nemaz tik traki. Tā kā visus šos maziņos darbus klausījos audio formātā, tad iespējams daļa nopelnu pienākas arī The Dresden Files sērijas ierunātājam – James Marsters (un manu pārsteigumu, kad no māte Gūgles un tantes Vikipēdijas uzzinu, ka viņš ir tēlojis Spaiku Bafijā un Eņģelī :D ).

Harija instinkti mesties palīgā briesmās nonākušām sievietēm ir bijis vienlīdz spēcīgs arī pašos pirmsākumos. Šajā stāstā Harijam vēl nav pašam sava privātdetektīva licence, bet neliedz palīdzēt atrast pazudušu meiteni, kura vienkārši grib saņemt uzmanību un mīlestību, nevis tikai bagāto vecāku ‘’dāvanas’’.

4271488

Vignette

Pārāk īss trīs lapaspušu diskusija starp Hariju un galvaskausā parasti mītošo garu Bobu par piemērotāko tekstu sludinājumam, kas piesaistītu klientūru. Ja ir lasītas vismaz dažas pamatsērijas grāmatas, humors, kā Boba kāre uz romantiskajām grāmatām un ieteikums nolīgt sekretāri (vēlams ar garām kājām), būs labāk uztverams.

It’s My Birthday Too

Ņemot vērā traumatiskos notikumus Harija bērnībā un jaunieša gados, dzimšanas dienu svinēšana (gan sava, gan citu) nav bijis tas gaidītākais pasākums. Tomēr, kad runa ir par brāli Tomasu, lai arī kāds vampīrs viņš nebūtu, progress ir nepieciešams. Interesanti, ka Tomasa dzimšanas diena sakrīt ar Valentīndienu. :D Protams, tas nebūtu Harija Drezdena stāsts bez neparaudzētiem nāves draudiem!

Heorot

Šajā stāstā Harijs parāda, cik labs viņš ir uz kompromisiem, lai sasniegtu mērķi un palīdzētu klientam, ja ir pat gatavs sadarboties ar Džona Markoni padoto Ms.Guard, lai atrastu Ziemas feju monstru nolaupītu jaunlaulātā sievu. Neizpaliek arī uzslavas slavenajam Maka (Mac) pašbrūvētajam un daudzu balvu ieguvušajam alum.

Day Off

Līdzīgi notiek arī šajā stāstā, kad muļķis Harijs ir iedomājies, ka varēs paņemt brīvu dienu no nogurdinošā darba – Čikāgas un pasaules glābšanas no visa ļaunā! Nebūt nepalīdz arī, ja no mājas pagraba nāk dūmi ar tiem pavadošiem būkšķiem, jo mācekle Mollija nodevusies eksperimentu dienai.

2575572

Backup

Novele no Tomasa skatpunkta, kura atklāj, cik patiesībā grūti Tomasam ir noturēt grožos savu iekšējo dēmonu, kas alkst pēc barības (cilvēks). Lai izlīdzētos ar ‘’uzkodām’’, Tomass, izveidodams francūža geja personību, ir atvēris skaistumkopšanas salonu un pats frizē. Jautrākie brīži ir publiski kopā ar Hariju, par cik faktu, ka abi ir brāļi, būtu pārāk bīstami zināt plašākam personu lokam, kā nepieciešams. Vēl papildus slogs Tomasam tiek uzlikts, kad viņa pienākumus pildīt sauc The Oblivion karš, un ir jāpalīdz Harijam tā, lai viņš neko nenojaustu.

The Warrior

Ne visiem Baznīcā ir pa prātam, ka Harija glabāšanā pēc tam, kad Krusta bruņinieks Maikls vairs nespēj pildīt savus pienākumus, ir nonākuši veseli divi svētie zobeni. Dažu uzskati par pareizāko rīcību cīņā ar pārdabisko ļaunumu ir doties nežēlīgā uzbrukumā un dot kārtīgu triecienu, tā lai sajūt!

Last Call

Dzirdēt Maku (Mac) bilstam tik daudz vārdu vienu pēc otra, ja ir pierasts pie aprautām frāzēm un piekrītošiem rūcieniem, mīmikām, bija kaut kas. :D Vēl trakāk, ja viendien ieejot Maka bārā, skatam paveras kautiņa sekas; vietā, kura pēc Unseelie Accords ir pasludināta par drošu ‘’miera ostu’’, kas tāds ir neiedomājams. Tad nu Harijs palīdz draugam noskaidrot, kurš un kas ir pie vainas!

11277566

Love Hurts

Trīs dubultpašnāvības, kuru upuri iracionāli pēkšņi ir iemīlējušies viens otra līdz neprātam, ir tā kā drusku par aizdomīgu (īpaši, ja pēdējie bija brālis un māsa), tādēļ detektīve Mērfija pieaicina talkā Hariju Drezdenu. Starp abiem sērijas garumā virmo ne tikai draudzība un koleģiāls respekts, bet vienmēr tas ticis nostumts tālākā plauktā, bet lietas mainās, kad izmeklēšanas gaitā, izejot ārpus ierastās kārtības, abi riskē paši ar savām dzīvībām!

Aftermath

Vien dažas stundas pēc Changes beigām Kārenai Mērfijai šķiet, ka Harijs beidzot vairs nav spējis izsprukt no Nāves tvēriena. Redzam ne tikai viņu sērojam, bet arī Kārenas spēku, kad viņa kopā ar jauniešu vilkatīm ‘’Alfas’’ apņemas nepieciešamības gadījumā ieņemt Harija vietu un aizstāvēt Čikāgu!

**

Kopumā ļoti labi stāsti (protams, ne visi vienlīdz interesanti), kuri tikai iedrošina jaunajā gadā atsākt klausīties šo sēriju!

Andy McNab – Deep Black (Nick Stone #7)

666673

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Corgi

Manas pārdomas

Pēc Kellijas nāves profesionālais darbs Nikam šķiet bezjēdzīgs vai vismaz tas vairs nav pietiekami svarīgs, lai, pēc pamatu zaudēšanas zem kājām, vēl turpinātu strādāt tā cilvēka (Džordžs) vadībā, kurš, neskaitot pašu slepkavu, būtu vainojams pie Kellijas nāves. Bet ikdienišķā vienkāršā cilvēkā dzīve ātri vien kļūst pārāk pelēcīga un garlaicīga, kādēļ ‘’nejaušā’’ sastapšanās ar fotogrāfu Džeriju izstādē foto izstādē par Bosnijas karu nāk kā saukta.

Deep Black pirmās pārdesmit lapaspuses iesākas ar Nika atmiņām no 1994.gada oktobra un konkrētu epizodi, kura viņa atmiņās atstājusi paliekošas pēdas un izraisa emocionālu saviļņojumu, vien iedomājoties par to. Par garām palaistu iespēju nogalināt Ratko Mladiču un par neskaitāmajām dzīvībām, aprautām pašā jaunības plaukumā. Džerijs arī ir bijis uz vietas un klātienē varējis pieredzēs tās necilvēcīgās šausmas, kuras tikai daļēji ir iespējams iemūžināt caur fotoaparāta lēcu, lai pamodinātu komfortā dzīvojošos mājās visapkārt pasaulē.

Tieši tādēļ Džerija uzaicinājums doties viņam līdzi uz Irāku, Bagdādi, kur viņš cer nointervēt un nofotografēt Islāma reliģijas uzlecošo līderi Nuhanovic ar potenciālu apvienot konfliktējošās grupas cīņai ne uz kaujas lauka, bet gan tur kur tās jūtams pat vēl vairāk, pret korporāciju kā Coca-Cola peļņu. Tik kārdinošai iespējai Niks nespēj atteikt, un rezultāts atgriežoties darba rutīnā. Viņa noskaņojums izmainās uz pozitīvo pusi gandrīz vai uzreiz. Kaut arī Niks turpina pieminēt Kellijas nozīmību savā dzīvē, ielēkšana atpakaļ pazīstamajā vidē viņam ir kā zivij ūdens, kas atjauno Nika baterijas, neskatoties uz pārvaramajiem šķēršļiem. Tas vēl un vēlreiz pierāda, ka bez attiecīgās nodarbošanās Niks eksistēt un funkcionēt nespēj.

Kā jau tas romānos mēdz notikt, tad reti kad sagadīšanās beigās izrādās patiesa. Beigu beigās atklājas, ka autors ir lieliski pasniedzis sākotnējos notikumus no ierobežota skatpunkta. Un tieši tā arī notiek Deep Black gadījumā. Nuhanovic ar savām aktivitātēm ir piesaistījis vairāk kā tikai Pulicera balvas kāra fotogrāfa uzmanību. Vēl jo vairāk, Džerija rīcību motivē arī aizkadrā palikusi pātaga, ne tikai acīmredzamais burkāns. Kā arī Džordžs nav tik labsirdīgs un saprotošs, lai liktu Nikam svētu mieru, ņemot vērā slepeno un potenciāli kaitējošo informāciju Nika rīcībā. Grāmata, kas neliks vilties sērijas faniem!