Scott Snyder, Rafael Albuquerque – American Vampire, Vol. 5 and Vol. 6 (American Vampire #5-6)

18373304

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Vertigo

Manas pārdomas

Amerikāņu vampīru piektā krājuma pirmajā stāstā Lord of Nightmares pie pavisam īsa un nosacīta uznāciena tiek pats slavenākais no vampīriem – Drakula, Carpathian sugas radītājs. Viņa vara pār saviem subjektiem ir tik spēcīga, ka visu šo laiku Drakula ir ticis turēts VMS gūstā tādā kā ‘’aizmigušā’’ stāvoklī, bet viens fanātiķa uzbrukums VMS galvenajai mītnei Londona paver draudus ne tikai cilvēcei, bet arī jebkuras citas sugas vampīriem. Vēl jo vairāk Drakulas spēks manāms uz parastajiem cilvēkiem, iedvešot tajos ļaunas un vardarbīgas domas un dziņas.

Ar The Blacklist turpinās bijušo aktrišu un draudzeņu Pērles Džounsas un Hattie Hargrove duelis, kam kārtējo reizi par pirmo mērķi krīt Pērles vīrs Henrijs. Šoreiz Pērlei nav jācīnās vienatnē, palīgā nāk ne tikai drošākā aizdomās turamā VMS organizācija, bet arīdzan viņu kontrolē esošais Skinner Sweet, kurš šķiet uz šo brīdi ir nolēmis spēlēt abās nometnes pusēs.

Varbūt noslēdzošais pavisam mazais stāsts The Gray Trader ir bijis domāts, kā sagatave kādam vēlākam krājumam, bet pats par sevi diži aizraujošs nešķita.

21555976

Kaut arī sestā krājuma pirmajā stāstā The Long Road to Hell galvenais varonis un vampīrslepkava Travis Kidd ir viens no interesantākajiem labajiem tēliem līdzās Pērlei Džounsai, bet kopumā salīdzinoši nelielais krājums sagādāja vilšanos. Sižets ir par jaunu un zaglīgu pāri, kuri pret savu gribu tiek pārvērsti vampīros. Par laimi, abi apzinās, ka nevēlas kļūt par asinsūcēju briesmoņiem…

Lielāku sarūgtinājumu sagādāja krājuma noslēdzošie astoņi īsie stāsti. Varbūt pie vainas fakts, ka katram ir savs autors un ilustrators, vai arī viņu atšķirīgais prozas un ilustrāciju stils no ierastā, bet rezultātā paliku ar +/- neizpratni, pat ja kāds no tiem deva puslīdz interesantu fonu dažam labām sērijas tēlam.

Scott Snyder, Jordi Bernet, Rafael Albuquerque – American Vampire, Vol. 4 (American Vampire #4)

13532244

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Vertigo

Manas pārdomas

Ceturto American Vampire sērijas krājumu, tāpat kā iepriekšējo, sastāda divi garāki stāsti un trešais tāds īsiņš, kas  šoreiz atstāts kā pēdējais.

Pirmais The Beast in the Cave norisinās ap 1871.gadu, kad Skinner Sweet un viņa (step-brother) Jim Book, kurš vēlāk kļūs par šerifu, ir kopā vienā armijas vienībā un vēsta par pēdējo reizi, kad abi vēl cīnījās vienā likuma pusē. Neliels pārsteigums bija saistībā ar iepītu sižetisko līniju par indiānieti, kur, cik var saprast, ir tā, kura kļūst par pašu pirmo amerikāņu vampīrieni, nevis bedīgi slavenais Skiners.

Ar Death Race lasītājs pirmoreiz iepazīstas ar vampīru amatierslepkavu Travis Kidd, kurš pēc traģiskas ģimenes zaudēšanas, ir nodevies atriebties vampīru rasei, tos noslaktējot pa vienam vien. Treviss, par cik viņš pamanās būt visai veiksmīgs, mazpamazām piesaista nopietnu spēlētāju uzmanību, bet vismaz pagaidām atsākās iesaistīties VMS organizācijā. Kaut arī Skiners pats personīgi nepiežmiedza Trevisa ģimeni, bet pat jauns būdams viņš atceras vainīgos vampīrus pieminam Skinera Svīta vārdu, kādēļ tad arī Death Race ir par abu kārtējo dueli.

Un noslēdoši trešais krājums ‘’nobeidzas’’ :D ar īsu stāstu The Nocutrnes, kas vēsta par jaunu amerikāņu vampīru, kura iekšējais dēmons tiek ~channelled~ into cīņā par labo un pret ļauno, kad pie vietas jānoliek daži vampīri seniori.

Scott Snyder, Sean Murphy, Rafael Albuquerque – American Vampire, Vol. 3 (American Vampire #3)

13532178

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Vertigo

Manas pārdomas

Amerikāņu Vampīru sērijas trešo krājumu ievada tāds kā prologa veida īsstāsts The Strange Frontier, kurā Skinner Sweet kā skatītājs no malas, bet ne tikai, vēro kaut ko līdzīgu izklaides šovam, kurā dalību ņem arī viņa leģendām apvītais tēls.

Pēc tā seko divi pamata stāsti, no kuriem pirmais Ghost War vēsta par vampīrslepkavu organizāijcas Vassalsof the Morning Stars jeb saīsināti V.M.S. slepenu misiju plašākas ASV militārās kampaņas aizsegā. VMS nosūta grupiņu cilvēku, starp kuriem brīvprātīgi piespiedu kārtā ir arī Pērles Džounsas vīrs Henrijs, bet kas tad tas būtu par Amerikāņu Vampīru stāstu, ja arī Skinner Sweet kaut kā nebūtu uzodis par šo pasākumu. VMS pats augstākais mērķis kopš tās pastāvēšanas ir bijusi pilnīgi visu vampīru iznīcināšana, bet nekad tā nav kautrējusies vispirms izmantot un bieži vien piespiest citus vampīrus, kā Pērli, palīdzēt šī mērķa sasniegšanai. Tikmēr ar Henriju lieta tāda, ka kaut gan skaļi to viņš nevēlas atzīt, bet par spīti laimīgajiem mirkļiem dzīve nostāk klusā lauku vidē ir bijis pārāk liels slogs un pasaulē virmojošais karš sauktin sauc darīt šo to lielāka mērķa vārdā.

VMS misijas uzdevums sākotnēji diezgan vienkārš – iznīcināt vampīru midzeni un pasargāt pārējo nezinošo ASV armiju no lieka riska, bet atklātais* ierobežotās informācijas dēļ ne tuvu nav no gaidītā.

Otrs stāsts Survival of the Fittest arīdzan norisinās Otrā pasaules kara noskaņās un turklāt arī paralēli ‘’Spoku karam’’. Lai izdzīvotu stiprie (un labie) VMS nosūta divus savus aģentus Felicia Book un Cashiel McCogan, ar kuriem lasītāji jau ir  iepazīstināti iepriekš, dziļi ienaidnieka teritorijā, jo ir izskanējušas baumas, ka doktors vārda Erik Pavel ir izgudrojis līdzekli pret vampīrismu, un, gluži kā ar iepriekšējo stāstu, arī šajā klātienē atklātais ir daudzkārt vairāk un varenāk!

********Apzināto maitekļu zona********

*Jāpānas plāns radīt superinfekciozu vampīru sugu, kuras kodiens pārvērš cilvēku pilnīgā zvērā bez jebkāda iepriekšēja ‘’es’’.

Scott Snyder, Stephen King, Rafael Albuquerque – American Vampire, Vol. 1 (American Vampire #1) and Vol. 2 (American Vampire #2)

7619398

Linki uz grāmatu Goodreads lapām

Izdevniecība: Vertigo

Manas pārdomas

Divi stāsti divu meistarīgu autoru izpildījumā. Ja par šausmu žanra karali to daudzmaz droši varu bilst, tad Skotu Snaideru, kura vārds šķiet vairāk dzirdēts saistībā ar Betmenu, lasu pirmoreiz. Katrs no autoru stāstiem savā ziņā ir gan par nāves procesu un pārtapšanu vampīrā, gan šo konceptu nenoliedzamo salīdzinājumu ar amerikāņu dzīvesveidu, ko autori piemin kā priekšvārdā, tā pēcvārdā.

Skota Snaidera piedāvātais stāsts norisinās lielākoties 1920.tajos gados un ir par slavas kāro un Holivudas starmešu pievilināto Pearl Jones, kuras sapņi un skatījums uz pasauli vienā vakarā tiek sagrauti asins tumši sarkanajā nokrāsā. Pērle Džounsa tiek pārversta par vampīru, bet savu roku viņas īpašībās pieliek Skinner Sweet, padarot viņu par otro līdz šim zināmo jaunāko Amerikāņu vampīru sugas pārstāvi, kurus nenogalināsi ar saules gaismu vai kaut kādiem tur koka krustiem un uz ķiplokiem vispār nav vērts virsū skatīties.

Tomēr gods būt par pirmo šāda tipa vampīru, no kura baidās pat eiropas izcelsmes senie asinssūcēji, pienākas jau pieminētajam banku laupītājām Skinner Sweet, kuru spožajā dienas izceļ Stīvens Kings un kurš jau pirms kļūšanas par vampīru bija neatgriezeniski samaitāts. Abu autoru gadījumos stāstus lieliski papildina Rafael Albuquerque ilustrācijas.

Mežonīgie rietumi, trakie divdesmitie un dzīvību dodošo un gardo asiņu pilnie vienkāršie ļaudis pa vidu varas un ietekmes sadursmēm starp jaunā un vecā tipa vampīriem!

13227447

Vol2

Otrais Amerikāņu Vampīru sērijas krājums lasītāju vispirms aizved uz topošo grēku pilsētu Lasvegasu, kad lielais Hūvera dambis vēl pavisam nesen ir tikai ticis pabeigts, bet Skinner Sweet jau ir pamanījies iekotelēties, lai vairākiem tūkstošiem strādnieku piedāvātu dažnedažādas iespējas nopelnīto izterēt. Nav arīdzan nekāds pārsteigums mirklī, kad sāk parādīties līķi, tomēr ierastais aizdomās turamais, lai cik nešpetns būtu, var gadīties arī nebūt īstais ļaundaris šajā jautājumā.

Otrais krājumā iekļautais stāsts ir par Pērli Džounsu un viņas mirstīgā vīra Henrija dzīvi klusā un nomaļā lauku vidē, par bailēm par konstantajiem draudiem no citiem vampīriem, un gan par Pērles bažām reiz zaudēt Henriju, vai nevajadzētu viņu ‘’pārvērst’’, un tieši tāpat arī no Henrija puses. Tāda viesloma ir bijušajai Pērles draudzenei Hattie Hargrove, kura arī reiz loloja sapņus kļūt par slavenu aktrisi, bet pēc kļūšanas par vampīru glabā sevī rūgtas jūtas pret Pērli un dziļu vēlmi viņai atriebties.

Jeff Lemire, Dustin Nguyen – Descender, Vol.3: Singularities; Vol.4: Orbital Mechanics (Descender #3-4)

3120656733585545

Linki uz grāmatu Goodreads lapām

Izdevniecība: Image Comics

Manas pārdomas

Descender sērijas otrā krājuma beigas un daļa no Singularities pirmās nodaļas atklāj robotu pretošanās kustības patiesos nodomus – iznīcināt cilvēci, kamēr ārēji mierināt UGC savienību, ka vēlas brīvību no vergošanas citu labā un tikt atzītiem par reālām individuālām personībām, nevis tikai par staigājošu metālu kaudzi. Ja vēl kapteine Telsa saglabā veselīgu devu paranojas un skepticisma, tad ar doktoru Kvonu ir problemātiskāk. Būtu par maigu teikts, ka šāds pasaules skatījumu atšķirīgums draudzību pat draudīgajos apstākļos dziļi ienaidnieka teritorija starp abiem nebūt nerada

Ļoti interesants šķita veids kā iepazīstināt lasītāju ar backstory; ir gan par varoņu pagātni, gan Descenders sērijas pasauli – milzu robotu Harvesters uzbrukumu un dažādajām individuālajām reakcijām iekš UGC. Viss pasniegts tā, lai atmiņu ainas nešķistu nevietā un neizmaisītu ‘’tagadnes’’ sižetu. Ja konkrētāk tad uzzinām kādēļ Tim-22 ir tāds ļaunuma iemiesojums un psihopāts, kapteines Telsas stāsts, uzmanības centrā paspēj pabūt arī pirmajā acu uzmetienā nesvarīgais Bandit robotiņš, gūstam plašāku ieskatu Driller psiholoģijā, kā arī netiek aizmirsts Tima-21 bērnības draugs Endijas + viņa attiecību izjukšanas iemesli ar pašreizējo kiborgu kopienas līderi Effie.

Nonākot līdz ceturtajam krājumam Orbital Mechanics skaidrs tapis ir viens, ka robotus ar jūtām labāk atstāt uz papīra, jo to radīšana var izvērsties par lielu bumbu ar laika degli, un tad tiec galā ar izlieto ūdeni. Tikai virspusēji pieminot ar Tima-21 ‘’sapni’’ saistīto vīziju par vietu, kur nonāk visi iznīcinātie un mirušie roboti tiek uzburta vēl lielāka neziņas migla ap Harvesters izcelsmi un mērķi, kurus Hardwire pielūdz kā dievus.

Tikmēr papildus pieaugošajiem draudiem no robotu puses, tikpat ļoti UGC ir pamats uztraukties par aizvien vairāk radikāli noskaņoto Gnish planētas karaļnamu, īpaši ņemot vērā faktu, ka jaunais karalis ir vēl trakāks par iepriekšējo, kuru Hardwire nogalināja tieši šādu nolūku vadīti.

Nedaudz nepatika nelielā lasītāja mānīšana vienā aspektā*, kuru varbūt citos apstākļos varētu saprast, ka normālu daiļās literatūras sastāvdaļu, tad apvienojumā ar ilustrācijām šis moments likās tā drusku negodīgāks. Neļaunotos, ja kā kompensācija, vairāk uzmanības kā līdz šim tiktu Driller robotam.

Kopumā Descender kā saka ar augstiem un uzmanību noturošiem notikumu virpuļiem, tā arī pēc ceturtā krājuma interese personīgi netika pazaudēta!

********Apzināto maitekļu zona********

,ka Tim-21 nogalinājis Timu-22,

Jeff Lemire, Dustin Nguyen – Descender, Vol.1: Tin Stars; Vol.2: Machine Moon (Descender #1-2)

2554616728204537

Linki uz grāmatu Goodreads lapām

Izdevniecība: Image Comics

Manas pārdomas

Kā tas nereti gadās, dzīve rit pa savu ikdienišķo un dažiem rutinizēto maršrutu līdz dienai, kad notiek kaut kas tāds, kas izmaina pilnībā jebkura dzīvi, kad pasaules kārtība, kādu to pazinām līdz šim, vairs vienkārši neeksistē.

Descender sērijas reizē šis atgadījums ir planētas lieluma robota uzrašanās pie katras no deviņām galvenajām UGC planētu savienības pasaulēm; tie īsā mirklī izdara plašus postījumus, nobiedē ļaužu masas un līderus, un, cik ātri uzradās, tikpat pēkšņi tie arī pazūd. Arī desmit gadus vēlāk nevienam nav lielākas nojausmas, no kurienes tādi nākuši, vai kas viņus sūtīja.

Tā ir līdz brīdim, kad nomaļā kosmosa nostūrī – Dirishu-6 planētas par raktuvēm pārvērstā, bet tagad pamests mēness – ‘’pamostas’’ bērnu kompanjonrobots Tim-21 un pieslēdzas elektroniskajām sistēmām, lai tikai atklātu, ka apkārt nav ne viena dzīva cilvēka, bet UGC savienība ir izteikti noskaņota pret robotiem.

Kas gan Timā ir tik īpašs, ka visi tagad alkst viņu pārvilināt savā pusē? Kādēļ citi roboti bez mazākajiem sirdsēstiem par ‘’elektroniskās’’ dzīvības nogalināšanu un/vai izkausēšanu tiek iznīcināti, bet Timu-21 vismaz pirms tam būtu vērts papētīt tuvāk?

Ne mazāk interesanti ir ‘’dzīvie’’ tēli Descender sērijā – modernās robotikas tēvs Dr. Quon, pateicoties kura nopelniem robotiem ir jūtas un racionāla domāšana (pēc vajadzības pakāpes no pienākumiem), ambiciozā UGC kapteine Telsa (un UGC direktora meita), kā arī tikpat saistoši un ar vienlīdz nopietnu noslēpumu bagāžu esošais industriālais robots Driller (cerams nav jautājumu par viņu funkcijām) un Bandit, kurš kopā ar Timu-21 sastādīja kompāniju viņu bērnam Endijam, pret kuru dzīve nav bijusi tā laipnākā.

Ah, un gandrīz vai piemirsu pieminēt robotu pretošanās kustību ‘’Hardwire’’, kurai ir tikai cēls mērķis, izcīnīt brīvību ikvienam robotam, lai tiem vairs nebūtu jāvergo cilvēku labā, un tikai kļūdas pēc UGC tos uzskata par teroristiem vai vēl ļaunāk.

Visnotaļ saistoša versija par robotu sacelšanos pret cilvēkiem un ne tikai!

Warren Ellis, Declan Shalvey, Jordie Bellaire – Injection, Vol.1 and Vol.2 (Injection #1-2)

25787656.jpg29584610

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Image Comics

Manas pārdomas

Piecu (dažādi pēc etniskās izcelsmes un ar atšķirīgu kultūru) cilvēku grupai, kur katrs ir apveltīts ar neparastu talantu, nosauktai par Cultural Cross-Contamination Unit jeb vienkārši CCCU reiz tika dots uzdevums ieslīgt prāta vētrā un padomāt par nākotni un tehnoloģiju attīstību. Beigu beigās viņi nonāk pie secinājuma, ka ne visai tālā nākotnē iestāsies garlaicīga stabilitāte ar ļoti lēnu vai vispār nekādu izaugsmi. Risinājums – dot mākslīgajam intelektam nelielu piešprici un apvienot to ar reāla cilvēka garu/spoku, cerot uz to labāko, ka kontrole pār to netiks izlaista no rokām! Uh, kā jau vienmēr, gribot to labāko, sanāk makten liela šmuce, kuru nu tagad gan kopīgiem spēkiem, gan katrs individuāli CCCU cenšas tikt galā.

No sākuma bija nedaudz neskaidri, kad ‘’tagadne’’ mijas ar atmiņu, jo atverot pirmā krājuma vāku, lasītājs uzreiz tiek iemests stāstā, un krājums pa lielam paiet reizē, lai iepazītos ar pasauli un tās varoņiem, un vienlaikus tas neļauj noplakt interesei par dīvaini intriģējošo un arīdzan drusku baiso Injection pasauli. Kā uz to šajā video norāda autors Warren Ellis, kam var piekrist, ka mēs faktiski dzīvojam zinātniskajā fantastikā, kur nopietni ziņu portāli publicē rakstus par zombiju zvaigznēm, un talantīgiem valodas meistariem atliek vien smelties ideju. : ) Zinātne apvienojumā ar pārdabisko visā tā krāšņumā arī mākslinieku

Otrais krājums principā seko līdzi detektīvam Vivek Headland (tā kā Šerloka Holmsa stilā, kurš saskata vissīkākās detaļas un likumsakarības), kuram dienā, kad klients ierodas sakarā ar pazudušu dēlu, no ierastā piegādātāja atsūta dēļa gaļas gabalu (bicepss, un starp citu pēc Viveka vārdiem ideāli sagatavots) ;traģiskāk, ka sieva mirusi nelaimes gadījumā vien sešas nedēļas pirms tam. Un sekojot pavedieniem pa pēdām, nav diži ko brīnīties, kad atklājas Injection pieliktais pirksts!

Cik var spriest pēc trešā krājuma vāka, tad sekojoši fokuss pāries uz Brigid Roth – guru visā, kas saistīts ar datoriem un elektroniku. Vēl no CCCU jāpiemin profesore Maria Kilbride, slepenā aģenta iemiesojums Simon Winters un ar burvju spējām sajaucamu Robin Morel, kura aspektā būtu interesanti uzzināt vairāk par The Otherworld un nešaubos redzēsim vairāk arī par viņa jauno darba vietu The Breaker’s Yard, kur līdz letālam notikumam strādājuši gan Robina māsa un māte, gan arī senči iepriekšējās paaudzēs. Šādu tradīciju Robins nedomā turpināt!

Allan Moore and Jacen Burrows – Providence Act 1 (Providence #1-4) un Neonomicon (Moore’s Cthulhu Mythos)

33163150.jpg

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Avatar Press

Manas pārdomas

Laikraksta The Herald komandai steidzami ir jāizdomā pietiekami sakarīga raksta ideja, lai aizpildītu negaidīti izņemtas reklāmas atstāto tukšo vietu. Rezultātā žurnālists (ar cerībām kļūt par rakstnieku) Robert Black tiek nosūtīts apciemot doktoru Alvarezu, kurš reiz publicējis eseju par Souls le Monde, pēc kuras pabeigšanas vairāki savstarpēji nepazīstami lasītāji salīdzinoši īsā laikā izdarījis pašnāvības.

Lai bez galvas lauzīšanas, kā nesamaitekļoties par krājumu un varētu drusku vairāk uzrakstīt, kā allaž paskatījos, ko saka citi lasītāji, un no šī video uzzināju par vienu no iedvesmas avotiem, kas pa ķēdītei ir ietekmējis radošus prātus – Robert W. Chambers īso stāstu kolekcija The Kings in Yellow. Tātad, pirmās nodaļas/izdevuma virsraksts ‘’The Yellow Sign’’ un The Herald sekretāre sajauc, domājot ka grāmatu sauc The Yellow Thing, nevis The Yellow King. Pats no Lovecraft daiļrades esmu lasījis tikai divus īsos stāstus ‘’The Statement of Randolph Carter’’ un ‘’The Picture in the House’’ (+ neko glaimojošu nav nācies par viņu dzirdēt), bet to, ka autors ir smēlies viņā idejas un mākslinieks, radot šausmu žanram cienīgu atmosfēru, to lieliski spējis pārnest uz attēliem, var skaidri pamanīt. Viss kopā Robertu iedvesmo ar galvu pa priekšu mesties truša alā, ķerties vērsim pie ragiem un pamest darbu, lai sāktu izpēti savai debijas grāmatai tagad un nevis kaut kad tālā nākotnē.

Interesants aspekts papildus komiksam bija ieraksti no galvenā varoņa dienasgrāmatas/piezīmēm, kur ierakstīt ašu ideju stāstam, lai nepiemirstas. Reizē kalpoja kā īss nodaļas kopsavilkums, gan arī sniedza papildus ieskatu, kad tēls atskatās un analizē dienā pieredzēto, kas varbūt nav attiecīgajā mirklī iekritis acīs. Papildus pluss, ka tas ticis izcelts šī izdevuma vākā, kā arī nosacītā atsaucē uz rakstniekiem, kas ir izmantojuši šādu Commonplace book variantu ideju piefiksēšanai.

**

11036352

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Avatar Press

Manas pārdomas

Pirms Neonomicon(2010) četrām nodaļām, kura beigas likās prasāmies pēc turpinājuma, bet vismaz Goodreads neatradu, ka būtu gaidāms kaut kas, ir 2003.gadā izdotais The Courtyard. Par cik notikumi risinās pirms Neonomicon (bet pēc Providence), tad visai patīkami, ka ir pievienots klāt arī prīkvels.

The Courtyard galvenais varonis FIB detektīvs Aldo Sax izmeklē saistību starp trim dažādām un viens otram nepazīstamiem slepkavām, kuru pastrādāto slepkavību veids ir identisks. Aldo šķiet daudz pieredzējis profesionālis, bet pat Aldo bagātā prakse nespēj viņu pasargāt no vainīgo ietekmes varas. Šis divu nodaļu stāsts izteikti izceļ sava žanra priekšrocības, kad jāpiekrīt teicienam, ka reizēm attēls ir vairāk kā tūkstoš vārdu vērts. Lielas uzslavas māksliniekam Jacen Burrows, jo grūti iedomāties, kā to pašu varētu pateikt vārdiem.

Tālāk Neonomicon kādu gadu vēlāk divi citi FIB aģenti Gordon Lamper un Merril Brears izmeklē, kas tad īsti notika ar Aldo un sekojoši iepriekš pastrādātajām slepkavībām. Cerams šajā video redzamais pirmās nodaļas pārskats pārliecinās, ka šis komikss ir tā vērts, bet var piekrist, ka kaut ko tik dīvainu (labā nozīmē) ilgi nav nācies redzēt. Šeit cits lasītājs dalās sajūsmā gan par Courtyard un Neonomicon, gan arī par Providence.

Sandman: The Dream Hunters & The Sandman: Endless Nights by Neil Gaiman

781097321838936.jpg

Nīla Geimena un P. Craig Russel kopdarbs pie Sandman: The Dream Hunters ir ar rietumu pasaules skatījumu un idejām apstrādāta japāņu izcelsmes leģenda/mīts/pasaka par negaidītu iznākumu derībām starp lapsu (viņa) un āpsi (viņš) par to, kuram izdosies pierunāt vientuļu mūku pamest templi un lauksaimniecībai derīgo zemi ap to, lai nomainītu drēgnās migas pret daudzkārt jaukāku mitekli. Ne viens, ne otrs no kustoņiem nebija rēķinājušies, ka viņu centieni maskējoties un piesolot lielas bagātības neatstās uz pieticīgo mūku ne mazāko iespaidu, bet vēl jo mazāk viltīgā lapsa varēja domāt, ka pati iekritīs mīlestības slazdā. Tikmēr netālu dzīvo turīgs vīrs vārdā Onmyoji, kuram ir tā laime dzīvot kopā ar sievu un konkubīni, kuras savā starpā neķildojas, tomēr nekas viņa sirdī nespēj radīt mieru un apmierinātību ar esošo. Viens skatījums uz šo komiksu būtu divu galēji atšķirīgu vērtību un dzīves filozofiju sadursme, bet vienlaikus The Dream Hunters ir beznosacījumu mīlas stāsts starp lapsu ar spējām pārvērsties daiļā sievietē un mūku, kuram, lai sasniegtu pilnu laimi, nav nepieciešams diži daudz.

17671912

Katra Endless Nights nodaļa ir veltīta kādam no nelielās Mūžīgo ģimenes. Sākot ar Nāvi, kura pierāda, ka pat grāfs, kuram 18.gs ir bijis pa spēkam radīt laika burbuli, tādejādi pasargājot gan sevi, gan pieaicinātos viesus, nav lemts izbēgt no viņas tvēriena. Bet vēl interesantāks šķita stāsta ‘’tagadnes’’ momenti ar tūristu Venēcijā, kuram bērnībā bija tas gods bez letālām sekām sastapt un pat pārmīt pāris vārdus ar Nāvi.

Krājums dod nelielu ieskatu par katru Mūžīgo ļaujot lasītājam skatīt mirkļus, kuriem citkārt lielajā The Sandman sērijā vienkārši nav laika pievērsties. Iekārei veltītā nodaļa ir gan par lielo mīlestību, gan varaskāri, kā arī par prastu dziņu pēc miesas. Sapnis savā nodaļā piedzīvo kārtējo vilšanos mīlas frontē, bet vēl fascinējošāk šķita sastapt Delīriju mazotnē, kad viņu vēl varēja saukt par Delight.

Tikmēr Iznīcība uz laiku pieliek roku nākotnes artefaktu arheoloģiskajos izrakumos, bet Liktenis turpina nebeidzamo pastaigu pa savu dārza labirintu, neizlaižot no rokām grāmatu, kurā sarakstīts viss par visu un visiem, par visu kas ir bijis, ir un būs. Nodaļa bez košām ilustrācijām vai galvu reibinošiem notikumiem, bet kā reizi vēlreiz izdevies krājuma noslēgums. :)

Neil Gaiman, Michael Zulli, Jon J. Muth, Mikal Gilmore, Charles Vess – The Sandman, Vol.10: The Wake (The Sandman #10)

13533747

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Vertigo

Manas pārdomas

Morfejs jeb Sapnis ir miris pēc nežēlīgas cīņas ar trim fūrijām un gan radinieki un Sapņa pasaules iemītnieki, kā arī visi pārējie ir zināmā šokā. The Wake atspoguļo visu bēru procesu, un kaut arī uzreiz dzimst jauns Sapnis (cikls nepārtrūkst, bet tā vietā pārtrūkst konkrētās personības dzīves stīga), jo kā gan var nogalināt idejas un darbības fizisku konceptu. Tomēr sēras tik un tā ikvienam ir patiesas, sāp par zaudējumu vienalga, kādi būtu pretargumenti. Pat ja Sapnis nu jau atšķirīgā raksturā, no vienas puses ar visām iepriekšējām atmiņām, bet vienlaikus arī bez iepriekšējas pieredzes savā amatā, Morfeja nāve ir sajūtama visapkārt un katrs pārdzīvo atšķirīgi.

Pat ja tas šobrīd guļ kaut kur dziļi, dziļi atmiņu krātuvju tālākajos plauktos, atliek varbūt tik ļoti uz to nekoncentrēties, lai katrs no mums arī atcerētos Morfeja bēres, jo apmeklēja tās pilnībā ikviens zemieties. Tas pats arī attiecas uz dažādākajiem mazākas un lielākas nozīmības tēliem, kuriem ir bijis tas gods pavīdēt starp The Sandman lapaspusēm, un līdzīgi kā devītajā krājumā, The Wake ļauj atsaukt atmiņā daudzus no tiem. Kā vienu no tiem gribētos izcelt vairāk kā sešus gadsimtus veco Robert Gadling, kura garās dzīves noslēpums nav nekāda slepenā recepte – viņš vienkārši atsakās mirt. :D Pat pēc Morfeja bērēm, kad viņam to piedāvā Morfeja māsa Nāve.

Katrs sēras, sirdssāpes un tuva cilvēka aiziešanu pārdzīvo citādāk, un visinteresantākais, smaidu raisošākais un saistošākais šķita tas, kā Sapņa krauklis Metjū no pilnīgas atteikšanās aprast ar jauno situāciju, iziešanu cauri visām sērošanas stadijām un rezultāta galapunktu, kad jau viņš uzņemas šefību pār jauno Sapni, dodot viņam padomus šur un tur. :)

Ja neskaita pēdējos divus komiksus Exiles un The Tempest, tad The Wake ir The Sandman sērijas noslēgumam nebūtu ko pielikt vai atņemt. Nīla Geimena teksts un Michael Zulli ilustrāciju kopdarba rezultātā radītais noskaņojums ar Morfeja bērēm burtiski kļūst par atvadīšanas gan no Sapņa, gan no viņa pasaules un sērijas; reizē sajūta, ka atvadās viņi no pašu radītās pasaules, un reizē arī no lasītāja un sērijas fana. Labi, ka man vēl ir divi krājumi, ar kuriem pagarināt personīgo atvadu periodu.