Svens Kuzmins – Pilsētas šamaņi

128750

Grāmatas apraksts no Goodreads/Synopsis from Goodreads:

Svens Kuzmins (1985) ir rakstnieks, mākslinieks un aktieris. Galvenokārt raksta prozu un publicistiku, taču bieži eksperimentē arī citās mākslas un literatūras jomās. Plašākai publikai pazīstams kā viens no etīžu teātra NERTEN autoriem. “Pilsētas šamaņi” ir Svena Kuzmina pirmais stāstu krājums, grāmatu papildina autora grafikas. Viņa darbi ir tulkoti angļu, krievu un lietuviešu valodā.

“Svens Kuzmins prot ne tikai aizraut, ieintriģēt vai izaicināt. “Pilsētas šamaņos” apkopoto stāstu lasīšana atstāj labi pavadīta laika, kā arī svaigas un baudāmas literatūras pēcgaršu.”
Pēteris Dragūns

“Kopš pašiem tās pirmsākumiem latviešu literatūrā bijis tik daudz laucinieciskuma, ka bez ievērības nav palicis neviens mēģinājums pilsētā radīt literatūru par pilsētu un pilsētniekiem, kas interesētu gan pašus pilsētniekus, gan ziņkārīgus lauciniekus. Taču Svenam Kuzminam, kā šķiet, ar to vien nav gana. Tas, kas lasāms šajos stāstos, ir ne tik daudz latviešu literatūra (rakstīta gan ir latviski, un kur gan lai sprūk) vai pilsētnieciska literatūra, bet visīstākais, ne pārāk senā pagātnē par kaitīgu un izskaužamu uzskatītais kosmopolītisms. Reliģiskā fanātisma piekritējiem, tradicionālo vērtību aizstāvjiem un citiem radikāļiem labāk nelasīt, citādi vēl piemeklēs pēc pašu ieskatiem kas nelabs.”
Pauls Bankovskis

Grāmata izdota ar VKKF atbalstu.

Izdevniecība/Publisher: Dienas Grāmata

Kā tiku pie šīs grāmatas?/How I got this book?

Paldies izdevniecībai par grāmatas eksemplāru!

Vērtējums/Rating: 5/5

Turpiniet lasīt

Nora Ikstena – Mātes piens (’’Mēs. Latvija, XX gadsimts’’ #9)

27254101

Grāmatas apraksts no Goodreads/Synopsis from Goodreads:

Noras Ikstenas romāns “Mātes piens” aptver laika posmu no Otrā pasaules kara beigām un vēsta par triju paaudžu sieviešu likteņiem, bet vēstījuma centrā ir 20. gadsimta 70. un 80. gadi. Visu romāna tekstu caurauž atteikšanās – no vīra un tēva, no sapņiem un iecerēm, no darba un uzskatiem, no draugiem un tiem, kurus mīlam. Šajā visu paaudžu sieviešu sāpju ceļā ļoti spēcīgs ir piedošanas motīvs. Tas kopš mazotnes ir nepārtraukts uzdevums meitai, lai turētu pie dzīvības māti, kura apzināti viņai liegusi savu pienu, lai neļautu mantot savas sāpes un izmisumu.

Romāns tapis, pateicoties Valsts kultūrkapitāla fonda un, jo īpaši, mecenāta Valērija Belokoņa un Baltic International Bank atbalstam.

Grāmatas mākslinieks Jānis Esītis.

Izdevniecība/Publisher: Dienas Grāmata

Kā tiku pie šīs grāmatas?/How I got this book?

Paldies autorei par grāmatas eksemplāru!

Vērtējums/Rating: 4.5/5

Mana recenzija (pārdomas)/My (thoughts) review

Stāsts par mātes un meitas attiecībām padomju laika pēdējās divās desmitgadēs. Meita piedzimst mātei viņas 25.gadā, bet dažādu iemeslu dēļ viņai nerodas mātišķu jūtu. Visu laiku notiek skatpunktu mija starp abām galvenākajām varonēm, tādējādi tiek dota iespēja uzklausīt arī mātes stāsta pusi.

Vairākkārt tika pieminēts, ka māte jūtas kā būrī un ka konkrētais laiks un vieta, kurā piedzimusi, viņu pamatīgi ierobežo. Diemžēl, lai cīnītos tam pretī, viņa drīzāk padodas tā spiedienam. Un ir arī savs pamats. Mātes profesionālā darba virziens ir medicīna, konkrētāk auglība/fertilitāte; šajā sakarā atmiņā palicis viņas laiks Ļeņingradā, kur tā vietā, lai tiktu apsveikta un apbalvota par veiksmīgu mākslīgo apaugļošanu, tiek apsūdzēta par iejaukšanos Dieva darbos un viņas karjeras izaugsmes iespējas pazūd, bet vismaz saglabā vietu medicīnā kādā ambulancē, kur depresīvas domas uzdzen neskaitāmie aborti, lai kāda būtu pēcāk pateicība. Pievieno tam klāt sāpīgas atmiņas par tēva zaudējumu režīmu maiņas laikā, un nav jābrīnās par iznākumu.

Biju nelielā neizpratnē par pārsvarā negatīvo attieksmi pret māti viņas attiecībās ar meitu. Protams, tās nav ideālas, un paldies Dievam(tikai izteiciens), ka meitas dzīvē liela loma ir vecvecākiem (mātes mātei un patēvam). Meitai pieaugot, viņa kļūst par lielu balstu un mudinājumu turēties pie dzīves. Lietas sāk mainīties, kad meita ir spiesta pārvākties uz Rīgu pie vecvecākiem, lai mācītos vidusskolā, un ciemošanās vieta samainās ar dzīvesvietu. Bet labi, ka māte nepaliek viena.

Meita no mātes atšķiras kā diena no nakts, un ir pilnībā citādāka. Sarežģījumi rodas vien tad, kad skolas programmas ietvaros mācītais nonāk pretrunā ar mājās runāto. Īpašs prieks tiek gūts no kultūras vēstures pulciņa, bet diemžēl tas nav mūžīgs.

Vārdi doti vien retiem tēliem, par ko jāpiekrīt, ka tas dot cilvēku kā vienas lielas masas efektu un nevis individualitāšu iespaidu.

Kopš paša vidusskolas laika un vēstures stundām, kuras patika pat ļoti, jau pagājis labs laiciņš un sava daļa piemirsusies, tāpēc ‘’Mātes piens’’ var kalpot arī kā labs pamudinājums vairāk pievērsties vēsturiskajai literatūrai. Atmiņu atsvaidzināšanai, domājams, derēs arī tiem, kas to laiku paši pieredzējuši. Grāmata noslēdzas ar nojausmu par tuvojošamies brīvību, neparasta arī pati pēdējā aina, kur mūsu galvenākie varoņi neticībā TV ekrānos pieredz Berlīnes mūra krišanas mirkli.

***************************************

The story about mother and daughter’s relationship in the last two decades of Soviet Union. The daughter is born when the mother is 25 years old, but unfortunately there are no big motherly feelings at the beginning. The POV changes between these two main characters all the time which gives us a chance to hear mother’s side of story and viewpoint.

Several times it’s mentioned that mother feels like in a cage and that the time and place she has been born into confines her and limits what she could be and do. Unfortunately to fight back she rather lets the pressure affect her, but that’s not without any reasons. Mother works in the field of medicine, with fertility. Considering this her time in Leningrad has stayed in mind where she successfully makes an artificial insemination but instead of being rewarded she is accused of interfering in the work of God and that pretty much stops her carrier growth. At least she is allowed to work at some ambulatory care clinic where the unending clients that want abortion gives her depressive thoughts no matter how good she is at that and how much they thank her later. Add to that painful childhood memories of losing the father at the time of regime changes and no wonder about how her state now.

I had a bit of lack of understanding why in so many other reviews the mother was portrayed so badly in the relationship with her daughter. Of course she is far from perfect and thanks God (just an expression) that a big part in daughter’s life plays her grandparents (mother’s mother and stepfather). When daughter grows up she becomes a big support and an encouragement for mother to hang on to life, but things start to change when daughter must go to Riga to live with her grandparents because of the school. At least mother doesn’t stay completely alone.

The differences between mother and daughter are like between night and day. The complications start to rise when the stuff that daughter is taught at school and in its program starts to differ from what she hears at home. A special happiness she receives from culture history hobby group, but unfortunately that doesn’t last forever.

Just few characters have names and I have to agree that that gives an impression about people as one  big and giant mass not individualities.

Since my own time at high school and history classes, which I liked very much, a good time has passed and some things obviously are forgotten. That’s why this book hopefully can encourage me to change that. I guess this could be a great book also for those who have experienced that time themselves. The book concludes with a sense of oncoming freedom and at the very last scene where our main characters can’t believe their eyes when they watch TV and see the moment of Berlin’s wall falling.

Andris Kolbergs ”Krimināllieta trim dienām” (A. K. Kriminālromānu bibliotēka)

horizon5500a1851a97e

Grāmatas Apraksts/Synopsis:

Krimināllieta trim dienām atklāj tālas vasaras notikumus. Ir izplānots ideālais noziegums. Plāna autors uzskata, ka citi cilvēki ir tikai marionetes spēlītē, kuras likme ir daudzi tūkstoši. vai nav gluži mūsdienīgi? Pēc uzbrukuma inkasatoriem viens no viņiem ir miris, otrs slimnīcā, bet taksometrs, kas inkasatorus vedis, kopā ar šoferi un naudu izgaisis bez pēdām…Neticami, bet izrādās, ka visi šie kriminālie līkloči atrisināmi trijās dienās. Galvu reibinoši lēcieni laikā un telpā, zagļu pasaules tikumi un likumi, slepenas norunas un vēl slepenākas spēļu ellītes pašā Rīgas sirdī – vide, par kuru tolaik runāja maz, bet kura darbojās uz vella paraušanu. Mākslinieks: Jānis Esītis.

Izdevniecība/Publisher: SIA ‘’Dienas Grāmata’’

Kā tiku pie šīs grāmatas?/How I got this book?

Nopirku Rīgas grāmatu svētkos 2014

Vērtējums/Rating: 3.25/5

Mana recenzija/My review

Nemaz tik ideāli izplānots noziegums, inkasentu aplaupīšana, nemaz nav, bet lielu darba daļu ir sajūta, ka vainīgie tiks cauri sveikā ar prāvo guvumu.

Bieža lēkāšana starp pagātni, kur doti iemesli un pat mēģināts attaisnot iesaistītos, un tagadni izmeklēšanu. Diemžēl jau laupīšanas brīdi neiztiek bez upuriem, tātad arī nozieguma izpilde nav ideāla, kā arī vēlāk jācieš nevainīgiem un vispār diezgan asiņaini.

Nepatika biežā skatpunktu maiņa un arī citu, laupīšanā neiesaistītu, tēlu iepazīstināšana, bet arī tas savā ziņā palīdz izprast motivācijas.

Tomēr pulkvedis Konrāds (interesants kadrs) ar citiem izmeklēšanā iesaistītajiem to atrisina, lai gan trīs dienas jebkuros laikos skaitās ātri, tad bik skumīgi, ka ne bez liekiem upuriem. Kas zin, pie citu apstākļu sakritības, līdz laupīšanai nemaz nebūtu nonākuši.

Meklējot internetā attēlu un aprakstu, atradu, ka pēc grāmatas motīviem ir arī filma ‘’Trīs dienas pārdomām’’, kura gan nav redzēta.

                                                                                                                                                

The crime and plan to rob collectors isn’t that perfect but almost til the end there’s a feeling that the guilty ones or at least some of them would get away with the loot.

Constant change of time between past and present where it’s mostly investigation, that gives you understanding for those involved, why they did what they did. Even the robbery and plan’s execution isn’t perfect because they need to use firearm; also later there are innocent victims and all in all just bloody.

Unlikable was often POV change even to characters that weren’t involved in the crime or investigation. But it did help to understand motivations.

Nevertheless colonel Konrāds (interesting personality…) with help of others are successful in solving the case; however three days are quite fast but a bit sad that not enough because of some unnecessary casualties. Who knows, to different circumstances, there might not be enough reasons to go through with the plan.

Searching the www for book cover and synopsis found that there is film adaptation (‘’Trīs dienas pārdomām’’) which I haven’t seen.

Andris Kolbergs ”Sarkans automobilis melnā naktī” (A. K. Kriminālromānu bibliotēka book 18)

18343786

Grāmatas apraksts no Goodreads/Synopsis from Goodreads:

Pensionēts kriminālizmeklēšanas inspektors rāmi vada savas dienas Jūrmalas māja, vērojot šodienas pasauli un kavējoties atmiņās – lietās, kas viņam joprojām nedod miera. Tikām recidīvists Kims Penopoliss, kurš reģistros savulaik palicis kā nenotverts, nokļuvis policijas dienaskārtībā kā iespējamais aizdomās turamais arvien biežākās bērnu pazušanās. Policijas šefs bezcerīgās lietas šķetināšanā nolemj neoficiāli pieaicināt veco kolēģi, pat nenojaušot, pie kā izmeklēšana novedīs.

Izdevniecība/Publisher: SIA ‘’Dienas Grāmata’’

Kā tiku pie šīs grāmatas?/How I got this book?

Nopirku Rīgas grāmatu svētkos 2014

Vērtējums/Rating: 3.5/5

Mana recenzija/My review

Krišs Jēkabs(Jēkabs uzvārds) tiek pieaicināts bezvēsts pazudušo meklēšanā, galvenokārt nepilngadīgas un pat mazgadīgas meitenes. Par pieaicināšanu laikam jāpateicas agrākajai Kriša darba pieredzei, kā arī viņa statuss ļauj meklēšanu veikt ‘’paklusāk’’.

Ik palaikam pagātnes fragmenti, gan par oficiāli neveiksmīgo Kima Penopolisa aizturēšana, kas beidzās jauniņā nokļūšanā ratiņkrēslā, un kā Krišs ar to tiek galā, gan arī senāki notikumi.

Tiek izfunktierēti pat visneparastākie varbūtējie iemesli pazušanām, jo apstākļi tiešām neparasti. Šajā ziņā pilnībā nesapratu, kāpēc doti fragmenti par kādu ārzemnieku, bet tas, iespējams, lai būtu iespaids par nelikumību mērogu.

Krišam izmeklēšanā nav jādarbojas vienam, palīdz arī policijas šefa jaunā un pievilcīgā sekretāre Tīna; romantiskais aspekts izspēlēts tā viduvēji.

Tiek parādīts, ka sistēma un pastāvošie likumi reizēm pat drīzāk kalpo ļaundaru aizstāvībai, nekā upuriem. Kas līdzīgs notiek arī šajā ziņā, un Krišs nekautrējas spriest taisnu tiesu pats, bet padarītais Krišam nepaliek bez sekām, rezultējoties murgos.

Ja par šīs grāmatas pēdējo pazušanu vainīgajiem, tad viņi tiek atklāti drusku par ātru, ne lappušu ziņā, turklāt arī tikai sākumposms, un tā teikt paši mazākie lielajā ķēdē.

Lai gan šķiet, ka mūsdienās tam tā nevajadzētu būt, tad laikam gandrīz nevienam nav noslēpums, ka verdzība un cilvēku pirkšana, pārdošana un pārvadāšana tomer pastāv, turklāt iesaistītas lielas naudas summas. Tā nu grāmatas tēma pavisam nopietna un aktuāla.

                                                                                                                                                

Retired investigator Krišs(Chris~) is called to look into latest missing person cases, especially girls underage. Perhaps for the call he say thank to his previous experience before retiring, also his current status allows him to work more unnoticeably (laying low~).

From time to time there are flashbacks from past – officially failed attempt to detain Kims Penopoliss which resulted for his colleague to stay in wheelchair and how Krišs is dealing with that; also even earlier events.

Ideas about possible reasons for disappearances goes from simple to some crazy because circumstances are very strange. Didn’t understand the motivation for including fragments about some foreigner, if only the reader would have a sense of scale of the illegal activities.

Krišs isn’t working alone. The young and attractive Tīna (secretary of police chief) is helping; romantic side of story was a bit weak and mediocre.

Book shows how the system and its laws sometimes actually work better for criminals than victims. Something similar happens here which forces Krišs to take action into his own hands. But he has done isn’t without consequences resulting in nightmares.

If I have to say something about this books foes then they were revealed quite fast (not meaning the page number). Plus only the small players and not those who are actually responsible for the long chain.

Sadly but human trafficking and slavery exists even today.

Ēriks Lanss ”Melanholiskais detektīvs”

MD izklajums - Copy.CDR

Grāmatas Apraksts:

Diez vai kāds spēs dažos vārdos pateikt, par ko ir šī grāmata. Gluži kā mūziku, reizēm arī tekstus nav iespējams atstāstīt ar dažiem paskaidrojošiem teikumiem. It sevišķi, ja ceļojums pa sējumiņa lappusēm aizrit vienā elpas vilcienā. Un mēs pat nejūtam, ka esam pabijuši vairākās ar detektīvintrigu un varbūt pat ar fantastiku sasaistītās pasaulēs. Un reizē esam piedalījušies bezgala dziļi mūsos pašos noritošās intīmu jūtu un melanholisku sajūtu spēlēs. Kur mīlestību nekad nesauc tieši vārdā, lai to neaizbaidītu.
Grāmatas autors izmantojis savu desmitgadēs uzkrāto kino pieredzi, lai tekstu vēstījuma ritms un negaidītie sižeta pagriezieni gluži kā kinofilmā ne uz mirkli neļautu atslābt lasītāja uzmanībai un sajūtām.

Izdevniecība/Publisher: Mansards

Kā tiku pie šīs grāmatas?/How I got this book?

Nopirku Rīgas grāmatu svētkos 2014

Vērtējums/Rating: 3.25/5

Mana recenzija/My review

Tagad jau iepriekš, pirms lasīt Mansarda publicētu grāmatu, sagatavojos, ka tā nebūs parasta. Arī šis darbs pie tādiem neparastajiem pieskaitāms.

Tātad Herberts Priede uztic draugam/paziņam Zulikam sastiķēt kopā grāmatu detektīva žanrā par pamatu ņemot audžudēla Ginta USB zibatmiņā atrastu 24 lapaspušu garu citpasaules stāstu. Nedaudz iedziļinoties, saskatījis biedējošas līdzības ar reāliem cilvēkiem, ieskaitot pašu. Pavisam muļķīga rīcība no Herberta bija šo garadarbu ievietot internetā, šķietami drošā vidē/lapā – domāta ģimenes savstarpējai saziņai (pirms Zulika); izgāja ārpus kontroles.

Citpasaules personāži tiešām ir savā ziņā līdzīgi ar ‘’reālajiem’’ – gan Sirmais (Herberts), gan Atkritējs (Gints) un Kazugane(Roberta). Es pat teiktu, ka ‘’Melanholiskajā detektīvā’’ vairāk risinātas visu šo un vēl dažu tēlu, piemēram, Nikolass(pieminēts pamaz, sākumā un beigās), savstarpējās attiecības, nekā detektīva stāsts. Lai gan jau pašā sākumā tiek pateikts, ka Herberts līdz grāmatas beigām dzīvajos nepaliks (aizdomīga nāve).

Pavērsieni darba beigās labā ziņā var likt drusku pabrīnīties, tostarp arī vainīgais attiecībā par Herbertu. Domājams, autors var būt priecīgs, ka ‘’Melanholiskajam detektīvam’’ atradīsies lasītāji arī 28.gadsimtā, vien interesanti, kā skaidrojumi lasītājam iekļuvuši šajā 21.gadsimta izdevumā.

Vietām bija pat nedaudz šizīgi; tiek reizēm lēkāts laikā.

                                                                                                                                                

Now I already know that before you read something published by Mansards you have to be prepared that it might not be ordinary and this book was of those.

So Herberts Priede trusts his friend Zuliks finish a book (like ghostwriter) for basis using a 24 pages long story that he found in USB flash drive of his step son Gints. After reading the story Herberts saw a bit frightening similarities between characters in this otherworld story and real life. Totally silly thing for Herberts was to post this story in the internet, although initially thinking it’s safe because the site was protected with password meant for family members but it got out of control (that’s before Zuliks).

Characters really were quite similar with the ‘’real’’ ones – like Sirmais (Herberts), Atkritējs (Gints) and Kazugane (Roberta). I would say this book deals with relationships between them all and few other characters than being something like detective story. But in the beginning you are told that Herberts won’t be alive at the end and that his death was suspicious.

Ending revealed few surprising facts, one of them about the killer of Herberts. Supposedly author could be happy that this book will be read also in 28th century but what boggled my mind was how explanations for read from that time managed to get into this edition.

Andris Kolbergs ”Automobilī rīta pusē” (A. K. Kriminālromānu bibliotēka book 11)

DG_AK11_auto_110x165_vaks_gala2

Grāmatas apraksts no Goodreads/Synopsis from Goodreads:

Vārds Arkādijs Pinks jaunajam detektīvam šķiet dzirdēts kāda elektropreču veikala pazudušā direktora sakarā, bet pagaidām viņš nespēj iedomāties pat ne mazāko saikni starp šo vārdu un jūras krastā sniegā atrasto pagalam noskretušo mirušo vīru. Tomēr nelaimīgais baskājis ar smieklīgo adīto cepuri ir tas pats pazudušais reiz ietekmīgais direktors, turklāt – miris no šāviena, un, lai arī viss it kā liecina par pašnāvību, daži notikuma apstākļi ir vairāk nekā dīvaini.

Automobilī rīta pusē ir vienpadsmitā grāmata sērijā A. K. Kriminālromānu bibliotēka.

Izdevniecība/Publisher: SIA ‘’Dienas Grāmata’’

Kā tiku pie šīs grāmatas?/How I got this book?

Nopirku Rīgas grāmatu svētkos 2014

Vērtējums/Rating: 4.25/5

Mana recenzija/My review

Pēc piecu gadu bēguļošanas Arkādijs Pinks tiek atrasts nošāvies jūras krasta. Par pašnāvību nav šaubu, bet pamatotas aizdomas, ka ir palīdzēts.

Izmeklētājs kopā ar kolēģiem sāk ar sākumu, ar Arkādija bēgšanu un tās iemeslu – krāpšanos lielos apmēros firmā ‘’Fotons’’. Brīžiem var likties, ka nekāds atrisinājums neradīsies.

Patika, ka Pinks netiek parādīts tikai kā noziedznieks un zaglis un varētu pat teikt, ka tiek daļēji attaisnots. Bez Izmeklētāja tiek piedāvāti arī citi POV(arī pats Arkādijs), kas palīdz izprast kopējo situāciju. Un tieši šādi pamazām skaidrojot arī atklājas vainīgi no tā paša ‘’Fotona’’, un ne bez izmeklētāja kolēģa Ivara palīdzības.

Tā arī paša izmeklētāja vārdu, no kura skatpunkta pārsvarā stāstīts, neieraudzīju, kas būtu paticies.

Šis stāsts bija stipri labāks par iepriekš lasīto ‘’Nekas nav noticis’’.

                                                                                                                                                

After five years of running and hiding Arkādijs Pinks is found dead at the beach. It’s clear that it is a suicide but with suspicion that there has been help.

Investigator together with colleagues start from the beginning with Arkādijs running away and the reason of it – fraud in the where he was a director. For a while it seems that the case might end with nothing.

What I liked was that Arkādijs isn’t showed only as a bad and evil criminal.

Mainly the story is told from investigators POV which helps to understand all whys.


Paldies par atbalstu! – Patreon

Pirmdienas teikums #46

DG_AK7_Skrien_110x165_vaks

Pirmdienas teikums ir mana versija par Bonespark~ “Sunday Sentence”, kurā tiek izcelts teikums no tā, kas iepriekš izlasīts.

Brīdi pasitis, Konstantīns apskatīja savas rokas – patiesībā viņš skatījās, vai izturējušas balto smalkādas cimdu vīles un vai nav atlēkušas vaļā balti krāsotās cimdu spiedpogas ar firmas Gentleman vītajiem burtiem.

Andris Kolbergs ‘’Nekas nav noticis’’

Andris Kolbergs ”Nekas nav noticis” (A. K. Kriminālromānu bibliotēka book 9)

DG_AK7_Skrien_110x165_vaks

Grāmatas apraksts:

Ir astoņdesmitie gadi — laimīgās padomju dzīves kulminācijas punkts: jebkura prece ir deficīts, visu nosaka tikai un vienīgi pazīšanās. Aleksis, kārtējo kontrabandas Panasonic transportējot uz komisijas veikalu, pa ceļam iebrauc psihiatriskajā slimnīcā pēc māsas, kura tur atradusies jau divus gadus kopš mātes, veikala vadītājas, pašnāvības, it kā pašnāvības. Imaldai vēl nav ne jausmas, ka mātes nāve bijis tikai sākums, viņa nenojauš, kādās spēlēs vēl tiks ievilkta, vien acu priekšā visu laiku ir no gaiteņa gala redzamais vaļējais istabas logs, mātes rītakleitas stūris un nepazīstama vīrieša roka uz durvju stenderes ar cipariem 1 9 3 2 uz pirkstiem…

Izdevniecība: SIA ‘’Dienas Grāmata’’

Kā tiku pie šīs grāmatas?

Nopirku Rīgas grāmatu svētkos 2014

Vērtējums: 1.75/5

Mana recenzija

Imalda pēc ārstēšanās slimnīcā ar brāļa gādību tiek aizvesta mājās, un iemesls, kāpēc nokļuvusi slimnīcā, ja neizlasa aprakstu tā pa tiešo nemaz tiek pateikts. Caur paziņām Imalda dabū darbu prestižajā ‘’Oreandā’’ par trauku mazgātāju, bet vēlāk, pateicoties baleta skolas pieredzei, iegūs vietu varietē numurā. Bet tāpatās neiet viegli, ja esi apzīmogota ar ‘’trakās’’ zīmogu. Tomēr jāatzīst, ka Imalda ir visai viegli ietekmējama un samērā raksturā vāja.

Biju domājis, ka ja jau ‘’kriminālromānu bibliotēka, tad vismaz būs laba mistērija un trilleris, bet (gandrīz) pilnībā nekā no tā. Arī minētie cipari 1 9 3 2 un vīrietis(Imaldas kolēģis) tiek atstāti pusratā.

Imaldas situācijā nepalīdz arī fakti, ka tēvs cietumā, kas vainojams kā notikumu aizsācējs mātes pašnāvībai, kura nemaz tik viennozīmīga nav. Kad vairāk par šo kaut kas risinājās, šķita, ka spriedzīte varētu kāpt un romāns kopumā uzlaboties, bet atkal nekā. + Imalda tiek iepīta brāļa Alekša afērās, kam par godu tāds grāmatas vāks.

Tā arī netapa skaidrs Imaldas liktenis, un nobeigums vispār drusku murgains un atstāj vairāk jautājumu nekā atbilžu. Kā arī pāris brīžos krietna novirzīšanās no galvenā sižeta, sīki aprakstot un pievēršoties ne tik galveniem tēliem un viņu apraksta/situācijai.

Būtu tiešām noderējusi kāda struktūra nodaļās, citādāk viss bez maz vai vienā tekstā. No citiem tēliem vēl gribētos izcelt Ļudu – viens nešpetns sievišķis :D

‘’Oreanda’’ ir kā viens no piemēriem, kur pilnā sparā darbojas gan blata sistēma, gan zemletes produkcija(īpaši deficīta preces), kā arī preču stiepšana mājās.


Paldies par atbalstu! – Patreon

Jānis Elksnītis, Edgars Krasts ”Vidvuda stāsts. Mazā cilvēka derība”

vidvuda_stasts_original

Kā tiku pie šīs grāmatas?

Nopirku Rīgas grāmatu svētkos 2014

Vērtējums: 1.75/5

Mana recenzija

Ja pats sākums vēl likās interesants un ar labu humoru, cenšoties izvairīties no precībām, tad jau tālāk aizgāja nevajadzīga un neizprotama fantastika. Galvenajam varonim Vidvudam dzīvē nav īpaši veicies, dzīvo kādas mājas pagrabā, par atlīdzību izlikdams žurku slazdus, un viens iztikas būtiskiem aspektiem ir zupas virtuves apmeklējums.

Pēkšņi uzrodas kaut kādi vecīši, un izrādās, ka Vidvuds ir kuršu karaļu pēctecis, kuram lemts glābt valsti un tautu. Ar šo vēsti ļoti ērti tiek atrisināts arī finansiālais jautājums. Vidvuda piedzīvojumos iesaistās arī Sostens Buzis, Viktors, Rūdolfs un Juris; neparasti kompanjoni, bet ar visu to kopējais iespaids visai pavājš.

Regīna Ezera ”Aka”

9180589

Grāmatas apraksts no Goodreads:

Regīnas Ezeras romāns “Aka” (1972) ir viens no ievērojamākajiem viņas romāniem, pat – viens no populārākajiem romāniem 20.gadsimta latviešu literatūrā vispār. Tas ir stāsts par mīlestību, likteņa rūgtumu un pienākumu. Pēc romāna motīviem uzņemta Rīgas Kinostudijas mākslas filma “Ezera sonāte” (1976). Mākslinieks Arnis Zariņš.

Vērtējums: 3.5/5

Mana recenzija

Ūdenim ir būtiska simboliskā nozīme. Ezers, pie kura ir tik mierīgi, un Rūdolfs tajā gaida/vēro pārējos. Aka kā tāda šķiet ne brīdi netiek pilnībā aizmirsta. Tiek izmantota gredzenveida kompozīcijā gan sākoties, gan beidzoties, kas liek atcerēties sākumu. Bet lietus lieliski attēlo dramatiskus momentus un varoņu pārdzīvojumus.

Galvenais konflikts bija rīkošanās pretēji vispārpieņemtajām attiecīgā laika normām; Rūdolfa un Laimas attiecības, kamēr Ričs ir cietumā, un ne tikai.

Pārsteidza, ka visi varoņi, izņemot bērni, romāna beigās nelaimīgi. Kaut gan varētu arī teikt, ka dažiem nemaz īsti tādiem nav.