manga

Kohei Horikoshi – My Hero Academia #7-16

Links uz grāmatu Goodreads lapu

Izdevniecība: Viz Media

Manas pārdomas

Ceļš uz statusu un godu saukties par Varoni ar lielo burtu sākas jau no pirmās dienas, kad nosprausts uz to mērķis, no pirmās dienas, kad sāk manifestēties pirmās spēju (autors Kohei Horikoshi devis spējām quirk terminu) pazīmes jau pat četru gadu vecumā. Ar to gan nevar lielīties My Hero Academia (MHA) galvenais varonis Izuku Midoriya, bet ar tādēļ jo lielāka nozīme cīņassparam, sirds drosmei aizstāvēt kā vājākos, tā vienkārši grūtībās un neapskaužamā ļaundara plānota trieciena krustugunīs nonākušu biedru, lai dienas beigās vari ar pilnu pārliecību un skaļāko balsi un uz mangas lapaspuses ar pašiem lielākajiem burtiem izkliegt, ka esi darījis visu iespējamo, lai kļūtu jo spēcīgāks nekā pirms tam. Jo vari būt drošs, ka kriminālās pasaules ļaundari darīs to pašu.

Iepriekšējo rakstu noslēdzu pie sestās MHA sērijas krājuma un septītais turpina, kur iepriekšējais noslēdzas ar vasaras treniņnometnes sākšanos nedēļas garumā. Par nelaimi Izuku, tā kursabiedriem kā Tenya Ida, Ochaco Uraraka, Shoto Todoroki un vēl daudzi citi izceļami būtu, tad lielie, sliktie (vismaz tajā brīdī) Ļaundaru Līgas veidolā tos, varoņu universitātesU.A. audzēkņus noskatījuši kā ideālu mērķi jaunam uzbrukumam, lai turpinātu degradēt varoņu uzticamības simbolu kā sabiedrības aizstāvjus. Un kuriem vēl labāk uzbrukt, ka skolai, kurā nesen sācis pasniegt pats dižākais varonis kāds jebkad bijis un joprojām (uz doto brīdi) numur viens varonis pasaulē All Might.

Uzbrukums, kas paredzami tiek atvairīts, bet, kas dažu nākošo krājumu garumā sāk ievirzīt metaforisku stafets kociņa nodošanu no All Might uz Izuku, kurš, plašākai pasaulei un galvenokārt ļaundariem, vēl nezinot, savu Kvirku spēju neatklāj pats vien ar saviem spēkiem kādas nejaušības pēc, bet attiecīgā nejaušība ļauj tam sastapt All Might vēl pirms norietējis tā zenīta laiks, pirms vēl tas paspējis izraudzīties kādu citu par savu spēju mantinieku, piemēram, no U.A. universitātes trešā kursa. Simbolisks moments, kas jo vēl vairāk nostiprina Izuku varoņa apņemšanos nezaudēt drosmi, kādi nebūt smagi šķēršļi un pārbaudījumi netiktu no profesoru vai ļaundaru puses likti viņa un tā draugu/sabiedroto ceļā. Sapnis kļūt par varoni, kam jādzenas pakaļ ar visu, kas ir iekšās, ar visu pieejamo un reizēm pat no dziļākajām, šķeitami jau izsmeltajām spēku rezervēm, lai sapnis līdz universitātes pabeigšanai kļūtu par realitāti. Lai no All Might puses tam piešķirtā One for All spējas nebūtu bijis liktenīgi kļūdains lēmums.

Par ko gan lasītājs var būt drošs Ļaundaru Līga un tās izveidotājs liktenīgi ar ļaundara vārdu All for One (līdzībai nosaukumos iemesls), ar kuru All Might jau reiz mērojies spēkiem un knapi uzvarējis, bet vēl piedevām kurš vainīgs pie neglaimojošā fakta, ka spēku dzirsktele numur viens varonim iet uz beigām, ka jāsāk meklēt kāds, kuram to tālāk nodot.

MHA sērija nevar jau vienmēr nodarbināt labos varoņus ar nemitīgām spriedzes cīņām uz dzīvību un nāvi, pat ja eksistē sižetbruņas, un pa savai reizei jāļauj tiem mērot spēkus ar vienaudžiem no citām varoņu skolām, kas notiek vairāku krājumu garumā, kad kā U.A.universitātes tā citi vienaudži tiek pielaisti pie pagaidu varoņu licencēm, kuras oficiāli ļautu tiem iesaistīties krīzes situācijās, kamēr tagad kā vien studentiem, lai profesoriem vai kādam citam tos nevajadzētu sodīt, būtu jāstāv malā rokas klēpī salikušiem.

Reizē, par cik sērijā tik daudz dažādu varoņu, uzmanības fokuss nav tikai par un ap galvenā varoņa Izuku gaitām. Tā nosacīts bērnības draugs Katsuki Bakugo un viena no spēcīgākā varoņa Endeavor atvasēm, lai arī ārēji izceļas ar milzu bravūru un reti kad citā personāžā sastopami skaļu muti, tad, kā tas reizēm gadās aiz bravūras fasādes patiesībā slēpjas personība, kura tādā veidā cenšas vien noslēpt savu nedrošību, kuru tikai jo vairāk reizēm uzkurina nepatīkamais izbrīns, kad Izuku, kurš visu dzīvi līdz tam bijis Bakugo puisim iedzinējos, teju vai acumirklī tagad tam ir izrāvies priekšā.

Man uz grāmatplaukta pieejamajā noslēdzošajā vol.16 līdzīga tipa, bet ar pavisam citiem izcelsmes iemslu avotiem, izceļas divi citi varoņi, kuri, lai arī viens no tiem ir pat sava kursa top3 ierindojams, joprojām cīnās par pašpārliecību un pašnovērtējumu, lai virsroku pār tiem nepārņemtu zemapziņā čukstoša balss, kas tā vien grib iegalvot, ka tieši viņš nav Varoņa statusa cienīgs, lai labāk met plinti krūmos un atbrīvo vietu citiem kompetentākiem kolēģiem pirms ar saviem muļķīgajiem izgājieniem kādam vēl nodarījis pāri un kaitējis tā veselībai.

Kā starp labajiem supervaroņu tēliem, tā arī starp ļaundariem lemts uz sižeta skatuves kāpt jauniem censoņiem, kuri tā vien alkst izmantot šo krājumu laikā radušamies pārmaiņu laikus, lai censtos tos ļaunprātīgi, savtīgi, kā arī mantkārīgi un visādi citādi nekrietnos nolūkos vērst sev par labu. No tiem izceļams ir superļaundaris ar Overhaul palamu, kurš vēl piedevām var lepoties ar piederību vēl pie dzīvības esošai un stāsta ‘’tagadnē’’ retai parādībai kā jakuzas, kuri pēc kvirku spēju parādīšanās pasaulē piedzīvojuši ne tos raženākos laikus.

Overhaul tēls, kurš tā vien šķiet, lai cik pirms tam liels un briesmīgs All for One netiktu mālēts vai lai kā iepriekšējā MHA rakstā pieminētais Stein ļaundaris nebūtu uzdarbojies un apslaktējis vairāk par vienu vai diviem varoņiem, supervaroņu sabiedrības modelim, pastāvošajai kārtībai un ideāliem rada līdz šim vēl nepieredzētus draudus!

Ryo Hanada – Devils’ Line #1-12

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Vertical

Manas pārdomas

Kad tevī mājo tumsas bezdibeņa un nekontrolētas asinskāres aizmetņi, ir dienu no dienas profesionāli un sadzīves solī jāpielieto visa iespējamā paškontrole (un jāturpina to attīstīt un uzturēt formā), lai nenorautos no metaforiskās ķēdes un neļautos dziņām, kuras paša un citu drošības labad vēlams apspiest. Tas gan ne visiem Devils’Line sērijā par velniem sauktajiem vampīriem ir pa spēkam, par kuru reālo eksistenci lemts vispirms uzzināt vienai no sērijas galvenajām varonēm (un vēlāk ar ļaundaru plānotu ieceri arī plašākai sabiedrībai) Tsukasa Taira.

Tsukasai tās pirmā sastapšanās ar vampīru vaigu vaigā pat varētu teikt no ļoti negaidīta avota, no studiju biedra, kurš līdz šim tik veiksmīgi spējis noslēpt savu patieso dabu, bet ne vairs, kad Tsukasas skaistums un paša iekāre gūst pār to virsroku. Par laimi turpat tuvumā gadās neoficiālas policijas izveidotas velnu mednieku F vienības pusvampīrs Yuuki Anzai, bet pirms sērija gatava abus varoņus tuvāk vienu ar otru sapazīstināt.

Interesanti, kā ilgajos dzīves gados Tsukasa spējusi nodzīvot, vismaz pašai nezinot par pretējo, nesastopot nevienu vampīru, bet te pēkšņi no pirmā incidenta nemaz nepaiet tik ilgs laiks, lai Tsukasa atkal gandrīz kļūtu par upuri viena tāda uzmanības apliecinājumiem, bet kārtējo reizi paveicas, ka Anzai ir salīdzinoši tuvu, lai tā vampīrisma uzlabotā dzirde ļautu laicīgi paspēt aizsteigties palīgā. Kā lai citādāk, ja ne par likteņa sūtītu (potenciālu) mīlestību to nosaukt, vai vismaz romantisko sižeta līniju starp diviem galvenajiem varoņiem, kuru paralēli nozīmīgākai sižeta problēmsituācijai risināt.

Yuuki Anzai var droši teikt, ka ir paveicies atrast nodarbinātību starp Division 5 F specvienības biedriem. Būdams pusvampīrs, lai arī starp kolēģiem ir simtprocentīgs vampīrs Džila, bez kolēģu atbalsta cīņa ar sevi un savu iekšējo tumsu būtu jo grūtāka. Konstanta piesargāšanās un risku mazināšana, lai nepārvērstos par asinskāru monstru jau tā ir liels psiholoģiskais slogs, kas bez atbalsta sistēmas un ģimenes, būtu tie radi vai citi, ilgtermiņā ar lielu varbūtību beigtos bēdīgi. Kad Anzai dzīvē ienāk Tsukasa un ar laiku mazpamazām abi noprot, ka jūtas vienam par otru virzās uz romantisko pusi, jo lielāku satraukumu un bažas par savu paškontroles spēku izjūt Anzai. Anzai pārdzīvojumu ceļš un filozofiskās pārdomas, starp kuras sniegtajiem atklājumiem arī tas, ka ne vienmēr asinskāre simtprocentīgi nesavaldāma, un kuras sēriju salīdzinoši ar citiem tās aspektiem padara krietni baudāmāku.

Vampīru jeb Velnu eksistence līdz šim palikusi vien leģendu un mūsdienas popkultūras dažādajos medijos, bet, kā sižeta gaita to rādīs, tad acīmredzami eksistē pat ļoti ietekmīgu cilvēku grupa, kuri gatavi sponsorēt teroristisku CCC (Chosen Civil Community) grupu, lai izraisītu incidentu, kas plašākai sabiedrībai izgaismotu vampīru eksistenci to vidū, lai pamatoti satraucošu draudu uzpūstu lielāku par lielu un katrs sāktu domāt, ka tieši viņam būs lemts kļūt par vampīra upuri kuru katru brīdi. Lai kolektīvās panikas ietekmē varētu virzīt likumdošanas un cita veida valsts pārvaldes izmaiņas tiem par labu. Kaut gan sērijas gaitā tieši cilvēku rīcība biežāk un vairāk pielīdzināma to nīsto velnu/vampīru potenciālajām zvērībām, ko gan vispirms jau sev attaisno ar lielo un cēlo mērķi par drošu sabiedrību bez vampīriem.

Kā galvenie sērijas ļaundari tiek stādīti priekšā CCC grupa, kuras starp tās nedaudzajiem biedriem var lepoties ar ļoti ietekmīgiem personāžiem, kā policijas komandieri un A vienības līderi Kirio Kikuhara vai pat Veselības ministrijas parlamentāro sekretāri Kaname Shirase, bet lielai daļai no tiem pašiem, cik nu tie ir, tiem paustais to rekrutēšanas nolūkos diezgan būtiski atšķiras no faktuālās patiesības.Lai arī tiek radīts iespaids, ka CCC ir tik vien kā priekškars aizkulisēs paliekošu marionešu striķu kontrolējošajiem, tad neliela vilšanās, ka pat divpadsmit krājumu laikā, kad palikuši vēl tikai divi krājumi ir vien mājieni par to, kurš vai kuri ir īstie lielie ļaundar. Tā vietā lvenais sižets nereti tiek pabīdīts malā par labu vairāku citu sērijā dalību ņemošu tēlu un potenciālu pārīšu romantiskajiem pārdzīvojumiem.

Ar Devils’Line pirmo krājumu un tālāk izrietošajiem notikumiem visai skaidri noprotams, ka vampīru eksistence fakts ir ticis veiksmīgi turēts noslēpumā. Bet tādā gadījumā drusku pretrunīgi šķiet R2PC jeb Redeyes Rights Protection komitejas jau pirms 20 gadiem izveidotas vadlīnijas, kuras regulārās sanāksmju sēdēs ar dažādu ekspertu piesaistīšanu tiek pārskatītas un papildinātas. Papildus tam ONLO vai atšifrējot Obihiro National Laboratory Orphanage, kas kalpo kā galvenais vampīru un vampīrisma pētījumu centrs, plus bāreņu nams. Tā teikt gan šķiet drusku par daudz iesaistītoais personālijs gadu gaitā, lai kaut kas tāds paliktu tik ilgi noslēpumā.

Atšķirībā no sērijai jo tālāk turpinoties pieaugošiem šķietami liekiem romantiskajiem sižetiem, kas tikai lieki izstiepj garumā sēriju un liek jo vairāk vēlēties, lai notikumi atgriestos pie pamatsižeta, un kur turklāt dažs labs tēls variācija par tēmu ar saviem satraukumiem mīl vai nemīl ļoti maz atšķiras viens no otra, tad to pašu nebūt nevar teikt par Yuuki Anzai pusvampīrisma izcelsmi un kā gan tā vecāk, gan pats saistīts ar ONLO iestādi. Sižets par un ap Anzai, par to, kā tēls izzina savu pagātni, lai labāk varētu izprastu tagadnes sevi ar cerību, ka tas ļaus uzlabot paškontroli, un vairs nebaidīties nodarīt pāri vispirms jau sev tuvākajiem ir, ja ne viennozīmīgi saistošākais no visas sērijas, tad tuvu tam. Jo interesantāku ONLO sižetlīniju padara fakts, ka bez Anzai veiksmīgi tiem izdevies radīt vēl citu pusvampīru, kurš, lai arī oficiāli saukts par Johannes Kleeman, personīgi labāk grib atsaukties uz Hans Lee.

Devils’Line sērija, kas iesāk sevi spēcīgi un ir ar savu interesantu pienesumu par vampīriem, bet spēks, kas līdz divpadsmitajam krājumam diemžēl jau sāk manāmi izsīkt. Atliek cerēt, ka tikai pretējo var teikt par sērijas liela kulmināciju pēdējos divos krājumos, ka tā ir tai pienācīgu uzrāvienu un pēcgaršas kulmināciju.

Kohei Horikoshi – My Hero Academia #1-6

Linki uz grāmatu Goodreads lapām

Izdevniecība: Viz Media

Manas pārdomas

Autora Kohei Horikoshi radītā pasaulē, kad aizsākas My Hero Academia(MHA) sižets jau ir nonākusi līdz stāvoklim, kad superspējas vai kā sērijā nosaukts par Quirks spējas ir jau kā norma un pieņemta lieta, ar kuru sabiedrība jau apradusi. MHA galvenais varonis Izuku Midorya diemžēl ir viens no tiem aptuveni vēl 20%, kuriem nu jau var teikt, ka nepaveicas piedzimt un parasti +/- ap četru gadu vecumu sākt manifestēt pirmās spējas izpausmes. Fakts, kas to padarījis par vieglu skolas huligānu mērķi, bet, kas nav liedzis tam turpināt sapņot reiz tomēr kļūt par supervaroni.

Sapnis, kas ar ļoti lielu varbūtību tāds arī paliktu, ja ne vienā līdz tam parastā un ar neko neizceļošamies dienā atpakaļceļa no skolas Izuku gandrīz nekļūtu par bēgošan superļaundara upuri. Gandrīz, jo tam uz pēdām ir numur viens varonis vismaz Japānā, ja ne visā pasaulē All Might. Sapnis, kas par tādu paliktu, ja ne pašam All Might neizprotama labvēlība un atsaucība atbildēt uz jaunā fana dedzīgajiem jautājumiem, ja ne spontāna Izuku rīcība, kas rezultējas ar to, ka top par liecinieku All Might noslēpumam, par kuru zina vien retais.

Sapnis, kas paliktu neizsapņots, ja ne Izuku nekļūtu par liecinieku tā paša ļaundara uzbrukumiem, tam, ka citi varoņi nosacīti vien noskatās, jo tiem tā sagūstīšanai nepiemērotas spējas un gaida, cer uz All Might uzrašanos, bet tas pieminētā noslēpuma dēļ īslaicīgi imobilizēts. Un par šoku visiem Izuku ir tas, kurš rīkojas pirmais, kurš gatavs riskēt ar savu dzīvību, lai vismaz kaut ko iesāktu lietas labā. Varbūt Izuku vēl nav spējas, bet nevar noliegt, ka jau tad Izuku piemīt daudziem neeksistējoša drosme un varoņa sirds.

Varonīgā rīcība, kas pavisam droši var apgalvot, neatgriezeniski izmaina Izuku turpmāko dzīvi, liek gan citiem, gan jo svarīgāk pašam All Might jauno tīni skatīt citā gaismā un pat mangas sērijas gaitā paņemt ne tikai savā paspārnē, bet nominēt, skaļi neizziņojot to, par savu protežē un spēju mantinieku. Fakts, ka spēj ar savu DNS piešķirt vismaz daļu no sava spēju spēka (pietiek apēst matu ar sakni), kas nāk klāt jau pirmajam un argumentatīvi būtiskājam noslēpumam.

Lai Izuku apmācīšanu varētu labāk uzraudzīt, kaut gan Izuku atrašana ļoti nejauša, All Might jau pirms tam bija apsvēris kļūšanu par valstī un varbūt pat visā pasaulē prestīžākas Varoņu universitātes profesoru. Fakts, ko sākotnēji, lai nesaceltu ažiotāžu, tiek turēts slepenībā, bet, kas tā vai tā izraisa mediju trakumu, ar kuru pacelts reitingus. Tomēr, ja ir supervaroņi, tad, kā jau Izuku to ir izjutis, pasaulē būs arī superļaundari, kuri savas spējas gribēs izmantot savtīgiem un visādi citādi nekrietniem mērķiem. Un neviens nevar lepoties ar tik lielu mērķi uz savas muguras, kā gan citu, gan paša daudzināts miera un kārtības uzturētājs All Might, kura jaunais amats piesaista Ļaundaru Līgas uzmanību un sekojoši par ļoti simbolisku galināšanas mērķi sevi padara, lai varētu sēt pirmās bezcerības sēklas.

Kā jau pieklājas izdomātam stāstam, tad sliktajiem to nodomi ar pirmo mēģinājumu neizdodas, vēl jo vairāk ja uz doto brīdī MHA sērijā izdoti jau 42 krājumi, bet reizē garā sērija un vēl priekšā sagaidāmais liecina, ka pirmā neveiksme neatturēs Ļaundaru Līgu un pirmajos sešo krājumos vēl nenosauktu sponsoru, kurš savu ieceru vārdā grib letāli gāzt All Might varoni no tā troņa.

Bet nevar jau visu laiku konstanti augstu uzturēt spriedzi cīņā starp labo un ļauno, tādēļ vajadzīga arī kāda atpūta, kuras ieviešanā autors izvēlējies ikgadēju universitātes pārbaudījumu turnīru, kas savas popularitātes ziņā krietni aizēnojis Olimpiskās spēles. Un pie reizes ir lieliska iespēja studentiem jau no pirmā kursa sevi atrādīt (kopā, ja pareizi sapratu ir trīs) profesionāliem varoņiem un to aģentūrām karjerai pēc universitātes pabeigšanas.

Saprotami vislielākā uzmanība tiek veltīta galvenajam Izuku varonim un tā veiksmēm vai pat neveiksmēm, jo, lai arī dažā labā sacensību pārbaudījumā Izuku paredzami uzvar, tad triumfa laurus pirmkursnieku grand finālā plūc cits tēls. Tēlu MHA sērijā ar katru krājumu kļūst jo vairāk, tādēļ turnīrs ir kā labi izmantota iespēja prožektoru gaismas novirzīt un labāk iepazīstināt ar tiem, kuriem arī lemts kļūt par vērā ņemamiem sērijas tēliem gan tādi, kuri varēs lepoties ar Izuku draugu un sabiedroto puses, gan citiem.

No kuriem izceļams ir Shoto Todoroki tēls un Nr.2 varoņa Endeavor dēls, kurš aiz savas nospiedošās vēlmes caur dēlu realizēt savus sapņus un spēkā pārspēt All Might līdz pēdējam sabojājis attiecības ar dēlu, kurš aiz savas vēlmes iespītēt sācis iespītēt savas uguns un ledus kombinēto spēku. Bet tieši Izuku, sagandējot izredzes uzvarēt attiecīgajā turnīra duelī, dod studiju biedram nepieciešamo grūdienu sava potenciāla atslēgšanai.

Tēli daudz, bet katram piešķirts gana no citiem atšķirīgas spējas (kaut gan tik lielā populācijā un Zemes ietvaros kā tā neizbēgt no ļoti līdzīgām), lai nevarētu saujaukt. Starp tiem izceļams Katsuki Bakugo, kurš jau no pirmajiem spēju parādīšanās momentiem izceļas ar augstu pašapziņu, kura pat tik augsta, ka tādēļ no augšas gatavs uz citiem nolūkoties, nolikt tas un jo īpaši Izuki. Puisis, kurš brīžiem neizceļas ar to labāko dusmu kontroli, bet varbūt sērijas gaitā tas mainīsies.

Pavisam pretējs ir Tenya Ida, kurš izceļas ar ļoti analītisku domāšanu un visa izvērtēšanu pirms pieņemt jebkuru lēmumu, bet reizē, nākdams no vairāk vai mazāk prestižas Varoņu ģimenes, izjūt nepieciešamību jau universitātē sev un citiem rādīt to labāko priekšzīmi. Kā labs balanss gaišuma un priecīgāku nošu ziņā, tā arī pie reizes pa retam neveiklam mulsuma un nosarkšanas momentam Izuku, ir Ochaco Uraraka. Lai arī romantiskajā ziņā MHA diži neizpaužas un pagaidām labi, ka tā un ar vien iesāktām lielākām sižeta arkām nemaz neprasās.

Un runājot par potenciālu, tad pats Izuku, kurš no All Might ieguvis One For All spēju, savēju Quirk nav līdz galam izpratis, bet līdz šim spēju pielietošana to pat pārāk regulāri ir padarījusi par skolas lazaretes viesi. Labi, ka tur galvenā dakteriene Recovery Girl arī ir ar superspēju, kas ļauj ļoti ātri atgūties, bet, kas nevar ilgtermiņā tā turpināties un varbūt pēc turnīra studentu jau pirmie soļi internatūrā zem jau profesionāliem varoņiem sniegs nepieciešamo, lai varētu atslēgt pilnu potenciālu.

Sestais krājums noslēdzas ar labu klifhengeri, lai interse (manā rīcībā uz doto brīdi vēl desmit krājumi) turpināt sēriju būtu jo lielāka.

Ken Akamatsu – Love Hina, Vol.1-14

Links uz grāmatu Goodreads lapu

Izdevniecība: Kodansha Comics

Manas pārdomas

Četru gadu vecumā Keitaro Urashima un kāda atmiņu dzīlēs pēc vārda aizmirsta meitene reiz smilšu kastē viens otram devuši solījumu, ka abi reiz iekļūs Todai universitātē vien aiz tā iemesle, ka jau tādā vecumā padzirdējuši, ka diviem mīlētājiem kopā esot Todai mīlestība garantēta uz mūžu.

Sērijai sākoties ir pagājuši 15 gadi, bet tās galvenajam varonim Keitaro jādomā, kur palikt vismaz uz kādu laiku, jo jau otro gadu pēc kārtas nav spējiis nokārtot iestājeksāmenus prestižajā universitātē un vecāki nav gatavi turpināt zem sava jumta uzturēt tādu neveiksminieku. Tā teikt pašam jāsāk sevi uzturēt – skarbi, bet realitāte.

Kā vienīgo alternatīvu Keitaro spēj iedomāties vecmāmiņas viesu savu Love Hina, bet tavu pārsteigumu, kad Keitaro komiski sāpīgākajā veidā nākas uzzināt, ka viesu nams kādā brīdī pārtapis par tādu kā meiteņu kopmītni. Ar šo momentu arī sākas multeņu fizikas loģika, galvenokārt sērijas galvenā varoņa fiziskās ietekmēšanas un saņemto sitienu, spērienu ziņā, pēc kuriem puisis teju azlido debesīs, lai iemirdzētos tālumā kā zvaigzne, vai vismaz aizlidot pārdesmit metrus tālāk, bet pārsvaru bez jebkādām tālejošām sekām. Un arī savstarpējās attiecības ar kopmītnes iemītniecēm tas neizbojā. Drīzāk pat tas kļūst par komiskās rutīnas galveno joku, kuru autors diemžēl līdz sērijas beigām nodrillē krietni par daudz.

Love Hina ir kā romantiska humora rakstura sērija par Keitaro un vienas no kopmītņu iemītnieču, jaunietes Naru Narusegawa (sērijas sākoties ir 17g, bet sērijas laikā kļūst pilngadīga) pirmo mīlestību, neveiklumu, lai pat tiktu līdz pirmajam skūsptam, kur nu vēl tālāk, un par drosmi atzīt gan sev, gan viens otram savas jūtas. Tā arī Love Hina lielā mērā ir sērija par nepadošanos, nenovēršanos no nospraustā mērķa, lai cik grūts ceļš līdz tam nebūtu. Spēt pārvarēt neveiksmes, pēc kritiena vēlreiz piecelties un nepārdzīvot, bet turpināt cīņu, jo arīdzan ar trešo reizi Keitaro nespēj iestāties Todai universitātē, bet tas neliek dūšai pilnībā sašļukt.

Tas gan varbūt daļēji aiz tā, ka arī nolūkotā Naru, potenciālā ‘’apsolītā meitene’’, arī nespēj ar savu pirmo reizi nokārto iestājeksāmenu (iespaids par krietni atšķirīgu izglītības sistēmu). Bet ar solījumu/apsolītās meitenes statusu autors arī veic milzu riņķa un pārpratumu danci, kam lieliski noder, ka varoņi tā došanas brīdī bijuši tik jauni, Naru vispār vien divus gadus jauna. Tā potenciālo statusu piešķirot nejauši abu sastaptai simpātiskai meitenei Mutsumi, kuras varbūtību uz šo godu palielina fakts, ka ir tikpat kā vienā vecumā ar Keitaro. Bet dzīvē nekas nav viegli un kaut arī Keitaro un Naru jūtas vienam pret otru tiek abpusēji atgrieztas, šaubas par liktens un solījuma spēku izjaukt laimi un mīlestību nesamazinās tikpat kā līdz pat pašam sērijas epilogam.

Kopumā Love Hina var atzīmēt kā patīkamu, pozitīvu sērijas iespaidu ar labu humoru un daudziem dažādiem sekundāriem tēliem, no kuriem vairumam tiek doti interesanti iepazīstinoši pagātnes stāsti vai pat pa kādai mazai sižeta līnijai. Kā Naru kādreizēja privāta skolotāja (toreiz pats kā Todai students) Seta uzrašanas, kurā Naru pat ieķērusies un kura dēļ apņēmusies iekļūt Todai.

Diemžēl sērija kā tāda likās drusku par daudz izvilkta garumā, arī notikumu sekvenču loģika fantastikas garā, kas reizēm izpaužas kā lieks pildījummateriāls, un multeņu fizikas noteikumi jau šķita krietni par daudz, kas sabojā pašu pēcgaršu aptvuni kādu pēdējo četru, piecu krājumu (vol.) garumā.

Yoshiyuki Sadamoto – Neon Genesis Evangelion, Vol.1-14

Links uz grāmatu Goodreads lapām

Izdevniecība: Viz Media

Manas pārdomas

Pēc oficiālās versijas pirms 15 gadiem, īsi pēc tūkstošgades mijas, Zemi ne tikai skar, bet tajā ietriecas ne pārāk liels meteorīts, bet ar gana lielu ātrumu, lai tā postošais spēks un pēcāk sekojošās kataklizmas laupītu dzīvību vairākiem miljardiem cilvēku. Bet draudi Zemei un tās iemītniekiem ar to vien nebeidzas, pēcāk uzrodas ironiskā kārtā par Enģeļiem sauktas dīvainas tehnoloģijas un bioloģijas kombinācijas būtnes. Vienīgais glābiņš šķiet rasts faktā, ka šie Eņģeļi, lai kādi būtu to mērķi, neizmanto situāciju, lai tos realizētu.

Tā vietā paiet 15gadi kopš Otrā trieciena, par pirmo tiek uzskatīts Mēness pavadoņa rašanas moments Zemes pagātnē, kam nozīme uz sērijas notikumiem pietaupīta noslēgumam. Šī ilgā pauze ne tikai ļauj atgūties ekonomiski un vairāk vai mazāk atgriezties iedzīvotājiem dzīvē pirms katastrofas, bet arīdzan radīt savu Eņģeļu versiju milzu robotu veidolā, kuriem arī tiek piešķirts uz reliģiskiem motīviem bāzēts nosaukums Eva. Viscaur sērijai no krājuma uz krājumu manāmi pieaug atsaucas ar šādu zemtekstu.

Kas drusku rada vilšanos, it īpaši ņemot vērā sērijas kulmināciju un Enģeļu eksistences iemeslus, to uzbrukumus Zemei. No potenciāla milzu robotu SFF cīņas pret potenciāliem citplanētiešu konstrukut iebrucējiem, Neon Genesis Evangelion vairāk pārtop pshiloģiska rakstura pamacošā stāsta ar fantastikas elementiem. Kā tās jaunajiem 14gadījiem galvenajiem varoņiem, kā sērijas galvenajam varonim Shinji Ikari kā arī vairumam atbalstošo tēlu, izceļot paša Sindži tēvu, tikt galā ar tuva rada vai drauga nāvi, nevainot sevi, ka nav spējuši to novērst, un spēt turpināt izbaudīt dzīvi, nenorokt sevi sērās un līdzīgās depresīvās pārdomās, kuras sniedz vien bēdas un negativitāti.

Pašu ilustrāciju stils un konkrēti spraigajos cīņu momentos šķita pārāk haotisks. Mēģinot piešķirt kustību sajūtu ar līnijām kopējā aina pārāk pieblīvēta un grūti izsekojama. Vēl viens mīnuss dodams par sieviešu tēlu nevajadzību seksualizāciju, ko lieliski raksturo milzu robotu pilošu ietērpu krūšu formu izcelšana, pretstatā puišu krietni atšķirīgajiem tērpiem. Citādi ilustrācijas, kā jau ierasts no mangas pasaules, bet noteikti patīkamākas acij sižeta momentos ārpus spraiga sižeta mirkļiem.

Neatklājot maitekļus par noslēguma kulmināciju, kuras laikā šķiet labāk nebūt skaidrā bez kādu vielu ietekmes, jo lasītājam tiek piedāvāts kārtīgs prāta mežģis un pavelk kopējo iespaidu par sēriju krietni uz leju, jāpiemin, ka Zemes glābēju aģentūras NERV, kuri kontrolē Evas robotus, labo varoņu stereotipiska tipa ļaundarus slepenas organizācijas Seele veidolā, kuri, ja tic baumām, ir kontrolējuši visus svarīgākos notikumus Zemes vēsturē līdz šim. Diemžēl bubuļa aura stāstā šai organizācijai piešķirta lielāka nekā to izpausmes un darbības pēc fakta.

Neon Genesis Evangelion autors Yoshiyuki Sadamoto izmanto SFF fonu, lai izvestu savus varoņus cauri pārdzīvojumu un zaudējumu šķēršļiem. Kamēr viens vairāk noslēdzas darbā, atvēl visu savu dzīvi un atstāj novārtā citus tuvos, kuriem nav vieglāk pārciest, piemēram, mātes nāvi, tikmēr citi izveido viltus aizsardzības fasādi pret apkārtējiem ar nolūku atgrūzt palīdzības centienus, tā domājot, ka būs vieglāk novērst potenciālas ciešanas vēlāk. Tā teikt, spēt pēc visa stāvēt stabili uz savām kājām, turpināt ceļu ar prieku un baudu, un vienlaikus nenorobežoties un neatgrūst citus.

One, Yusuke Murata – One-Punch Man, Vol.1-10

Linki uz grāmatu Goodreads lapām

Izdevniecība: Viz Media

Manas pārdomas

Tīņa gados apcelts, bet jau tad sērijas galvenajam varonim, kurš reiz kļūs par One-Punch Man bija drosme, lai censtos citiem palīdzēt, ja kāds to apceļ. Tagad Saitama ir tā satrenējies, kam tik vienkāršam neviens nenotic, ka visus monstrus spēj pieveikt ar vienu sitienu, kas jau kļūst drusku garlaicīgi. Vienas no vislielākajām alkām puisim ir atrast kādu, kas spētu viņam izrādīt kaut cik lielāku pretestītbu.

Par cik Saitama jūtas un ir tik spēcīgs, ka cīņas viņu nosacīti pat šķiet uzjautrinoši amizantas, kaut arī nepateiksi to pēc viņa sejas izteiksmes, tad atliek laika arī pa kādam filozoskas dabas jautājumam, galvenokārt jau pašam sev un pastarpināti arīdzan lasītājam.

Autors vismaz sērijas pirmajā krājumā dod ieskatu arī ļaundaru nometnē, kaut arī pārsteigumu pārsteigums, ka tur mērķi ir klasiski vecie labie – pārņemt varu pār pasauli.

Par ilustrācijām un it īpaši cīņu ainām, kuras sastāda nozīmīgu katra krājuma daļu, var teikt labus, atzinīgus vārdus. Viegli izsekojams. Diemžēl par pašu mangu var atrast arī kritisku vārdu, kas attiecināms uz vienveidību no krājuma uz krājuma, paredzamību tajā ziņā, ka Saitama jeb One-Punch Man bez problēmām uzvar, lai cik Over Powered pretinieks nebūtu. Kā rezultātā izveidojas gana daudz lieka pildījummateriālu.

Labi, ka vēl ir skaidri noprotama galvenā varoņa, kā arī mācekļa kiborga Genos, izaugsmes un attīstības arka. Viens no aspektiem, ka Saitama atšķirībā no citiem varoņiem, kuri mīt šajā pasaulē, lai cīnīties ar pieaugošo monstru sērgu, dod priekšroku cīnīties vienatnē un acīmredzami viņam nav nepieciešama komanda, lai uzvarētu. Tādēļ par lielu pārsteigumu nāk ziņa no Genosa, ka viņam nepieciešams iestāties Varoņu Asociācijā, lai varētu turpināt savus varoņdarbus. Autors arī pie pasaules uzbūves un Saitamas vietas tajā pieet ar zināmu humora un nenopietnības devu.

Pirmajos desmit krājumos, kuriem pieķēros klāt (uz plaukta ir vēl līdz 19.) autors One paspēj iziet cauri visiem iedomājamiem draudiem no seniem jūras ļaudīm, kuri tagad izdomājuši ierādīt cilvēkiem viņu īsto vietu, citplanētiešu iebrukumam, līdz pat meteorītam, kas ne tikai apdraud dzīvību uz Zemes, bet sadomājis krist tieši uz pilsētu, kurā atrodas sērijas galvenais varonis. Ne reizi vien pat caur sci-fi fantāzijas prizmu skatoties nākas pazemināt skepses līmeni, ko gan šajā gadījumā nav grūti panākt.

Atmiņā ar savu atšķirīgumu vislabāk palicis prātā astotais krājums, kas patīkami pārsteidza ar tā pamata sižetu, kas atklāj patieso stāstu par vienu no spēcīgākajiem varoņiem sauktu par King, kas īstenībā par varoni kļuvis daudzu jo daudzu nejaušu sakritību rezultātā. Karalis, kuram tagad nākas uzturēt falšo imidžu, ja vien nevēlas saskarties ar negatīvu un naidīgu reakciju, kad atklātos patiesība. Saitama, lai arī to atklāj, ir lāga džeks un ne dusmo, ne grasās viņu nodot.

Noteikti pēc kāda laika turpināšu sēriju, paturot prātā gan cringe cienīgus briesmoņu un ļaundaru izcelsmes stāstus, gan šur tur pamanāmus sižeta caurumus.

Masamune Shirow – The Ghost in the Shell #1-2

Linki uz grāmatu Goodreads lapām

Izdevniecība: Kodansha Comics

Manas pārdomas

The Ghost in the Shell, Vol.1

#1-8 vol.apvienojums vienā deluxe izdevuma grāmatā. Žēl, ka krāsainas ilustrācijas ir vien vietām un ne visas grāmatas garumā, bet pašu ilustrāciju kvalitāte ir pat ļoti laba.

Pamatā katra nodaļa ir kā atsevišķš piedzīvojums vai misijas uzdevums, kas katrs pa druskai atklāj un papildina autora radīto futūrisko pasauli ar visu nākotnes vīziju par to, kā cilvēki un stāstā konkrētāk īpaši aģenti izmantos jauno interneta/kiber-telpu. Stipri vien labāks iespaids par šo kiberpanka mangu, vismaz pēc pirmās grāmatas, nekā nesen lasītā Akira.

Kā vienu mīnusu grāmatai noteikti varētu minēt nevajadzīgi seksualizētas sieviešu tēlu ilustrācijas (kā vēlāk uzzināšu, tad šis vēl skaitās normas robežās), un kaut arī ir vairāki stereotipiski muskuļoti un drosmīgi vīriešu kārtas varoņi, tad starpība ir acīmredzama.

Deluxe izdevumam autors ik pa brīdim ir pievienojis anotācijas, skaidrojumus. Reizēm ļoti noderīgi un informatīvi, bet nereti komentārs tāds, kas nav saistīts ar sižetu un izrauj no stāsta, tāds kas cenšas pamatot autora filozofisko vai reliģisko u.c. nostāju, un tādejādi ir pavisam lieks.

Kopumā ar sākums vērtējams pozitīvi ar + zīmi. Neesmu un neplānoju skatīties uz mangas bazēto animi.

Ghost in the Shell 1.5: Human-Error Processor

Ilustrāciju kvalitāte tiek noturēta līmenī. Atkārtošos, ka žēl, ka Deluxe izdevumā vien katras nodaļas sākums ir krāsains.

Aizsākas kā izmeklēšana potenciāli miruša cilvēka nolaupīšanā un viņa ķermeņa pārņemšanā elektroniskā veidā, lai aplinkus galu galā uz saviem kontiem novirzītu ievērojamus naudas apjomus. Vai tā vismaz virspusēji varētu šķist, bet, kā šīs, pēc būtības, slepkavības izmeklēšana, tā arī nākošajās nodaļās ne vienas vien pāragras nāves izmeklēšana liecina, ka patiesie ļaundara mērķi saistīti ar valsts līmeņa noslēpumiem.

Atsevišķi grūti izteikties par #1.5 Human-Error Processor. Pēc sajūtas arī šķiet tāda kā starp grāmata starp #1 un #2 Man-Machine Interface. Galvenokārt, jo ļaundara identitāte pārliecinoši netiek atklāta un izskan vien minējumi, ka tas varētu būt Pupeteer no #1. Diemžēl pēc visu trīs grāmatu izlasīšanas uz šo nākas atskatīties stipri negatīvāk, tāpat nedaudz mazāk attiecībā par #1, jo katra grāmata ir pati par sevi kā stand-alone, kas pats par sevi nebūtu nekas slikts, bet autors gan pirmajā The Ghost in the Shell šo to neatrisina un atstāj karājamies gaisā, gan izteiktāk šajā #1.5.

The Ghost in the Shell 2: Man-Machine Interface

Ļoti abstrakti apspēlēta ideja par un ap mākslīgā intelekta vai uz citasbāzea mākslīgi radītas elektroniskas dzīvības formas statusu.

Par otro (nosacīti) sērijas grāmatu var teikt tā – ar vienu roku dod, ko vēlējos, un tās ir vairāk krāsaino ilustrāciju, ar otro atņem kvalitātes ziņā ar seksualizētām sieviešu tēlu ilustrācijām stipri augstākā koncentrācijā salīdzinoši ar to, kas bija pirms tam.

Būtu bijis jauki laicīgi uzzināt, ka šī ir sava veida cyberpunk manga soft porn mērcē. Ja vēl #1 un #1.5 sieviešu darba formas kā peldkostīmi ir kaut cik kontrolēti, tad pie #2 brīžiem un tā ilgstoši pazūd jebkāda veida drēbes. Vien pie trešās reizes sapratu, ka sižetiski tam nav nekāda pamatojuma vai citiem vārdiem pārstāju censties to izprast ‘’kāpēc’’.

Junji Ito – Tomie, Gyo UN Uzumaki

Linki uz grāmatu Goodreads lapām

Izdevniecība: Viz Media

Manas pārdomas

Tomie #1-3

Īso šausmu stāstu mangas kolekcija par sirēnai pielīdzināmu sievietes garu, kas, pēc pirmās tā noslepkavošanas, atgriežas vēl un vēl, lai katru reizi, apzinoties savu neatvairāmo pievilcību, nošarmētu pretējā dzimuma kārtas pārstāvjus līdz tādam stāvoklim, ka viņu dzīvēs nekam citam vairs nav jēgas. Apsēstība pārraug tik abnormāli liela, ka bieži vien ‘’mīlestības’’ vārdā šis apburtais vīrietis Tomiju nogalina un sagriež, sakapā gabalu gabalos. Retu reizi Tomijas tēla ceļā gadās pa kādai sievietei, kurai ir tikusi tā nelaime būt kādā saistībā ar nolūkoto upuri. Tā teikt, vieglas smiltis viņai…

Diemžēl pirmie stāsti ir visefektīvākai un uz grāmatas beigām tie paliek vienveidīgi un visnotaļ paredzami savā iznākumā. Kas notur šīs un tāpat arī pārējo rakstā pieminēto grāmatu vērtību augstā līmenī ir autora Junji Ito ilustrācijas. Ja prozai un sižetam vajadzētu noturēties pašiem uz savām kājām bez ilustrācijām, diez ko patīkami nebūtu. Kā arī body-horror ar visvisādos groteskos veidos izmainītiem cilvēku ķermeņiem un to daļām ir būtiska visu trīs grāmatu sastāvdaļa.

Pieņemu, ka Tomie ir balstīta Japānas bagāto šausmu žanra folkloru un citiem urbānajiem pārdabiskajiem stāstiem, kur viens no prototipiem redzams The Ring filmu franšīzē.

Gyo #1-2

Pēc Gyo izlasīšanas Sharknado ideja varbūt nemaz tik absurda neliksies. Iespējams viens būs kalpojis par iedvesmu otram.

Stāsts par pasaules galu, kas aizsākas visiem jūras radījumiem iznākot uz sauszemes uz krabjveidīgām robotu kājām. Smaka, ko tie nes sev līdzi, ir apdullinoši briesmīga, liekot saprast, ka dzīvi tie nav, bet kaut kas tomēr liek tiem kustēties un turklāt ar slepkavnieciski noskaņotu mērķi. Īpaši bīstamas pieminētās haizivis, bet ne mazāk nāvējoši ir vaļi vai delfīni!

Galvenajam tēlam ir radniecisks sakars ar slepenu Otrā pasaules kara eksperimentu, kas nu pēc daudziem aizmirstībā pavadītiem zemūdens gadiem, tagad pacēlis savas neglītās trūdošās galvas. Vismaz nav neziņas pilnā panikā jāmeklē neuzticama informācija pa kaktiem, ja to var iegūt arī no trakiem zinātnieku radiem.

Jābridina, ka Junji Ito nevienā no sērijām nav tendēts uz pozitīvās noskaņās atrisinātu noslēgumu. Ja pa reizei ir gribējies izlasīt kādu grāmatu, kurā galvenie varoņi daudzmaz neatvadās priecīgi un laimīgi, tad tumšam rudens, ziemas mēnesim šie lasāmie būs ideāli.

Uzumaki #1-3

Un noslēdzoši tāds kā vienotu īso šausmu stāstu kolekcija par apsēstu mazpilsētu Kurouzu-chu (ap 6 000 iedz.), kuri burtiski kļūst par spirāles raksta upuriem. Atšķirībā no Tomie, kur daži stāsti ir viens ar otru saistīti, bet lielākoties ne, tad Uzumaki lielā mērā ir stāsts caur divu tēlu Shuichi Saito un Kirie Goshima acīm. No sākuma, kad par spirāles apsēstības upuri kļūst Shuichi vecāki, bet salīdzinoši īsā laika periodā visa pilsēta. Paglābties un izbēgt nav izredžu, nav pat ko cerēt! Atliek vien ar klusuma brīdi pieminēt aizgājušos…!

3 in 1: Grafiskās noveles/Manga

Windhaven by George R.R. Martin, Lisa Tuttle, Elsa Charretier

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Bantam Books

Manas pārdomas

Ūdens dominējoša pasaule, kuras cilvēku iemītnieki, zvaigžņu ceļotāju pēcnācēji, dzīvo uz lielākām un mazākām salām. Kuģu satiksme starp tām ir regulāra, bet ne pietiekami ātra efektīvai ziņu un resursu apmaiņai, tirdzniecībai, par ko rūpējas īpaša lidotāju grupa. Ar spārniem kā putniem tie ceļo starp salām izpildot neatsveramu ziņneša un kurjera funkciju, bet kopš pirmsākumiem sākotnēji kā tradīcija un vēlāk kā likums spārni tiek pārmantoti ģimenē vecākajam dēlam vai meitai, ja dēlu nav, neatkarīgi no šī mantinieka prasmēm vai citām profesionālām vēlmēm vai no tā, vai tēvs (parasti) vēl ir lidotspējīgs un neapdraud tādejādi ne sevi, ne spārnus.

Windhaven ir galvenā tēla un šīs pasaules leģendārās varones Maris dzīvesstāsts, kura ne bez grūtībām ar kāpumiem un  kritumiem maina iesīkstējošo tradīciju par labu jaunai sistēmai, kurā par lidotāju var kļūt jebkurš, arī pirms tam no “īstenu” lidotāju puses nicinātie ‘’zemes žurkas’’.

Windhaven ir grafiskajam noveles formātam adaptēts fantāzijas romāns, ko bieži vien varēja just ar strauju un saraustītu pārēju no viena notikuma uz nākošo. Lai cik labas nebūtu pašas ilustrācijas, nepameta sajūta, ka daudz kas prozas ziņā tiek atmests. Iespaids, aizverot grāmatas vāku, ne tas pozitīvākais, un secinājums, ka labāk būs izlasīt tīri paša Džordža R.R. Mārtina grāmatu.

Klasisks fantāzijas izaugsmes stāsts vien ar izņēmumu, ka stāsts neapstājas varoņa mīta rašanās zenītā pēc panākuma izcīnīšanas un lasītājs kļūst par liecinieku Maris tēlam līdz pat viņas sirmam vecumam un viņas sasniegtā mērķa iedzīvošanos pieņemtā realitē un tālāko attīstību arī pēc tā sasniegšanas.

***

Akira, Vol. 1 (Akira 6 Volumes #1) by Katsuhiro Otomo

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Kodansha Comics

Manas pārdomas

Bija diezgan jāpameklē, lai grāmatas Goodreads lapā atrastu atsauksmi, kuras autors nav pirms tam skatījies uz šīs mangas bāzēto animi par Neo-Tokiju pēc Trešā pasaules kara, un arī tad vispirms atradu atsauksmi, kurā min, ka bez šīs animes noskatīšanās, pati manga lielu skaidrību no kopējā sižeta mikšļa neieviestu. Neesmu un neplānoju to skatīties, bet varu vienīgi piekrist

Sižeta centrā divi draugi jaunieši Tetsuo un Kaneda, baikeru bandu līderi, no kuriem vienam pēc negadījuma sāk parādīties superspējas. Draudzības saišu spēks, cik nu ciešas viņas ir bijušas ir jautājums, tiek pārbaudīts līdz to maksimālajai kapacitātei. Bet pats sižets īsti nekāds sakarīgais. It kā kaut kas notiek, ir nemitīga kustība, bet bez ticama pamatojuma vai pārdomātības, plus pārejas starp paneļiem no viena notikuma uz pavisam citu haotiska un grūti uztverama.

Zāles/kapsulas, lai mazinātu galvassāpes, kas rodas superspēju īpašniekam. Kāpēc valdības grupa un ģenerālis tā koncentrējas uz vienu vienīgu izzagtu kapsulu, ja pēc visas loģikas viņiem to nevajadzētu trūkt? Īpaši, ja viņu kontrolē ir citi līdzī subjekti.

Sprādziena epicentrs iekapsulēts dīvainā uzpariktē, angāra apvalkā ar uzrakstu uz durvīm AKIRA. Satraukums, ka kaut kas tur mostas, bet kas, netiek paskaidrots, un pēc krājuma izlasīšanas nerodas vēlēšanās sēriju turpināt.

***

Orange by Ichigo Takano

Linki uz grāmatu Goodreads lapām

Izdevniecība: Seven Seas Entertainment

Manas pārdomas

10 gadus pēc vidusskolas beigšanas, draugu grupa sanāk kopā, lai izraktu pašu izveidotu laika kapsulu ar lielākoties muļķīgām sev uzrakstītām vēstulēm. Viena īpaša vēstule no skolnieka Kakeru, kas klasei pievienojās tikai attiecīgajā gadā, uzjundī ne tikai sāpīgas atmiņas, bet atskatoties liek visu pārdomāt jaunā gaismā, jo, pēc vēstules spriežot, puiša negadījums ar velosipēdu un sadursmi ar auto visticamāk bijis ir nolūku.

Stāsta sākumā galvenā varone Naho saņem sev adresētu vēstuli no 10 gadus tālas nākotnes. Pirmā doma, kā jebkuram, protams, ir, ka kāds grib izspēlēt bezgaumīgu joku, bet ātri vien saprot, ka vēstule ir īsta, jo, to paredzot, vēstules sākumā iekļauti daži sīkumi, kas piepildās burts burtā. Naho varētu devēt par kautrīgu, klusu peli, kuru kāds tā varētu gribēt iznest cauri. Naho tik ļoti uztraucas par citu domām un viedokļiem, apšauba sevi nopietnu lēmumu brīžos, ka tādejādi visbiežāk izvēlas par labu bezdarbībai.

Glābšanas objekts jaunais klasesbiedrs Kakeru (16g). Jaunietis ar izteiktu noslieci uz depresiju.. Vēl pavisam mazs būdams stipri pārdzīvoja vecāku šķiršanos. Tagad mātes pašnāvība pirmajā skolas dienā jaunajā Kakeru nāk kā jauns un potenciāli iznīcinošs trieciens. Vēloties iejusties jaunajā klasē, Kakeru lauž solījumu mātei uzreiz bez kavēšanās doties mājās, kas pēc notikušā stipri gulstas uz jaunieša sirdsapziņu un tāpēc Kakeru vainu uzliek uz saviem pleciem. Arī vēlāk Kakeru visai līdzīgi Naho uz sava prieka rēķina nemitīgi uztraucas, ka tik nenodara pāri citiem, bet viņa gadījums ir vēl izteiktāks

Starp pārējiem tēliem ir raiba Naho un pēcāk arī Kakeru draugu kompānija, katrs ar savām īpatnībām un raksturu, bet visi kopā ir spēks un atbalsts viens otram, ka smagi brīži, kā mātes zaudējums nav jāpārcieš vienatnē. Neņemos spriest, cik labi vai slikti apspēlēts Kakeru depresijas jautājums , bet citādi jauks, viegli romantisks stāsts ar stipru morāli, kurā vēstules no nākotnes pamudina introverti vērstajai Naho būt drosmīgākai pat šķietami ikdienišķās situācijās

Taiyo Matsumoto – Ping Pong Omnibus, Vol.1

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Viz Media

Manas pārdomas

Ping Pongs/Galda teniss pus-profesionālā skolēnu un studentu līmenī, kur vairumam spēlētāju ir sapnis kļūt par uzvarām bagātu profesionālu spēlētāju, kur katra jaunā spēlētāja pirmā un pēdējā dienas doma ir par un ap galda tenisu. Pirmais no diviem sērijas omnibusa krājumiem ietver 27 nodaļas un ir interesants ar savu konceptu, kurā atspoguļot šo pasauli.

No visiem tēliem kā galvenos varētu nosaukt trīs. Makoto Tsukimoto ar iesauku Smile aiz tā, ka tikpat kā nekad nesmaida vai neizrāda citas līdzīgas emocijas. Viņu varētu saukt par lielu zivi mazā dīķi, puisim acīmredzami ir izteikts talants uz spēli, bet iztrūkstošais dzinējspēks, kas pietrūkst, ir kāre uz sacensību un uzvarēt, lai ko tas prasītu. Vien uz krājuma beigām lasītājs uzzina, ka Smile ir Aspergera sindroms un ka tas lielā mērā izskaidro puiša reizēm savādo uzvedību.

Kā otrs būtu minams Smile bērnības draugs Yutaka ‘’Peco’’ Hoshino, kurš savā ziņā ir pretstats draugam. Emocionālais svars, ko Peco piešķir uzvarai vai zaudējumam ir nesamērāmi lielāks. Diemžēl talants šim puisim piešķirts krietni mazāk, kam ir sekas, tuvojoties krājuma beigām, bet, par laimi, vismaz pozitīvs skatījums uz dzīvi Peco netrūkst.

Trešais galvenākais no tēliem ir ķīniešu viesis Wenge Kong, kurš uzaicināts pievienoties Smile un Peco pārstāvētajai komandai un ir piekritis vien aiz tā, ka par spīti savam neapšaubāmajam talantam un spējām, nav ticis iekļauts ķīniešu komandas sastāvā. Augstprātība ieraugot vairumu spēlētājus, ar kuriem jādala laiks un spēļu galdi Wenge Kong ir tikpat liela, ja ne vēl lielāka, par viņa talantu. Viņa tēls lielā mērā piešķirt dramatisko faktoru sērijai, jo Wenge kā vienīgo kaut cik līdzvērtīgu pretinieku redz Smile. Papildus Wenge tēlam stāsta gaitā jātiek galā ar iekšējām grūtībām, apzinoties, ka neveiksme Japānā visticamāk būs gals viņa aspirācijām uz karjeru šajā sportā.

Starp citiem tēliem un Smile komandas biedriem atrodami daudzi, kuriem nākas apjaust skarbo realitāti, ka viņi vienkārši nav gana labi. Emociju gamma un amplitūda ilustrācijās patīkami labi attēlota. Interesants tēls ar vien drusku ieskicētu pagātnes stāstu ir komandas treneris. Netiešā veidā lasītājs, īpaši valstīs, kurās galda teniss vairāk ir kā interesants laika pavadīšanas veids ne sports, caur dažādiem drusku tehniskiem zinātāju terminiem, piem., bumbiņu un rakešu materiāli vai izmantotā sitienu tehnika u.c. sīkumiem var nojaust, cik patiesi intensīvi katrs tēls/spēlētājs attiecas pret galda tenisu.