Galaxy’s Edge

Jason Anspach, Nick Cole – Tyrus Rechs: Contracts & Terminations #1-3

Linki uz grāmatu Goodreads lapām

Manas pārdomas

Vieniem Tyrus Rechs ir lielākais kara noziedznieks un terorists, kādu vien varētu iedomāties, neskatoties uz simtiem un pat tūkstošiem citu varbūt pat vēl lielākiem briesmoņiem, kādi Visumā sastopami. Citiem tieši pretēji T.Rekss ir varonis, kurš pielicis izšķirošo pirkstu, lai tiktu gūta uzvara nu jau tālajā karā ar Barbariem. Lai kā nebūtu, T.Reksa triloģija Contracts & Terminations iezīmē viņa pilnā saprāta beigu sākumu.

Par pirmo katalizatoru triloģijas pirmajā grāmatā Requiem for Medusa kļūst Veksija jeb Medūza. Persona, kura kāda iemesla dēļ no House of Reasons, Bronzas ģildes (algoti slepkavas), Dark Ops u.c. pušu spēlēm un mahinācijām tiek izvēlētā par vienu no svarīgajiem paraugupuriem. Vienlaikus arī persona, kuru, kāda iemesla pēc, T.Rekss ir pielaidis krietni tuvāk sirdij nekā daudzus citus savā ilgajā +/- 2000 gadu garajā mūžā.

Lai arī Galaxy’s Edge pamatsērijas #11 grāmatā Convergence ir fragmenti, kuros tiek minēts konkrēts gads, vēl cilvēcei esot tikai uz Zemes, tad neatminos reizi, kad būtu pat tik aptuveni minēts Reksa mūža ilgums. Nav brīnums, ja beidzot prāts sāk nogurt no visa pieredzētā, no neskaitāmajām kaujām un pārdzīvojumiem. Vienlaikus var just, cik svarīgi Reksam ir atcerēties tos leģionārus, kurus reiz komandējis un sūtījis kaujās, kuri krituši, lai cīnītos par Republiku un aizsargātu to, bet tagad palikuši vienīgi viņa atmiņā, pat ja. Rekss, tikpat neviennozīmīgs tēls kā Goth Sullus, līdzīgi viņam nemirstību ieguva pēc verdzībā pavadītiem gadiem uz Barbaru kosmoskuģa.

Contracts & Terminations ir arīdzan periods, kad Rekss Galaktikas nomaļākajos cīnās pret netaisnību vai vismaz pret tiem, kuri likumsargu neesamību izmanto vissnežēlīgāk un brutālāk. Laiks, kad Rekss pat Republikas un tās algotņu acīs bieži vien ir nekas vairāk kā lielākā atlīdzība naudas ziņā, ja vien atrastos kāds gana spējīgs un drosmīgs, lai to savāktu.

Pats Rekss, kad ir uzkāpis uz atriebības takas, vēl negatavojas, lai būtu jārok kaps arī pašam sev. Pagaidām neizbēgamās bailēs jādreb vienīgi viņa izvēlētājiem naidniekiem. Tomēr jau ik pa brīdim tiek drusku iezīmēts, doti mājieni, ka varētu tāda diena tomēr pienākt. Tikmēr pati Medūza ar mājiena maitekli no manas puses vienlaikus sižeta gaitā mirst, citādi jau nevajadzētu atriebt, bet savā ziņā nosacīti arī paliek dzīva.

Triloģijas turpinājums Chasing the Dragon iesākas ar gana pārsteidzošu rīcību no Republikas parlamenta House of Reason puses, kad pēkšņi bez šķietama iemesla ne tikai Rekss tiek pazemināts uz Nr.2 pozīciju atlīdzību rangā, bet jauniņām, saukts vienkārši The Dragon, tā uzlikta desmitkārt lielāka par Reksa, kas pati par sevi jau ir liela salīdzinoši ar visiem pārējiem. Kas ir šīs Pūķis, kāpēc pēkšņi viņš kļuvis tik svarīgs? Uz šiem jautājumiem Rekss cenšas rast atbildi, kaut arī jau no sākta gala viņam rodas aizdomas, ka būtu jau uzreiz jāzina atbildes. Tā teikt kārtējie simptomi, ka prāts tā ilgajā mūžā sāk pieklibot. Vien fragmentāras atmiņu kripatas Rekss spēj atsaukt atmiņā, bet tās ir gana, lai dotu iespēju Reksam pilnvērtīgī iesaistīties sacīkstē un Pūķa meklējumos.

Tikmēr triloģijas noslēdzošā grāmata Madame Guillotine salīdzinoši ar pirmajām divām grāmatām šķita krietni pliekanāka. Gandrīz radot iespaidu, ka bija jāsaraksta, jo ar izdevniecību noslēgts līgums par triloģiju. Madame Guillotine saīsināti un vienkāršojot varētu saukt par ieskatu par ieskatu Mid Core (MCR) planētu sacelšanās pirmsākumos, atklājot patiesību par tā izcelsmi. Par to kā daži no haosa un citu ciešanām patiesībā vēlās iegūt vairāk varas un naudas tikai un vienīgi sev, ne cīnīties par kāda cita taisnību un labumu.

Jason Anspach, Nick Cole – Galaxy’s Edge: Savage Wars #1-3

Linki uz grāmatu Goodreads lapām

Manas pārdomas

Ne vienu reizi vien Galaxy’s Edge pamatsērija un daudzi tēli tajā, kā Goth Sulles, Tyrus Rechs, Aeson Keel jeb Wraith, Reina, Donal Makaffie vai Wild Man un vēl daudzi citi tēli, kuri maģiskā kārtā, attaisnojoties ar Barbaru tehnoloģijām un nepaskaidrojot diži dziļāk, ir atsaukušies uz Savage kariem pirms daudziem gadsimtiem, kad no tālām kosmosa dzīlēm tika sastapti gandrīz-cilvēki, humanoīdi, kuri reiz pameta zemi (vēl pirms viņiem), bet tagad to klejošana atvedusi viņus atkal saskarsmē ar kādreizējiem ‘’radiem’’.

Līdz šim saskarsmes ar vēl topošo Republiku, pagaidām vēl dažu planētu Alianse, ar citām kolonizētajām planētām izpaudušās vairāk kā īslaicīgi, pirātiski reidi no Barbaru puses, bet kaujas ap un uz New Vega planētas ir pagrieziena punkts šajā konfliktā, kuram būs lemts turpināties krietni ilgāk, kā atrādīts šajā triloģijā. Līdz šim katrs Barbaru paaudžu-kosmoskuģis cīnījies pats par sevi, bet Alianses pretestība tā vien būs piespiedusi viņus sākt apvienoties.

Kā viena, tā otra puse ir aizmirsusi, kur gan atrodas abu izcelsmes planēta, vai maz tāda vispār kādreiz ir eksistējusi vai drīzāk ir kādas kopējās folkloras mīta un leģendu avots par vienu vienīgu izcelsmes vietu. Interesanti, kā gan pēc pirmo cilvēku eksoda prom no Zemes, ir vēl bijusi tik vērā ņemama tehnoloģiskā attīstība, lai tiktu izgudrota ‘’ātrāka par gaismu’’(FTL) tehnoloģija, kas otriem ļautu ietaupīt laiku un resursus, tādējādi izvairoties no viņiem, atšķirībā no pirmajiem, kuriem šis slogs laika gaitā piespiež atteikties no fiziskajiem ķermeņiem, uzturēt pie dzīvības vien smadzenes, un tādejādī psiholoģiskā ziņā pārtapt par pilnīgi kaut ko citu, ko vienkāršojot var saukt par post-cilvēku vai atbilstošāk par Barbaru.

Triloģijas otrā grāmata Gods & Legionnaires pamatā ir no Barbaru vai pat Mākslīgo Intelektu kolektīva Panteona perspektīvas, kas kontrolē vairumu Barbaru. Šajā sadaļā atkal sastopam tēlu Krometeju, par kura fragmentārajām daļām pamatsērijas otrajā sezonā top vairāk skaidrs, ka tās bijušas atmiņu un virtuālās realitātes simulācijas kombinācija (viena virtuāla dzīve pēc otras, ar kuru aizpildīt tukšo laiku starpzvaigžņu un starpplanētu ceļojumos). Papildus tiek iepazīstināti tādi tēli Maestro vai Lu Cypher(~), kuri vienlaikus bīda savas individuālās intereses, cik sadarbojas pret ienaidnieku, kurus paši sauc par ‘’dzīvniekiem’’, cilvēks būtu pārāk liels gods.

Triloģijas otrā un nedaudz arī noslēdzošā grāmata The Hundred vairāk kalpo, lai parādītu Barbaru elites domāšanas gaitu un vispārējo filozofiju, kurā daži valda pār citiem, kuri pašu vidū neskaitās gandrīz nekas vairāk kā par paverdzinātiem prātiem. Gandrīz nekas nav tik svarīgs, kā aizvien vairāk un vairāk varas, ja nu vienīgi kalorijas jebkurā formātā un iegūtā veidā, lai pie dzīvības uzturētu smadzenes.

Diemžēl sērijas jaunpienācējam, kurš kādā nebūt veidā atradis šo triloģiju kā pirmo no kopējās Galaxy’s Edge sērijas, Gods & Legionnaires galīgi nav ko meklēt. Pasniegšanas stils ļoti nedraudzīgs, lai neko nezinot par pamatsēriju, varētu puslīdz noorientēties, kas gan šeit vispār notiek. Tā vietā drīzāk būs mazsakarīga, bezjēdzīga savārstījuma iespaids, ko izlaižot gandrīz nekas netiktu zaudēts. Nenoliedzami interesantākā otrās grāmatas daļa saistās ar pirmo leģionāru brutālo apmācības un treniņu procesu.

Noslēdzoši kā triloģija sākās uz New Vega planētās, kad kontrole pār to tika zaudēta, tā triloģija The Hundred lapās noslēdzas ar kaujām par tās atgūšanu. Kaujas darbībā un pilnā spozmē lasītājs var skatīt topošos varoņus cīņā pret Barbariem, no kuriem dažiem labiem ar nemirstību apveltītiem būs lemts kļūt par ļaundariem, kaut arī dažs labs daudzu acīs jau tagad tāds ir.

Jason Anspach, Nick Cole – Galaxy’s Edge #14-16

Linki uz grāmatu Goodreads lapām

Manas pārdomas

Viss notiekošais #14-16 Galaxy’s Edge grāmatu ietvaros maz pamazām velk uz vienu lielu kulmināciju otrās sezonas KTF divu grāmatu noslēgumam. Pa detaļai no vienas galaktikas malas stūra, pa kripatai informācijas no cita, bet bieži vien pagaidām vēl savstarpēji tieši nesaistītai, lasītājam tiek dota iespēja uzzināt visu vairāk vai mazāk nepieciešamo.

Diemžēl vienīgais lielais mīnuss, ka šīs grāmatas jaunpienācējam no malas simtprocentīgi nebūs domātas. Autoriem ir ieslēdzies fanu serviss uz pilnu klapi un pienācīgai pamatinformācijai, lai noorientētos, pat kādam, kas starp grāmatām ieturētu ilgāku laiku, būtu grūtu. Man pat ir nojausma, ka teiksim tēls Chrometheus, ir vispirms iepazīstināts kādā citā spin-off Galaxy’s Edge sērijā, un autori bez iepazīstināšanas šajā sērijā, par un ap viņu sāk stāstīt. Nespēja vai nevēlēšanās veltīt tam pienācīgu laiku ir viens no lielākajiem mīnusiem šajā sērijā. Autori izvērpuši tik lielu kosmosa operas tīklu, ka paši šķiet reizēm piemirst kas ir kas.

Krometejs Convergence grāmatas ietvaros tiek atrādīts dīvainās, šķietami ar pamatsižetu nesaistītās ainās no 90.gadu ASV, kurā Krometejs kopā ar diviem draugiem ir vienas konkrētas arcade spēles profesionāļi, kurus citi pat nāk skatīties. Briest liels vispasaules turnīrs, kuram tad nu trijotne gatavojas uz pilnu klapi. Āķis tajā, ka spēle gandrīz viens pret viens atgādina pamatsižeta tagadni ar leģionu, ar visām citplanētiešu sugām, kas liek domāt, ka šī realitāte varētu būt kaut kas vairāk uz sapņa, atmiņu pusi vai pat kaut kāda veida simulācija. Krometejs vēlreiz sevi atrāda aiznākošajā Last Contact grāmatā, kurā pienākusi kārta lielajam turnīram, bet to ātri vien aizstāj mini sižets, kas drusku dot ieskatu pirmajā super kosmosa kuģim, kurš drīz vien pametis postā slīkstošo Zemi. Kopumā abās divās grāmatās tieši šī tēla sižets novelk uz leju kopējo iespaidu un vērtējumu par tām.

Bet Krometejs ir vien daļina no visa notiekošā. Nepieminēt nedrīkst jauno meiteni, topošo sievieti Prizmu, kuras nenoliedzami tālu sniedzošās un ārkārtīgi spēcīgās spējas (vai no savage/barbariem izcelsmes sniegtas?) ir vēl attīstības fāzē, ko steidz izmantot un saviem mērķiem izkonstruēt nesen uz sižeta skatuves izkāpusī Prizmas māte Reina. Sākotnēji pirmais iespaids ir piesardzīgi pozitīvs, ka pamatā viņai ir labas ieceres pret meitu. Ir pat pazīmes, kas liktu uz to cerēt, bet galu galā, īpaši noslēdzoties Last Contact grāmatai, tās nomaina pilnīgi pretējais.

Par nelaimi Galaktikas Republikas vienkāršajiem iedzīvotājiem cita liksta, saukta par Mid-Core Rebellion (MCR), pēc iepriekšējās apspiešanas nav izdzisusi pilnībā un pēc 19.panta iedarbināšanas cer izmantot situāciju, kamēr citviet Galaktikā noris cīņa pār radušos varas vakuumu. Pat jābrīnās, kur visai šai karadarbībai, kur nu vēl visiem pieminētajiem tikpat kā nerimstošajiem pagātnes kariem, pietiek nepieciešamais cilvēkresursu skaits. Piecpadsmitā sērijas grāmata Remains tad pamatā arī ir viens liels un detalizēts karadarbības attēlojums uz vienas no MCR likstas apsēstas planētas. Kā uz planētas virsmas, tā tās gaisa telpā un arī planētas orbītā.

Nozīmīgāki tēli, kuriem tiek pievērsta īpašāka uzmanība ir Masters, kurš ir bijis manāms arīdzan iepriekšējās grāmatās. Viņam nepaveicas un sanāk ne tikai noklīst planētas džungļos no savējiem, bet pat vēl nonākt ienaidnieka ne pārlieku draudzīgajos nagos. Tikmēr neraksturīgs, bet savā ziņā arī ne pārāk, ja ņem vērā dažus nozīmīgākus robotu tēlus, ir leģendārs leģionāru kaujas suns ar šībrīža vārdu Bubbles, par kuru klīst neskaitāmas baumas, kas liktu domāt, ka viņš ir  drusku paranormālas dabas radība.

Kamēr House of Reason parlaments cerams pašattīrās un pārtop tā jaunajā versijā par House of Liberty. Kamēr citur noris lielāka un mazāka mēroga kaujas, ik pa brīdim tiek pieminēti Ancients rase, kā tie reiz pazuduši no Visuma skatuves, kas gan to būtu viņiem licis darīt un spekulācijas, vai drīz vien visiem nebūs jāspēkojas ar to. Vienalga esi cilvēks parastais, kiborgs Cybar vai barbars Savage, kuri par spīti milzu sakāvei pirms vairākiem gadsmitiem Savage Wars ietvaros nebūt nav iznīcināti līdz pēdējam.

Jason Anspach, Nick Cole – Galaxy’s Edge #11-13

Linki uz grāmatu Goodreads lapām

Manas pārdomas

19.pants it kā iedarbināts un izpildīts, House of Reason gāzts, lai Galaktika un Republika varētu atkopties, bet ne viss rit tik gludi un rožaini kā gribētos. Šur tur gan House of Reason paliekas, gan Nether Ops un Dark Ops paliekas. Katrs darbojas daļēji vienota, bet vienlaikus arī savu mērķu un nolūku vārdā. Kā līdz šim un arī turpmāk katram, kas vēlas būt cēls un labs, jāsastopas ar skarbo realitāti galaktikā, un jāpieņem savi lēmumi, kā to realizēt, vienlaicīgi to nepazaudējot.

Galaxy’s Edge sērijas 11.grāmata ir īpatnēja ar to, ka tajā autori Jason Anspach un Nick Cole izvēlējušies iepazīstināt tēlu un viņa komandu uz jau zināmas Kublar planētas. Veids, kas būtu atbilstošāks, ja iesāktos jauna sērija ar jauniem varoņiem, kuriem sekot un just līdzi.

Takeover sadalīta divos galvenajos skatpunktos no kuriem viens (pirmais pieminētais) ir krienti saistošāks par otru. Mr. Carter – privātā kontraktora/algotņu vienas no komandu līderiem. Komandu, kuru tuvākā uzradzībā (labā nozīmē) izraudzījies par gana labiem un uzticamiem jaunais, potenciālais galaktikas līderis pēc Goth Sullus impērijas krišanas un vecās Republikas sabrukuma, kad leģioni iedarbina 19.pantu, lai tādejādi censtos novērst Republikas birokrātu un House of Reasons korumpēto pārvaldību. Viņu sponsorē jauns uzradies līderis Nilo (mega miljardieris) saukts arī par Big Nee kā šajā grāmatā parādīts vēlas atrast un likt lietā pareizā veidā atšķirībā no G.Sullus artefaktus no Savage Wars un viņu zudušās/kritušās civilizācijas ar utopisku mērķi nodrošināt pienācīgu, pieklājīgu dzīvi lielākajai daļai masu/galaktikas populācijas. Pielikt punktu karam kā normai ārpus cilvēces pārvaldītā centra Galaktikas Malas un citplanētiešu iedzimtajām planētām. Gluži kā Kublar un uz tās House of Reason lēmumā izmitinātā uz vardarbību vardarbības pēc kā Zhee rase.

Tikmēr ēnās darbojas spiegs Jack Bowie. Arī viņš pilda uzdevumus turpat uz Kublar planētas, bet viņam uzticētie uzdevumi ir krietni sensitīvāki par Kārteram. Tādi, kuriem labāk palikt ārpus nejaušas, ziņkārīgas uzmnaības acs.

Takeover izvērsās tāda kā starpgrāmata, lai dotu priekšstatu par notikumu un cilvēku ietekmes sfēru mērogu galaktikā. Tāpēc pāreja uz turpinājumu Legacies ir tikpat kā neeksistējoša, kurā atgriežamies pie vairākiem jau agrāk sērijā iepazītiem varoņiem. Vienīgā līdzībā, ka arī šajā darbība sadalīta vairākās perspektīvās, kuras nepārklājas.

Vienā jaunā meitene, pusaudze Prisma Maydoon un viņas uzticamais kompanjons robots Crash šķietami negaidīti tiek izrauti no sava ceļojuma uz iecerēto galapunktu, Prizma tiek pamodināta no sava krio-miega. Attopas uz nekurienē dreifējošu pamestu kuģi, bet jokaināk un dīvaināk, kas liek domāt, ka Prizmas klātbūtne nav vienkārša nejaušība, ka uz pamestā kuģa atrod kill-team ICE, grāmatas gaitā atklājas tās varoņu unikālais stāsts, kuru uzdevums saistīts ar potenciāliem tehnoloģiskajiem dārgumiem, kuri varētu atrasties uz kuģa un būt vēl izmantojami.

Tikmēr leģionārs Aeson Keel vienlaikus kā atklāsies arīdzan Wraith vai pēc vajadzības arīdzan jaunais Tyrus Rechs, izmantojot viņa bruņas, izcīna savu ceļu un taisnību neatkarīgi no Nilo vai citu interesēm. Pats mēģina saprast, kas gan būtu labāks gan viņam, gan galaktikai un tās vienkāršajiem iedzīvotājiem jaunajā realitātē pēc parlamentārās House of Reason gāšanas. Kīls pieņem dažādas personības atkarībā no vajadzības un sastaptajiem ienaidniekiem vai nepieciešamajiem sabiedrotajiem. Par laimi, atšķirībā no dažiem labiem Dark Ops vai Nether Ops aģentiem Kīls vēl spēj atcerēties un nošķirt dažādās personības, nepārtapt briesmonī vai citā personāžā, par kuru sākotnēji vien izlicies.

Sekojoši turpinājums Dark Victory savā ziņā ir iepriekšējo divu stāsta manieru apvienojums. Ir gan iepazīti tēli, kuri parāda sevi epizodiski, tiek par viņiem tā teikt atgādināts. Interesantākā daļa saistīta ar sižetu, kurā iesaistīta Nilo komanda un konkrētāk divi visnotaļ atšķirīgi speciālisti, katrs ar saviem attiecīgajos brīžos noderīgiem talantiem. Ja vēl par Zoras tēlu nevarētu teikt neaizvietojama, tad Garret pietuvojas šim apzīmējumam gana tuvu. Lielāks fokuss attiecīgi ir uz IT un programmēšanas ģēniju, šī iemesla dēļ ne tas pats komunikablākais personāžs, ar kuru izveidot draudzīgas attiecības un sapratni tikpat viegli, kā ar kādu citu kā Zora, bet pieliekot pūles un gribu, attalgojums būt vismaz triskārš un pat vairāk.

Un kā jau ierasts pagaidām vēl nesaistītā sižetā, citur galaktikā Kīls/Wraith/Tyrus Rechs turpina darboties, bet viņa gadījumā jaunais tēls ir slepkavnieciski noskaņos robots. Ka tik kādu, kurš nav ar Saimnieka/Bosa pavēli aizsargāts, nogalināt un jo vairāk un vardarbīgāk, jo labāk. Nav brīnums, ka Republikā pašdomājoši, sevi apzināties spējīgi roboti ir aizliegti.

Galaktika ir brutāla un nežēlīga. Ne vienmēr izdzīvo spēcīgākais un drosmīgākais vai tas cēlākais tēls ar vislabākajiem nodomiem, bet bez šī un vēl vairāk autoru radītajā Galaktikā neizdzīvot.

Joel Shepherd – Kantovan Vault (The Spiral Wars #3) UN Jason Anspach, Nick Cole – Retribution (Galaxy’s Edge #9)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Atraduši jaunu sabiedroto Mākslīgā Intelekta Styx veidolā, kurai gan visi līdz galam neuzticas, ka viņa/tas nedarbojas tikai un vienīgi savās interesēs, UFS kosmoskuģa Phoenix komanda Ērika Debogandes virsvadībā turpina smagu ceļu Visuma dzīlēs, lai censtos atrast sen zudušas informācijas druskas no laikiem, kad Mākslīgo intelektu karš starp Drysine, kuriem Stiksa pieder, un Deepynines bija pilnā plaukumā.

Salīdzinoši ar iepriekšējām The Spiral Wars grāmatām Kantovan Vault gan lielo ideju, kuras tiek turpinātas no iepriekšējām grāmatām, gan pamata lielā sižeta ziņā šķita pliekans un bez tās enerģijas un dukas, kuru varēja manīt iepriekšējās divās.

Viens, ko var turpināt uzslavēt, ir dažādu citplanētiešu rasu attēlojums, to dažādo dzīves uzskatu un filozofijas, Katovan Vault ietvaros fokusējoties uz Tavalai rasi.  Un kā tas viss rezultējas, kad notiek saskare ar reizēm tik atšķirīgajiem cilvēkiem,kuri, neskatoties uz īso laiku, kuru pavadījuši izplešoties Visumā, tomēr ir vieni no galvenajiem notikumu virzītājspēkiem. Kā arī kā angļu valoda dominē pāri visām citām un kā citām rasēm jāāpgūst šī valoda, nevis cilvēkiem kāda cita.

Varbūt Katovan Vault jāuztver kā sagatave turpinājiemiem, bet citādi jūtams, ka jāaietur zināma pauzīte pirms ceturtās Defiance grāmatas, lai zināma vilšanās šajā, neietekmētu vērtējumu par nākošo.

***

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Apetīte rodas ar ēšanu un ar varas spēka kārdinājums sagrābt vēl un vēl Goth Sullus iznācis līdzīgi. Imperatora tituls, kādā viņš nosaukts, un arīdzan iekarotajā imidžs, kādā Gots pats sevi redz, novedis pie situācijas, kad atbrīvotājā Gots kļuvis par kārtējo tirānu Republikas un tagad Imperiālistiskās Republikas vēsturē.

Tikmēr līdz šim iepazītajiem leģionāriem nekas ar Gota oficālu un redzamāku nākšanu pie varas nekas nav mainījies. 19.panta izpilde un parlamenta House of Reason biedru sodīšana par noziegumiem pret Republiku un leģioniem tiek turpināta, lai ar cik lielu pretestību nebūtu jāsaskaras.

Kā trešais paralēlais sižets, kas tika iesākts un nedaudz apspēlēts iepriekšējās grāmatās, saistīts ar jaunu sievieti vārdā Prizma, kurai šķiet ir līdzīga saikne ar spēka avotu, kas dod Gotam Sallusam viņa spējas. Bet atšķirībā no Gota, kurš ļāvies spēka avota ‘’balsīm’’ pārņemt varu pār sevi, novirzīt no ideālu pilnā mērķa, tad Prizma vismaz šobrīd šķiet ir apveltīta ar lielāku gribasspēku. Lai arī uz Retribution beigām un arī epilogā jauniete vairs netiek pieminēta, drusku piemirsta, tad minētu, ka Prizmai sērijā varētu tikt piešķirta visai svarīga loma, lai haoss, kas iestājas grāmatas beigās, neizpostītu teju visu Republikas un cilvēku apdzīvoto planētu teritoriju.

Galaxy’s Edge sērijā kopumā var manīt un nojaust dažādu citu popkultūras slavenu darbu ietekmi uz autoriem, tāpat arīdzan uz līdzšinējo ļaundari Gotu Sallusu, kas nemaz nav viņa patiesais vai pirmais izvēlētais vārds dzīves mūžā, kas stiepies krietni ilgāk par vidēji ierasto. Vien fonā un garām ejot tiek pieminēts pats sākums, kad Gots/Kaspers pirmoreiz saskāries ar ‘’spēka avotu’’, kas galu galā novedis viņu pašu līdz korupcijai.

Biju jau drusku nobažījies, cik ilgi gan 19.punkta izpilde ievilksies, šī jau trešā grāmata pēc kārtas, kurā tas ir galvenais sižets, bet noteikti interese par turpinājumu virzienu, kādu autori izvēlēsies, personīgi ir augsta.

Jason Anspach, Nick Cole – Turning Point UN Message for the Dead (Galaxy’s Edge #7-8)

Link uz grāmatu Goodreads lapām

Manas pārdomas

Ne tikai viedokļu sadursme, bet kas krietni nopietnāks starp Republikas pārvaldi House of Reason un tās armijas Leģioniem ir briedis jau gadu gadiem. Katrs lēmums, kas veterānu acīs ļāvis tam kļūt vājākam, ir bijis kā piliens jau tikpat kā līdz malām pilnā traukā. Katrs lēmums ‘’atšķaidīt’’ Leģionārus ar saviem biroju klerku ielikteņiem, kuriem rūp vien sava karjera ārpus Leģiona ir bijis kā kārtējais grūdiens tuvāk klints malai. Katrs lēmums kārtējo reizi iesūtīt leģionārus bezcerīgā situācijā, kur nenovēršami būs liels kritušo skaits, pietuvina Leģiona veterānus un tā līderus lēmumam iedarbināt 19.pantu, kas paredz, ka 6 mēnešu laikā viņiem jānotver un tiesā jāsoda līdzšinējie House of Reason biedri un jāsarīko jaunas vēlēšanas.

Diemžēl galaktika un cilvēces pārvaldīto zvaigžņu sistēmu teritorija nav tik maza, lai šāds lēmums spētu gan veiksmīgi tikt noziņots visām vajadzīgajām Leģiona personām, gan pa ceļam nenoplūstu un netiktu tapts zināms kādam no House of Resaon, kas sekojoši ļauj viņiem sagatavot aizsardzības un pretestības plānus. Kas tikai nozīmē, ka jau tā karos nogurdinātajai Republikai ir nācis klāt jauns konflikts.

Šādu varbūt jau gaidītu momentu noteikti izmantos Mid-Core Rebellion un jaunizveidotās Impērijas līderis Goth Sullus un viņa padotie. Nebūt jābūt militāram ģēnijam, lai saprastu, ka papildus šķelšanās Republikas ietvaros var nākt tikai par labu Gotam.

Diemžēl, ja kādam Leģionos jau tā nepietiktu raižu par pretestību, ko sagādās House of Reason, par Gota un viņa Impērijas manveriem, par kolēģiem, kurus nāksies zaudēt kaujās, tad sērijā ar milzu troksni ienāk jauns censonis/spēlētājs. Turning Point ietvaros par to vēl ir vieglas vēja pūsmas, bet Message for the Dead jau vairs nav šaubu, ka uz palikšanu, ja vien tos kāds neapturēs, ir ieradies nekontrolēts Mākslīgais Intelekts un viņa kontrolēto robotu ‘(kolektīvi saukti par Cybar) centieni iznīcināt jebkāda veida bioloģisko radību.

Draudi no Galaktikas Malas ieradušies krietni tuvāk kā komforts ļautu, pārmaiņu vēji kārtējos reizi to iesviež nemiera pilnajos haosa ūdeņos.

Iepalicēji #26

Iepalicēju raksts ir mājvieta gan darba, gan neliela slinkuma dēļ iekavētiem individuāliem rakstiem, gan apzināts galamērķis grāmatām, par kurām pēc to izlasīšanas diži daudz nemaz neatrodas ko teikt.

***

On Basilisk Station (Honor Harrington #1) by David Weber

Honor Harrington ir jauna un daudzsološa kapteine Karalienes ~Kosmosa flotes~ spēkos. Bet viņas darba pienākumu apziņas dēļ tos veikt pēc iespëjas labāk un nepiekāpties grūtību priekšā, Haringtone ne visu acīs ir labi ieredzēta, tādēļ viņas tiešais priekšnieks ar nolūku, lai Haringtone izgāztos kā veca sēta, paņem pēkšņu komandējumu/atvaļinājumu un nodod atbildību pāe Basilisk kosmosa staciju viņas rokās.

Bet jau pieminēta čakluma un arīdzan godprātības dēļ Haringtone neapjūk un jaunie izaicinājumi nekļūst par tik smagu nastu, lai nospiestu viņu uz ceļiem. Tomēr no pieres to, protams, nenolasīsi un dažs labs ietekmīgs kriminālās pasaules pārstāvis ar paziņām un draugiem augstos amatos neuzskata Haringtoni par nekādu vērā ņemamu šķērsli, lai lieki par viņu satrauktos, bet tā būs tikai pirmā viņa pieļautā kļūda.

Notikumu darbības lokācijas un vēriens šajā grāmatā neaptver neizmērojamus Visuma plašumus, toties atsver to ar labi izstrādātiem tēliem.

***

Will Save the Galaxy for Food (Jacques McKeown #1) by Yahtzee Croshaw

Pasaulē, kur kvantu mehānikas tuneļi ļauj ceļot pa Visumu ātrāk nekā jebkad iepriekš, ir atstājuši neskaitāmus starpzvaigžņu pilotus novārtā pagātnes nostaļğijas atmiņu varā, vadājot garlaikotus tūristus dažādās ekskursijās.

Par tādu ir kļuvis arī mūsu galvenais varonis, kurš, pusdienojot savā nodabā, vienā jaukā dienā tiek ierauts galvu reibinošos piedzīvojumos, kad viņu nolīgst izmisusi biznesmeņa/gangstera personīgā asistente, lai viņš izliktos par ļoti slavenu autoru  Jacques McKeown bosa pastulbajam dēlam(mērķēts kā viens no joku avotiem) par prieku.

Viss sāk uzņemt dzīvībai bīstamākus apgriezienus, kad asistente konstatē, ka viņai ir atrasta jaunāka aizvietotāja un viņa atceras, kāds liktenis ir piemeklējis iepriekšējos personīgos asistentus. Tādēļ viņa pieņem spontānu lēmumu nolaupīt kā bosa dēlu, tā arī viņa izbraucienā līdzpaņemto draudzeni, un tikai vēlāk atklājās, ka meitene ir Republikas prezidentes meita. Tādejādi viens ienesīgs darbiņš viltus Žakam pārveršas par ko krietni vairāk nekā sākotnēji varēja cerēt. No nolaupīšanām un pakaļdzīšanās kosmosā līdz pirātiem un spraiga sižeta cīņu ainām, viss tomēr ir pasniegts gana labi sabalansētā nenopietnības mērcē, lai klausoties vai lasot nebūtu jāiespringst.

***

Dreadnaught (The Lost Fleet: Beyond the Frontier #1) by Jack Campbell

Reizēm par tikpat kā par svēto pataisīts kara varonis ir izdevīgāks, ja tas paliek starp mirušajiem, nevis no jauna ceļas, lai dotos talkā saviem cilvēku brāļiem un māsām. Tāds liktenis ir piemeklējis admirāli Džonu Geriju jeb Melno Džeku, kura centieni panāca miera līgumu pēc vairāk nekā gadsimtu ilgas karadarbības pret humanoīdu Sindikāta pasaulēm.

Kaut arī pats Gerijs nebūt nevēlas ļaunprātīgi izmantot jauniegūto slavu un varoņa statusu pašlabuma gūšanai, tad Alianses politiskā vara raugās uz to skeptiski un ar bažām, kas nu būs. Papildus tam spriedze starp militāro eliti, kurai nu šķietami vairs nav diži ko darīt, un politiķiem draud pāraugt Aliansi graujošā spēkā.

Tādēļ ofisa klerki, funkcionāri u.c. papīru bīdītāji ir izdomājuši, kā potenciāli atbrīvoties no vairākiem traucējoši faktoriem ar vienu piegājienu uzreiz. Gerijam tiek piešķirta flote, lai dotos izpētes misijā gan, lai noskaidrotu vairāk par Sindikātu, ko vien var, gan atgūtu kara gūstekņus, kā arīdzan uzzinātu ko vairāk par jaunatklātu citplanētiešu rasi, kura neatbild ne uz kādiem centieniem ar to sazināties, lai saprastu, cik draudzīgi vai naidīgi tie noskaņoti. Ja visa procesa laikā Gerijs un/vai vēl kāda šībrīža politikai bīstama persona mirs – burvīgi; ja papildus tam tiek sasniegts vēl kāds Aliansei izdevīgs labums – arī nebūs slikti.

Šī ir pirmā The Lost Fleet pasaules grāmatu, neesmu lasījis pirms šīs izdotās un neizjutu, ka tas kaut kā negatīvi iespaidojis šīs grāmatas klausīšanos.

***

Sword of the Legion UN Prisoners of Darkness (Galaxy’s Edge #5-6) by Jason Anspach, Nick Cole

Galaxy’s Edge piektā grāmata Sword of the Legion pamatā ir ceturtās Attack of Shadows stāsts, kurā MCR (Mid-Core Rebellion) spēki jaunā līdera Goth Sullus vadībā gūst svarīgu uzvaru, bet par darvas karoti mucā kļūst nozīmīgas militārās bāzes un daudzu kara kosmoskuģu zaudēšana/iznīcināšana veiksmīgā leģionāru Kill Team misijā.

Jo vairāk tiek parādīts no Galaxy’s Edge pasaules un it īpaši pārvaldošās organizācijas House of Reason darbības mehānisma, kurā esošajiem vairāk rūp kāpšana pa karjeras kāpnēm un sava maka biezums, lai cik daudz leģionāru un civiliedzīvotāju dzīvības tas nemaksātu, jo vairāk šķiet, ka paši ir vien pelnījuši MCR izveidošanos un tā sekas.

Vēl drusku tas tiek atstāts fonā un parādīts vien pa kripatai, bet Republika un MCR/Goth Sullus šajā kaujā nebūs vienīgi divi spēlētāji, kas zin, varbūt jaunais militāri agresīvais spēks piespiedīs uz kādiem kompromisiem. Un tas būtu – kaut kur Kosmosa dzīlēs par spīti niecīgajai iespējai ir attīstījusies bioloģiski-tehnoloģiska dzīvības formas sajaukums, kuras mērķis ir atbrīvot Visumu no jebkādas simtprocentīgas bioloģiskās dzīvības. Tā teikt mākslīgajā intelektā/prātā jukuši roboti.

Ne viena no grāmatām individuāli par garu nenosauksi, interesanti kā abi autori būs sabalansējuši šo visu, lai pēdējās trijās visu smuki noslēgtu un neko nesasteigtu. Cerams, tas arī abiem ir sanācis.

Jason Anspach, Nick Cole – Kill Team UN Attack of Shadows (Galaxy’s Edge #3-4)

Kill Team pamatā ir no leitnanta Chen skatpunkta viņam un viņa leğionāru kolēğiem cīnoties pret Mid-Core revolucionāriem (MCR), kuru bīstamība un apdraudējums nevien civilajam mieram, bet visas Republikas impērijas pastāvēšanai ar katru dienu(ilgums atkarībā no planētas, protams) pieaug arvien lielāks.

Fokuss mijas ar ainām no slepenā ağenta Toma(segvārds) skatpunkta, kuram lielāka labuma vārdā, kā noformulē viņa tiešais priekšnieks, nākas izpildīt tik nekrietnas lietas, kuras pārdzīvot ļauj sevi maldinošas atrunas, bet rezultātā Toms pazaudē savu patieso “es”, potenciāli uz neatgriešanos, jo pastrādātais būtu rakstāms ar tik lieliem burtiem un murgos uz atlikušo mūžu nerādītos, tikai tiem kuriem nevajadzētu izlikties un būtu tik ļoti samaitāti jau paši par sevi. Kā vienam no galvenajiem misijas mērķiem – noziedzīgas pasaules smagsvars Mr. Scarpia, kurš palīdz sagādāt nemierniekiem ieročus.

Diemžēl realitāte savā ziņă ir vēl bēdīgāka par dažiem nelegāliem ieroču tirgotājiem. Situācijus nopietnību vēl vairāk izceļ sērijas ceturtā grāmata Attack of Shadows, jo bez nodevējiem, kuri turpina darboties no Republikas iekšienes, lai palīdzētu gāzt impēriju, nemieri nespētu pāraugt atklātā karadarbībā/pilsoņkarā. Pat ja kāds arī cer šādi mainīt lietu kārtību un ieviest pārmaiņas uz labu, mazinot birokrātiju un korupcija, kura samaitā visas nozares un darba sfēras, tai skaitā lieki apdraud leģionārus, tad netrūkst to, kuri cer šādi paši pakāpties pa karjeras kāpnēm, ja ne pat nonākt pie varas dalīšanas.

Dažās GoodReads atsauksmēs manīju salīdzinājumu ar šo kā uzlabotu StarWars versiju. Ja vēl pirmajās trijās sērijas grāmatas to nemanīju, tad ar melnā tērpušos un +/- džedajam līdvērtīgu spēju apvēltītā MCR līdera Goth Sullus uznākšanas uz stāsta skatuves gan šāda līdzība būtu visai akurāta.

Pēc tik nopietnas un nedaudz padrūmas sci-fi, kur neviena no pusēm dienas beigās nevar būt 100% apmierināta par sasniegto, SpaceOperaSeptember ietvaros prasās kaut kaus ar lielāku humora devu.

Iepalicēji #19

Iepalicēju raksts ir mājvieta gan darba, gan neliela slinkuma dēļ iekavētiem individuāliem rakstiem, gan apzināts galamērķis grāmatām, par kurām pēc to izlasīšanas diži daudz nemaz neatrodas ko teikt.

***

43566150

The Equinox Curiosity Shop by D.J. MacHale

11gadīgais Sems ir izcils stāstnieks, vien problēma, ka visus trakos piedzīvojums, sākot ar sastapšanos ar dažādiem briesmoņiem un beidzot ar eksploziju pilnām pakaļdzīšanām, un vēl visvisādiem galvu reibinošiem atgadījumiem pa vidu Sems vienaudžiem uzdod kā tīrāko patiesību, labi apzinoties, ka diez vai kāds viņam noticēs. Stāsti Semam ir kā patvērums no bailēm izgāzties un ciest neveikmsi, vai tikt izsmietam, tādēļ drošākais risinājums puisim ir neuzsākt neko jaunu un garantēt, ka nekas tāds neatgadīsies. Tomēr viendien Semam tiek dota iespēja to mainīt un pārvarēt savas bailes, kad kāds viņam atsūta neparastu ielūgumu un īpatnēju mehānisku rotaļlietu. Lai gan sākums ir pilns ar ierastajām bažām, izaicinājuma priekšā Sems nenobīstas un ļaujas izaugsmei.

Īss, vienkāršs stāsts ar lielajam lasītājam skaidri noprotamu morāli, ap kuru apvītais maģiskais piedzīvojums varētu patikt kā maziem, tā lieliem.

***

25807691._SY475_

 

Working for Bigfoot (The Dresden Files #11.8) by Jim Butcher

Gatavojoties vasarā iznākam sērijas #16 grāmatai un gada nogalē #17, Working for Bigfoot bija viens no īso stāstu kolekcijām (vairums pārējo apkopoti iekš Side Jobs), kuru vēl nebiju noklausījies. Kopš pēdējās šobrīd iznākušās grāmatas noklausīšanas pagājuši DIVI gadi, bet pati grāmata vispār iznākusi 2014.gadā, tāpēc pašas pirmās minūtes bija ar reakciju, vai tik tiešām šīs sērijas ierunātājs James Marsters tā izklausās. Bet tad jau palēnām vien atausa atmiņā, un smaids bija klāt gan kluži kā atkal sastopot labu draugu, gan pašā grāmatā un Harija Drezdena tēlā iestrādātā humora dēļ. The Dresden Files un James Marsters kombinācija ir viena no tām retajām reizēm, kur var droši teikt, ka lasot ierastajā drukātajā versijā grāmatas kaut ko zaudē.

Working for Bigfoot Hariju nolīgst lielpēdis Strength of a River in His Shoulders, lai tas palīdzētu viņa dēlam Irwin (māte cilvēks) ekstraordinārās situācijās, kur kāds bez zināšanām un saprašanas par pārdabisko un maģisko pasauli varētu pat kaitēt nevis palīdzēt. Grāmatā apkopoti trīs stāsti, kur trijos dažādos dzīves posmos, bet visos vēl jaunam esot, Harijs izlīdz mistiskajam klientam, kuru savā ziņā varētu saukt vismaz par labu paziņu, ja ne draugu.

***

137555

 

Fade to Black by Alex Flinn

Naida uzbrukuma upuris Alekss (jāsadzīvo ar diagnozi HIV pozitīvs), neuzticams liecinieks(ar Dauna sindromu) Dārija un huligāns/bully Kolins(apsūdzētais), kurš labi apzinās, ka nav pastrādājis šo noziegumu, bet, kuram beidzot jāieskatās patiesībai acīs par paša uzvedību (balstīta uz nezināšanu attiecībā uz inficēšanās riskiem), un to cik ātri pēdiņās draugi notic un no viņa sāk izvairīties.

Katra stāsta perspektīva ir kā labs sarunas aizsācējs ar bērnu, jaunieti vai personīgi pārdomu aizsākšanai gan par aizpriedumiem attiecībā pret HIV pozitīvu personu, gan uz liecinieci Dāriju un viņas diagnozi, kā arī Kolinu, kura ģimenes dzīve nav tā pati gludākā, kas aiziet tālāk un izpaužas viņa uzvedībā pret citiem.

***

35818896

 

The X-files: Stolen Lives (X-Files (Audible Original) #2) by Joe Harris

Kaut arī par audio grāmatas ieraksta un daudzo ierunātāju darba kvalitāti un audio specefektu pielietojumu tāpat kā pirmās grāmatas Cold Cases gadījumā, tad diemžēl gandrīz visas sižeta līnijas, kuras šeit dramatizētas kā epizodes, paliek pusmastā bez pienācīga atrisinājumu. Un atkal var teikt, ka šis varētu vairāk patikt vien X-failu un aģentu Maldera un Skallijas faniem.

Stolen Lives precīzāk būtu nodēvēt par paranormālu īso stāstu/skeču apkopojumu, un par cik pamatotie trūkumu atkārtojas gan šajā, gan pirmajā sērijas grāmatā, tad šoreiz kvantitatīvi liekams vēl zemāks zvaigžņu vērtējums un ieteikums vispirms noklausīties Cold Cases, lai gūtu priekštatu.

***

50800208._SX318_

 

Tin Man (Galaxy’s Edge #0.5) Jason Anspach, Nick Cole

Tin Man nav iesauka kādam varonīgam Leģionāru pulku kareivim kaut kur Galaktikas nekurienes malā, bet gan kara vajadzībām pārveidotam kaujas robotam. Šis ir stāsts par H292 robotu, kura rīcība un varonība vienā no dadzajām kaujām, kuras tiek izcinītas par katru cilvēku apdzīvoto eksoplanētu pleķīti, ir gājusi daudz tālāk par parastu ieprogrammēto komandu izpildi.

Galaxy Edge sērijas novele Tin Man dod ideālu iespēju izmēģināt noklausīties nepilnas stundas garu noveli, gan iepazīt R.C. Bray ierunātāja izpildījumu, kuru esmu vairākkārt lielījis, lai iegūtu gana labu priekšstatu, vai būtu vērts klausīties pilna garuma grāmatu.

***

36645632._SX318_

A Murder of Manatees (Tom Stranger, Interdimensional Insurance #2) by Larry Correia

Tomam Streindzām trīs gadus pēc kārtas iegūstot vislabākās klientu atsauksmes starpdimensionālās apdrošināšanas industrijā nevar palikt bez sekām, un, lai cik dīvaini tas varētu šķist, tad šoreiz A Murder of Manatees stāsta par vienu no gadījumiem, kad darbs Tomam kļūst pat bīstamāks nekā kataklizmas, kuras apdraud viņa pārstāvētos klientus.

Toms nestrādā tikai individuāli un sērijas pirmajā grāmatā viņš nonāna pie interna Džimija, kurš, neskatoties uz visiem pamatotajiem šķēršļiem, pierādīja, ka viņa varētu mitināties potenciāls tikpat labam starpdimensionālam apdrošināšanas brokerim, kāds ir Toms. Diemžēl ar centību vien nepietiek un tā vien izskatās, ka Džimijam nāksies meklēt citu nodarbošanos, bet ‘’par laimi’’ tieši pirms viņa atlaišanas seko visaugstākās bīstamības krīze, kura dod iespēju vēl pēdējo reizi sevi pierādīt.

Uz parodiju velkošs stāsts, kurš pats sevi neuztver nopietni, bet pie reizes arī nepārspīlē, cenšoties izspiest nezkādus tur super jokus.

***

52556960._SX318_

 

The Mountain and the Sea by Kwame Dawes

Neparasts romantiskais stāsts, kas iesākas ekscentriskai Jamaikā dzīvojošai glezonotājai Esterei, vai varbūt vienkārši autores tēli pārstāv citu kultūru, braucot ar auto mājup pirms lielas vētras uz ceļa sastopot pilnībā kailu un pēc paskata pavisam bezpalīdzīgu vīrieti. Esterei ir pieredze darbā veco ļaužu namā, kas varbūt ir viens no iemesliem, kādēļ viņa atpazīst vīrieša izturēšanās manierē kaut ko līdzīgu senioriem, kuri zaudējuši kontroli pār savām atmiņām, un rezultātā viņa aizved vīrieti pie sevis, kuru nosauc par Montiju, jo pašam iestājusies pilnīga amnēzija, lai tas drošībā atgūtos.

Tik neparasti iesākas šis romantiskais stāsts, kuru personīgi nevaru diži lielīt, jo paralēli stāstā tiek ievītas atmiņu ainas no Esteres pagātnes, jo arī viņas dzīvē ir gana daudz nepatīkamu atmiņu, kuras labprāt piemirstu (stāsta brīdī atgūstas no vīra zaudēšanas), un kuru nevaru arī pārlieku nopelt, kas no manas puses ir pozitīvi, jo romantiskajā žanrā ierastās klišejas un sižeta instrumentus paciešu vismazāk, kuru kaut arī savu tādu, protams, ir ikvienam žanram un galvenais ir autora izpildījums.