Linki uz grāmatu Goodreads lapām

Manas pārdomas

Pēc vairāk kā 20 gadu ilgas algotas slepkavas karjeras un aptuveni tikpat ilga apmācības procesa laika Diyu brālībā Danzenam Ravjam beidzot ir gana. Savreiz iecerētais upuris ir gana turīgs, lai pārtrumpotu sākotnējo kontrakta ielicēju pār viņa galvu un viņu pašu padarītu par upuri, vai cita veida līdzīgi gadījumi, ir padarījuši ideju to visu pārtraukt un nodoties krietni mierīgākai un rāmākai dzīvei kāda pasaules nomalē krietni vien pievilcīgāku. Vēlēties jau, protams, nav kaitīgi, bet Danzena gadījumā diemžēl pasaule vai precīzāk brālība, kurai tik lojāli kalpojis, nav uz to pašu gatava parakstīties.

Pilgrim sērijas prologs uzsāk stāstu, kad Danzens nokārto savu pēdējo iecerēto pasūtījumu, bet vienlaikus arī atstāj karājamies jau priekšlaikus paredzamu problēmu, kad viņš dzīvajos atstāj upura meitu Sumi, kura ne tikai pati noskatījusies, kā kāds svešinieks nogalina viņas tēvu, bet arīdzan netiešā veidā strukturālu bojājumu dēļ to mājai mirst viņas māsa.

Pamatsižets savukārt aizsākas divus gadus vēlāk, kad Danzens mērojis tālāko iespējamo ceļu uz pasaules nomali, uz Genšinas ieleju burtiski elles (Diyu nosaukums tai) pierobežā. Teritorija, kas tās ietvaros Danzenam atklāj vēl vairāk maģiskuma gan labo, gan sliktu, ko šī pasaule spēj sniegt. Pirmkārt jau ar dažādiem pārdabiskiem mošķiem, kas izpaužas ne tikai to parastā spēkā un brutalitātē, ko Danzenam jāpieveic ar viņa izslavēto bumerangtipa zobenu Astra, bet arī dažādu piedzīvojumu gaitā, kuru laikā sērijas pirmā grāmata iepazīstina lasītājus ar viņa iegūtiem draugiem sākot jau ar lapsu Kudzu, tā vēlāk ar nemītīgo rīmu un pļāpu kaķi Dželmaju.

Kā pieminētie divi, kuri pieder pie runātspējīgo un vēl jo vairāk cilvēka veidolā transformēties spējīgos, tiek saukti par Yokai, ko burtiski sauksim par Jokajiem. Citur pasaulē tie vairāk vai mazāk palikuši vien mītos un leģendās, ar kurām biedēt bērnus, bet Genšinas ielejā tie ir teju vai ikdienas sastāvdaļa, par kuriem zina visi. Labi apzinoties, ka iestājoties tumsai vien muļķis un tīrākais pašnāvnieks atrodas tuvējā Azuras mežā vai blakus esošajos kalnos.

Visas Pilgrim sērijas pirmās trīs grāmatas lielā mērā ir piedzīvojumu cīņu pilnas, kurās Danzens izpalīdz kādam Suja pilsētciema iemītniekam kādā nebūt likstā, kas jo īpaši manāms pirmajā grāmatā, kad vēl jāiepazīstina lasītājs ar galvenā varoņa pasauli, viņa paša likstām un ilgtermiņa kompanjoniem un topošajiem draugiem. To skaitā savas jaunās mājvietas, pamesta klostera atjaunošanā, ko iegūst, kā atlīdzību, par palīdzēšanu Sudžas pilsētciema vecākā mazdēlam Šedrupam. Kaut arī vēlāk šķiet, ka agrāk vai vēlāk šis Šedrups būtu ticis ar ļaundariem galā pats.

Pirms pievērsties Danzenam, jāatzīmē, ka Pilgrim vismaz pēc sērijas sākuma šķiet gana vidusmēra piedzīvojumstāsts. Ne kaut kas literāri izcils, ne arī pilnīgi pretējā grāvī liekams mēsls, bet ar gana daudz momentiem, kuri liek ar saraukti pieri nopauzēt. Tā viens no aspektiem šķiet ir fakts, ka autoram ir viss viens pilsēta vai ciemats un termini reizēm mijas viens ar otru, tāpēc, lai arī Suja biežāk tiek dēvēts par ciematu, tad tā apjoms acīmredzami liecina par pilsētas apjomu.

Turpināt varētu ar viena piedzīvojuma aspektu, kad Danzenam mieru neliek zibens tika Jokajs, tiek pat pieminēts salīdzinājums ar elektrību, lai gan ne pirms, ne pēc tam neviens šajā pasaulē neizmanto neko elektrisku. Vēlāk Danzenu nu jau kopā ar tuviem kompanjoniem lapsu Kudzu un kaķi Dželmaju cits piedzīvojums aizved tos uz Floating Latern festivālu Arsi pilsētā, kur tiem nākas mēroties spēkiem ar Danzena agrāko kolēģi Soko, kura no visiem citiem pārveidojusi savu ķermeni tik tālu, lai šī nebūtu pirmā un pēdējā reize, atšķirībā no citiem, kad mērojas spēkiem ar Danzenu. Bet būtība tajā, ka nākošajā grāmatā Laternu festivāls nu jau pārtapis par Floating Candle festivālu. Un noslēdzoši, kaut arī uzskaitīt varētu vēl pāris, ir periodiski tēlu izteikumi un frāzes, kuras laika perioda tipā, kur notikumi bāzēti, un lektin lec laukā citkārt radītā konteksta.

Bet pietiks par negatīvo, jo pati par sevi sērija tās lasīšanas procesā ir izklaidējoša. Danzens kā tēls kaut arī ar maziem, tomēr manāmiem soļiem mēro ceļu uz izaugsmi, uz teju utopiska miera sasniegšanu, kad viņu pagātne vairs netraucētu, ko gan agrākie kolēģi šķiet neizprot un turpina no reizes uz reizi traucēt, pārbaudīt viņa spēku, nemācoties no citu kolēģu letālajām neveiksmēm. Papildus tam sižetu cenšas bagātināt Danzena vecāku uzrašanās, kas, kā jau piederas fantāzajai, nav ar parastu izcelsmi un vienlaikus izskaidro, kāpēc nu jau 40+gadu vecuma vīritiem piemīt tādas spējas (krietni lielāks spēks, kā citiem, kā arī par Demon Speak iesaukta spēja kontrolēt vājākus) un novecošana šķiet vēl ir tāltālā nākotnē.

Tad nu lūk, jaunas problēmas sagādā tēva, turklāt vēl Diyu (elles) šībrīža valdnieka Tengir Gantulga uzrašanās, pēkšņā interese pār viņu, mātes mūķenes un Sudža pilsētciemam tuvumā esošā klostera vadītājas Šodrenas tikpat negaidīta iesaiste Danzena dzīvē. Abiem vecākiem savi plāni, savas versijas un puspatiesības par pagātni, par Danzena dzimšanas laiku un kāpēc viņam būtu vērts ticēt vienam vairāk nekā otram. Un par kroni visam vēl augstprātīgs pusbrālis Nomtoi, pilnvērtīgs dēmons, kurš šķietami nespēj ne par ko citu domāt, kā troņa mantošanu, kas pienāktos Danzenam, bet neieklausās ne vārdā no Danzena puses, ka viņš to nemaz nevēlētos.

Danzena par Pilgrim iesaukto, jo pirmās grāmatas ietvaros vēl lolo naivu cerību, ka Diyu brālība liks viņu mierā, ka būs apmeties gana tālā nomalē, lai par viņu tiktu aizmrists, piedzīvojums izgrezno vēl daudzi citi vairāk vai mazāk krāšņi tēli ar savām labāk vai ne tik labi atmiņā paliekošām īpašībām. Diemžēl par spīti nosacītam progresam no viena turpinājuma uz nākošo, tomēr manāms gana jūtams vienveidīgums, formula stāsta struktūrā, kas šo fantāziju ierindo starp daudzām citām un rūpīgi jāmeklē, lai pamanītu kaut ko tajā īpaši slavējamu.

Vismaz eksistē Paradīzes par Sunyata atjaunošanas caurvijošais pamatsižets attiecībā uz atlikušo sērijas grāmatām (cerams). Sunjata, kura pirmās grāmatas ietvaros minēts, ka pirms diviem gadsimtiem, vēlāk, ka pirms trim, burtiski nokritusi, sašķēlusies dažāda lieluma remnant gabalos, kuri tad nu tā īpašniekiem dod dažādas spējas, vai tiek rūpīgi sargāti klosteros, ja vien nav gluži aizmirstībā nonākuši. Kas reiz pagātnē bijis, noticis tik katastrofāls, lai izjauktu balansu, kad visas dvēseles nu bez izvēles opcijas nokļūst ellē, tā arī nav zināms, bet tā vien šķiet, ka Danzenam būs lemts kļūt par to likteņa cienīgo, kuram to censties atjaunot. Tā teikt, ja nav lemts atlikušo mūžu nodzīvot idilliskā mazpilsētas mierā, tad neatliek nekas cits, kā pārveidot pasauli uz labu.