klausāmgrāmata

Brandon Sanderson – Shadows of Self (Mistborn: The Alloy Era #2) (Audio book)

16065004

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: GraphicAudio

Manas pārdomas

Vakss un Veins arī gadu pēc The Alloy of Law turpina aizsargāt Elendelas pilsētas iedzīvotājus vienlīdz no draudiem pašu vidū un varbūt pat no pilsētas vadības, tā arī no potenciāla apdraudējuma, kura izcelsme būtu ārpus tās. Spraigo un bieži vien dzīvībai bīstamo ļaundaru tvarstīšana un kārtības uzturēšanu Elendelā, Vaksam jāapvieno ar gatavošanos kāzām ar Mistborn The Alloy Era sērijas pirmajā grāmata iepazīto lēdiju Marasi. Būtu jau jauki, ja arī kāds ļaundaris to vispār ņemtu vērā…

Tā vien šķiet, ka ir pienācis mirklis, kad vēsture grib sevi atkārtot, un kopš Pēdējās Impērijas krišanas Elendela no jauna ir uz līdzīgu apmēru pārmaiņu sliekšņa. Āķis tik tajā, ka šoreiz to mēģina panākt Imperatora radījums (Kandra), kuram pēc šiem gadsimtiem pēc Impērijas krišanas vien tagad, esot tik ilgi bez mērķa un dzelzs bosa dūres, ir aizbraucis jumts. Viņas acīs jaunais dievs Harmony, par ko kļuva Vinas laika biedrs Sazed, pārlieku daudz izmanto savu spēku un ietekmi pār citiem to uzvedības un rīcības ietekmēšanai. Par atbildi, lai iedzīvotājus no šī apspiedēja ‘’atbrīvotu, viņa cer uzkurināt neapmierinātību Elendelas pilsētas iedzīvotājos, kuru izraisījusi ieilgusī ekonomiskā nestabilitāte un grūtības. Elendelas valdība nebūt nav no tām ideālākajām un nebūt viss tiek risināts ātri un operatīvi, arī korupcija starp politiķiem nav svešs jēdziens, bet, vai tas beigās attaisno ķeršanos pie haosa sēšanas un īpašumu postīšanas, kurā ciešs arī tie, kurus apgalvo aizstāvam, ir attaisnojams?

Asprātīgie dialogi un joki starp galvenajiem tēliem gan starp Vaksu un Veinu vai Vaksu un līgavu Marasi, gan visiem trijiem esot kopā piedeva saistošu aspektu, bez kā grāmatas galvenajai problēmsituācijai attiecībā uz lielajiem draudiem sociālājai kārtībai nebūtu tik labi izdevies. Iespējams Mistborn otrā ‘’nākotnes’’ sērija mani vienkārši tik ļoti neuzrunā, jo atskatoties uz pirmo grāmatu arī tai kvantitatīvi esmu devis vien 3 no 5 zvaigznēm. Atliek vien cerēt, ka ar The Bands of Mourning un citām Sandersona grāmatām ārpus The Stormlight Archive būs citādāk.

Aleron Kong – The Land: Forging (Chaos Seeds #2) (Klausāmgrāmata)

34234675

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Tamori Publications LLC

Manas pārdomas

Vēl ne ārpus Chaos Seeds (tas drīzāk martā vai aprīlī), bet turpinu savu iepazīšanos un pirmos soļus LitRPG žanrā, gan vēl tikai audio formātā. Pirmajā sērijas grāmatā Founding gluži līdz galam nepatika, ka novārtā autors atstājis lielos, ļaunos spēkus, uz kuru atbildības gulstas gan Rihtera, gan droši vien citu spēles lietotaju ieraušan fantastiskajā pasaulē. Tas pats lielā mērā atkārtojas arī šajā, un tikai prologā top dots neliels ieskats aizkulisēs vienā no The Land karalistu galmiem, kura ‘’radari’’ un izlūki novērojuši pieaugošu un neraksturīgus Haosa Sēklas enerģijas spēka uzplaiksnījumus.

Tikmēr Rihters turpina apgūt dažādas maģijas, cīņu mākslas un cita veida noderīgas prasmes, turpina iegūt pieredzi un kačāt līmeni. Pie pārdomām par pirmo grāmatu nepieminēju, ka Rihtera rokās nejauši iekrīt arī zemes gabals un kvests atjaunot kādu ciematu tā agrākajā krāšņumā. Nav gluži uz to pusi, ka autors Rihteru būtu izveidojis par ložu, bultu un citu izšautu objektu necaurlaidīgu supervaroni, vai kā citādi pietuvinājis neuzveicama dieva statusam, kas šķiet ir būtiski šajā subžanrā.

Lai gan dialogs un Rihtera izteikumi reizēm mēdz būt uz sieranīguma(cheesy) pusi, tēls (kā arī viņa kompanjons un cīņu biedrs Sion) ir lielā mērā izdevušies, ir vēlme tiem just līdzi. Rihters bieži vien vēljoprojām piemirst, ka The Land vairs nav gluži video spēle un ka viņa lēmumi tagad ietekmē reālu personu dzīvi, bet tādēļ jau sērijai progresējot ir patīkami redzēt tēla izaugsmi.

Gan kulminācijas brīdis ar otro bosa cīņu bija krietni labāks, gan grāmata citādi daudzejādā ziņā attiecībā pret pirmo šķiet krietns uzlabojums, kas tomēr atstāj vēl rūmi turpmākam kāpumam. Turklāt bosa cīņa notiek pazemē, un kaut arī pats esmu vien klausījies/skatījies dažus Dungeons & Dragons YouTube video, un šis šķiet domāts kā vēl lielāks kārums D&D faniem, nekā vēl citiem.

Nicholas Sansbury Smith – Hell Divers (Hell Divers #1) (Klausāmgrāmata)

33160362

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Blackstone Audio, Inc.

Manas pārdomas

Pēc Expeditionary Force, kamēr vēl audio formātā nav iznākusi līdz šim pēdējā sērijas grāmatā, kā nākošo no R.C. Bray izpildījuma izvēlējos uzsākt postapokaliptisko Hell Divers sēriju. Tajā aptuveni 250 gadus pēc postoša un abpusēji iznīcinošas kodolieroču apšaudes, cilvēce turpina cīnīties par izdzīvošanu. Ja viendaļa militārais personāls (noprotu, ka amerikāņi) un viņu ģimenes jau pirms uzbrukuma nebūtu patvērusies milzu gaisa kuģos, kas zin vai vēl kāds cilvēks būtu starp dzīvajiem.

Par Hell Divers tiek saukti tie drosmīgie, kuri brīvprātīgi lec no kuģa, lai cilvēcei būtu izredzes turpināt cīņu būt starp dzīvajiem, lai iegūtu dažādus resursus, galvenokārt pašu vērtīgāko – degvielu, kas noturētu gaisā kuģi. Sērijas pirmās grāmatas galvenais varonis Havjērs Rodrigezs jeb saukts vienkārši par X, ir pats pieredzējušākais no visiem Elles Lecējiem, kamēr vidējais aritmētiskais ir 15 lecieni, no kuriem citi ir veiksmīgi atgriezušies, viņam šis cipars ir jau tuvu simtam. Viss mainās, kad viņa kuģis The Hive saņēm SOS palīdzības signālu no otra viņiem līdzīgā kuģa (Ares). Cik zināms grāmatas varoņiem, tad nevienam citam uz planētas neizdevās paglābties, neviena cita bez viņiem vairs nav, tādēļ par spīti tam, ka Ares atrodas virs vienas no bīstamākajām teritorijām pat 250 gadus pēc kodolkara, tiek pieņemts doties palīgā.

Labi zinot grāmatas žanru un atrodoties savā komortajā mājoklī, lasītājam nevajadzētu būt grūti paredzēt, ka kaut kas noies greizi, jo bez tā taču neiznāktu pat grāmata, kur nu vēl sērija, kas arī piepildās, un galu galā potenciālajiem glābējiem, tai skaitā Havjēram, ir jācīnās uz dzīvību un nāvi, lai izglābtu paši sevi.  To vēl vairāk apgrūtina briesmoņi, kuri neskatoties uz ekstremālajiem apstākļiem ir spējuši tiem pielāgoties, pārsteidzošāk gan ir fakts, ka pirms leciena, kad mēs pievienojamies Havjēram, neviens šādu dzīvības formu (gan uz zemes, gan lidotspējīgus) nebija sastapis.

Uz Stropa esošā populācija (uz grāmatas beigām aptuveni 500) par vairāku varoņu optimismu, ka viendien atrodot ideālu pleķi uz Zemes virsmas, viņi varētu beidzot nolaisties un atjaunot cilvēces populāciju. Speciāli pat palūkojos interneta plašumos par minimālo skaitu veselīgai populācijai, un tur vienā no rakstnieku forumiem atradu, ka viņiem pietrūkst viena nulle līdz pieciem tūkstošiem. Kaut arī vienā momentā izskan informācija, ka uz kuģa audzētie augi un dzīvnieki ir ģenētiski modificēti, lai uzlabotu to augšanas iespējas apgrūtinātajos apstākļos, nekas netika minēts, vai kas tāds tiek pielietots attiecībā arī uz cilvēkiem. Vēl jo vairāk, vismaz uz Stropa pieaug neapmierinātība no tiem nelaimīgajiem, kuri dzīvo kuģa zemākajos klājos un atrodas tuvāk Zemes virsmai, un ar visu kuģī iestrādāto aizsardzību ir pakļauti paaugstinātai radiācijai. Vidējais mūža ilgums ir zem 40 gadiem, bērni dzimst ar dažādām pataloģijām u.c., domājams autors nenoklusētu, ja arī cilvēki tiktu ģenētiski izmainīti. Šķiet tikai muļķīgi, ja netiktu izmantota šāda iespēja, ņemot vērā, cik maz cilvēku ir palicis. Gandrīz nenovēršams šķiet bēdīgas/pesimistiskas sērijas beigas, lai kā cīnītos varoņi par izdzīvošanu attiecīgajā momentā.

Vēlme just līdzi Havjēram un citiem normāli domājošiem varoņiem rodas jau no paša sākuma. Ko gan nevar teikt par apakšsižeta varoņiem no minētajiem zemākajiem klājiem, kuri izdomājuši sacelties un pieprasīt labākus apstākļus tieši tajā brīdī, kad kuģa vadība cīnās par visu dzīvībām, bet viņu rīcība rada liekas papildu briesmas. Ierunātājs R.C. Bray joprojām ir uzdevumu augstumos, neradās apjukums pie biežās skatpunktu maiņas, bet tomēr šķiet prātīgāk būs neklausīties reizē vai pamīšus dažādas viņa ierunātās sērijas.

Aleron Kong – The Land: Founding (Chaos Seeds #1) (Klausāmgrāmata)

34234639

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Tamori Publications LLC

Manas pārdomas

Vien no grāmatām, kura nāk atmiņā, kad runa ir par tēlu, kurš no vienmuļās ikdienas iekļūst video spēļu pasaulē, ir 2016.gada oktobrī izlasītā Bedlam, bet subžanra LitRPG ietvaros domājams nekļūdīšos, dodot Chaos Seeds sērijai būtu būt pirmajai manā lasītāja dzīvē.

Rihter ir liels video spēļu cienītājs, un, grāmatai sākoties, sastopam viņu pilnā darba dunā kopā ar citiem komandas biedriem, bet tikai Rihteram (vismaz pagaidām kā pirmais) ir lemts tikt ierautam fantāzijas pasaulē, jo kurš gan izlasa līdz galam, ja vispār, visus tos noteikumus, kuriem jāatķeksē, ka piekrīti. Liela izdoma fantāzijas pasaules nosaukuma izdomāšanā gan nav pielietota – vienkārši The Land, bet gan sastopamie mošķi un piedzīvojumi, gan viss cits ir ļoti labā līmenī. Protams, vien vēlāk varēs manīt, vai tā šķiet tikai tāpēc, ka neesmu lasījis vai klausījies neko citu no LitRPG.

Vismaz pirmās grāmatas garumā ļaunie The Land spēki, kuri atklājuši, ka Zemes cilvēkos mīt ļoti vērtīgā Haosa sēklā, liek Rihteram mieru, ļauj iegūt pieredzi, augstākus līmeņus un citādi kļūt spēcīgākam. Ja vien tas darīts ar nodomu un skatu uz nākošajām grāmatām sērijā, tad ok, bet pretējā gadījumā maziņš mīnuss. Nevarētu teikt, ka Rihters nebūtu pietiekoši grūti izaicinājumi (nebūs gluži beginner līmenis, bet arī nekas episks), aprašanas procesā ar jauno vidi, kas notiek visai ātri, un pirmais ‘’boss’’ ir drīzāk liekams pēdiņās vairākās nozīmēs.

Nedaudz vēl varētu piekasīties, ka katru reizi lielā mērā identiskais teksts, kas jānoklausās, kad galvenais varonis iegūst jaunu līmeni, uz pie trešās vai ceturtās reizes sāk kļūt nedaudz kaitinoši. Tomēr, ja saprot un pieņem audio grāmatas ierobežojumu, ka nevar tik vienkāršo izlaist attiecīgos fragmentus, tad bez mazākajām problēmām var tikt tam pāri un izbaudīt visu pārējo.

Audible Originals #1

Vairums no grāmatām/novelēm (var izvēlēties divas no tām), kuras ik mēnesi tiek piedāvātas bez maksas papildus ikmēneša 1 vai 2 credits, ir tik īsas, ka labāk izvēlos klausīties ko garāku, lai ikdienas darba piepildītajā grafikā nesakrātos tik daudz grāmatu, par kurām blogā nebūtu uzrakstīti vismaz daži teikumi. Tādēļ esmu izšķīries izveidot jaunu rakstu sēriju ar nenoteiktu publicēšanas plānu, un pirmais raksts top atvaļinājuma sākumā apkopojot 10 grāmatas, kur īsākā ir vien 27 minūtes garāka un ilgākā dažas minūtes virs 6 stundām.

Audio grāmatu augstākā klase

Gandrīz katram tēlam savs ierunātājs un atšķirīga balss, papildus dažādi skaņu efekti, lai bagātinātu baudu ausīm, kā arī viss uzvedums un production kopumā krasi atšķiras no vienkārši ierunātas grāmatas, kur, protams, arī ir liela variācija no prastas nolasīšanas līdz augstas kvalitātes performancei. Šo trīs grāmatu gadījumā Audible Studios pielikuši ķirsīti un citas dekorācijas. Ja vien ko tādu vēl varētu sastapt arī vairāku simtu lpp garās grāmatās – laime būtu pilnīga.

Ja ir redzēta kāda Alien filmām, tad +/- būs zināms arī šī abdridged filmu novelizācija. Labākais, ka ir vēl divi šādi turpinājumi.

Killer by Nature ir dramatizēts krimināromāns, kurā sērijveida slepkavai atrodoties ieslodzījumā, tiek atrasts jauns slepkavības upuris ar viņa ”paraksta metodi” – gareniski pāršķeltu mēli. Šis atklājums paver medijiem neskaitāmas spekulāciju iespējas, no kurām nepatīkamākā policijai būtu varbūtība, ka viņi cietumā iespundējuši un nepatiesi apsūdzējuši nevainīgu cilvēku, kamēr īstais slepkava visu šo laiku ir turpinājis atrasties brīvībā

Maziem un lieliem

Vienīgā grāmata, kuru vajadzēja iekļaut divās kategorijas bija Zero G – tai ir ne tikai visas tās vienreizējās un uzslavu pelnījušās kvalitātes īpašības, kā Alien un Killer by Nature, bet arī ir ideāli piemērots jaunajiem lasītājiem, lai tos iepazīstinātu ar audio grāmatām.

Gan jau pēc vāka var pateikt, ka arī Sovereign ietilpst zinātniskās fantastikas žanrā, kā par mērķauditoriju minētu esam drusku vecākus bērnus, un varētu gan šo, gan Zero G un Alien salikt kopā zem Sci-Fi birkas, bet tādā gadījumā acīmredzami liekā grāmata tematikas, atmosfēras, mērķauditorijas u.c. ziņā būtu Alien.

Vienlaikus savā ziņā arī The Christmas Hirelings ir drusku piekabināts līdzās Zero G un Sovereign, bet ne tik ļoti, lai neatbilstu manai kategorija, ka tā patiks visa vecuma grāmatmīļiem. Šajā vēsturiskajā stāstā turīga britu vecīša radi uz Ziemassvētku laiku iesaka viņam nolīgt/”izīrēt” pāris mazu bērneļu, lai viņa īpašumā svētku laikā nebūtu tāds drūmums, kā citus gadus. Āķis vien tajā, ka idejas autoram bez priecīgākas atmosfēras radīšanas Ziemassvētkos, ir arī dažs labs slēpts alternatīvs iemesls attiecībā uz večuku un vienu no bērniem.

Non-fiction

Īss dokumentāls stāsts, kā The Queen, kas apkopo mākslinieces Aretas Frenklinas dzīvi un karjeru pat būdams labs riskē atstāt paplašināta Vikipēdijas raksta sajūtas, un labākais, uz ko tas var cerēt, ir ieinteresēt klausītāju pēc tam sameklēt biezāku, plašāku biogrāfijas grāmatu.

Tikmēr Strong Ending: From Combat to Comedy interesantā veidā ar vairāku Afganistānas un Irākas karu veterānu (ASV) piemēriem par to, kā ASAP programma, izmantojot komēdiju un gala stāvizrādes uzstāšanos (pat ja tikai vienreiz un uz 5 vai 10 minūtēm) cenšas palīdzēt posttraumatiskā stresa upuriem, kuru iejušanās atpakaļ civilajā dzīvē, kad tevi diendienā nedraud ienaidnieka uzbrukums.

Noslēdzoši iekš The Last Days of August žurnālis Jon Ronson izmeklē porno aktrises August Ames 2017.gada decembrī izdarītās pašnāvības apstākļus un faktoru virkni, kas viņu līdz tai noved. No visām trim šī gan tematiski, gan personas ziņā vismaz pirms noklausīšanās interesēja vismazāk, bet gan Džona izmeklēšana (pēc Augustas vīra lūguma), gan nelielais ieskats biznesa neglītajās aizkulisēs, un visa stāsta pasniegšanas veids, bija pietiekami labs, lai noturētu interesi līdz pašām beigām.

***

 

Atlikušās divas nesanāca iegrupēt ne vienā no iepriekšējām kategorijām un arī savā starpā ir ļoti atšķirīgas. Harry Clarke lugā tās galvenais varonis Filips, dzimis un audzis ASV, un neviena nemudināts sāk runāt izteiktā britu akcentā. Tēvam, maigi izsakoties, nepatīk nedz šī nez no kurienes uzradusies dīvainā balss, nedz arī daža laba cita dēla savādās izturēšanās manieres. Tikai vēlāk jau būdams pieaudzis, nejaušu apstākļu sakritības rezultātā papildus britu akcenta balsij dzimst alternatīvā persona – Harijs Klārks. Nedaudz nepatika, ka bonus materiāls (tāda kā mini luga) lielā mērā bija Harry Clarke tematikas variācija par nejaušību ietekmi uz lieliem dzīves notikumiem.

Tikmēr Lullaby ir īss šausmu stāsts par spoku apsēstu māju un jaunu pāri ar mazu zīdaini, kuri iegādājas ”nocenotu” mājokli, par spīti zināšanai, kādēļ tā. Protams, kā jau racionāli domājoši pieaugšie, viņi tikai nosmejas par absurdo domu, ka spoki varētu reāli eksistēt, tomēr dienām un nedēļām aizritot, abi tiek piespiesti maksāt augstu cenu par savu alošanos.

 

Craig Alanson – Mavericks (Expeditionary Force #6) (Klausāmgrāmata)

40280648

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Podium Publishing

Manas pārdomas

Ja Expeditionary Force sērijā tev rūp tikai Džo Bišopa, mākslīgā intelekta Skipija un pārējo ‘’pirātu’’ liktenis, tad Mavericks lielā mērā droši var izlaist un ķerties pie septītās, jo minētie tēli uz mirkli pavīd vien grāmatas sākumā un atgriežas krietni tuvāk tās beigām. Pamata fokuss pārsviežas uz tiem nelaimīgajiem, kuri palika iestrēguši uz kāmjiem līdzīgo Ruhar citplanētiešu kontrolētās Paradīzes planētas.

Jo ilgāks laiks paiet nošķirtiem no saziņas ar Zemi un cerību kādreiz atgriezties mājās, jo vairāk un vairāk kareivju izvēlas pamest militāros spēkus un pievērsties kam citam. Bet ir arī tādi, kuri vai nu neredz sevi civilā dzīvē vai arī ir apņēmušies pierādīt Ruhar, ka cilvēkiem var uzticēties, un cenšas soli pa solim mainīt uz labo lielākoties rasistiskos viedokļus un aizspriedumus. Viena no tādiem ir leitnante Perkinsa, kuras vadībā un kontrolē dažādu sakritību un dramatisku notikumu rezultātā nonāk smagi cietis kosmosa kuģis un izdzīvojušie Kāmju kadeti. Tieši Perkinsa un pārējie Mavericks komandā ietilpstošie cilvēki nezaudējā vēsu prātu izšķirošajos mirkļos pēc pēkšņa uzbrukuma, kad izšķiras izdzīvosi vai nē. Gan Džo, tagad Perkinsas gadījums šajā sērijā parāda, ka tā vien šķiet ka tikai cilvēks ir spējīgs vienlaikus izdomāt absurdu ideju, kas var gan nostrādāt, gan noiet šausmīgi greizi, un pēc tam arī attiecīgi rīkoties un nebaidīties riskēt, jo kādēļ baidīties izgāzties, ja alternatīva tāpat ir droša nāve.

Laiks tikai rādīs vai Perkinsas un pārējo Mavericks pūliņi nesīs cerētos augļus attiecībā uz cilvēku sociālo statusu citu citplanētiešu un Ruhar acīs, jo grāmatas ietvaros tiek gan paveiktas lielas lietas, gan mainītas daža laba iedomīga un augstprātīga Kāmja viedoklis. Un ja jau tas ir iespējams ar tādiem kā šie, tad kāpēc gan arī lai neizdotos plašākā mērogā. Grāmatas centrālā problēma, kuru par katru cenu nākas neitralizēt, ir Ķirzakām līdzīgo Kristang slepus un nelegāli izstrādātais bioloģiskais ierocis – paslēpts un iestrādāts Vīruss Keepers DNS. Vīrusa patiesie mērķi ir Ruhar populācija uz Paradīzes, bet kādēļ gan nenovelt vainu uz ‘’nejaušu’’ mutāciju cilvēkos un atriebt zaudēto kontroli pār tiem. Tikmēr par Keepers tiek saukti tie muļķi, kuri joprojām tic, ka Kristang ir cilvēces patiesie sabiedrotie, pat ja patiesībā tādu cilvēcei vispār nav, izņemot protams Skipiju.

Gan autors, gan ierunātājs R.C. Bray ir paveikuši lielisku darbu, lai noturētu interesi, kad lielākā daļa vairāk vēlētos palikt pie Džo Bišopa un Skipija. Nešaubos, ka bija un būs tādu, kuriem nepatika lielais uzsvars uz šiem ‘’alternatīvajiem’’ galvenajiem tēliem un varbūt pat neizturēja līdz grāmatas beigām. Tiem, kuri sēriju līdz šim ir tikai lasījuši, varu vēlreiz droši rekomendēt audio versiju un kārtējo reizi izteikt uzlavās tās ierunātājam.

Rob Reid – Year Zero (Klausāmgrāmata)

12953520

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Random House Audio

Manas pārdomas

Ar pārveidotu Napster logo uz grāmatas vāka Year Zero skaidri norāda, ka lielā mērā tās tematika ir ap un par mūziku un autortiesībām. Ņemot to par pamatu grāmatas idejai, autors iztēlojas Visumu, kurā attīstītās citplanētiešu rases ir izveidojušas uz mieru bāzētu aliansi, kurā katra rase var nodoties mākslas, intelekta, kreatīvisma un visa cita veida jaunrades procesiem. Vienīgā jomā, kurā cilvēce visiem pārējiem ir priekšā ar uzviju, ir mūzika. Bet, ak vai! Neviens citplanētietis pirms tam nepārliecinās, vai ir legāli ASV pārkopēt dziesmas triljonu triljoniem reižu pirms nosūtīt tos tālāk, pirms tam nepaprasot atļauju.

Tagad dziesmu piratizējošie citplanētieši nonāk pie bēdīgas atklāsmes un ASV autortiesību likuma, kurā minēta kompensācija līdz pat 150 tūkstošiem dolāru par vienu nelegālu kopiju, un pareizinot ar ntajām kopijām, attopas pie problēmsituācijas, kurā gandrīz vai visu Visuma iemītnieku bagātība un iedzīve pieder Zemes iedzīvotājiem. Rezultātā pavisam necilu advokātu lielā firmā apciemo divi citplanētieši ar mērķi panākt saprātīgu vienošanos, kas dzēstu parādu, bet iemesls kādēļ izraudzīts tieši viņš ir viena no pirmajām norādēm uz grāmatas sliekšanos nenopienības un joku virzienā. Advokāta vārds, Nick Carter, sakrīt ar vienu no Backstreet Boys puišu grupas biedriem. Visa ideja par pamatu ņemot vienas valsts likumu tā kā sašķobās, ja gudrie un viedie citplanētieši izraudzīties valsti ar ‘’lētākiem’’ autortiesību likumiem vai vispār neliktos par kaut kādas Zemes likumiem.

Galu galā Niks Kārters tiek ierauts visā šajā afērā, un tagad tieši uz viņa pleciem gulst uzdevums paglābt cilvēci no asistētas pašiznīcināšanas, kuru labprāt vēlētos panākt gan karjeru zaudējuši citplanētiešu mūziķi, gan turīgas korporācijas, uzņēmēji u.c. personas. Visā šajā dažādo citplanētiešu burzmā pietrūka kaut cik nopietna rakstura rases. Tikpat kā visiem piešķirta kāda izteikti dīvaina ārēja izskata iezīme un īpašības. Varētu padomāt, ka tikai cilvēks būtu parasts.

Noslēdzoši vēl var piebilst, ka pēc Year Zero noklausīšanās paliek pēcgarša, ka autoram ir bijusi viena ideja, kā būtu ja… par citplanētiešiem un cilvēces radīto mūziku, bet pietrūcis to apaudzēt ar pienācīgu apjomu miesas. Citādā ziņā grāmata ir laba izklaide, kamēr to lasa vai klausās.

J.S. Morin – Galaxy Outlaws (The Black Ocean #1-16.5) (Audio book)

40089999

Linki uz grāmatu Goodreads lapām

Izdevniecība: Magical Scrivener Press

Manas pārdomas

Ar Black Ocean sešpadsimt grāmatu sēriju un vēl dažiem bonusa .5 stāstiem turpinu šogad aizsākto, ka dažas sērijas noklausos vienā piegājienā. Protams, tas ir iespējams vien pēc tam, kad visa sērija jau ir iznākusi, bet reizē tas arī izslēdz iespēju piemirst detaļas lielos vilcienos, kaut arī jāatzīst, ka dažs labs piedzīvojums noslēgumā ir visai piemirstams un nav atstājis paliekošāku iespaidu.

Sērijas galvenais varonis Carl Ramsey ir līderis kosmosa zagļu/pirātu komandai un kapteinis kuģim ‘’Mobius’’. Gan Karls, gan citi komandas biedri, kuru komplektē dažādu citplanētiešu rasu pārstāvji, par sevi kā kriminālās pasaules pārstāvjiem ir augstās domās. Tomēr gandrīz vienmēr viņu grandiozais plāns, kā beidzot pastrādāt veiksmīgu gadsimta zādzību, noiet greizāk par greizu. Labi vēl, ka Mobius komandai piemīt izcils improvizācijas talants, lai dienas beigās neparadzētie šķēršļi neizrādītos viņu dzīvības vērti. Papildus gandrīz simtprocentīgi drošajam likumam, ka kaut kas notiks ne tā, ja vien tas ir iespējams, lielā piķa iegūšanai reizēm arī patraucē nevietā balsi ieguvusi sirdsapziņa, rezultātā Karls var būt pateicīgs, ka visi vai lielākā daļa ir dzīvi un veseli, bet nākošajā rītā atkal nākas meklēt, lai būtu līdzekļi degvielai un pārtikai.

Black Ocean nav tikai viens piedzīvojums pēc otra, sērijai piemīt labs humors (vairāk gan uz bērnišķīguma pusi vēl izteiktāk par citām uz humoru un jokiem bāzētas, kas pēdējā laikā lasītas), papildus tam liels nopelns gulstas uz labi izveidotiem tēliem un to savstarpējām attiecībām. Kā arī patika veids, kā J.S. Morin apvieno zinātnisko fantastiku un fantāziju, dažādās nākotnes tehnoloģijas un maģiju. Bez Mobius komandā esošā burvja Morta jāšaubās vai kāds no viņiem, tai skaitā Karls, izdzīvotu tālāk par kādu trešo grāmatu un ne reizi vien tieši burvis Morts ir tas, kurš izvelk visus citus no bezcerīgas situācijas. Tajā pašā laikā Mobius nav ne tuvu pieskaitāms augstākās kvalitātes kuģiem, un, ja ne mehāniķa Roddy ntās darba stundas labojot vienu vai otru saplīsušu iekārtu vai cenšoties uz laiku pagarināt tā dzīvildzi līdz nākošajai noplīšanai, tad arī Black Ocean sērija (un arī tās varoņi) piedzīvotu ātrāku galu.

Neviena no misijām/grāmatām nebija piecu zvaigžņu līmenī, bet arī neviena arī nebija drausmīgi slikta, lai sabojātu iespaidu par gaidāmajām vai jau noklausītajām un no bonusa stāstiem visvairāk patika pats pēdējais, kas piešķīra sērijai ideālu noslēgumu, ko nevarētu teikt par dažām grāmatām atsevišķi.

Vairāk nekā astoņdesmit stundas nav nieka lieta un bez laba vai vismaz kompetenta un ciešama ierunātājā diez vai tālu tikt, tādēļ plusiņš jāpiešķir Mikael Naramore. Gan šī autora, gan ierunātāja daiļradē un Audible kolekcijā ir vēl viena apjomīga sērija Twinborn Chronicles, un abi ir veikuši pietiekami labu darbu, lai iedrošinātu vēlāk noklausīties arī to.

Craig Alanson – Zero Hour (Expeditionary Force #5) (Klausāmgrāmata)

36542226

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Podium Publishing

Manas pārdomas

Pēc ilgāka pārtraukuma atgriežos pie Expeditionary Force sērijas ar tās piekto grāmatu Zero Hour. Jau pirmo nodaļu laikā varēju atkal pārliecināties un apstiprināt pārliecību, ka pagaidām R.C. Bray ir viens no labākajiem grāmatu ierunātājiem, kādu esmu dzirdējis. Zero Hour varbūt nepiedāvā diži daudz līdz šim sērijā neredzēta, bet sērijas fanam noteikti būs ne viens vien lasītprieku sagādājošs brīdis.

Lieliskais, vienreizējais un citādi ģeniālais mākslīgais intelekts Skipijs ir tik augstās domās par sevi (un reti kad to neslēpj), ka viņš nav guvis mācību ložņājot cita miruša MI konteinerī un knapi izsprūkot no tajā mītošā Elders rases laikā radīta vīrusa. Nultā stunda, ap kuru grozās šīs grāmatas lielā sižeta līnija, pienāk brīdī, kad šis Vīruss atkal uzbrūk Skipijam, un vienīgais Skipija pagaidu risinājums, lai tas nevarētu īstenot savu mērķi, ir tāda kā Uguns mūra izveidošana pašam savā konteinerī/’’alus bundžā’’. Kaut arī no pozitīvās puses Skipijs skaitās dzīvs, tas nemaina faktu, ka ātrāk vai vēlāk Uguns mūris neizturēs, kādēļ arī grāmatai tāds nosaukums. Vēl jo sliktāku to padara fakts, ka Uguns mūris Skipiju ‘’nogriež’’ no piekļuves citām eksistences dimensijām un daudzām spējām, kas padari Skipiju Lielisku.

Lielā mērā viss atkal gulstas uz Džo pleciem, jo neviena cita viņa ‘’pirātu’’ komandas prāts nestrādā tik ērmoti, lai konstanti izdomātu idejas, kā iziet no bezcerīgām situācijām. Šajā ziņā autoram jāuzmanās neizvilkt sēriju pārlieku garu, jo jau šajā ir pietiekami daudz momentu, kuri atkārtojas gan sērijas, gan pašas grāmatas ietvaros, lai daļai lasītāju tas paliktu pārāk kaitinoši un paredzami. Galvenais mērķis, protams, ir un paliek Vīrusa iznīcināšana, lai ne Skipijs, ne Džo un viņa komanda nepiedzīvotu pāragru dzīves galu, kā rezultātā tad zustu planētas Zeme drošības garants, ka kāda no agresīvajām citplanētiešu rasēm nesadomā kārtējo reizi apciemot Zemi cerībā izmantot tās resursus karā pret otru citplanētiešu ‘’aliansi’’. Tikmēr tiek arī turpināts sižets par mistēriju laikā, kad neviens izņemot Elders rasi teorētiski nebija attīstījušies tik tālu, lai kolonizētu citas planētas, bet vai nu Elders (kopā vai kāda to daļa) vai varbūt pat kāds cita rase ir atbildīga par vairākiem liela mēroga postošiem, vardarbīgiem notikumiem.

Diemžēl Zero Hour dāvā vairāk jaunu jautājumu un mīklu, nekā atbilžu. Zinot jau iepriekš lielā mērā attiecību dinamiku starp Džo un Skipiju, ko izbaudīju par 100% arī šoreiz un ņemot vērā, ka jau tagad šis tas atkārtojas, kā viena bezizejas situācija seko otrai, kas palielina pieminēto paredzamību, atliek cerēt uz autora Craig Alanson prasmi atpazīt risku un lieki nesabojāt sēriju, kaut arī šaubos, vai es tādēļ pātrauktu to klausīties.

Visi tēli, protams, nav tik draudzīgi noskaņoti pret Skipiju kā Džo, kura gadījums ir īpašs un visticamāk perfektāku partneri, kas spētu paciest Skipija personību, Skipijs nevarētu vēlēties. Pretsats ir no Apvienotajām Nācijām misijai/komandai pieliktais diplomāts iesaukts par, kurš biežāk ir kaitinošs traucēklis, bet apiet to nedrīkst, ja vien Džo vēl kādreiz vēlas apmeklēt Zemi un saņemt atļauju no pasaules lielvarām to atkal pamest kā kuģa kapteinis. Lai kā to gan Skipijam, gan Džo negribētos atzīst, gadās arī mirkļi, kad viņi ir visnotaļ priecīgi, ka diplomāts ir daļa no viņu komandas.

Craig Halloran – The Chronicles of the Dragon Collection (Chronicles of the Dragon #1-10) (Audio book)

26107600

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Būs pagājis aptuveni viens pilns kopš izmantoju Audible pakalpojumu, un ir sanācis arī atklāt vairākas sērijas kā Expeditionary Force, kuras citkārt iespējams nebūtu (tik ātri) pamanītas. Tagad ar jauna gada iesākšanos pienācis mirklis kam jaunam manā lasītāja dzīvē un izmantošu iespēju noklausīties visu sēriju vienā piegājienā. Ceru arī šajos gadījumos uz patīkamiem pārsteigumiem. Kaut arī būtu varējis tā darīt agrāk un bez Audible motivācijas, bet tas tomēr ir drusku citādāk, ja visa sērija tiek atskaņota no viena faila.

The Chronicles of Dragon ir pūķa Nath izaugsmes un pieaugšanas stāsts. Ņemot vērā pūķu mūža garumu salīdzinoši ar cilvēku vidējo dzīves ilgumu, Nath jau sērijas pirmajā grāmatā ir pieklājīgā vecumā, bet patiesībā Nath ir pavisam jauns puika, vēl nenobriedis ātras dabas karstgalvis. Viņam vēl jāmiecās kur un kad ir īstais moments, lai bāztu savu degunu citu darīšanās vai nelaimēs un neiekultos liekās nepatikšanās.

Nath kā pūķis ir unikāls gadījums, jo atšķirībā no pilnīgi visiem saviem ciltsbrāļiem viņš ir piedzimis cilvēka veidolā. Arī augot Nath vairāk asociējas ar ātrāko cilvēku dzīves ritmu. Prestatā pūķu tendecei darīt visu krietni ilgāk un lēnāk, tai skaitā gulēt reizēm nedēļām, mēnešiem vai pat gadiem ilgi, Nath mēdz sasteigt lēmumus un izšķiršano par kādu rīcību. Ir skaidrs, ka agrāk vai vēlāk Nath pārtaps par pienācīgu pūķi, bet jo ilgāks laiks paiet, jo lielāka kļūst nozīme tam, kā šis process noritēs.

Pūķu garajā vesturē visi atceras tikai vienu postošu karu, un vēljoprojām ir saglabājušies stereotipi un aizspriedumi pret attiecīgas zvīņu krāsas pūķiem (melnas), kuri bija atbildīgi par tā izraisīšanu. Starp pūķiem ir pieņemts, ka viņi nenogalina citas inteliģentas dzīvās radības, neskaitot dažus izņēmumus, piemēram, orkus. Tomēr pakļaujoties savam raksturam, kad Nath ierauga bezcerīgā situācijā nonākušu pūķi (pasaulē plaukst bizness ap to ķeršanu, tirdzniecību un cita veida sastāvadļu izmantošanu), viņam piemirstas gan savs spēks, gan minētais fakts. Viņa āda uz vienas rokas pārvēršas melnās zvīņās, un ar vienu šādu  bezapdomīgu rīcību Nath, sev vēl nezinot, aizsāk krāšņo piedzīvojumu sēriju desmit grāmatu garumā!

Nath tēvs, būdams viens no pūķu karaļiem, nevar pieļaut negodu un varbūtību, ka viņa melno zvīņu ieguvušais dēls varētu būt potenciāls iemesls, kurš aizsāktu jaunu karu starp pūķiem, tādēļ kopā ar ilggadīgo draugu rūķi Brenwar (arī kareivīgas dabas kā jau visi rūķi) tiek bargi izstumts bargajā pasaulē. Kopā šīs duets veido labu komandu, un rūķis Brenwar daudzkārt kalpo kā stabilizējošs faktors un padomdevējs pūķim. Ļauno spēku pārstāvji noteikti priecātos par viņa krišanu.

Sērijas sākumā vairāk ir mazi, nelieli piedzīvojumi, tiek glābti pūķi no dažādām likstām, tā cerot panākt Nath zvīņu izmainīšanos uz labo pusi, bet sērijai progresējot uzrodas arī lielais pretinieks un spēles likmes palielinās līdz pašu dzīvību cenai un zemju iemītnieku likteņiem. Tas arī netiek sasteigts, bet gan meistarīgi tiek ļaut ļaunajiem tēliem iznākt uz skatuves, pamazām sāk izbāzt galvas no dažādiem midzeņiem ar cerību pārvilināt Nath savā pusē, kamēr vēl ir tāda iespēja, vai tomēr gatavoties kulminācijas sadursmei starp labo un ļauno.

Mērķauditorija nepārprotami ir bērni, ko ļoti labi varēja just gan pašas sērijas tematikas un noskaņas ziņā, gan audiogrāmatas stilā, kā tapusi audiogrāmata. Ir pielietoti dažādi papildus skaņu efekti un arī ierunātājs ir pacenties, lai jaunajiem klausītājiem katrs brīdis būtu interesants, šajā versijā nesastapt pliku lasīšanu. Diezin vai iespēšu to jau janvāri vai februāri, bet zinu, ka klausīšos arī otro desmit grāmatu sēriju par pūķa Nath piedzīvojumiem.