klausāmgrāmata

Craig Alanson – Black Ops (Expeditionary Force #4) (Klausāmgrāmata)

35224512

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Podium Publishing

Manas pārdomas

Mākslīgajam intelektam Skipijam, Džo Bišopam un viņa jautro pirātu komandai ne mirkli ne tiek dota iespēja atvilkt elpu un ilgāk papriecāties par iepriekš veiksmīgi paveiktu misiju, kad jau atkal jāsteidz glābt Zemes liktenis un cilvēces eksistence nākotnē, jo, lai cik neticami tas varētu šķist, par samaksu ir iespējams ļoti daudz kas – pat vienošanās starp ķirzakveidīgajiem Kristang un kāmjveidīgajiem Ruhar.

Kā jau iepriekš tad arī šoreiz mērķis ir ‘’pavisam’’ vienkāršs. Vienīgais, ko nepieciešams paveikt, ir ne tikai novērst jau nolīgtā kosmosa kuģa nokļūšanu līdz Zemei, bet arī radīt tādus apstākļus, kuri novērš pat niecīgāko iespēju nākotnē par jaunu vienošanos starp abām karojošajām pusēm. Turklāt viss jāpaveic tā, lai nevienam pat visniecīgākajā mērā neienāktu prātā varbūtība, ka cilvēcei ir pieejamas tāda veida tehnoloģijas, kur nu vēl māka iejaukties tik ļoti vairāk ‘’attīstīto’’ citplanētiešu rasu plānos.

Vēl vienkāršs ir arī izstrādātais plāns mērķa panākšanai– plaša mēroga pilsoņkarš starp Kristang klaniem, un, kā to uzsvērti norāda Skipijs, tam nevajadzētu sagādāt pārlieku lielas grūtības, par cik pilsoņkari un klanu hierarhijas pārkārtošanās ir salīdzinoši regulāra parādība, reizēm pat iedrošināta no Kristang patronu rases – ar mērķi nepieļaut, ka Kristang kā viens veselums kļūst par viņiem spēcīgāki.

Tikpat interesants, kā ceturtās sērijas grāmatas pamata sižets, ir arī jau iepriekš viegli iesāktais apakšsižets par liela mēroga notikumiem pirms diviem līdz trim miljoniem gadu, ap laiku, kad Elders rase (Skipija radītāji) kaut kur pazuda. Pavērsiens, kas seko, kad Skipijs turpina urķēties pirms šīs grāmatas atrasta miruša Mākslīgā intelekta konteinerā, un atmodina nopietnu vīrusu. Varbūtības, kuras šis atklājums liek izteikt, pavisam noteikti ir visnotaļ biedējošas – 1) laikā kad ne Ruhar un Kristang, ne arī neviena no viņu patronu rasēm vēl nebija spējīgi ceļot kosmosā, kāds radījis tik spēcīgu vīrusu, kas ar nolūku spēj iznīcināt Elders radītu mākslīgo intelektu VAI 2) paši Elders katrā ierīcē ir ievietojuši vīrusa aizmetni (spēj adaptēties) ar mērķi nogalināt nesavaldāmu un Visumam bīstamu mākslīgo intelektu, piemēram, tam izveidojas personība un sāk apzināties sevi.

Pozitīvi novērtējams arī fakts, ka vairs netika pielietots triks, kad Džo iešaujas prātā visa plāna glābjoša ideja, kuru loģiski domājošais Skipijs līdz tam pat nebija apsvēris; kā arī humors turpina būt liels sērijas pluss. Tikai atliek cerēt, ka ar un ap Skipiju jau pirmajā grāmatā iesāktie mazie sižeti un pēc tam sekojošie pavērsieni tiek novesti un atrisināti līdz galam.

Joe Harris – The X-files: Cold Cases (X-Files (Audible Original) #1) UN Sharon Washington – Feeding the Dragon (Klausāmgrāmatas)

Linki uz grāmatu Goodreads lapām

Manas pārdomas

Nebūtu Audible uzsācis reizi mēnesi bez maksas devis iespēju noklausīties divus no saviem oriģināli ierunāties darbiem (šķiet pārsvarā īsākas grāmatas), tad arī visticamāk nebūtu tādām ķēries klāt.

34840759.jpg

X-files: Cold Cases ļauj seriāla faniem atgriezties iemīļotajā paranormālajā pasaulē (neesmu skatījies jaunāko seriālu) un domājams patiktu arī jaunpienācējiem. Katram tēlam ir sava balss, ierunā vairāki oriģinālie aktieri, audio efekti ir savā vietā un iederas izdomātā darbā, un vispār kopumā Cold Cases izklausās pēc audio dramatizējuma/modernas lugas. Droši vien publicitātes nolūkos tapis arī šis video.

Malders un Skallija, kuri jau vairākus gadus dzīvo ar slepenām identitātēm un ‘’adoptētu’’ dēlu (pēdiņās, jo patiesībā tas ir Skallijas dēls, kuru viņam dzimstot nebija droši paturēt), ir spiesti atgriezties un atkal kļūt par aktīviem aģentiem, kad šis dēls nokļūst citplanētiešu uzmanības lokā.

Lielākais šī produkta mīnuss, ka tiek iesākti vairākas stāsta līnijas, bet pat darba beigās daudz kas paliek karājamies gaisā. Tajā pašā gadā vien dažus mēnešus vēlāk ir izdots turpinājums Stolen Lives, bet pat ar visu to tas nešķiet labs tonis atstāt tik daudz kā neatbildēta. Seriālā taču viss jāatrisina vienas epizodes ietvaros, tad kādēļ šajā gadījumā jādara citādāk?

Mistisks Sindikāts, citplanētieši šeipšifteri, kloni un ar prāta kontroli nomākti cilvēki sektās (ģērbušies tumšos paltrakos); paralēlo pasauļu varbūtība, laika plūduma anomālijas un vēl daudz kā paranormāli mistiska sastopams X failu – Aukstajās lietās. Nedomāju, ka tērēšu ikmenēša kredītu, lai noklausītos turpinājumu uzreiz, bet pie atkārtotas iespējas noteikti noklausītos.

40938924

Tikmēr Feeding the Dragon, kuru ierunā pati autore Sharon Washington ir tāds kā atmiņu stāsts memuāra stilā par laika posmu, kad viņa ar vecākiem dzīvoja mazā dzīvoklīti lielas bibliotēkas augšējā stāvā – katra grāmatu mīļa sapnis.

Tikai pēcāk izlasīju Goodreads aprakstu, kurā teikts, ka Feeding the Dragon vispirms tapis kā vienas aktrises luga un tikai pēc tam pārlikta arī kā audiogrāmata. Šīs grāmatas gadījumā visvisādie skaņas efekti, autores dīvainās balss intonācijas un vēl šis tas kaitinošs pilnībā nešķita iederīgs ne tikai kā nonfiction darbam, bet arī puslīdz nopietnām atmiņām par bērnību. Varbūt mana kļūda, ka neizlasīju pirms tam, bet tik un tā, šis nav gadījums, kad viena mākslas veida pasniegšanas stils der arī citam. Radās arī iespaids, ka Feeding the Dragon ir tikai tāda kā viena vai divas nodaļas no iecerētas lielākas grāmatas un varbūt pat ir tendēta bērnu auditorijai.

Autore stāsta ne tikai par burvīgo iespēju pēc bibliotēkas darba laika ņemt un lasīt ko vien tīk, bet arī pieskaras citiem tematiem, kā tēva atkarība no alkohola vai mācīšanos prestižā skolā kopā ar bērniem no pārsvarā bagātām (un baltām) ģimenēm.

Marie Brennan – A Natural History of Dragons (The Memoirs of Lady Trent #1) (Audio book)

12974372

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Ja patiesus memuārus lasu reti, tad A Natural History of Dragons būs mans pirmais izdomātais. Vismaz atmiņā nestāv, ka būtu lasīts vai klausīts kaut kas līdzīgs.

Kā jau liecina grāmatas nosaukums, tad šis memuārs ir par pūķiem, par slavenās pūķu pētnieces lēdijas Trentas karjeras pašu sākumu, kad ceļojums uz kalnaino Vystrana šķita vien kā pirmā un pēdējā iespēja redzēt pūķus tuvumā pirms atgriezties garlaicīgajā ikdienas dzīvē un sabiedrībā, kura no dāmām sagaida piedienīgu uzvedību un nodošanos sievišķīgām nodarbēm, nevis kaislīgai nodošanās dažādu pūķu pētniecībai.

Kā pati lēdija Trenta brīžiem ļauj noprast, tad memuāru uzsākusi rakstīt vien sirmā vecumā, jo piedzīvotais sagādā pārāk sāpīgas atmiņas, lai būtu bijis iespējams tās ātrāk uzlikt uz papīra visu lasīšanai. Interesantas un patiesas šķiet epizodes, kad galvenā varone nedaudz novirzās no temata, lai atzīmētu savu to dienu jaunības naivumu un rūpēm par citu domām, kad tagad viņai nesagādā pat mazākās problēmas.

Jau kopš bērnības lēdiju Trentu ir aizrāvuši maģiskie pūķu, un, lai kā citi nespētu redzēt tālāk par asajiem nagiem un zobiem, viņa saskata to diženumu. Tādēļ ir tikai pašsaprotami, ka Trenta pamanās pierunāt un pārliecināt savu vīru (un arī ekspedīcijas rīkotāju) ņemt viņu līdzi kā sekretāri un mākslinieci. Un tikai ar nākotnes zināšanām, atskatoties atpakaļ, Trenta var nebeigt novērtēt un pabrīnīties par varbūtību, ka viņa tiktu atstāta mājās, kā būtu rīkojušies vairums vīru, un pasaulei būtu laupītas tik daudz zināšanu par pūķiem.

A Natural History of Dragons ir neierasta pieeja veidam, kā pasniegt stāstu, un var tikai minēt cik tas no lēdijas Trentas puses ir uzticams, piedomājot pie tā, ka paša rakstītā memuārā noteikti iezogas vēlme sevi pasniegt labākā gaismā. Turklāt viņa pati (varbūt tieši, lai novērstu aizdomas, ka arī šoreiz tā rīkojas) piekodina lasītājus neņemt vērā jaunībā sarakstīto grāmatu par šo ekspedīciju. Lielus piedzīvojumus sagādā ne tikai pūķi, bet arī vietējie iedzīvotāji, kontrabandisti un korumpēti varas pārstāvji.

Brandon Sanderson – The Alloy of Law (Mistborn: The Alloy Era #1) (Audio book)

10803121

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Macmillan Audio

Manas pārdomas

Ceturtā grāmata atgriežas Mistborn pasaulē aptuveni 300 gadus pēc The Hero of Ages noslēguma, kur iepriekš iemīlētie varoņi tagad ir daļa no vēstures leģendām. The Alloy of Law galvenais varonis ir Ladrian nama galva Waxillian ‘’Wax’’ Ladrian, kurš par spīti no ģimenes un sabiedrības gaidām izvēlējās iet savu ceļu un pēdējos gadus pavadīja mežonīgajās Roughs teritorijās, lai apkarotu noziedzību un aizstāvētu neaizsargātos civiliedzīvotājus.

Lai kāds būtu patiesais mērķis – atpūsties no nebeidzamās cīņas ar noziedziniekiem un/vai pārņemt ģimenes nama vadības grožus – Vakss par pārsteigumu sev pamazām vien atklāj, ka modernā Elendel pilsēta (atšķirībā no visu pieņemtā) varētu būt pat savā ziņā vēl bīstamāka nekā Roughs teritorijas. Vaksam dažādu iemeslu dēļ nav izveidojusies tā pati labākā reputācija augstajā sabiedrībā, kā arī Ladrian nama kase ir visai patukša, un, lai to labotu, Vakss pārsteidzošā kārtā ir spējis vienoties ar citu namu par precībām ar viņu atvasi.

Diemžēl pasaulei ir sava kārtība un lielais ritenis turpina griezties par spīti taviem plāniem – arvien lielāku bēdīgu slavu gūst presē nodēvētie Vanishers zagļi, kuri pamanās nevienam nemanot nozagt veselus vilcienu vagonus, bet arī nolaupīt dažu labu jaunu dāmu. Momentā ieslēdzas Vaksa ietrenētais likumsarga prāts, plus kopā ar bijušo kolēģi Wayne, kurš kalpo par vienu no galvenajiem joku un humora avotiem, ķeras klāt pie ragiem un atrastu pastrādātajās neģēlībās vainīgo vērsi.

Lieti noder gan Vaksa, gan Veina dažādās metālu maģijas spējas, un kaut arī neviens vairs nav tik spēcīgs kā Vina vai Elends pirms trim gadsimtiem, tad joprojām var atrast indivīdus, kuriem piemīt vērā ņemams spēju spēks un talants, tai skaitā divus pieminētos likumsargus. Vēl jāpiemin Vaksa topošās sievas māsīca lēdija Marasi, kurai pašai šķiet, ka viņai piemīt nekur nederīgas spējas. Kopā šai trijotnei izveidojas laba attiecību ķīmija, no kuras bailēs jātrīc katram ļaundarim.

The Alloy of Law lielais, sliktais ļaundaris ir cits Vaksa izbijis amata brālis no Roughs teritorijām, kuram apriebās bez redzama gala rezultāta dienu no dienas tvarstīt zagļus, slepkavas un citus noziedzniekus, kamēr Elendel pilsēta, no kuras vairums tādu uzrodas, neko lietas labā neuzsāk. Tādēļ viņš ir izsecinājis, ka jārisina problēma tās saknē, bet tā vien šķiet līdz galam neapzinās, ka viņa operāciju sponsoram (dēvē sevi par Mr. Suit) ir drusku citādāki mērķi un motivācija.

Tā pati pasaule, bet citi varoņi; vienkāršāks un ne tik pārdabisks ļaunais tēls vai vēl citi faktori, bet kopumā jaunās sērijas sākums kopējā Mistborn sērijā nešķita tik spožs.

Brandon Sanderson – The Hero of Ages (Mistborn #3) (Audio book)

2767793

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Macmillan Audio

Manas pārdomas

Negribot Vinas izlaistais spēks no Well of Ascension, saukts par The Ruin, plosās pa Sandersona radīto Mistborn sērijas pasauli ar nolūku iznīcināt. Tas netiek darīts ar ļaunu, tāda vien ir šīs entītijas būtība, kura beidzot ņem tam apsolīto. Ruin pretstats ir Preservation, tieši šis pretspēks bija tas, kas vēl pirms Lord Ruler laika ieslodzīja savu kolēģi Akas atrašanās vietā, tādējādi cerot dot (gan ar dažādajām maģijām, gan vienkārši novilcinot izšķirošo konfrontāciju) tā radītajiem cilvēkiem iespēju nākotnē sevi paglābt no apsolītās iespējās Ruin/Iznīcības spēkam tos iznīcināt.

No debesīm aizvien vairāk krītošie pelni pārtikas audzēšanu padara ar dienu jo grūtāku, arī citi uz iznīcību vērstās dabas katastrofas kā zemestrīces noris jo biežāk un spēcīgāk. Tā pat optimists, kur nu vēl regulāras pacilātības cilvēks, var iegrimt nelielā bezspēcīgas depresijā, kad šķiet, ka nekas vairs nespēj apturēt Run loloto plānu par pasaules galu. Labi pasaulei un cilvēcei, ka tajā šajā grūtajā brīdi Iznīcībai pretī stājas Vina un viņas vīrs, Jaunās Impērijas valdienieks, Elends. Lai cik grūts un bedrains bija viņa sākums pārņemot varas grožus, tik pārliecinošs un jau ar neatsveramu situāciju un pieredzes bagāts Elends spēj pieņemt lēmumus, kuri iepriekš viņu būtu apgrūtinājuši un lieki apstulbinājuši. Tiek rasts balanss starp stingru valdīšanu, savas pārvaldāmās teritorijas paplašināšanu, tā lai nepazaudētu savas personības rakstura iezīmes un nekļūtu par jauna veida tirānu.

Patika, ka salīdzinoši liela uzmanība tiek veltīta arī citiem oriģinālās Kelsiera sapulcētas komandas biedriem, kā Spook vai kā Sazed, kurš izcīna cīņu ar sevi, apšauba vai viņa pirms tam ilgā nodošanās dažādo Lord Ruler apspiesto un iznīcināto reliģiju pētīšanai ir maz bijusi jēga. Nākas iziet cauri daudz kam, lai atgūtu dzīvotprieku, par spīti tam, ka, lai kā viņš gribētu pretējo, katrā ticībā var atrast acīmredzamus loģikas robus. Caur šo tēlu Sandersons drusku iebrien reliģiskās tematikas filozofēšanā; pluss, ka tas nešķita izrauts ārpus konteksta un bija iederīgs kopējā stāstā.

Pretstatā Elendam vai tam pašam Sazed Vina ērtāk jūtas darbojoties tiešā veidā ar attiecīgo problēmu personīgi, nevis pirms tam studējot pieejamos tekstus un cita veida materiālus, bet arī viņas dienaskārtību nodarbina domas par veidiem kā uzveikt Ruin. Ir noiets tāls ceļš kopš viņa bija neievērojama ielu zagle, kas pat nav ne tuvu salīdzināms ar pašreizējo (dzīves) stāvokli. Papildus tam Vinai katru dienu ir jāsaskaras ar Kelsiera radīto reliģisko mantojumu un faktu, ka simtiem tūkstošu viņa ir pielūgšanas vērta.

Burvīga triloģija ar beigās meistarīgi atrisinātiem jautājumiem, dažs labs pārsteidzoši drosmīgi, jo ne katrs pat triloģijas noslēdzošajā grāmatā par to izšķirtos.

Gene Doucette – The Spaceship Next Door (Sorrow Falls #1) (Audio book)

27809678

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Pirms trim gadiem dzīve mazajā Sorrow Falls (SF)pilsētiņā izmainījās uz neatgriešanos, kad tajā nolaidās citplanētiešu kosmosa kuģis. Dīvainākais, ka pa visu šo laiku no tā neviens nav izkāpis, tas nav izkustējies no ieņemtās vietas ne par mata tiesu, vai izdarījis jeb ko citu acīmredzamu, kā vien stāvējis uz vietas.

Tādēļ The Spaceship Next Door galvenajai varonei, no kuras POV piedzīvojam grāmatā notiekošo, 16 gadīgajai Annie Collins, šķiet, ka nekas dižs nemaz nav izmainījies par šiem trim gadiem. Tomēr SF jaunā ciemiņa žurnālista Edvarda ‘’Eda’’ Samervila negaidītā uzrašanās liecina par pretējo vai vismaz to, ka kuģa inaktivitātes posms nu ir cauri. Eda žurnālista nodarbošanās būtu liekama pēdiņās, jo patiesībā viņš ir valdības iesūtīts darbinieks ar uzdevumu klātienē novērtēt riskus un iespējamos rīcības scenārijus. Viņa nesagatavotība sev izvēlētajām aizsegam pilsētas iedzīvotāju acīs ir tik acīmredzams, ka visi tikai pieklājības pēc turpina izlikties.

Viņa un viņu iekš SF pazīst teju ikviens, savas zinātkāras, attapīgās, sarkasmīgās un visādā citādā ziņā daudzveidīgās iedabas dēļ, kura tā vien prasa uzzināt visu pēdējo un bāzt degunu gan kur vajadzīgs, gan kur ne, Annija sev pašsaprotamā veidā izmanās atrast vietu jauno pavērsienu epicentrā un līdzās Edam. Šo abu tēlu saspēli ir interesanti vērot. Labi, ka to vai grāmatu nesabojā koncentrēšanās uz lieku romantisko sižetu un visa spriedze ar un ap citplanētiešu kosmosa kuģi neieņem otrā plāna lomu. Vairāk šāda veida YA grāmatu; kaut arī par tādu drīzāk saucama tikai galvenās varones vecuma dēļ. Pēc Goodreads uzrādītā ir iznākusi vēl viena grāmatā Sorrow Falls sērijā, un ja ne tuvākajā laikā, tad nākotnes kaut kad lasāmo/klausāmo grāmatu sarakstā to noteikti ievietoju.

A.G. Riddle – Departure (Audio book)

41014635

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Audible Studios

Manas pārdomas

Nick Stone un Harper Lane ir divi no lidmašīnas 305 pasažieriem, kuri vairākas stundas pēc pacelšanās no Ņujorkas attopas avarējuši kaut kur virs Anglijas. Kamēr viena daļa krīt panikā, abi divi un īpaši Niks uzņemas līderību, cenšoties iespēju robežās nomierināt izdzīvojušos, glābt glābjamo un cerēt uz drīzu palīdzības ierašanos. Bet, kad paiet vairāk nekā diennakts un joprojām neviens no ārpasaules nav uzradies, ne tikai minētajiem diviem pasažieriem rodas aizdomas, ka kaut kas varētu nebūt ne tā, un ar to domājot vairāk par aviokatastrofu.

Hārpera avārijas brīdī ir spoku rakstniece, kura beidzot vēlas pati ar savu vārdu uz grāmatas vāka gūt atzinību, nevis aplaimot citus ar savu talantu, bet ir krustceļu/izvēles priekšā tādā ziņā, lai izvēlētos, kādu ceļu uzsākt. Vienīgais iemesls, kādēļ Hārpera lidojumā varēja baudīt pirmās klases ekstras, ir fakts, ka viņai ir izteikts piedāvāt rakstīt Titan foundation dibinātāja biogrāfiju. Šai organizācijai ir ārkārtīgi ambiciozi un pasauli izmainoši mērķi. Uz labo vai slikto pusi parādīs tikai laiks, bet rupors pozitīvas un populāras grāmatas vai potenciālu vēl citu grāmatu veidolā nekādīgi nekaitētu. Tajā paša laikā pavisam kas cits būtu izšķiršanās realizēt dzīvē ideju par SFF grāmatu sēriju, par kuru domas un idejas ir tikušas maltas gadiem ilgi.

Niks Stouns tikmēr ir bagāts investors, lielākoties jaunas start-up uz tehnoloģijām un programmatūrām vērstām kompānijām, kuras vēlāk var izdevīgi pārdot vai norakstīt ieguldīto naudu zaudējumos. Tas viss varētu šķist fantastiski, atliek tikai vairumā gadījumu likt likmi uz pareizo ideju, bet Nikam pēdējā laikā šāda dzīve vairs nesagādā dzīvesprieku, tā drīzāk šķiet arvien tukšāka un bezmērķīgāka. Kaut arī atšķirīgā profesija ir ļāvusi viņam neiestrēgt atpazīstamā tēva diplomāta ēnā (atšķirībā no daža laba cita dēla šajā grāmatā), tad šobrīd par spīti visam nekas vairs nesagādā tās emocijas, kādas šķietami pienāktos piedzīvot; kaut kam ir jāmainās.

Šīs grāmatas gadījumā tās duālā ierunāšana – Nicola Barber un Scott Aiello – nāca tai tikai par labu. Palīdzēja gan labāk saprast un atšķirt, kurš tēls kad runā, gan vieglāk tādejādi paturēt sīkākas detaļas atmiņā; ne vienmēr tam ir tāds efekts. Departure tēliem (ne visiem) ir tā laime ielūkoties nākotnē un novērtēt, kāda tā varētu izvērsties, vai viņi ir ar tādu apmierināti un nevēlētos neko izmainīt, pieņemot, protams, ka visu pēcāk spēj atcerēties. Savā ziņā interesanta spēlē ar tauriņa efekta ideju.

Dennis E. Taylor – We are Legion (We are Bob) (Bobiverse #1) (Audio book)

34554132

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Jau kādu laiku We are Legion (We Are Bob) bija manīts zinātniskās fantastikas grāmatu rekomendāciju sadaļās, kādēļ vairs nenocietos, lai izmēģinātu pats, cik laba un vai vispār par tādu dēvējama ir šī grāmata. Vienkāršots vērtējums – viennozīmīgs ‘’Jā’’, varbūt lielā mērā pateicoties arī grāmatas ierunātājam Ray Porter.

Grāmatas galveno varoni Robertu ‘’Bobu’’ Johansonu vispirms iepazīstam mūsdienās, 21.gadsimtā, kā bagātu cilvēku, kurš, nesen pārdevis savu programmatūras kompāniju, ir visai liels sci-fi fans un visa kā cita nerd lietu cienītājs, prāto kur un kā varētu tālāk investēt un sevi nodarbināt. Kā arī tā starp citu, kaut arī netrūkst starp draugiem tādu, kuri uz to rauc degunu, Bobs ir nodrošinājies, ka viņa nāves gadījumā, kriogēna kompānija saglabās un uzglabās viņu tā, lai nākotnē Bobu varētu atdzīvināt. Interesantais pavērsiens seko brīdī, kad Bobs ‘’pamostas’’ nākotnē kā sevis digitalizēta versija, kam var sekot filozofiskais ekspedīcijas ceļš, lai izpētītu, ko nozīmē būt cilvēkam.

Nemazāk neparasta ir autora iedomātā nākotne, kurā gandrīz visas valstis ir konsolidējušās lielās supervarās un tādu individuālu, nacionālu valstu tikpat kā vairs nav. Šīm konglomerācijām vairāk rūp sacenšanās savā starpā un būt pārākai vienai par otru, nekā ikdienišķā vidusmēra cilvēka labklājība, patiesība labākajā gadījumā ir kaut kas otršķirīgs. Pat tik ļoti, ka reiz jau ir noticis ‘’neliels’’ kodolkarš, un tā vien šķiet, ka no jauna pievēršot acis sacīkstei par Visuma izpēti un iekarošanu, spriedze aug augumā no jauna. Katra lielvara grib būt pirmā un vienīgā, kura ar Von Neumann pašklonēties spējīgu zondi/robotu atklātu jaunas apdzīvojamas planētas, resursus un izkonkurētu pārējos no eksistences.

Ray Porter lieliski demonstrē Boba un vēlāk sekojošo kopiju personības šķautnes; ir jāseko līdzi, bet pie tāda nosacījuma vairs nejūk kurš Bobs ir kurš. Pats Bobs nav diez ko reliģiozs, kaut arī FAITH valsts (mūsdienu Ziemeļamerikas teritorijā), kam pieder Bobs un ir viņu ‘’atmodinājusi’’, ir iestrādājusi viņā dažādus drošības mehānismus, lai nodrošinātos, ka Bobs darbojas tikai FAITH interesēs, tas nekalpo kā nepārvarams šķērslis visas atlikušās cilvēces labā.

Ir visai loģiski, ja dažādajām Boba kopijām, veicot atšķirīgus uzdevumus dažādos Visuma nostūros, izveidojas sub-sižeti, kuri pilnībā vai gandrīz nemaz nav saistīti viens ar otru. Tas tikai vēl labāk ilustrē lielo kopainu un palīdz ticamības faktoram.

Brandon Sanderson – The Well of Ascension (Mistborn #2) (Audio book)

68429

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Macmillan Audio

Manas pārdomas

Pēc gadsimtiem ilgi ar dzelzs dūri valdošā Lord Ruler nāves, Elend Venture kā spēcīgākā nama atvase (tēvs sacelšanās laikā pameta pilsētu) kā loģiskākā izvēle ir kļuvis par galvaspilsētas Luthadel karali. Viņa uzdevumos ietilpst vien tik tāds nieks kā neatsvešināt dižciltīgāko sabiedrības daļu, dodot līdz tam apspiestajiem Skaa lielākas tiesības visās dzīves jomās.

Elends ir ideālists un grib visiem kā labāk, kādēļ tiek izveidota konsultatīva Padome ar dažādu grupu pārstāvjiem, bet ne bez ievērojamām politiskajām ietekmes spējām. Elends nevēlas kļūt par cita veida Lord Ruler, bet līdera pieredzes trūkums, ārēji no Padomes biedriem tiek uztverts kā pārliecības trūkums un riskanta nedrošība tuvojošos briesmu un grūtību priekšā.

Ārpus Lutadeles starp bijušajiem imperatora vasaļiem un šobrīd pašdeklarētiem karaļiem notiek ietekmes pārdale uz pilnu klapi, bet trīs no viņiem, to starpā Elenda tēvs, ir spējušie savākt pietiekami lielas armijas, lai apdraudētu tagad Elenda pārvaldītas pilsētas drošību. Vienkāršu varaskāri papildina alkatība, kuru tikai vēl vairāk pastiprina baumas par lielam visvērtīgākā metāla krātuvēm Elenda rīcībā vai kaut kur paslēptām pilsētā.

Ne bez Vinas un citu mirušā Kelsier pulcētās komandas, kā Sazed, Spook un Breeze, Elends spētu tikt galā dienu no dienas. Uz katra iekšējiem pārdzīvojumiem un cīņu ar dažādām tiek pavērsta lasītāja uzmanība. Ja Elenda problēmu sarakstā ietilptu vien uz viņa troni aci uzmetušie trīs pretendenti, tad ar asiem prātiem un laiku būtu iespējams gandrīz vienkārši tikt galā.

Pavisam cita rakstura briesmas sagādā migla/mist, kura pēc Lord Ruler sākusi uzvesties gan ne kā līdz tam, tā arī laupīt dzīvības šķietami nejaušā ‘’izvēles’’ kārtībā. Risinājums izklausās pat vēl neiespējamāks par Kelsiera plānu gāzt neapgāžamo Lord Ruler – Vinai iešaujas prātā ideja atrast pareģojuma tekstos minēto well of ascension, kurai vajadzētu dod nepieciešamo spēku. Pati Vina otrās grāmatas laikā, kā jau liela daļa tēlu, paralēli izcīna iekšējo izaugsmes cīņu, lai sarastu ar savu jauno lomu karaļvalstī, ar savu pašvērtējumu un attiecībām ar nu jau karali Elendu, kā arī ar šaubām, vai tik tiešām viņa varētu būt jaunā Hero of Ages, kura iepriekšējo inkarnāciju Lord Ruler pie akas reiz sen, sen nogalināja.

Kaut arī Mistborn sērijas pirmās divas grāmatas kā tādas nešķiet notikumu darbības mērogā tik vērienīgas un episkas kā jau lasītās The Stormlight Archive grāmatas, tad bija sajūta, ka Sandersons laikā starp Final Empire un The Well of Ascension ir kļuvis meistarīgāks, un, kā novēroju pēc abām sērijas grāmatām, to vērtējums rakstīšanas procesā par tām tikai auga.

Craig Alanson – Paradise (Expeditionary Force #3)

32723950

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Podium Publishing

Manas pārdomas

Varētu domāt, ka Džo Bišops divreiz izglābjot Zemi un cilvēci (ar lielu mākslīgā intelekta Skipija un arī merry band of pirates komandas palīdzību), saņemtu lielāku pateicību, ka ašu paldies, pēc kā politiķi un visi, kam nav slinkums, vienā balsī sāk kritizēt lielā stresā pieņemtus mirkļa lēmumus, kā saka, pēc kara jau visi gudri.

Par Paradīzi sauc planētu, kur Apvienoto Nāciju/UN izveidotais kopīgais militārais spēks tika nosūtīts, lai no tās evakuētu Ruhar (kāmjiem līdzīgu rasi), kad vēl nebija pat mazāko šaubu, vai Kristang tik tiešām ir cilvēces sabiedrotie. Pašiem to nezinot tā tika ierauta gadsimtiem ilgušā un neskaitāmu zvaigžņu sistēmu plašā karā starp divām frakcijām. Daļēji kā par sodu UN sūta Džo Bišopu jaunā misijā, lai viņš uzzinātu, kāds ir uz Paradīzes iesprostoto cilvēku pašreizējais stāvoklis, un vai kaut ko nepieciešamības gadījumā ir iespējams izdarīt, lai to uzlabotu, bet vienmēr atceroties, ka tas nedrīkst vēlāk pakļaut riskam Zemi. Tikai saprotams ir pārsteigums, kad top skaidrs, ka Ruhar vēlas iemainīt Paradīzi un ka tas ir tikai laika jautājums, kad viņi vienosies ar Kirstang par atbilstošu maiņas darījumu. Vēl jo vairāk, nevienam nav noslēpums uz Paradīzes esošo cilvēku liktenis, kad Kirstang planētu atgūs.

Interesantu dinamiku tēlu attiecībās rada UN pierīkotā ‘’aukle’’ Džo, caur kuru jāsaskaņo visi kaut cik nozīmīgie lēmumi (praktiski gandrīz ikviens). Jauks jauns avots jokiem un humoram grāmatā papildus jau visiem ierastajiem līdz šim sērijā. Var vien vēl piebilst, ka attiecību sākums šai ‘’auklei’’ ar Skipiju nav no tiem gludākajiem.

Ar pašu Skipiju notiek pārmaiņas personībā, kā pats to atzīst privātā sarunā ar Džo vai citā mirklī drusku aizraujoties ar pielietoto spēku pret ienaidniekiem. Joprojām saglabājas viņa ‘’augstās domas’’ par cilvēku attīstības pakāpi un tās sasniegumiem, nav gala viņa mokām brīžos, kad kaut kas jānovienkāršo un jāizskaidro, bet vairs arī nevar apgalvot, ka Skipiju interesē tikai un vienīgi viņam līdzīgu MI un/vai senās Elders rases atrašana.

Paradise līdz pat pašām beigām notur interesi un spraigais sižets (+humors) neļauj nevienā brīdī ieslīgt garlaicībā; ir tikai interesanti kā Džo, Skipijis un pārējā komanda tiek pie rīcības plāna, lai Ruhar mainītos plāni attiecībā uz Paradīzes planētu.