James A. Michener – Mexico

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Random House                  

Manas pārdomas

Padzirdējuši par izslavētu buļļu cīņu festivālu Ixmiq Meksikas Toledo pilsētā, kuru vietējās avīzes ceļ debesīs, kā potenciālu kulminācijas dueli starp diviem matadoriem, kas var rezultēties vien ar viena nāvi, jo viens otru centīsies pārspēt ar aizvien bīstamākiem trikiem, žurnālista Norman Clay priekšnieki viņu nosūta to atspoguļot Ņujorkas publikai. Vēl jo vairāk, jo mana, ka Normanam vajadzīga atpūta no smagāka rakstura reportāžām, un kur gan vēl labāk atpūsties un atgūt ikdienas cīņassparu un mundrumu, ja ne dzimtajās mājās.

Normana personīgajā un viņa ģimenes gan tuvāko, gan pavisam tālāko radu vēsturē autors James Michener ielicis teju visu Meksikas vēsturi sākot jau ar iezemiešu indiāņiem agrā 11.gadsimtā, turpinot ar spāņu konkistadoru ierašanos un vēlāk jau ar modernākiem laikiem un ASV klātbūtni kaimiņos. Visa centrā vai vismaz notikumu perifērijā autors šajā novelizētajā vēstures grāmatā novietojis kalnainajā vidē burvīgo Toledo.

Grāmatu varētu iedalīt arī divās daļās ar tagadnes sižetu par un ap buļļu cīņām, tās vēsturisko un emicionālo nozīmi un mantojumu, un ar fragmentāriem pagātnes sižetiem no pieminētajiem dažādajiem vēstures periodiem, kuros dalību ņem kāds ar Normana ciltskoku saistīts personāžs.

Tagadnes sižetā buļļu cīņām atvēlēta būtiska loma, to vēsturiskajam mantojumam, emocionālajai nozīmē ilustratīvā cīņā starp cilvēku un bīstamu dzīvnieku, kas katrā reizē var potenciāli beigties ar matadora nāvi, bet pavisam noteikti cīņaii izvēlētais vērsis, lai cik drosmīgs nebūtu, nesagaidīs nākošo rītu. Var debatēt no rīta līdz vakaram, bet nekādi argumenti manā prātā neattaisnos šādu ‘’izklaidi’’, lai cik būtisku vēstures daļu cīņas nesastādītu, ka tā iztiku pelnījuši kāda ģimene paaudžu paaudzēs. Lai kādi nebūtu aizstāvības argumenti, šādas prakses, kā vaļu medniecība, vietai mūsdienās būtu jābūt pagātnē, atmiņās un vēstures grāmatās.

Pieminētajos divos dueļa matadoros, ir arī trešais, kuram sākotnēji nav nozīmes, jo iesācējs, indiānī Juan Gomez un spāņu izcelsmes meksikānī Victoriano Leal autors pie reizes attēlo duālo sabiedrības attieksmi pret divām tautībām, kur no civilizētās Spānijas reiz nākošie gandrīz vienmēr ir labie varoņi, kamēr indiāņu izcelsmes pārstāvjiem tikpat bieži pārsvarā ir nostādīti kā sliktie, kā ļaundari, tiek tā teikt tas, kas paliek pāri, nevēlamais.

Bez paša Normana Kleja un viņa vēsutres interesants un pieminēšanas vērts ir iespējams Meksikā Nr.1 buļļu cīņu kritiķis Ledesma, kura amatu gandrīz būtu jāliek pēdiņās, jo savus rakstus un vārdu izvēli tajos balsta vai un cik matadors pirms cīņas viņam no sava attalgojuma atvēlējis, protams, proporcionāli statusam un pieredzei. Un par to Ledesma ne kautrējas, ne slēpj. Kaut arī tieši un kā ar āmuru pa pieri nekas netiek teikts, tad citu vēsturiskā pieredze liecina, ka, ja vēlies karjeru buļļu cīņās, tad šo kritiķi labāk neierindot starp saviem ienaidniekiem. Bet savā aizstāvībā Ledesma ar sirdi uz roku apgalvo, ka savā kritikā nekad nemelo, varbūt vien noklusēs vai centīsies izlobīt kaut ko labu, ja cīņās neveiksmīgs matadors būs viņu dāsni aplaimojis, bet nekad nerakstīs kaut ko nepatiesu un neizbojās savu labo reputāciju. Kā nekā neliela rokās iespiesta ‘’dāvana’’ visā valstī ieeļļo riteņus ātrākai un veiksmīgākai darbībai teju visās sfērās.

James A. Michener varētu būt ideāls autors, lai ieintriģētu lasītāju sākt lasīt kādu non-fiction grāmatu par viņa izvēlētu reģionu un tematiku, kurš pirms tam sāktu ar viņa izdomātā romāna un vēstures miksli, domājot, ka dokumentālais žanrs ir kaut kas garlaicīgs. Šis autors varētu būt populāraiks šajā subžanrā, citi nenāk tā prātā, kas gan vairs šķiet nav tik populārs, vismaz nav tā manīts. Drīzāk bija brīdis ar pagātnes un tagadnes sižetiem, kuri trillera vai psiholoģiskas spriedzes žanra stilā ir viens ar otru saistīti.