Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Kopš agras bērnības Rose ģimenes trīs atvases, Wren, Shrike un Lark, ir godā turējuši tēva Dieva doto dāvanu – vīzijas, kuras ļauj priekšlaikus paredzēt dažādus sīkus negadījumus, kuri nelaimīgajam upurim beigtos letāli un rezultātā izglābt dzīvību, kura būtu tik muļķīgi izdzisusi. Tāpēc šoks ir vēl jo lielāks, kad ne tikai viens no nesen izglābtajiem brutāli noslepkavo tēvu viņa paša mājā, bet vēl piedevām apgalvo, ka dāvana patiesībā ir bijis lāsts, kas nolēmis ‘’izglābtos’’ kā vieglākus, ērtākus mērķus dēmoniem.

Ne viens no trijotnes tik viegli tam loģiski, ka nevēlas uzreiz noticēt, bet daži veikti interneta meklējumi ar dažu cilvēku vārdiem, kurus atceras, ātri vien pierāda pretējo. Te viens vienkārši izdarījis pašnāvību, te cits pēkšņi un bez acīmredzama iemesla uztaisījis masu apšaudi. Tikmēr citur tā vien šķiet ir arī pa kādam attapīgākam dēmonam, kurš savu slepkavošanu veic pa mazam, ne vienā piegājienā, bet tik un tā bez zināmas publicitātes neiztikt, pat ja citiem nav ne mazāko aizdomu par īsta ļaunuma iesaisti.

Varbūt dēmona uzrašanās, ļauna un citiem visnepārprotamākajā veidā slikta izdarīšanā, ir tas vieglākais veids, kur rast izskaidrojumu kaut kam tādam, kad līdz tam labestīga persona pēkšņi bez acīmredzama iemesla no malas pārvēršas līdz nepazīšanai, sāk rīkoties ļaunprātīgi, citiem darīt pāri, un vienkāršāk ir meklēt iemeslu pārdabiskajā, nevis tajā, ka pasaule un dzīve nereti ir pati par sevi skarba un nežēlīga.

Konfontēt dēmonus, kad tie ir noskaņoti uz visu izdarīt sevu un sēt savu likstu tālāk, kad citi neko nenojauš un pēc notikušā uzskata, ka trijotne noslepkavojusi cilvēku, ne dēmonu, nav tas vieglākais. Pat (ceļu) policista Barsati negaidīta uzrašanās viņu dzīvēs pēc tēva slepkavības, pat ar visu to, ka viņš šķiet vismaz aptuveni nojauš par paranormālo un pats saviem, cik nu spējis, uzzinājis ko var, lai labāk ar to cīnītos (ar visu to nereti un saprotami roka sniedzas pēc alkohola), neiedrošina Vrenu, Šraiku un Larku viņam tā uzreiz uzticēties. Drošāk ir pazīstamais un zināmais, tuvs radinieks, kuram varējuši uzticēties no bērna kājas, un tik un tā nereti zaudētais tēvs pietrūkst, ka raudiens nāk, bet nevar tam ļauties, ja nevēlas ļaunumam dot uzvaru. Atliek vien atkārtot tēva sniegto drošības frāzi ‘’still breathing’’, tā teikt vēl dzīvi esam, un jāturpina cīņa vien uz priekšu.

Hellbound triloģija nenoslēdzas ar lielu kulmināciju un dēmonu bara sakāvi, sērija drīzāk ir kā ieskats trijotnes un triloģijai noslēdzoties tai tomēr pievienojas arī Barsati. Kā nekā, ja ir vēlēšanās turpināt cīņu pret dēmoniem, kamēr vienmuļā pasaule rit savu gaitu, lieti noderēs policists sabiedrotais, lai izvairītos no aresta vai vēl kā nopietnāka.

Ceļš uz labāku pasauli ar mazāk dēmoniem tajā nav viegls, bet kurš gan cits to darīs, kurš gan cits labos neviļus tēva sastrādāto, ja ne viņa paša atvases.