Literary Fiction

Iepalicēji #41

Iepalicēju raksts ir mājvieta gan darba, gan neliela slinkuma dēļ iekavētiem individuāliem rakstiem, gan apzināts galamērķis grāmatām, par kurām pēc to izlasīšanas diži daudz nemaz neatrodas ko teikt.

***

Dust & Decay (Rot & Ruin #2) by Jonathan Maberry

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Pagājis aptuveni pusgads kopš Benijs, viņa vecākais brālis Toms un vēl daži sabiedrotie/draugi pieveica noziedznieka, kas sevi sauca par atlīdzību mednieku, Charlie Pink-eye bandu. Diemžēl ar to vien nav pieticis, lai pārējie līdzīgi domājoši un noskaņoti Toma kolēģi pārtrauktu savas darbības. Ne tikai tas, bet Čārlija atstāto vietu tikpat ātri cenšas ieņemt kāds vēl nežēlīgāks personāžs.

Noslēdzoties pirmajai grāmatai, Benijs un Niksa (viens no tiem draugiem) debesīs uz brīdi pamanīja lidmašīnu, bet tikpat ātri tā jau bija prom. Tomēr savu darbu tā padarīja un iesēja Benija un Niksas prātos domu, ka kaut kur eksistē pilsētas, kopienas, kuras spējušas saglabāt tāda veida tehnoloģijas. Ideja, ka jāpamet pašu mazā pilsēta un jādodas prom ir dzimusi. Diemžēl par to, ka Toms dosies līdzi ir padzirdējuši arī pieminētie bandīti un tie tik berzē rokas, gaidot brīdi, kad galvenais bieds pazudīs.

Tā nu izvēršas melnbalta, sīva un skarba cīņa starp labo un slikto, kurā Benijam nākas pieaugt vēl vairāk, kā Rot & Ruin ietvaros. Kamēr liela daļa pilsētnieku apzināti izvēlētā neziņā turpina dzīvot aiz šķietami drošajām sienām un nav neko darījuši, lai ņemtu vērā Toma padomus viņa slikto kolēģu izskaušanas nolūkos.

Loģisks, ticams notikumu turpinājums Rot & Ruin sērijā autora Jonathan Maberry izpildījumā. Pa ilgiem laikiem YA žanra pārstāvis, kam varētu pievērsties kā nākas.

***

City of Ashes (The Mortal Instruments #2) by Cassandra Clare

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Walker Books

Manas pārdomas

Klarisas un Džeisa tēva Valentīna griba iegūt vēl lielāku spēku. Izmanto vēlēšanos ar spēku mainīt Shadowhunter padomes darbību, jo citas iespējas nesaskata, lai izskaustu nevajadzīgu iecietību pret pārdabiskām būtnēm kā vampīriem un vilkačiem un mobilizētu ēnu medniekus cīņai pret dēmoniem. Kaut arī nesaskata pretrunas, ja pats izmanto dēmonus mērķa panākšanai.

Mortal Cup Valentīnam kalpos ilgtermiņā, bet, lai gūtu ātrāku uzvaru nepieciešami papildspēki. Tādējādi kā nākamo instrumentu ļaundaris Valentīns noskatījis Soul Sword, kuru gan ar rituāla palīdzību vispirms no labo spēku ieroča jāpadara samaitātu, ko cer panākt upurējot tam četru dažādu radību (vilkatis, feja, vampīrs un burvis/warlock) bērnu asinis. Tas tā kā skaitītos pamata sižets, kam būtu jānodarbina visu iesaistīto prātus, bet tad City of Ashes nevarētu sevi saukt par kārtīgu YA fantāziju.

Attiecību mudžeklis starp Klarisu un Džeisu, pat pēc desmitgades pārsteiguma, ka abi ir brālis un māsa, neatvieglo faktu, ka jūtas vienam pret otru radās pirms šīs vēsts. Tam vēl pa vidu Klarisas agrās bērnības dienu draugs Saimons, kurš cer, ka nu beidzot lemts abu attiecībām kļūt par ko vairāk. Ja pienācīgai drāmai vēl ar to nepietiktu, tad atliek vēl Saimonam gandrīz nejauši pārtapt par vampīru, lai dramatisma līmenis būtu pārsātināts līdz malām.

Diemžēl sērijas turpinājumā neseko pienācīgs maģijas rūnu spēka avota izskaidrojums, arī to pielietojums uz tā lietotāju ķermeņiem šķietami atstāj vien labvēlīgu iespaidu. Ne miņas, no kā un kurienes tiek ņemti resursi, daža laba medicīniska rūna tiek lietota kā ibumetīns. Pašiem tēliem maģija ir pašsaprotama, bet lasītajam vien jāpieņem, ka tā notiek.

Kritiskāk gribas paskatīties arīdzan pret tēliem. Attiecībā uz jaunpienācējiem īpaši izceļas Inkvizatora amata tēls, kas robežojas ar parodijtēlu tās acīmredzami labajiem tēliem kavējošās, pat kaitējošās darbībās, aiz kurām slēpjas savtīgi motīvi, kas galu galā palīdz vien sērijas ļaundarim Valentīnam. Grūti pateikt, vai tas galvenokārt, ka Inkvizators ir pieaugušais, ka viņai tāda loma piešķirta, kas tīņus nesaprot, bet neizslēgtu tādu varbūtību.

***

The Story of a New Name (The Neapolitan Novels #2) by Elena Ferrante

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

The Story of a New Name turpina stāstu no galvenās varones Elenas perspektīvas gan par pašas, gan draudzenes Lila dzīvi. Turpinājums līdzīgā marienē, kā My Brilliant Friend, bet, zūdot novelitātei un jaunajai videi, tēliem, personīgi prasījās, kas vairāk kā teju gandrīz tas pats, kas pirms tam.

Protams, notikumi neatkārtojas, dzīve turpinās, bet skolas ikdienu drāmai aizejot vairāk fonā (drusku radās jautājumi par skolas sistēmu un konkrētiem galveno varoņu, viņu vienaudžu vecumiem), galveno lomu ieņem kaislības attiecību un mīlestības frontē, kurā Elena nemitīgi salīdzina sevi ar draudzeni, vai vismaz tā šķiet, un kurai jau no laulību dienas dzīve ar vīru nesagādā diži lielu prieku.

Būs jāizlasa, jānoklausās, kāds žanra pārstāvis, kas sirdij tuvāks, pirms turpināt ar sērijas trešo grāmatu Those Who Leave and Those Who Stay, it īpaši, ja arī tā sarakstīta līdzīgā manierē, par ko nekas neliecina, lai tā nebūtu.

Elena Ferrante – My Brilliant Friend (The Neapolitan Novels #1)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Ikdienas dzīve Neapolespiepilsētas kādā ne tik turīgā rajonā. Stāsts, kas aizsākas 50.tajos gados. Stāsts, kuru galvenā varone, vismaz no skatpunkta viedokļa, aizsāk viņai uzsākot skolas gaitas un atrodot draudzeni Lailu, ar kuru draudzības saites paliks ciešas vismaz līdz grāmatas noslēgumam, vismaz līdz abu pieaugšanai.

Gan Elena, gan Laila tiecas būt labākās, gudrākās klasē. Tomēr Elenai jāpieliek visas pūles, lai neatpaliktu no draudzenes, lai nenoslīdētu iedomātā rangā zemāk, labi apzinoties, ka diezin vai izdosies Lailu apsteigt. Bet atšķirības izteikti labi var sākt abām sasniedzot tīņu vecumu, kad sāk veidoties interese par puišiem. Līdz ne reizi vien man rodas jautājums, krietni atrāk par pašu varoni, kas gan abām kopīgs, lai izveidotos draudzība.

Pamazām vien Elenai top skaidrs, ka savā vidē neatradīs ne vienu, ar ko dziļi un kaislīgi apspriet, piemēram, literatūras dižgarus. Ne mājās, ne skolā starp vienaudžiem nav neviena, kuram tas šķistu nozīmīgi. Laila ir kā piemērs, kad meitene pakļaujas sabiedrības normu spiedienam, neizmanto sava intelekta potenciālu un grāmatas beigās veic izvēli par labu laulībām ar vietēju puisi, kaut arī Elena izsaka šaubas, vai draudzene maz izskatās priecīga. Tas arī ir moments, kad Elenai top skaidrs, ka dzimtā vieta jau sen kļuvusi par šauru, ja vien nevēlas samierināties ar ko līdzīgu.

Ja vēl skolā Elena var atrast kādu atbalstošu skolotāju, kurš atpazīst meitenē talantu un inteliģentu prātu, tad mājās Elenai jācīnās ar vecāku priekšstatiem par meitas nākotni un pareizajām izvēlēm. Ne bez citu palīdzības nāk vecāku atbalsts turpināt izglītību, it īpaši, kad abi varētu izmantot ieganstu, ka meitai jāpalīdz ģimenes iztikai.

Bieži nelasu kārtīgu Literary fiction, bet jau no sākuma varēja atpazīt vispārējo kategoriju, kuru vismaz My Brilliant Friend gadījumā raksturo, ka sižets ir kāda ikdienas dzīve, bez citiem žanriem raksturīgām uzreiz manāmām problēmsituācijām un tam atbilstošai kulminācijai. Reizi pa reizi der iziet ārpus ierastā un pieļauju, ka The Neapolitan Novels sērija nav no tiem sliktākajiem Literary fiction piemēriem.

Donald Ray Pollock – The Heavenly Table (Audio book)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Stāsts pamatā par trim brāļiem Cane (vecākais un vienīgais pilngadīgais), jaunāko Cob (nedaudz prātā lēns, kaut arī par gudru nevienu no viņiem vai reti kurš cits tēls būtu nosaucams) un vidējo Chimney, kuri izvēlas vilinošo noziedznieku un gangsteru dzīvi pēc tam, kad vienā jaukā dienā, smagi strādājot uz lauka, brāļu tēva veselība (iespējams sirds) neiztur slodzi.

Vienīgais no brāļiem, kuru varētu saukt par kaut cik patīkamu, ir noziedzībā līdzi paķertais Cob, kurš neko labāku nezinādams, uzticas abiem pārējiem brāļiem viņu lēmumos. Ja vēl Keins cenšas būt priekšzīmīgs, tad visi argumenti viņam par labu zaudē spēku mirklī, kad viņš, lai cik vai smags nebūtu darbs uz lauka ar visu līdzi nākošajām grūtībām, izvēlas par labu Čimnija idejai aplaupīt banku. Čimnijs, kuram visvairāk pie sirds iet noziedznieka imidžs un var just patīk arī atņemt dzīvību. Lai kā, tuvojoties grāmatas noslēgumam, autors necenstos Čimniju un Keinu attēlot no pozitīvākas puses, tad tas nav nekas pretstatā šo tēlu pastrādātajam.

The Heavenly Table kā literārais vēsturiskais romāns noteikti atrodas ārpus manas daiļliteratūras komforta zonas, un kopējais iespaids par grāmatu, to noklausoties, arī visai neviennozīmīgs. Itkā grāmatas darbība rit uz priekšu un paralēli brāļu stāstam tiek risināti arī citu tēlu sižeti, bet visas grāmatas laikā nepameta sajūta, ka tēli vairāk kalpo kā instrumenti autora rokās, lai paustu ideju attiecīgā grāmatas posmā, un pēc tam konkrētā tēla stāsts paliek karājamies gaisā neatrisināts un piemirsts. Pat trīs brāļu stāsta noslēgums vairāk liek vilties, šķiet tāds īsti nekāds un autoram pašam viss par tematu ir bijis pateikts, un kāda gan nozīme, kādas ir grāmatas beigas.

Ingrid Rojas Contreras – Fruit of the Drunken Tree

36636727

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Doubleday

Manas pārdomas

Balstīta lielā mērā uz patiesiem notikumiem Ingrid Rojas Contreras dzīvē un bērnībā pat bez autores pēcvārda, lasot Fruit of the Drunken Tree valodas stilā var just memuāra noskaņu. Grāmatas galvenā varone meitene Chula, kaut arī nav pilsētas pašu turīgāko ģimeņu atvase, dzīvo salīdzinoši pārtikušā vidē aiz mūra sienām un sargu uzmanītiem posteņiem. Kopā ar māsu Kasandru viņas aizvada dienas gan bezrūpīgi spēlējoties, gan baidoties, vai tik nepienāk diena, kad Pablo Eskobars viņas bez iemesla uzspridzina. Tikmēr tēvs lielākoties ir prom, strādājot naftas ieguvē, un lielākā autoritāte mājās ir māte.

Pagrieziena punkts, kad lielā mērā viss sāk iet uz leju, notiek brīdī, kad māte par mājkalpotāju nolīgst 13gadīgo Petronu no pilsētas trūcīgākajiem rajoniem. Līdz šim šādas meitenes salīdzinoši ātri pārkāpušas tām uzliktos noteikumus un tādēļ atlaistas. Tomēr Petronas gadījums ir atšķirīgs un īpašs, neskatoties uz kraso ienākumu un sociāla stāvokļa atšķirību starp abām ģimenēm. Petronas tuvinieku dzīvē līdzās Kolumbijas valdības varai tikpat nozīmīga ietekme, ja ne reizēm vēl lielāka, ir dažādām partizānu un paramilitārām grupām.

Čulas prātu nomāc lietas, kā jau minētās nāves briesmas un vardarbība, par kurām ideālā situācijā nevienam bērnam nebūtu ikdienā jāapsver. Cik no sevis, cik no Čulas tēla, bet autore lieliski iepin viņas un māsas Kasandras pārdomās dažādas māņticības kā reliģiska rakstura, tā arī vairāk pārdabiskas dabas. Tāpat viens no romāna plusiem ir Čulas attiecības ar māsu un māti, kā arī mēģinājumi izprātot, kādēļ tieši Čulai izveidojas tās ciešākās attiecības ar Petronu.