
Jim Butcher – Ghost Story (The Dresden Files #13)
Manu viedokli varat izlasīt šeit

Links uz grāmatas Goodreads lapu
Izdevniecība: Penguin RandomHouse Audio
Manas pārdomas
Sākoties Ghost Story un arīdzan visas grāmatas garumā burvis un privātdetektīvs Harijs Drezdens ar svaigu skatu uz paranormālo pasauli ir no jauna jāapgūst līdz šim tik ļoti ierastās attiecības gan ar draugiem un sabiedrotajiem, gan ar nelabvēļiem, pie viena iegūstot nevēlamu un vienlaikus nenovērtējamu pieredzi par pēcnāves šķietamo. Tieši tā! Harijs (tā vien šķiet) ir kļuvis par spoku, kas nozīmē tikai to, ka viņš ir miris…!
Parasti sērijas paša galvenā varoņa nāve vienalga seriāls vai grāmatu sērija nozīmētu arī paša projekta noslēgšanos. Tomēr Harijs Drezdens kārtējo reizi pierāda savu ilgdzīvotāja dabu (tā teikt nenospiedīsi viņu kā prusaku), un ka pat paša slepkavība nekļūs par iemeslu, lai viņš pārstātu būt Čikāgas aizstāvis. Āķis vien tajā, ka Harijam tiek ļauts atgriezties uz Zemes spoka formā, lai noskaidrotu slepkavas identitāti. Pretējā gadījumā viņam lemts mūžīgi mūžos iestrēgt šeit, vērot, kā tuvie cilvēki cieš un/vai noveco, kamēr viņš neko nespēj ietekmēt, kas loģiski novestu Hariju līdz ārprātam un kļūšanai par atriebīgu garu, kādus pats, dzīvs būdams, ir iznīcinājis. Turklāt kopš Harija prombūtnes ir pagājis pusgads, kura laikā viņa draugiem un sabiedrotajiem papildus personīgajām sērām ir bijis jācīnās kā nu māk, lai Čikāga nekļūtu par upuri dažādu mošķu grupējumiem; vēl jo vairāk pēc tam kad (12.grāmta Changes) pateicoties Harijam vampīru Sarkanais galms ir beidzis pastāvēt.
Īpaši smagi Harija nāve ir ietekmējusi viņa tuvu draugu (potenciāli kas vairāk) un līdzšinējo caurlaidi piekļuvei dažādām noziegumu vietām un vērtīgai informācijai – izbijusi policijas detektīve Kārena Mērfija, kura mazpamazām ir palikusi arvien paranoiskāk noskaņota. Par nelaimi, lai izdzīvotu un nosargātu Čikāgu ir bijis jānolaižas tik zemu, ka jāpieņem palīdzība no mirstīgo cilvēku mafiozo bosa Džona Markoni.
Vēl krasāki emocionālie postījumi vērojami Harija Drezdena māceklei Mollijai. Iepriekšējās grāmatas grand fināla kauja jau tā atstāj Molliju fiziski ievainotu, bet atkopties no garīgi pārciestā pēc mentora nāves ir daudzkārt grūtāk izpildāms uzdevums. No sava jaunā skatpunktā un ar simtprocentīgi nekļūdīgu pieeju atmiņām Harijs var vien nožēlot savu muļķību, ievilkdams arī Mollija cīņa par meitu ar Sarkanā galma vampīriem, bet vienlaikus var arī būt priecīgs par Mollijas izaugsmi spēju ziņā.
Noslēdzoši vien pieminēšu divus sīkumus un arī mājienus. Pirmkārt, maija vidū Čikāgā vēl ir vairākus centimetrus bieza sniega kārta; zinošam cilvēkam tā būs zīme un brīdinājums par Ziemas feju klātbūtni un mahinācijām… Otrkārt, Čikāgas policijas tiesu medicīnas eksperts un galvaskausā visvairāk mītošā gara Boba pašreizējais īpašnieks Waldo Butters, kura draudzīgā palīdzība un drosme (pierādīta jau sērijas septītajā grāmatā Dead Beat) līdzās jau sērijā sastaptam ectomancer-am Mortimeram Lindkvistam. Ņemot vērā situāciju, šo divu tēlu loma ir pat ļoti nenovērtējama.
Izdevniecība: Penguin Audio
Manas pārdomas

Kaut arī autors ievadvārdos brīdina, ka Restoration of Faith ir vieni no viņa pirmajiem soļiem rakstnieka karjerā (ne tikai Harija Drezdena pasaulē), nebija nemaz tik traki. Tā kā visus šos maziņos darbus klausījos audio formātā, tad iespējams daļa nopelnu pienākas arī The Dresden Files sērijas ierunātājam – James Marsters (un manu pārsteigumu, kad no māte Gūgles un tantes Vikipēdijas uzzinu, ka viņš ir tēlojis Spaiku Bafijā un Eņģelī :D ).
Harija instinkti mesties palīgā briesmās nonākušām sievietēm ir bijis vienlīdz spēcīgs arī pašos pirmsākumos. Šajā stāstā Harijam vēl nav pašam sava privātdetektīva licence, bet neliedz palīdzēt atrast pazudušu meiteni, kura vienkārši grib saņemt uzmanību un mīlestību, nevis tikai bagāto vecāku ‘’dāvanas’’.

Pārāk īss trīs lapaspušu diskusija starp Hariju un galvaskausā parasti mītošo garu Bobu par piemērotāko tekstu sludinājumam, kas piesaistītu klientūru. Ja ir lasītas vismaz dažas pamatsērijas grāmatas, humors, kā Boba kāre uz romantiskajām grāmatām un ieteikums nolīgt sekretāri (vēlams ar garām kājām), būs labāk uztverams.
Ņemot vērā traumatiskos notikumus Harija bērnībā un jaunieša gados, dzimšanas dienu svinēšana (gan sava, gan citu) nav bijis tas gaidītākais pasākums. Tomēr, kad runa ir par brāli Tomasu, lai arī kāds vampīrs viņš nebūtu, progress ir nepieciešams. Interesanti, ka Tomasa dzimšanas diena sakrīt ar Valentīndienu. :D Protams, tas nebūtu Harija Drezdena stāsts bez neparaudzētiem nāves draudiem!
Šajā stāstā Harijs parāda, cik labs viņš ir uz kompromisiem, lai sasniegtu mērķi un palīdzētu klientam, ja ir pat gatavs sadarboties ar Džona Markoni padoto Ms.Guard, lai atrastu Ziemas feju monstru nolaupītu jaunlaulātā sievu. Neizpaliek arī uzslavas slavenajam Maka (Mac) pašbrūvētajam un daudzu balvu ieguvušajam alum.
Līdzīgi notiek arī šajā stāstā, kad muļķis Harijs ir iedomājies, ka varēs paņemt brīvu dienu no nogurdinošā darba – Čikāgas un pasaules glābšanas no visa ļaunā! Nebūt nepalīdz arī, ja no mājas pagraba nāk dūmi ar tiem pavadošiem būkšķiem, jo mācekle Mollija nodevusies eksperimentu dienai.

Novele no Tomasa skatpunkta, kura atklāj, cik patiesībā grūti Tomasam ir noturēt grožos savu iekšējo dēmonu, kas alkst pēc barības (cilvēks). Lai izlīdzētos ar ‘’uzkodām’’, Tomass, izveidodams francūža geja personību, ir atvēris skaistumkopšanas salonu un pats frizē. Jautrākie brīži ir publiski kopā ar Hariju, par cik faktu, ka abi ir brāļi, būtu pārāk bīstami zināt plašākam personu lokam, kā nepieciešams. Vēl papildus slogs Tomasam tiek uzlikts, kad viņa pienākumus pildīt sauc The Oblivion karš, un ir jāpalīdz Harijam tā, lai viņš neko nenojaustu.
Ne visiem Baznīcā ir pa prātam, ka Harija glabāšanā pēc tam, kad Krusta bruņinieks Maikls vairs nespēj pildīt savus pienākumus, ir nonākuši veseli divi svētie zobeni. Dažu uzskati par pareizāko rīcību cīņā ar pārdabisko ļaunumu ir doties nežēlīgā uzbrukumā un dot kārtīgu triecienu, tā lai sajūt!
Dzirdēt Maku (Mac) bilstam tik daudz vārdu vienu pēc otra, ja ir pierasts pie aprautām frāzēm un piekrītošiem rūcieniem, mīmikām, bija kaut kas. :D Vēl trakāk, ja viendien ieejot Maka bārā, skatam paveras kautiņa sekas; vietā, kura pēc Unseelie Accords ir pasludināta par drošu ‘’miera ostu’’, kas tāds ir neiedomājams. Tad nu Harijs palīdz draugam noskaidrot, kurš un kas ir pie vainas!

Trīs dubultpašnāvības, kuru upuri iracionāli pēkšņi ir iemīlējušies viens otra līdz neprātam, ir tā kā drusku par aizdomīgu (īpaši, ja pēdējie bija brālis un māsa), tādēļ detektīve Mērfija pieaicina talkā Hariju Drezdenu. Starp abiem sērijas garumā virmo ne tikai draudzība un koleģiāls respekts, bet vienmēr tas ticis nostumts tālākā plauktā, bet lietas mainās, kad izmeklēšanas gaitā, izejot ārpus ierastās kārtības, abi riskē paši ar savām dzīvībām!
Vien dažas stundas pēc Changes beigām Kārenai Mērfijai šķiet, ka Harijs beidzot vairs nav spējis izsprukt no Nāves tvēriena. Redzam ne tikai viņu sērojam, bet arī Kārenas spēku, kad viņa kopā ar jauniešu vilkatīm ‘’Alfas’’ apņemas nepieciešamības gadījumā ieņemt Harija vietu un aizstāvēt Čikāgu!
**
Kopumā ļoti labi stāsti (protams, ne visi vienlīdz interesanti), kuri tikai iedrošina jaunajā gadā atsākt klausīties šo sēriju!

Links uz grāmatas Goodreads lapu
Izdevniecība: Penguin Audio
Manas pārdomas
Divpadsmitā The Dresden Files sērijas grāmata Changes burvja Harija Drezdena dzīvē ievieš vērienīgas pārmaiņas un Džims Bučers neskopojas jau no paša sākuma. Harija dzīvē ar blīkšķi atgriežas viņa šīs sērijas pirmā lielā mīlestība Sjūzena Rodrigeza. Dažs labs tieši Sjūzenu varētu vainot pie kara aizsākšanas starp vampīriem (galvenokārt ar Sarkano galmu) un burvjiem. Par ‘’prieku’’ Harijam Sjūzenai arī šajā vizītē viņai līdzi ir Martins, kurš nekautrējas uzspēlēt arī pats drusku uz Harija greizsirdības notīm. Martins ir Sjūzenas pārinieks no Fellowship of Saint Giles biedrības, kura apvieno ar ‘’vampīrismu’’ inficētos, bet ne līdz galam pārvērtušos.
Sjūzenas negaidītās uzrašanās iemesls nav parasta vēlme apsveicināties, bet gan, lai pavēstītu, ka viņiem abiem ir kopīga astoņgadīga meita Megija. Šis fakts vien jau satricina Harija ikdienu, bet pasaulei tā vien šķiet pazūd stabils pamats, kad Sjūzena atklāj, ka Megija ir nolaupīta un atrodas Sarkanā galma gūstā. Kaut arī Harijs nespētu piedot tik nozīmīga fakta noklusēšanu, viņš neļauj aizvainojumam stāties ceļā, lai palīdzētu izmisumā kritušai sievietei, kur nu vēl, ja runa ir par paša meitu. Harijs diemžēl arī apzinās, ka savu ienaidnieku dēļ iesaistīšanās Megijas audzināšanā būtu pārlieku bīstamā, pat zināt par viņas atrašanās vietu varētu būt pārāk liels risks.
Harijs ir labi pazīstams ar uguns maģijas pielietošanu un +/- regulāru tīši vai netīši kādas ēkas nosvilināšanu. Šoreiz uguns tiek pavērst arī pret Hariju pašu. Šo ierindotu kā otru no lielajām pārmaiņām, kad vispirms Harijs C4 sprāgstvielas eksplozijā zaudē īrētās privātdetektīva telpas, bet vēlāk kāds ļaunprātīgi izraisa ugunsgrēku viņa dzīvoklī. Par laimi ne vienā no gadījumiem nav letāla gadījuma, bet kopā ar Hariju pasmieties, kad viņš uzzina jauno ēkas īpašnieku un viņa īres maksājumu saņēmēju identitāti.
Un, kā trešo vērā ņemamo pārmaiņu, būtu jāpiemin cena, kādu Harijam nākas samaksāt, lai viņam būtu kaut niecīgākā iespēja uz veiksmīgu iznākumu. Izvēles iespējas nav diez ko iepriecinošas – kritušu eņģeļa monētas, kļūšana par jauno Ziemas feju bruņinieku vai vēl kas cits, ir vien izšķiršanās par mazāko ļaunumu. Tomēr meitas dzīvības vārdā neviena cena Harijam nevar būt par augstu prasīta.
Uzdevums nav viegls, pat varētu domāt bezcerīgs, ņemot vērā spēku samērus, un (nekāds pārsteigums nav burvju Baltās padomes atteikšanos palīdzēt… ), bet Harijs kārtējo reizi var būt pateicīgs par grūtā brīdī līdzās esošajiem draugiem un sabiedrotajiem! Piebildīšu vien vēl to, ka autors noslēdz grāmatu uz vienreizēja klifhengera, kas būtu bijis arī saprotams un cienīgs sērijas noslēgums, ja tāda būtu bijusi izvēle.

Links uz grāmatas Goodreads lapu
Izdevniecība: HarperCollins Publishers
Vērtējums: 3.25/5
Manas pārdomas
Patīkami pārsteidza grāmatu ievadošais prologs ar skatpunkta maiņu. Tik ‘’dziļi’’ sērijā un pēc tik ilga laika, ar to domājot, ka The Empty Throne jau ir astotā The Saxon Stories sērijas grāmata, un visas iepriekšējās grāmatas ir bijušas no Bebanburgas Uhtreda skatpunkta, bet tagad prologs no viņa dēla Uhtreda Uhtredsona. Starp pirmajām domām bija, ka mana prognoze par Uhtreda neiziešanu vairs uz kaujas lauka būs izrādījusies pareiza un ka nu Uhtreds savas vecumdienas sagaidīs drošībā aiz nocietinājumiem, bet par to, kas notiek uz salas varēsim vērot ar Uhtredsona starpniecību.
Bet še tev! Neesmu paspējis nedz īsti sajust Uhtredsona no tēva atšķirīgo balsi, nedz to, vai to Kornvelam izdotos tādu izveidot un noturēt, kad jau seko nākamā nodaļa un esam atpakaļ pie Uhtreda. Nebūt nesūdzos, bet būtu bijis interesanti pārmaiņas pēc kas atšķirīgs.
Kaut arī pēc divcīņas ar dāņu karavadoni Knutu noslēdzoties The Pagan Lord Uhtreda ievainojums vēl joprojām nav sadzijis un izdala stipri smakojošas strutas, kā arī pat pie visniecīgākajām un mazākajām kustībām var izsaukt sāpju agoniju, tas neattur Uhtredu no atrašanās notikumu pašā epicentrā. Un labi, ka tā, jo mirst Mērsijas (Mercia) karalistes valdnieks Æthelred. Viņa nāve daudziem karalistē dod cerību, ka pēc paaudzes pārtraukuma viņiem varētu būt valdnieks, kurš neatrodas zem Veseksas karaļa (šobrīd Edvards) tupeles. Pamatu ambīcijām, neskaidrībām un intrigām dod fakts, ka Æthelred un Edvarda māsas Aethelflad laulībā ir bijusi tikai viena meita.
Kaut arī Edvards kā valdnieks nav slikts vai nekompetents, bet viņam laikam laiks šķiet labāk pavadīts medībās vai esot gultā, nekā būt pie karalistes stūres, kā arī apkārtējiem nav paslīdējis garām viņa vēlme pēc atzinības, kad daudziem atmiņā ir viņa tēva Alfrēda sasniegtais. Savukārt to ir pamanījis un nebaidās izmantot viens no bagātākajiem Veseksas vīriem un Edvarda sievas vīratēvs Æthelhelm, kurš ir apņēmības pilns, lai realizētu savas ieceres un sapni redzēt savu mazdēlu par nākamo karali pēc Edvarda. Pat Uhtreds atrod sevi spekulējām, kurš ir, tā teikt, patiesais valdnieks.
Par nelaimi, vīratēvam, Edvards pirms laulībām paspēja radīt dvīņus – puiku un meiteni, šobrīd 9 gadus veci. Bet vēl trakāk, ka abi un vēl arī priesteris, kurš par spīti pašreizējam aklumam var apliecināt to laulību un līdz ar to bērnu leģitimitāti, ir Uhtreda aizgādībā.
Neviens, izņemot vien reto, apsver domu, ka Mērsijas pārvaldīšanu varētu uzticēt Aethelflad, kura par spīti atbalsta trūkumam no vīra visu šo laiku ir bijusi spožāka līdere par savu nu jau mirušo vīru. Neskatoties uz vairākkārtējiem panākumiem, doma, ka šo nopelnu dēļ viņa būtu cienīga kāpt tukšajā tronī, daudziem ir pilnīgi neiedomājama (loģiski!) viņas dzimuma dēļ. Kā arī nevar noliegt, ka diezin vai Edvardam varētu patikt doma, vienalga māsa vai nē, ka sievietei ir ievērojamāki panākumi nekā viņam kā karalim.
The Empty Throne visā krāšņumā parāda varbūtības situācijā, kad mirst valdnieks, kurš nav atstājis aiz sevis vīriešu kārtas mantinieku sabiedrībā, kurā līdz šim ierasts, bijis, ka sieva atlikušo dzīvi klusi pavada kādā attālā klosterī.

Links uz grāmatas Goodreads lapu
Izdevniecība: Penguin Audio
Vērtējums: 4/5
Manas pārdomas
Vai tu palīdzētu kādam, kurš tevi ir apšaubījis un centies atraust kaut niecīgāko iemeslu, lai burtiski nocirstu tev galvu vienas vienīgas kļūdas dēļ jaunībā, kaut arī pašaizsardzības nolūkos? Vai tomēr aizcirstu durvis tādai personai un ietu atpakaļ gulēt? Tādu izvēli nākas pieņemt Harijam Drezdenam, kad ar neatlaidīgiem klauvējieniem un galvassāpēm viņš tiek pamodināts un jau no paša rīta nostādīts tādu pasaulīgu problēmu priekšā.
Šī konkrētā persona ir Donalds Morgans, Baltās padomes līdera burvja Merlina (ne tas no Artūra laikiem) tuvs padomnieks. Morgans tiek apsūdzēts cita burvja slepkavībā un Baltās padomes nodevībā, zinot kā darbojas taisnīguma piespriešana (arīdzan kā pats pagātnē ir rīkojies), viņš apzinās, ka vienīgā cerība, lai pierādītu nevainību un pie reizes paliktu dzīvam, ir bēgt. Un kur vēl labāk, ja ne meklēt palīdzību pie Harija Drezdena; ne viens uzreiz par to neiedomātos! Burvju pasaulē tas nav nekāds noslēpums, ka starp abiem pastāv visai naidīgas attiecības.
Tāpēc vēl jo vairāk kā Džona Markoni gadījumā un sērijas iepriekšējā grāmatā (šeit) būtu saprotams, ja Harijs atteiktos palīdzēt. Tomēr vienu Harijs gadu gaitā par Morganu ir sapratis, lai cik liela skabarga pakaļā Morgans nebūtu, viņš drīzāk nocirstu sev kādu no ekstremitātēm, nekā apzināti kaitētu Baltajai padomei. Tieši tādēļ Harijs notic viņa notikumu versijai, ka kāds cits, visticamāk no Melnās padomes, mēģina novelt vainu uz viņu. Vēl labāks ir iemesls, ka Harijs saprot, ka par nākamo grēkāzi var kļūt viņš pats.
Arī sekundārā sižeta līnija bija ne mazāk interesanta, kad Hariju par savu nākamo maltīti izvēlas sens indiāņu izcelsmes gars (Skin-walker) jeb naagloshi. Lai palielinātu savu jau tā no dieviem daudz neatpaliekošo spēku, šī radījums savā uzturā lieto dažnedažādas maģiskās būtnes, tai skaitā burvjus. Kaut arī naagloshi parādās vien pāris epizodēs, nešaubos, ka viņa un Harija sadursmju sekas tālāk sērijā varēs just vienlīdz stipri, kā patiesās slepkavas un nodevēja atmaskošana. Tomēr kā vienā, tā arī otrā ganījumā ģimenes un draudzības saišu spēks tiek pārbaudīts līdz galējam maksimumam!

Links uz grāmatas Goodreads lapu
Izdevniecība: Penguin Audio
Vērtējums: 3.75/5
Manas pārdomas
Ar to vien jau būtu jābūt pietiekamam brīdinājumam par to, ka briest, kas nozīmīgs, kad sāk snigt un ziema neierasti agri liek par sevi manīt. Tomēr lielākās nepatikšanas šoreiz Harijam sagādā nedz Ziemas, nedz Vasaras fejas, bet gan kritušie eņģeļi jeb Denarians un viņu līderis Nicodemus.
Bet arī bez galvassāpēm fejas Harijam nepaliek parādā, jo kaut kādu iemeslu dēļ Vasaras feju aģenti pāraugušu kazu izskatā tomēr ir apņēmības pilni nelikt mieru un mēģina Hariju nogalināt. Tomēr tas ir tikai tāds ikdienas līmeņa traucēklis, atšķirībā no Ziemas feju karalienes Mab, kura izvēlējusies lūgt izpildīt otro no trim viņas lūgumiem – Čikāgas kriminālās pasaules bosu Džonu Markoni nolaupījuši Denarians, un Harijam dots viņu izglābt. Tomēr, kādēļ gan lai būtnēm, kuras jau ir eksistējušas vēl pirms uz Zemes bija dzīvība, interesētu parasts mirstīgais, pat ar tādu ietekmi kā Markoni? Ja nu vienīgi Markoni nav kritušo eņģeļu patiesais mērķis, bet vienīgi veids, kā izsaukt jau iepriekš paredzamu reakciju un notikumu secību no Harija un ko, un tikt pie visas cilvēces zināšanu Arhīva…
It kā jau Harijam būtu ne silts, ne auksts, kas notiek ar Džonu Markoni, starp abiem nevalda tās siltākās jūtas, tomēr nevar apstrīdēt, ka labāk lai pār kriminālo sabiedrību valda zināms ļaunums, bet vēl jo svarīgāk, noslēdzoties sērijas devītajai grāmatai White Night, ar Harija līdzdalību Džons kļuva par Unseelie Accords (tāds kā paranaromālās pasaules likumu kodekss). Skatoties plašākā perspektīvā attiecībā uz jau vairāku gadu ilgušo karu starp burvjiem un vampīriem, nebūtu labi, ja šo noteikumu pārkāpšana paliks nesodīta.
Tur, kur par sevi liek manīt ļaunie spēki, šoreiz kritušie eņģeļi, nekur tālu nevar būt arī Krusta Bruņinieki. Jo nu šie labo un ļauno spēku pārstāvji ir cīnījušies savā starpā no laika gala; pēdējoreiz par to varējām arī lasīt sērijas piektajā grāmatā Death Masks. Slogs uz atlikušajiem diviem Krusta Bruņiniekiem, Harija draugu Maiklu Kārpenteru un tumšādaino krievu ir tikai augusi, un nešaubos, ka abi būtu priecīgāki, ja vien Harijs kopš tās reizes būtu atradis nogalinātā bruņinieka Shiro aizvietotāju, kādu kam piešķirt viņa zobenu. Man jau uz brīdi domas virzījās Čikāgas policijas seržantes Mērfijas virzienā. To, vai viņa piekrīt priekšlikumam, atstāšu uzzināt pašiem.
Kopš mirkļa, kad Harijs sevī ielaida kritušā eņģeļa Lasciel ēnu vairākas grāmatas atpakaļ, apkārtējo pārliecību (pat to, kuri Hariju uztver kā draugu, kur nu vēl citi sabiedrotie) par Harija lojalitāti ir grauzušas aizdomas. Pārliecības stiprināšanai jau arī agrāk nav palīdzējis Harija raksturs un noslēpumainība, bet tagad dažādu apstākļu dēļ tās ir vēl mazāk. Maiklu pārāk nepārliecina arī Harija personīgi izteiktā aizstāvība un dedzīgie vārdi par to, ka Lasciel ēna viņā vairs nemīt. Kaut arī nešaubos, ka Harijs pats tam varētu ticēt.*
Ar savu parādīšanos iepriecināja vairāki otrā plāna tēli, bet īpaši Harija unikālais suns Mouse, kurš neapšaubāmi ir izkonkurējis citu Harija mājdzīvnieku – kaķi Misteru. Un, protams, nevar arī aizmirst par Harija mācekles Mollijas Kārpenteres augšanu gan burvju spēju, gan tēla ziņā. : )
Kaut arī nekas ārkārtīgi būtisks netiek atklāts par Melno padomi, kā viņus nodēvējis Harijs, bet arī bez tā autors spējis jau desmito sērijas grāmatu padarīt aizraujošu.
********Apzināto maitekļu zona********
* Tomēr arī es līdz galam neesmu pārliecināts. Iepriekšējās grāmatas noslēdzošie momenti, kad Harijs bez kļūdām spēlē mūzikas instrumentu, būtu galvenais iemesls.

Links uz grāmatas Goodreads lapu
Izdevniecība: Penguin Audio
Vērtējums: 3.5/5
Manas pārdomas
Burvja, privātdetektīva un burvju Baltās padomes Čikāgas reģiona komandiera Harija Drezdena prasmes tiek pārbaudītas un paliktas zem lupas, kad viņa uzmanība tiek pievērsta aizdomīgām ‘’pašnāvībām’’ starp maģijas praktizētājiem amatieriem.
The Dresden Files sērijas devītajā grāmatā White Night tiek pārbaudītas arī vairākas no Harija attiecībām. Pirmkārt jau attiecības ar pusbrāli (vampīru no Baltā galam(pārtiek no dažādām cilvēku emocijām)) Tomasu, jo, lai kā tas nepatiktos, vairāki sākotnējie pavedieni par to, kurš stāv aiz slepkavībām, norāda Tomasa virzienā. Par labu Tomasa aizstāvībai nenāk viņa pēdējā laika uzvedība. Kopš dienas, kad Tomass un Harijs uzzināja par viens otru, Tomass savas dabas dēļ zaudēja vienu darbu pēc otra un bija spiests badoties, lai neriskētu kādu nogalināt. Bet tagad Harijs mana, ka viņš izskatās gan labi paēdis, gan arī atradis ienesīgu nodarbošanos, turklāt neatklāj neko ne par vienu, ne otru.
Patika, kā un cik ļoti romāna darbībā tika iesaistīta Harija jaunā mācekle Mollija Kārpentere. Lai cik labi nodomi būtu Harijam, vai cik ļoti pēc labākās sirdsapziņas Harijs ar savu piegājienu neapmācītu burvju padarīšanās, katru dienu pastāv risks, ka Mollija tomēr neizturēs Harija skolu un viena vai otra iemesla dēļ izvēlēsies aiziet pa tumšās maģijas ceļu. Par cik sods par šādu neveiksmi ir nāve gan māceklei, gan skolotājam, tas, domājams, nebūtu ne Harija, ne Mollijas interesēs. Protams, viņa ir tikai burves ceļa sākumā, ņemot vērā, ka arī Harijs priekš burvja skaitās jauns, bet jau tagad potenciāls meitēnam ir pamatīgs! Kamēr Harijs ir bēdīgi slavens ar brutālāku spēku un dažu labu nodedzinātu ēku, Mollijas maģija ir krietni smalkāka un izjustāka. Tas gan nenozīmē, ka viņa atteiksies no sava stila brīvajā laikā, cukurvates cienīga matu krāsa un pīrsingi nekur nepazūd. :)
Jau labu laiku Harijs savā prātā nav pilnībā viens. Līdzās viņa zemapziņas ‘’es’’ mājo arī daļa no kritušā eņģeļa Lasciel gara. Nepaiet ne diena vai izmeklēšana, kad viņa(vismaz manifestējas tādā veidolā), kad Lasciel nemēģinātu iekārdināt Hariju izņemt no slēptuves monētu un izmantot pilnībā tās piedāvāto spēka un varas potenciālu. Katru reizi Harijam tad ir sev jāatgādina, kādu cenu par to var nākties samaksāt. Bet tā vien šķiet, ka šīs grāmatas ietvaros, noritēja zināms pagrieziena punkts. Harijs viņas uzmanību pievērš interesantam priekšlikumam – brīvā griba. Harija dotais vārda saīsinājums Lash, laiks un dažādi citi faktori ir izmanījuši viņas būtību, ieguvusi savu veidolu un domāšanu, un vairs nav tā pati, kāda ir pārējā Lasciel daļa. Tā teikt nošķēlusies no kontinenta, viņa ir evolucionējusi par citu būtni. Tad kādēļ gan viņai turpināt cīnīties un mēģināt pierunāt Hariju paņemt monētu, lai ielaistu sevī oriģinālo Lasciel?
Atšķirība no Sarkanā un Melnā galma, Baltais galms nav ciešs ar vienotu mērķi attiecībā par karu starp burvjiem un vampīriem. Balto galmu pārvalda trīs spēcīgas un ietekmīgas ģimenes (katra barojas no atšķirīgas emocijas). Kamēr pašreizējais karalis no Raith ģimenes, kuras loceklis ir arī Tomass atbalsta ideju par mieru, ir citi, kuri saskata iespēju sakaut pretējo pusi reizi pār visām reizēm. Šī viedokļu atšķirība tad arī izraisa viļņošanos un cīņu par jaunu varas sadali. Interesantāku situāciju padara situācija, ka karalis jau krietni sen vairs nespēj baroties un atjaunot spēkus, un kopš sērijas sestās grāmatas Blood Rites notikumiem faktiskā līdere, darbojoties no aizkulisēm, ir Tomasa māsa Lara.
Un visbeidzot nevar nepieminēt, ka arī Čikāgas kriminālās pasaules bosa Džona Markoni lomu esot Harija pusē, neizslēdzot savtīgas intereses. Tā vien šķiet viņa nozīme turpmāk varētu pieaugt.
Pie kā tomēr varētu piekasīties, un, kas jau sāk palikt par vecu un krist nedaudz uz nerviem, ir informācija, ko autors atkārto katrā grāmatā gadījumam, ja to ir sācis lasīt, kāds kurš ar sēriju saskaras pirmoreiz. Kaut arī var saprast, kāpēc tas tiek darīts, jau esošajiem sērijas lasītājiem, vai, ja kā es, centies sērijas lasīt secīgi, kārtējo reizi lasīt/klausīties jau zināmo ir kā ir. Protams, ir nedaudz citādāk, ja kopš iepriekšējās grāmatas būtu pagājis ilgāks laika periods.

Links uz grāmatas Goodreads lapu
Izdevniecība: Penguin Audio
Vērtējums: 4/5
Manas pārdomas
Kopš Dead Beat Halovīna trauksmainajiem notikumiem pagājis gandrīz gads. Gads, kura laikā Harijs ir ne tikai pamazām iejuties jaunajā amatā kā burvju Baltās padomes Čikāgas reģiona komandieris, bet arī gads, kurā aiz bailēm, ka viņa draugs un Krusta Bruņinieks Maikls sajutīs viņā mītošā kritušā eņģeļa Lasciel garu/ēnu. Bet, kad Maikla meita Mollija lūdz pēc palīdzības, ilgāk izvairīties vairs nav lemts. It kā jau tā Harijam nebūtu darba pilnu roku!
Kārpenteru (Carpenter) ģimenes drama
Mollija, kura jau labu laiciņu vairs nedzīvo ar vecākiem, brāļiem un māsām, vairs nav tā mazā meitenīte, kuru sastapām vairākas grāmatas atpakaļ. Tagad Mollijai ir māti krāsā, kāda nešķistu droša esam pat, lai ēstu cukurvati, un pīrsingi vietās, par kurām Harijs nevēlētos pat domāt attiecībā pret drauga meitu. :D Un tieši Mollijas lūgums, vispirms samaksāt drošības naudu par draugu Nelsonu par vardarbīgu uzbrukumu un pēc tam izmeklēt, kas patiesībā notiek šausmu filmu fanu ‘’SplatterCon!!!’’ saietā, kļūst par iemeslu, lai Harijs atkal tiktu ierauts potenciāli nāvējošos piedzīvojumos, kā arī pārstātu izdomāt attaisnojumus, lai izvairītos no satikšanās ar Maiklu.*
Jau vairākkārt sērijas gaitā esam sastapuši arī Maikla sievu Charity, ar kuru Harijam, maigi sakot, nav tās draudzīgākās attiecības, jo allaž, ar Maiklu kaut kas atgadās, ja tuvumā ir Harijs, kas noteikti nepalīdz kopējās situācijas mierīgam, racionālam un saprātīgam risinājumam. Kā arī grandiozajiem jaunumiem šīs grāmatas gaitā.**
Melnā maģija un ‘’SplatterCon!!!’’
No labvēlīgi noskaņota burvja The Gatekeeper Harijs saņem kriptisku ziņu par tumšās maģijas klātbūtni Čikāgas teritorijā. Un tieši tad, kad Harijs ir gatavs izmēģināt savu jaunāko veikumu – Čikāgas pilsētas identisku modeli līdz pat konkrētu koku atrašanās vietai, tā teikt ‘’mini Čikāgu’’, lai ātrāk un efektīvāk varētu pārmeklēt vairāku miljonu apdzīvoto pilsētu, (uzparikte ar potenciālu uzlaist gaisā pusi kvartāla), zvana Mollija ar savu iepriekš minēto lūgumu. Jāatzīstas, ka ne gluži tādos vārdos, bet vēlamais rezultāts tiek panākts. :D
Par laimi, izmeklēšana drīz vien atklāj, ka vienai lietai ar otru ir visai cieša saistība. Šausmu filmu faniem un saieta rīkotājiem uzbrūk phobopages (pēc izskata kā reāli briesmoņi no šausmenēm), gari no Nevernever, kas barojas ar patiesām, pirmatnējām bailēm. Vien Hariju un lasītāju vēlāk sagaida labs pārsteigums par to, tieši kāda tā ir.**
Un vēl šis tas
No jauna tiek aktualizēta par ideja par kādu spēcīgu, ietekmīgu spēlētāju vai indivīdu grupu no aizkulisēm, kuru Harijs un viņa skolotājs un mentors Ebenezer McCoy draudoši nodēvē par Black Council kā pretstatu burvju pārstāvētajai Baltajai. Un vai tik arī aiz šajā grāmatā aprakstītā pa lielam nestāv, kāds izveicīgs manipulators. Jau šķita, ka šī stāsta līnija pēc pirmajām pāris grāmatām būs piemirsta un atstāta nebūtībai. Kas zin, varbūt viņi ir tik spēcīgi, ka pat ir atbildīgi ar par joprojām nerimstošā kara aizsākšanu starp vampīriem un burvjiem?
Interesanti bija arī klausīties par Hariju un Mērfiju. Par to, vai ir potenciāls darba attiecībām pārtapt par kaut ko vairāk? Un vai ir vērts riskēt to sabojāt? Kā arī, kāda gan būtu Harija rīcība, ja lielajā bildē atgrieztos Sjūzena?
********Apzināto maitekļu zona********
*Labākais, ka bailēm nebija pamata, jo Maikls toreiz redzēja, kā Harijs iejaucās un pieskārās monētai, lai to nejauši neizdarītu viņa dēls, un nojauta par tā sekām. Interesants ir arī ideja un Harija tūlītējā reakcija par to, ka, ja Harijs vēlas, lai Lasciel pazustu, viņam ir ‘’tikai’’ jāatsakās no maģijas izmantošanas.
** Izrādās, ka Mollija no mātes, kura no maģijas reiz atteikusies, par ko Maikls neko nezina, ir mantojusi burves talantu, turklāt visai iespaidīgu. Par laimi, Harija iejaukšanās ir laicīga, un Mollijas rīcības sekas neapzinātas, kaut arī motivēta ar labiem nodomiem, un viss kopā ar vēl šādiem tādiem faktoriem, palīdz pārliecināt White Council, ļaut Mollijai kļūt par Harija mācekli. Bet atbildība uz Molliju šķiet ir vēl lielāka, jo, ja viņa tomēr pakļaujas tumšās puses kārdinājumam, tad mirs abi. Būs interesanti, kā autors risinās sērijā tālāk Mollijas kā burvja Harija mācekles statusu, turpmākajās sērijas grāmatās.
You must be logged in to post a comment.