Latvijas valsts izdevniecība

Rūdolfs Blaumanis – Salna Pavasarī

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Latvijas valsts izdevniecība

Manas pārdomas

Ja vien kas literatūras mācību vielā nav mainījies, tad vismaz fragmentu no jau tā īsās noveles Salna Pavasarī būs liels vairums lasījuši. Vai vismaz priecīgākā momentā mācību stundas ietvaros skatīta 1955.gadā uzņemtā filma, kura pati ir vēl divu autora Rūdolfa Blaumaņa noveļu sižetiskais apvienojums.

Lai arī ļoti īss un ātri izlasāms darbs, tad emocionalitāte un tēlu iznestais pārdzīvojums izjūtams to pilnā apmērā. Sākot jau ar Vanagu Andra jau tā priecīgo noskaņojumu un flirtu ar Lieni, kad tā viņam uz lauka atnes pusdienas, kad prātu vēl jo priecīgāku padara viņas ‘’jā’’ vārds, kad ļaujas pierunāties precībām.

Salna Pavasarī lieliski parāda, ka ne vienmēr vajadzīgs tūkstošlapu vai pat dažu simtu lapaspušu apjoms, lai varētu lasītājam ļaut noprast virspusēji tik vienkāršo sižetu, bet reizē tik daudzslāņaino tēlu jūtu gammu, kurām tiem jāiziet cauri, turklāt vēl tik īsā laika periodā, kad šķietami tik tikko vēl nebūtu varējis būt priecīgāks, lai pēcāk būtu jālej gaužas asaras.

Bet, nu nenovēršami jāieslīgst maitekļa zonā, jo citādi pārdomas jāaprauj vien pēc dažiem teikumiem un nelielām rindkopām, jo tavu sakritību, kad kalponi Lieni pārsteidz kaimiņu saimnieka Mālnieka piedāvājums pārcelties pie viņa un kļūt par saimnieci. Lai arī māc lielas šaubas, kādu brīdi vilcinās un tielējas, tad pārliecina paša Mālnieka vārdi, ka šaubās, cik gan ilgi tam vēl lemts dzīvot, un ka visu lielo mantu varētu mantot visai drīz. Kurš muļķis gan laistu garām tādu iespēju? Atliek vien cerēt, ka puisis pēc pirmā šoka vēlāk nonāktu pie līdzīgām domām, saprastu un būtu gatavs gaidīt.

Izvēles cenas sekas, kad jūtas un salīdzinoši paknapāks pieaugušā dzīves sākums tiek likts pretim garantētai mantai un labumam, ja vien ir zināma pacietība. Protams, principiālāk noskaņots varētu bez ierunām nosodīt Lienes izdarīto, kad vēl tik tikko Andram apsolījusies, bet tāds nu izvēršas šīs noveles noslēguma sižets.

Charles Dickens – Martin Chuzzlewit

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Latvijas valsts izdevniecība (1955.g.)

Manas pārdomas

Divi Martini Čezlviti. Viens ar ievērojamu mantojumu jau tuvu dzīves beigām, bet otrs grāmatas sākumā ir gana augstās domās par sevi un ļoti bieži, ja vispār, pat neizdomājas par savu attieksmi pret citiem, kā draugiem un paziņām, tā arī pret kādu padoto vai kuru varētu citādi uztvert par zemāk stāvošu.

Bet jaunākais Martins nav vienīgais, kurš cierē uz vecākā Martina mantojumu. Par vienu no uzskatāmākajiem sliktajiem tēliem grāmatā nostādīts arhitekts misters Peksnifs, kurš vismaz savos izteikumos ir pats tikumības, smalkjūtības un visu citu iespējamo labo īpašību apkopojums, bet tāds ir tikai vārdos, kam kā viens no piemēriem kalpo no saviem skolēniem mācību nolūkos uzdoto projektu vēlāka uzdošana par saviem vien izmainot pāris detaļas jau reālos naudu un reputāciju ienesošos projektos. Tomēr vismaz līdz šim Peksnifs ir spējis uzcelt pietiekami spēcīgu reputāciju, lai patiesā projekta izstrādātājs(skolēns) nesaceltu brēku, vai arī, lai neviens nenoticētu, ja kādam būtu tik liela drosme. Peksnifa galvenais manipulēšanas ierocis ir viņa māka apvārdot savu mērķauditoriju, kā arī nekautrējoties mainīt kažoku, kad sāk just, ka tas nāktu viņam vairāk par labu.

Bet misters Peksnifs teju 1000lpp garajā grāmata nav vienīgais tiešām nicināms tēls, un par tādu nosaucams vecākā Martina brāļadēls Džonass. Lai gan vairākkārt tiek atzīmēts, ka Džonasa tēvs Entonijs dēla audzināšanā pieļāvis kļūdu, nostādot puikas vērtību sistēmā naudu pirmajā, otrajā un varbūt pat trešajā vietā, bet tas tomēr cilvēciski neattaisno Džonasa rīcību visas grāmatas garumā, lai pēc tās tiektos veidos, kādos viņš to dara.

Starp citiem tēliem uzmanības vērti ir slimnieku kopēja misis Gempa, kuras idejas par to, kā palīdzēt slimajai personai drīzāk tiemm vairāk kaitē un lielāka rūpe ir par pašas vēdera piepildīšanu gan ar pārtiku, gan alkoholu. Vai arī jaunākā Martina draugs un kompanjons Marks Teplijs, kura dzīves moto ir būt pozitīvā noskaņojumā, lai kādus šķēršļus dzīve nostādītu viņa ceļā, un pat apzināti meklē grūtākus apstākļus, lai pārbaudītu, cik stipra ir šī apņemšanās.

Bet lielāko grāmatas daļu kā favorīttēls no visiem citiem bija mistera Peksnifa palīgs/kalps Tomass Pinčs, kurš ilgi jo ilgi par savu kungu ir bijis tajās pašās labākajās domās. Par spīti tam, kāda attieksme seko no Peksnifa puses, neskatoties uz to, cik čakli un apzinīgi Tomass strādā viņa labā. Par spīti tam, ko Tomasam saka gandrīz jebkurš cits, kuram ir bijusi kaut mazāka saskarsme ar Peksnifu.

Ja neskaita ekranizētas Christmas Caroll versijas, tad šī ir mana pirma saskaršanās ar Čārlza Dikensa daiļdarbu. Bija reizē jāpacīnās ar attiecīgā perioda stāsta manieri – sižetu un tēliem, no kuriem daudzi velk uz karikatūras pusi ar kādu izteikti akcentētu īpašību; kā arī ar 1955.gada latviskā izdevuma valodu. Ja tas būtu tikai garumzīmju trūkums, varētu vēl padomāt par metiena drukas kļūdām, bet vārdi kā summa ar vienu m vai architektūra un citi vārdi ch u.c. piemēri pamudināja pat ieguglēt tulkotājas Annas Baugas vārdu.

Kalevala: Somu tautas eps

908b8e14-bb3d-4b92-a14d-9350f6f0efac

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Latvijas Valsts izdevniecība

Manas pārdomas

Līdzīgi kā ar nesen izlasīto lugu Spartaks arī šo es nebūtu uzņēmies lasīt un notraust putekļus, ja vien tā neatrastos manos grāmatplauktos, kā arī, ja neviens no Kalevalas izdevums nebūtu atrodams iekš Goodreads.

Atšķirībā no šodien agrāk publicētajām pārdomām par The Sandman trešo krājumu, kur minēju, ka, pirms uzsākt lasīšanu, nebiju ielūkojis grāmatas beigās, šoreiz gan tā izdarīju, cerot atrast kādu pievienotu materiālu, par cik priekšzināšanas par Kalevalu, tās vēsturisko nozīmību man nebija. Atradu trīs priekšvārdus, kaut gan kādēļ tādā gadījumā viņi nav atrodami grāmatas sākumā/priekšā nepateikšu. :D Pirmais ir no 1849.gada izdevuma un rūnu oriģināla apkopotāja Eliasa Lenrūta, kur viņš ar nožēlu atzīst, ka, ja vien būtu agrāk sācis savu darbu, no mutvārdu tradīcijas, kuras jau tad sāka apsīkt, būtu saglabājušās krietni vairāk par 50rūnām. Otrs (1924.g) ir no tulkotāja L. Laicena latviskajam izdevumam. Trakāk ir ar trešo O. Kusinena priekšvārdu Kalevalas izdevumam krievu valodā. Tajā paustais viedoklis ir ne tikai apliets ar kārtīgu ideoloģisko mērci, bet arī padsmit lapaspušu apjoms jau vairs neiet kopā ar priekšvārdu, bet drīzāk gan kā referāts.

Epā pausto tēmu plašums ir ļoti liels. Ir gan panti, kuros pieminēta Saules, Mēness u.c. rašanās, gan par meitu, kura pret pašas gribu tiek aizprecināta un lielās bēdās pamet dzimtās mājas, lai dotos pie jaunā vīra un viņa ģimenes. Netrūkst daudz pantu par dažādām nozarēm vai amatiem kā zemkopība un lopkopība, zvejniecība, kuģu būvēšana, kalēja amats u.c. Nedaudz pārsteidz rūna, kurā tika apdziedāti padomi jaunajam vīram gadījumā, ja sieva pagadījusies nepaklausīga – kur un kā sist, lai tuvinieki un apkārtējie to nepamanītu. Kaut arī O. Kusinens savā ‘’priekšvārdā’’ min, ka varam vēl lasīt par tautu, kuru nav samaitājusi kristietība, kapitālistiskās dziņas vai nezin kas vēl, man vairāk šķita, ka rūnās vairāk atspoguļojas kristietības un rūnu mītiem sajaukšanās un mijiedarbība vienai ar otru.

Kaut arī saprotu, ka epam nav viena autora, tās nav radušās, lai pavēstītu vienu lielu un episku stāstu no vāka līdz vākam, par spīti vairākām lielākām stāsta līnijām, pietrūka tieši vērienīguma. Arī ar karu saistītās rūnas pazuda vajadzīgais skarbums, brutalitāte un kara kā tāda briesmīgums. Brīžiem arī pazuda loģiskums, tā vietā atstājot pamatīgus sižeta līniju caurumus, tādā ziņā, ka tēlu rīcība šķita pretrunā ar stāstā nodibinātās pasaules likumiem, ko ir iespējams izdarīt. Kā arī daudzkārt atkārtojas skaitlis trīs (reizēm deviņi), kādēļ jau pēc pāris reizēm kļuva paredzams, ka pirmais un otrais mēģinājums kaut ko paveikt cietīs neveiksmi vai arī nokļūšana vienā vai otrā lokācijā prasa trīs dienas.

Tagad interesanti pameklēt plašajā internetā un paklausīties dažādus rūnu dziedājumu fragmentus, vai dažādu mākslinieku darbus variācijas. :)

Rabindranath Tagore – The Gardener

e05c77e3-40bb-480b-a2eb-af2e1b489182

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Latvijas valsts izdevniecība

Kā tiku pie šīs grāmatas?

Ieguvu no cita lasītāja

Vērtējums: 4.25/5

Manas pārdomas

Tik labs ritms vārsmām, ka attopies vien tad, kad sasniegts grāmatas otrs vāks! Grūti pat noticēt, cik labi autors spējis ieslēgt savos vārdos emocijas, un pārnest no sevis lasītājam. Jāuzteic tulkojums par to, ka tas viss nav pazudis vai drusku noklīdis tulkojumā.

Pārsvarā vērojama romantikas, attiecību un mīlestības, kā arī drusku sadzīviskas tematikas. Ir gan par dabas skaistumu un nemateriālo, gan arī Neiztikt, protams, bez nopietnākām lietām kā Nāve, jo nebūt visu laiku viss ir skaists un rožains. Domājams būtu īsti piemērots cilvēkiem attiecīgā dzīves mirklī, kad vēl vairāk varētu saskatīt autora domāto, kas paslēpts aiz šķietami īsajām un vienkāršajām rindām, bet tas, ka domāts cits dārzs un dārznieks, ne tas, kurā plaukst puķes un citi augi. Īpaši patika pats pēdējais dzejolis, kur autors vēršas arī pie lasītāja, kas lasīs viņa rakstīto arī pēc vairākām desmitgadēm un gadsimtiem.

Īpatnēji izvēlēts satura rādītājs, kas ticis sakārtots pēc alfabēta, nevis secības vai vienkārši numuriem par cik vārsmām/dzejoļiem nav nosaukumu.

Šī grāmata izpilda Poetry collection kategoriju manā bingo kartītē.