Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Kopš Pola dēls Leto II pārņēma varu un imperatora titulu no tēva ir pagājis neiedomājami ilgs laiks – aptuveni  3 500 gadu. Viena cilvēka ilgtermiņa tik ilgi nekad nestieptos, bet Leto jau labu laiku vairs nav devējams par parastu cilvēku, visu šo gadu laikā viņa ķermeni ir pārveidojis dzīvnieks (sandtrout), kas kā Leto pats ir palicis uz planētas kā relikvija no laikiem, kad visu planētu parklāja vieni vienīgi tuksneši. Garšviela nu ir rets resurss, un kaut arī tādām lielām organizācijām kā Spacing Guild vai Bene Gesserit māsām ir savi krājumi, imperatoram Leto neapšaubāmi pieder monopols, tādējādi tagad garšviela savā veidā ir kļuvusi par visspēcīgāko valūtu.

Tāpat kā tēvam arī Leto piemīt spēja izmantojot garšvielu melange redzēt notikumus tālu uz priekšu, tomēr atšķirībā no Pola Leto šis talants ir gan daudzkārt spēcīgāks, gan Leto pats to pielieto drusku citādāk. Lai nenonāktu vienas vienīgas pareizās dzelzs vīzijas un tādejādi garlaicības grožos, Leto nav ‘’skatījis’’ uz priekšu katru mīļu brīdi, bet gan brīžiem ļaujas pārsteigumiem, kas šīs grāmatas ietvaros par galveno avotu kalpo paša radiniece un paša padomnieka jeb majordomo meita Siona Atreides.

God Emperor of Dune ir pārbagāts ar dialogiem un reizēm monologiem, kuros Leto,varbūt neizteiksies pilnībā skaidri kā uz paplātes, bet tomēr neslēpj savus plānus attiecībā uz Sionu, atklājot, ka katrs viņa majordomo reiz ir bijis dumpiniekos pret viņu. Un to nemaz nebūtu grūti iztēloties, jo, lai nodrošinātu cilvēces izdzīvošanu Visumā un lai tā nenovirzītos no Golden Path, Leto viscaur plašajā impērijai nodrošina visilgāko (stagnācijas) mieru, kādu tā ir piedzīvojusi. Visai pamatoti daudzu acīs tik liels tirāns un despots nav impērijā bijis nekad. Kaut arī pats labprāt izmanto dažādas tehnoloģijas, kuras piedāvā Ix planēta, visacīmredzamāk tas izpaužas karietē, tad tajā pašā laikā uz pārējo impēriju tiek pielietota taktika, ka ‘’populāciju, kas pārvietojas ar kājām, ir vieglāk kontrolēt’’.

Gan pašas grāmatas sākumā, gan vēlāk cilvēki, kuri labprāt redzētu Leto gāztu no troņa, cenšas arī kaut ko darīt lietas labā, cenšoties pastrādāt atentātu, par spīti imperatora spējām saskatīt nākotni. Varētu šķist pašnāvnieciski un bezcerīgi, bet tā nebūt gluži nav, jo ne reizi vien panākumu no sakāves šķir vien kāda nejauša rīcība vai gluži vienkārši, ja imperatoram uzbruktu, piemēram, 150 nevis 50 kaitēkļu, iznākums būtu bijis cits. Tā tikai no malas šķiet, ka imperators ir neievainojams un nenogalināms, ka viņa vara rit gludāk par gludu, kādu iespaidu par to ar nolūku kultivē Leto pats.

Noslēdzoši vēl gribētos pieskarties uzticamā kareivja Duncan Idaho, kuru varējām manīt tāltālajā 3,5 tūkstoš gadu pagātnē. Ja vēl par Leto nebūtu jābrīnās, tad attiecībā uz Dankanu ir cita lieta, līdz brīdim, kad atceras, ka arī otrās grāmatas Dune Messiah ietvaros Dankans jau bija, kas cits, ne cilvēks. Diemžēl Dankanam tā nav paša izvēle ‘’atdzimt’’ vēl un vēl, un atkal kalpot Atreides namam, turklāt par valdnieku un Atreides nama galvu sastopot īpatnējo Leto.