Mystery

Kate Ellis – The Merchant’s House (Wesley Peterson #1) (Klausāmgrāmata)

530487

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: ISIS Audio Books

Manas pārdomas

Jaunais Tradmouth detektīvseržants Wesley Peterson no Londonas nepaspēj pat kārtīgi iekārtoties darba vietā, kad viņam tiek tas prieks atrisināt jaunas sievietes slepkavību, kuras seja ir tikusi tā deformēta, ka sākotnēji policija pat kļūdās ar upura identifikāciju, pieņemot, ka atrastās sievietes foto pie upures ir atbilstošs, par cik lielā mērā lielākā daļa kritēriju atbilst. Tas reizē dod iespēju kādu laiku lasītāju vest pa maldinošu taku, tā arī mēģināt saskatīt potenciālo galveno aizdomās turamo, kad noskaidrojas minētais pārpratums.

The Merchant’s House ir pietiekami labs kriminālromāns, lai to izbaudītu tā lasīšanas brīdī, tomēr to pabeidzot, nerodas sajūta, ka tu to ilgi pēc tam atcerēsies (tā teikt ir lasīti labāki un aizraujošāki kriminālromāni). Kaut arī policija zina par DNS un vismaz piemin to krimināllietas risināšanā, tomēr vairākkārt šķita, ka viņi pilnībā neizmanto visu potenciālu, ko sniedz zināšana par DNS. Tādēļ vēl jo jocīgāk likās, ka pirkstu nospiedumi, pēc kā varētu noskaidrot upura identitāti, nemaz netika pieminēti.

Paralēli kriminālromānam un slepkavības izmeklēšanai, autore ir centusies to apvienot ar vēsturisko romānu, kad Vezlija draugs un profesionāls arheologs Neill (Vezlijam pašam tā ir tikai aizraušanās) un viņa komanda vecā 17.gadsimta Tjūdoru laikā tirgotāju mājas/muižas teritorijā atrod bērna skeletu. Kaut arī arheoloģijas hobijs un interese ne tikai par darbu un slepkavu notveršanu padara detektīvseržantu Vezliju maķenīt interesantāku, tomēr grūti bija saklausīt ieguvumus no šīs sub-sižeta līnijas.

P.D. James – A Mind to Murder (Adam Dalgliesh #2) (Audio book)

764263

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Psihiatriskās slimnīcas administratīvās nodaļas vadītāja Enid Bolam tiek atrasta slimnīcas pagrabā nogalināta ar kaltu tieši sirdī. Vienlīdz kā slepkavības pastrādāšanai nepieciešamais spēks, nosvērtums un precizitāte liek detektīvam Adamam un viņa partnerim Martinam liktu galvenokārt turēt aizdomās ja ne gluži tikai slimnīcas ārstus, tad noteikti vīriešu kārtas pārstāvi.

Starp sērijas pirmo grāmatu Cover Her Face un šo var saskatīt vairākas līdzības, par ko galvenokārt jālūkojas autores virzienā. Kā vairāki falšie zaķi un pavedienu takas, pa kurām lasītājs tiek mēģināts tikt aizvests, lai jau pēc brīža visas kārtis būtu atkal sajauktas un nāktos šaubīties par to, kurš tad īsti ir tas slepkava. To gluži nevarētu saukt par vilšanos, vairāk, ka tas neizraisa nekādus sajūsmas uzplūdus, ka bez liecinieku, darbinieku un varbūt vēl kāda ģimenes locekļa iztaujāšanas detektīvi Adams un viņa pārinieks neko citu diži nedara, un kā jau vienmēr gandrīz katram ir pa kādam noslēpumam, ko dienas gaismā izvelk nelaikā mirušais upuris. CSI tipa seriālu/grāmatu mīļotājiem šeit maz prieka. Protams, nav nepieciešama Temperance Brennan sērijas galējība, bet tomēr plika dedukcija no tā vien šķiet tā kā par maz. Bet divas reizes pēc kārtas, kad slepkavas identitāte nokrīt kā no zila gaisa un fakts ir vienkārši jāpieņem, gan varētu saukt par vilšanos.

Lielu mīnusu grāmatas baudījumam piešķīra arī ierunātāja zemā kvalitāte. Jebkurš var vienkārši nolasīt (ne visi ar skaidru dikciju), bet izcilas audio grāmatas no vienkārši labām vai viduvējām atšķir tas, ka ierunātājs izpildījums ir gandrīz kā šovs un tev nav jāpiedomā kurš tēls ko runā. Šoreiz pat brīžos, kad mainījās vīriešu tēlu POV, atšķirības starp balsīm (vispār maza variācija) nebija gandrīz nekādas. Tikpat labi tas varēja būt tas pats tēls, un, kad šāda turp atpakaļ maiņa notiek vienas nodaļas ietvaros, tas izraisa apjukumu un ir makten kaitinoši.

Tā kā A Mind to Murder darbība notiek psihiatriskās slimnīcas vidē, tad grāmatā iekļautas šādas tādas ārstēšanas metodes, kuras šodien ir novecojušas un liecina par grāmatas sarakstīšanas laiku, kad tas bija pavisam normāli – kaut vai tā pati elektrošoka terapija vai LSD došana pacientiem, lai ar garīgo kaiti slimais pacients atbrīvotos un ārsts varētu sākt mēģināt tikt līdz patiesās problēmas saknei.

Henning Mankell – The Dogs of Riga (Kurt Wallander #2)

39795

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: The New Press

Manas pārdomas

Kad Istadas (Ystad) piekrastē nejauša garāmgājēja uziet izskalotu glābšanas laivu ar divu Austrumeiropas izcelsmes vīriešu līķiem (ģērbušies dārgi), detektīvam Kurtam Valanderam uzsākot izmeklēšanu pat ne mazākajā mērā nevar ienākt prātā, ka tā viņu aizvedīs līdz pārmaiņu laikos ierauto Latviju, kad brīvības smarža jau ir tikpat kā saožama, bet netrūkst cilvēku, kuri visiem spēkiem vēl cenšas turēties pie vecās sistēmas un kārtības.

Kaut arī pēc savas būtības The Dogs of Riga ir kriminālromāns, tad tik un tā ar interese ķēri detaļas par tā laika Rīgu (un Latviju) caur ārzemnieka Kurta Valandera acīm. Tā par piemēru arī varētu pieminēt ainu, kurā Kurts sadzird divu dāņu sarunu, ar kuriem reizē ielidojis Rīgā, kurā viens dānis brīdina otru par drūmajiem un vispār drausmīgajiem apstākļiem. Tā arīdzan Kurtam visai ātri top skaidrs, ka, valstij tik ilgi esot aiz dzelzs priekškara, viss tik ātri nevar vēl iet uz augšu un vecie ieradumi, kā noklausīšanās mikrofoni viesnīcā ‘’Latvija’’ vēl ir lielā cieņā. Nelielu bet tomēr kultūršoku Kurts piedzīvo, un tā, riskējot ar pašu dārgāko, viņam nākas navigēt pa labirintu labirintiem, īsti nezinot, kam līdz galam var uzticēties, lai atrisinātu noziegumu un varbūt pat novērstu plašāka mēroga konspirāciju.

Biju gatavs uz līdzīgu valodas stilu, kāds tas bija pirmajā sērijas grāmatā – Faceless Killers. Pašam par patīkamu pārsteigumu varēju vērot krasu atšķirību, un uzlabojošais efekts, ko tas sniedz, nav pat adekvāti salīdzināms. No pirmās grāmatas šādi tādi sīkumi tiek pieminēti, bet neradās sajūta, ka arī, ja Rīgas suņi tiktu lasīti vispirms, ka tad kaut kas būtu diži zaudēts; tieši tā, kā tam arī vajadzētu būt.

Jasper Fforde – One of Our Thursdays Is Missing (Thursday Next #6) (Audio book)

8131227

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Recorded Books

Manas pārdomas

Reālās pasaules Ceturtdiena, slavenā Jurisfiction un SpecOps Literatecs aģente, ir kaut kur pazudusi bez vēsts, bet vajadzība gan pēc viņas talanta, gan iegūtas reputācijas ietekmes spēka netrūkst. Vēl jo vairāk laikā, kad briest potenciāls starpžanru karš, no kura papildus visām pārējām likstām izdevās vismaz uz laiku izvairīties iepriekšējā First Among Sequels grāmatā.

Ja nav īstās Ceturtdienas, tad nekas neatliek, kā visu smagu guldīt uz izdomātās Ceturtdienas pleciem, kuru jau pieminētajā sērijas piektajā grāmatā iepazinām, kā Thursday 5, bet…* Tas spiež viņas tēlam mainīties un augt virzienos, kādos citos scenārijos, ja viss mūžs būtu pavadīts savas grāmatas ietvaros, bez reāliem dzīvības draudiem, varētu nemaz neattīstīties, ja ne vēl bēdīgāk, pasliktināties nevēlamās izpausmēs.

Savā ziņā One of Ours Thurdays is Missing laikā Ceturtdiena ne tikai cenšas noskaidrot, kur ir palikusi īstā Ceturtdiena un kas ar viņu ir noticis, bet vienlaikus meklē savu identitāti, kas nebūt nav viegli, ja esi kāda idealizēti radīta versija literatūras pasaulē ar vēlmēm un dzīves mērķiem, kuri oriģināli varbūt nemaz nav tavi, bet tomēr vienlaikus tādi ir. To vieglāku nepadara citu sastapto personāžu izteiktās šaubas, vai tik viņa nav īstā Ceturtdiena, kuru vienīgi ir piemeklējis iespaidīgs garīgais sabrukums no milzīgās nervu slodzes, cīņas ar ļaunajiem u.c. radīta noguruma rezultātā.

Visā ziņā negaidīts pavērsiens, kad sērijas sestajā grāmatā mainās tēls, no kura skatpunkta norisinās viss romāns, bet galvenā varone līdz šim tajā gandrīz neparādās. Ne katrs autors tā uzdrīkstētos, bet šajā gadījumā garām nav ticis aizšauts.

Šeit vēl video, kur autors pavisam īsi pastāsta nedaudz par šo grāmatu.

********Apzināto maitekļu zona********

*par cik Ceturtdieni 1 līdz 4 nācās izdzēst viņas atriebīgo noslieču dēļ pret īsto Ceturtdienu, tad tagad Ceturdiena 5 ir pārņēmusi visu par Ceturtdienu sarakstīto grāmatu vadību. Diemžēl gandrīz nevienam no viņas jaunajiem kolēģiem diži nepatīk ar pārmaiņām zaudētie lasītāji, kuri, lai gan bija vairāk ieinteresēti daudzajās vardarbības un 18+ ainās, bet tomēr lasīja viņu pārstāvētās grāmatas, nekā tagad, kad to skaits reizēm pat nesniedzas pāri divdesmit.

P.D. James – Cover Her Face (Adam Dalgliesh #1) (Audio book)

3832.jpg

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Rāmo ikdienas idilli Martingeilas muižā izjauc mājkalpotājas/istabenes Sallijas slepkavība, kad vienā jaukā rītā viņa tiek atrast nožņaugta savā gultā, bet durvis pirms tam bijušas aizslēgtas, turklāt blakus gultai uz naktsskapīša stāv sazāļots kakao dzēriens. Vai tādejādi slepkava ir gribējis pirms tam padarīt upuri pretoties nespējīgu, vai arī Sallija ir bijusi tik nepatīkama, ka pat divi personāži neatkarīgi viens no otra mēģinājuši viņai padarīt galu?

Turklāt par bāreni paliek Sallijas dēls (vēl zīdainis), jo, vismaz pēc viņas darba devēju zināšanām, (Mrs. Eleanor Maxie, viņas vīra un meitas Deboras vai dēla Stīvena) Sallija bija vientuļā māte. Bet izmeklēšanas gaitā par Salliju atklājas ne visai glaimojoša bilde; viņai piemitis raksturs, kā dēļ ne viens vien Salliju nav ieredzējis.

Uzdevums aizrakties līdz patiesības graudam un uzzināt slepkavas identitāti ir uzdots detektīvam Adam Dalgliesh, kuru no nospraustā ceļa neizbaida pat ekstravagantākās Martingeilas muižas iemītnieku, kā arī iepriekšējās dienas viesu un pārsteidzoši plašo personu loks, kas zināja par Stīvena šķietami spontāno Sallijas bildinājumu, atbildes uz personīgiem jautājumiem, pat ja konkrētajam tēlam nešķiet, ka tam ir kāds sakars ar slepkavību. Vēl jo vairāk, Eleonoras reakcija uz notikušo varētu pārfrāzēt kā ‘’Cik neiejūtīgi no Sallijas puses tikt nogalinātai tādā veidā!’’, ka tagad kaut kāds detektīvs ložņā pa viņu mājām ne gaidīts, ne lūgts.

Cover Her Face nav nekas izcils vai līdz šim noklausīšanās brīdim neredzēts un neizlasīts (īpaši beigu epizodes ar visiem sapulcētiem vienā telpā, lai tad Adams atklātu vainīgo) labākā izpildījumā, bet vienlaikus ir jāņem vērā gan romāna izdošanas laiks, 1962. gads, gan fakts, ka tas ir autores debijas kriminālromāns. Katrā ziņā pēc laika noteikti turpināšu ar sērijas nākamajiem romāniem.

Šeit vēl links uz BBC 1985.gadā uzņemto seriālu pēc grāmatas motīviem.

Jasper Fforde – First Among Sequels (Thursday Next #5) (Audio book)

27002

 Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Recorded Books

Manas pārdomas

Ir pagājuši 14 gadi kopš Ceturtdienai nācās piedalīties kriketa finālspēlē, lai novērstu literāra tēla plosīšanos fiziskajā pasaulē un centienus pārņemt pasaules varu. Šajos četrpadsmit gados SpecOps ir ticis oficiāli izformēts, vien tagad darbojoties oficiālas paklāju ierīkošanas firmas aizsegā, Ceturtdiena joprojām strādā uz pilnu jaudu, lai sargātu daiļliteratūras pasaules drošību un kārtību; pašai gan šķiet, ka vīrs neko nenojauš.

Dēlam Friday tagad ir jau 16, bet nepavisam neizskatās, ka šī Piektdienas versija atšķirībā no pilnīgi visām citām gatavojas tuvākajā laikā pievienoties LaikaSargiem/ChronoGuards (Laika policijai jeb bijušajai SpecOps12). Tuvojoties The End of Time, brīdim, kad visa ‘’tagadne’’ var pārstāt eksistēt, jo vēl nav atklāts, kad ir tikusi izgudrota laika mašīna (kuru darbina ‘’tagadnes’’ enerģija un cilvēku uzmanības/koncentrēšanās spējas), bet tas neattur to izmantot jau tagad ar retro-tehnoloģijas palīdzību; bailēs no tā, kas varētu notikt, ja līdz Laiku Beigām tomēr nokļūst, pirms tam to neuzzinot, pamatīgi ir satraucis minētās nodaļas augstās pozīcijās sēdošus vīrus, pat pašu Chrono dievu. Viņu plāns ir pārliecināt Ceturtdienu aizvietot viņas dēla versiju ar atbildīgāku, bet vai aiz tā tiešām slēpjas tikai nesavtīgi nodomi un domas par visas sabiedrības labklājību, vai arī alkatība un izdzīvošanas instinktu vadīti pārkāpj visus līdz šim pašu uzstādītos likumus? Tā ir tikai viena no daudzajām sižeta līnijām šīs grāmatas ietvaros!

Citu satraukuma vilni, šoreiz starp Jurisfiction (literāras pasaules Literatecs ekvivalents) darbiniekiem, izsauc nemitīgi krītošie lasītāju reitingi, īpaši jau attiecībā pret augošo realitātes TV šovu popularitāti, tādēļ dažam labam Jurisfiction aģentam dzimst ģeniāli absurda ideja pārveidot klasikas grāmatas par realitātes šoviem, vienlaikus cerot tādejādi kaut kādā veidā iztērēt uzkrāto budžeta stupidity komponenti (humoristiski absurdu ideju šajā sērijā netrūkst). Vienlaikus tik labi nesokas arīdzan ar jaunu aģentu apmācību, kādēļ īstajai Ceturtdienai nākas apmācīt divus izdomātus tēlus par nākamajiem aģentiem. Turklāt viņas nav nekādi šādi tādi tēli, bet gan Ceturtdiena 1 līdz 4 un Ceturtdiena 5 no īstajai Ceturtdienai veltītas grāmatu sērijas. Abas nevarētu būt vēl diametrālāk atšķirīgas, ja pirmo fascinē visa veida ieroči, ir pēc dabas agresīva un neieredz nekādu jūtināšanos, tad ar Ceturtdienu Pieci ir tieši otrādi – patīk viss jaukais un apburošais, mīl apskauties un nelamājas pat domās pie sevis. Kaut arī ne viena, ne otra simtprocentīgi neatspoguļo īstās Ceturtdienas personību, tomēr viņa spēj saskatīt daļu no sevis katrā.

Un noslēdzoši, kas tiek visai akcentēts First Among Sequels aprakstā, bet vairāk ir kā iestrāde sižetam turpmāk sērijā, jo grāmata noslēdzas bez atrisinājuma šinī jautājumā, ir par literārajā pasaulē brīvi klejojošu grāmatu sēriju sērijveida slepkavu :D, kam vienu no upuriem ir kļuvis slavenais Šerloks Holms.

Šeit vēl pavisam īss (un vecs) video, kurā autors īsi pastāsta gan par sēriju kopumā, gan konkrēti par sērijas piekto grāmatu.

Jasper Fforde – Something Rotten (Thursday Next #4) (Audio book)

26999

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Recorded Books

Manas pārdomas

Pēc aptuveni diviem daiļliteratūras pasaulē pavadītiem gadiem kā Jurisfiction aģentei Ceturtdiena jūtas, ka beidzot ir pienācis laiks atgriezties reālajā pasaulē un atpūsties no nemitīgas grāmatu sargāšanas to autoru iecerētajā formā, piemēram, neļaujot tēliem diktēt sižeta gaitu vai sakopjot neviļus klasiskā vesternā nokļuvušu citplanētiešu radīto haosu.

Bet ko tu! Tāda lieta kā atpūta bez amerikāņu kalniņiem pielīdzināmu notikumu virpuļa Ceturtdienas dzīvē nav iespējama, jo viņas prombūtne fiziskās realitātes literatūras policijas ekvivalentā SpecOps27 jeb Literatecs ir bijusi jūtama. Katrs ar ziņkārību jautā, kur gan viņa visu šo laiku ir pabijusi, un gandrīz jebkura versija patiesības vietā (pat pabūšana cietumā) izklausās krietni ticamāka.

Galvenais sižets ceturtajā Thursday Next sērijas grāmatā ir Anglijas kanclera Yorrick Kane, kurš starp citu patiesībā ir neviena nelasītas pašizdotas grāmatas tēls ar sapņiem uz ko vairāk, un viņa centieniem vispirms likumīgā ceļā kļūt par Anglijas diktatoru ar pasaules dominances iecerēm. Sabiedrības uzmanības novēršanai viņš izmanto ārējā ienaidnieka taktiku, par kuriem šoreiz lemts kļūt dāņiem, un tādejādi pasargāts nav pat vismazāk ievērojamie dāņu autoru un mākslinieku darbi.

Ceturtdienai līdzi arī kā atpūtas tā sevis jaunatklāšanas nolūkos ir devies literārais tēls Hamlets (dāņu princis), kas Something Rotten piešķir vēl vienu bagātu avotu sižetā iepītajiem jokiem un humoram, kas ir nemainīgā līmenī visas sērijas garumā. Bet paralēli lielajai un potenciālajai pasaules apokalipses sākumam, Ceturtdienas personīgajā dzīvē svarīgs uzdevums ir galu galā piespiest multinacionālo Goliath korporāciju ar nodomiem kļūt par multinacionālu reliģiju, lai izvairītos no viņiem negatīva pareģojuma (saistīti ar kancleru Joriku Keinu), piespiest reaktualizēt un atgriezt viņas laikā līnijā izdzēsto vīru Landen Parke-Laine. Par laimi abu kopdzīvei un attiecībām eksistē dzīvs pierādījums, dēls Piektdiena, kas nekādīgi neļauj par Landenu aizmirst, lai cik viegli tas nešķistu sērijas iepriekšējā grāmatā The Well of Lost Plots. Arī ar Goliath korporāciju var minēt autora veiksmīgi pielietoto humoru un absurdas situācijas, kad nolūkos uzlabot savu reputāciju un labot pagātnes nodarīto ļaunumu, viņi dibina Atvainošanos nodaļu, bet rezultātā lielākā daļa atvainojas viņiem.

Sērija, kuras grāmatas vēlams lasīt secīgi, bet pietiekoši nenopietnas, lai attīrītu lasīšanas garšas kārpiņas no literārāka rakstura darbiem.

David Hewson – A Season For the Dead (Nic Costa #1)

39388

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Pan Books

Manas pārdomas

Akadēmiķe Sara Farnese nokļūst masu mediju un policijas uzmanības krustugunīs, kad kāds bez saprotamas motivācijas pēkšņi sāk nežēlīgi nogalināt viņas bijušos, pasargāti pat var nebūt vienas nakts sakari. Turklāt slepkavības upuri tiek atstāti atklāšanai, kā baznīcas mītos aprakstītie mocekļi. Vai tas ir kāds aptracis un saniknots Sāras atraidīts mīļotais, kurš pārzin viņas darba sfēru, kā tas sākotnēji varētu likties, vai tomēr tikai viltīgs iegansts, aiz kura slēpjas vēl kas nopietnāks?

To atšķetināt nākas Romas policijas detektīvam Nic Costa, kuram ļaundara notveršanas nolūkos ir ne tikai jāatšķetina Sāras personība, kura atklājas visai neparasta (daži teiktu dīvaina), un izmanīgi jāizlavierē starp komplicētajām attiecībām starp Romu un Vatikānu (kaut gan lasītājam nelika doti mājieni, ka kāds likumsargs pašā Vatikānā censtos patiesi atrisināt slepkavības), bet arī jāsastrādājas ar jaunu pārinieku, kurš pensijas vecumam ir krietni tuvāk.

Izmeklēšanai turpinoties par Sāru pašu atklājas šis tas, ko viņa pati noteikti būtu gribējusi paturēt noslēpumā; plus lasītājs tiek drusku iežēlināts pirms uzzina par grūto bērnību un citiem smagiem faktoriem. Vēl jo vairāk, Nika priekšnieks ar cerību izkustināt lietu no strupceļa un slepkavu pamudinātu uzņemties lieku risku, uzdod viņam likt masu medijiem noprast, ka starp viņu un Sāru briest kādas potenciāli romantiskas jūtas. Kā mīnuss grāmatai, šī sižeta līnija ir visai paredzama un jau bieži redzēta, jo kā par brīnumu, lai kādi nebūtu pretargumenti, neviļus kaut kāda attiecību dzirksts arī rodas.

Otra persona (bez Sāras) slepkavas redzes lokā ir kardināls Michael Denney, ap kuru savelkas tumši negaisa mākoņi. Reiz apgrozījies starp politiķiem un uzņēmējiem kā zivs ūdenī (naudas atmazgāšana un vēl dažnedažādas kriminālas aktivitātes), kuru dēļ ir izpelnījies tādu iestāžu kā FIB interesi un tagad ir nolemts krasai lejupslīdei. Līdz šim Maikls ir slēpies aiz Vatikāna drošajām sienām, bet ir cilvēki, kuri labprāt viņu pasludinātu par grēkāzi un izstumtu no sava vidus saplosīšanai, tādējādi atbrīvojoties no potenciāla drauda savai brīvībai.

Laba izklaides literatūra, bet bez jebkāda wow! faktora ne savā žanrā, nedz arī kā citādāk.

 

Stieg Larsson – The Girl Who Kicked the Hornet’s Nest (Millennium #3) (Audio book)

6892870

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Random House Audio

Manas pārdomas

Gandrīz bez laika pārtraukuma turpinot notikumus no Meitenes, kas spēlējās ar uguni Millenium triloģijas trešo grāmatu ideālā gadījumā būtu vērts arī lasītājam ņemt rokā bez diža pārtraukuma starp sērijas pārtraukuma. Turklāt personīgi, ja nebūtu klausījies audio formātā, kas šīm grāmatām (vismaz otrajai un trešajai) ir piemērotāks; drukāti vai elektroniski uzrakstītā stils būtu nokaitinājis vairāk.

Tātad nomaitājot iepriekšējās grāmatas beigas, Salandere par pārsteigumu tēvam Aleksandram Zalačenko un pusbrālim Nīdermanam augšāmceļas no kapa (heh, atbilstoši svētkiem :D) un ar vairākām ložu izraisītiem ievainojumiem (turklāt viena galvā) dara visu, lai atriebtu pret viņu kopš bērnības pastrādātās netaisnības. Par nožēlu pašai kā tēvs, tā pusbrālis (aizmūk) paliek dzīvi, bet par atvieglojumu dažiem draugiem kā Blūkvistam arī pati neaiziet pa pieskari. Nedaudz uzjautrinoši trillerī lasīt par tik izteikti sliktām meitas un tēva attiecībām, diemžēl pilnībā nepiepildījās vienubrīd mans minējums par Salanderes un Zalačenko neveiksmīgiem mēģinājumiem vienam otru nogalināt; tas vairāk paliek nodomu līmenī, jo ātri vien notikumi un personas kā Zviedrijas slepenpolicija (konkrētāk ‘’Zalačenko klubs’’) ārpus slimnīcas sāk aktivizēties un prasīt lielāku uzmanības daļu.

Kamēr Salandere atkopjas no gūtajiem ievainojumiem (faktiski ieslodzīta slimnīcā), grāmatas pamata sižets grozās gan ap gaidāmo Salanderes tiesas prāvu, kaut arī ir zināms, ka žurnālistus un bijušo viņas aizbildni nogalināja Nīdermans, bet ‘’Zalačenko klubs’’ (īpaši riebīgs padevās psihiatrs Teleborian) aiz likuma aizsega ir gatavi izmantot visus līdzekļus, lai paliktu neatklāti un nesodīti par gadu gaitā pastrādātajiem noziegumiem, kad viens pārbēdzis spiegs bija svarīgāks par mazu meiteni, gan ap briestošo tiesas prāvu pret minētajiem ļaundariem, pateicoties Blūmkvistam un Dragan Armansky no vienubrīd Salanderes darba vietas iekš Milton Security. Ne pārāk nepieciešama un pilnībā nodalīti no visa pārējā šķita Bergeres sub-sižets ar viņas aiziešanu no Millenium žurnāla uz nacionālu laikrakstu un pēkšņu stalkera uzrašanos, vēl jo vairāk bezjēdzīgi tas šķiet, kad tiek atklāts šo noziegumu ļaundaris. Tikai iegansts, ar kuru uzpūst lapaspušu skaitu.

Tā pat gribētos piekasīties pie tā, ka Salanderes un arī viņas slepeno hakeru draugu (par kuriem pēc tam pilnībā tiek piemirsts) talants un spējas tiek izmantoti gluži kā tāda kā maģijas nūjiņa, lai izglābtu labos tēlus no strupceļa un būtu veids kā virzīt notikumu gaitu uz priekšu.*

Triloģija, kuras popularitātes rādītāji neatspoguļo tās kvalitāti.

********Apzināto maitekļu zona********

*Kā arī epilogā tiek palaists garām ideāls klifhengeris, kad Nīdermans pārsteidz Salanderi vecajā lauku mājā, bet nē, viss blīkš blākš jāatrisina turpat uz vietas.

Stieg Larsson – The Girl Who Played with Fire (Millennium #2)

6087991

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Quercus

Manas pārdomas

Ir pagājis aptuveni gads gan kopš Millenium sērijas pirmās grāmatas notikumiem, gan personīgi kopš laika, kad pats to izlasīju. Gads, kura laikā, pateicoties savām hakeres maģiskajām spējām un no Vangeru afēras ne pārāk legāli iegūtajiem līdzekļiem, Salanderei nav bijis jāuztraucas par personīgajiem līdzekļiem, kas atļauj apskatīt pasauli, veltīt laiku sev un atrast jaunas personības šķautnes. Summa ir ar tik daudz nullēm (zviedru kronas, bet tomēr), ka par to nevajadzēs aizdomāties līdz pat mūža beigām, bet spēlēšanās ar uguni var nejauši panākt tās ātrāku ierašanos.

Tikmēr Mīkaels Blūmkvists, līdzīgi kā citi Salanderes draugi (lai cik maz pēc viņas domām tādu nebūtu), ir atstāts pilnīgā neziņā, kur Salandere ir nosvīdusi. Ja citi, zinot Salanderes īpatnējo izteikti anti-sociālo personīgu, to +/- spēj tādejādi sev izskaidrot, tad Mīkaela gadījums, ņemot vērā kopā pārdzīvoto un varbūt tādēļ radušos attiecību kaisli, ir drusciņ atšķirīgs. Lai ko viņš darītu, Salandere pret viņu attiecas kā pret kaut ko neeksistējošo. Viens būtisks faktors, ko pats Mīkaels droši vien par tādu neuzskata, ir viņam pašsaprotamās casual rakstura attiecības ar vairākām sievietēm vienlaikus, kas Salanderei varētu nebūt pieņemami.

Viss mainās, kad savās mājās tiek atrasts Millenium žurnālists Svensons un viņa draudzene Johansone un pavisam necerēti nozieguma vietā atrastais slepkavības ierocis (pirkstu nospiedumi uz tā) norāda taisnā virzienā uz Salanderi. Ar to plus vēl dokumentāciju no dažādā valsts iestādēm par Salanderes pagātni un psiholoģisko stāvokli policijai pietiek, lai ieraktos dziļi vienā domu gājienā un vairāk neskatītos ne pa labi, ne pa kreisi. Šajā ziņā autoram veiksmīgi izdevās radīt dažus pamatīgi pretīgus izmeklētāju/policistu tēlus. Lai kā Blūmkvists censtos noradīt uz to, ka varbūt Svensona topošā grāmata par jaunu sieviešu nokļūšanu piespiedu prostitūcijā un neskaitāmu noziedznieku, pat korumpētu policistu, politiķu un tiesībsargu atmaskošanu nepalīdz, lai policija apsvērtu citus nozieguma scenārijus. Kad vēl tiek atrasts trešais upuris ar vieglu noprotamu saikni ar Salanderu, masu mediju cirks var sākties.

Grāmatas galvenais fokuss ir uz noslēpumaino Salanderi. Paralēli Blūmkvista centiem izzināt patiesību, policijas aklajiem mēģinājumiem ‘’pienaglot’’ pie taisnības sienas galveno aizdomās turamo, Meitene, kas spēlējās ar uguni dod dziļu ieskatu Salanderes bērnībā un notikumos, kas lielā mērā ietekmēja viņas personību un pamatoti negatīvo attieksmi pret varas iestādēm. Kopumā nepameta sajūta, ka šī lielā mērā ir sagatave oriģināli triloģijas noslēdzošajai grāmatai.