Finance

David Kynaston – City of London: 1815-2000

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Chatto & Windus

Manas pārdomas

Finanšu pasaules vēsture Londonā nav tā vēstures grāmata, kuru būtu iedomājies lasām šī gada sākumā. Daļēji tas attiecināms arī, ka grāmatas nosaukumu gluži nevarētu pārtulkot latviski kā ‘’Londonas pilsēta’’, lai nerastos pārpratumi. Pirms tam jau zināju, ka Londonā eksistē pilsēta pilsētā, bet ne, ka finanšu rajons tiek saukts par City.

Lai arī grāmatas nosaukumā sākuma gads ir norādīts 1815.gads, tad precīzāk būtu noapaļot no 1800.g. līdz 200.g. un arī tad tas būtu aptuveni, jo, kā jau vienmēr, nekas nerodas pēkšņi no zila gaisa, bet gan pakāpeniskā laikā. Tā arī Londona kā pasaules finanšu centrs par tādu nekļūst pirmais un pēdējais, it īpaši mūsdienu globālajā pasaulē, lai kā daži censtos to atkal saskaldīt.

Nemaz nepretendēšu, ka visi nozares termini tagad pēc grāmatas izlasīšanas man būtu tapuši skaidri, bet autoru David Kynaston šajā apvienotajā grāmatā (no četriem lielākiem sējumiem) var uzteikt, ka arī to nepārzināšana no A līdz Ž netraucē uztvert domu. Lielai daļai dzīvā atmiņā noteikti ir nesenākā 2008.gada krīze, kādam vēl drusku agrāk 90.gadu sākumā. Bet tādas bijušas arī Londonas finansistu pasaulē jau no pašiem pirmsākumiem, vien ar to atšķirību, ka vēl pašas tirgotāju firmas salīdzinoši mazākas apjomā un nedarbojas tik internacionāli, kā tagad.

Tagad gandrīz prasītos uzreiz ķerties klāt kādai citai līdzīga temata grāmatai, teiksim par vienu no pirmajiem burbuļiem, par tulpēm un to sīpoliem, kas plīsis 1637.gadā (paldies Vikipēdija), bet arī vēlāk nemetīšu līkumu grāmatai, ar nosacījumu, protams, ka tā nav orientēta tīri uz nozares pārzinātājiem. Vai arī par komunistisko pasauli autora minētajā laika posmā, jo Krievijas Impērija un pēc tam PSRS vai Ķīna tikpat kā netiek apskatīta šeit. Protams, tāpēc jau grāmatas nosaukums ir City of London.

Lieli vārdi un nami Londonas finanšu pasaulē ceļas un krīt, reizēm tiek izglābti no krīzes, lai neparautu līdzi sev citus pēc neapdomīgām darbībām, teiksim Baring krīze 1890.gadā , bet vislielākās pārmaiņas Londonas kā dominējošā pasaules centra izjaukšanā, ASV un Ņujorkas, Volstrītas dominances pieaugšanā vainojami divi lielākie militārie konflikti 20.gadsimtā. Tie vienlaikus arī ievieš vajadzīgas pārmaiņas pašu pārvāldē un likumdošanā, kas nebūt arī šodien nav ideāla. Pārsteidzoši kā inside trading prakse bijusi aktīva un ar likumu nesodīta pie britiem krietnu laiku ilgāk kā daudzviet citur pasaulē.

To daļēji var attiecināt uz City konservatīvismu un atturību sākt izmantot jaunas tehnoloģijas, vien tad, kad vecā metode acīmredzami vairs nav praktiska un jaunā krietni efektīvāka. Kā kādreiz telefoni (ne glaudāmie/laizāmie), tā vēlāk datori to pašu ļauj paveikt ātrāk un vairāk. Pasaule, kurā katra sekunde reizēm ir no svara, būt pirmajam pārdot par izdevīgāko cenu ir no liela svara, kur nu vēl tagad, kad pieejami datori, kuri spēj tirgoties vēl ātrāk par sekundi, nemaz nerunājot par potenciālajām Mākslīgā Intelekta opcijām. Nemaz nerunājot par galvu reibinošajām summām, kuras tajā pasaulē ir ikdiena.

Žēl, ka grāmata apraujas ap 2000.gadu. Četri izvērstākie krājumi tapuši, izņemot pašu pēdējo, tapuši 90.gados, bet šī to apvienotā versija 2011.gadā un biju cerējis uz kaut ko pēcvārdam līdzīgu, kurā, teiksim, būtu pieminēta 11.septembra un pēc tā sekojošo ASV vadībā izrasīto karu ietekme vai vēlākā 2008.gada krīze, kur nu vēl nesenākais C-19 vai šobrīd notikošais karš Ukrainā. Vien loģiski, ka šāda tipa grāmatai varētu atjaunot noslēdzošo gada skaitli.

Roberts T. Kijosaki un Šārona L. Lektere – Bagātais tētis, nabagais tētis (Rich Dad #1)

19234685

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Zvaigzne ABC

Vērtējums: 1.25/5

Manas pārdomas

Kā jau pēdējā svētdienas kopsavilkumā ieminējos, tad grāmatu ieteica un iedeva izlasīt radinieks, bet nepateicu, ka šis radinieks sācis aizrauties ar ‘’biznesu’’ Amway, solot ‘’finansiālu neatkarību’’, un, ka cītīgi darbojoties, varēsi iet pensijā pēc 40, ja vien sāksi tagad! Man jau uzreiz prātā iedžinkstas brīdinājuma zvaniņi par līdzību ar piramīdas shēmām u.c. Šeit labs rakts par to. Savā ziņā piekritu izlasīt aiz nosacīta slinkuma, negribot rupji un tieši pateikt ‘’Nē!’’ un neskaidrojot sīkāk kāpēc.

Bet nu pievērsīsimies pašai grāmatai, par kuru divos vārdos var teikt to pašu – pilnīgs sviests! Nekas vairāk par klikšķēsmu cienīga nosaukuma, lai piesaistītu uzmanību. Ja neskaita pāris labus padomus, piemēram, neaizņemties nevajadzīgi vai censties uzkrāt lietas, kuras nes ienākumus, nevis izdevumus, tad pārsvarā Kijosaki dod vispārīgus un nekonkrētus padomus, un vispārīgi piemin savus panākumus, kā nopircis šo vai to īpašumu un vēlāk par lielāku summu pārdevis, bez konkrētiem situāciju piemēriem un faktiem. Nemaz negribas iedziļināties sliktajos un pat bīstamos padomos, tāpēc to arī nedarīšu. Jau tā lieki notērēti mani lasītāja nervi.

Tas viss ar piebildi ik pa brīdim, ka ‘’man jau nauda nav svarīgi’’ vai ‘’es nelielos’’. Arī īpašības vārdu lietošana –bagātais un nabagais, un nevis personvārdu (kaut vai izdomātu), par to kaut kā neliecina. Nevar noliegt, ka naudai ir spēks, tā ietekmē dzīvi, politiku u.c., bet bagātībai var būt dažādas nozīmes, un ir skaidrs, ka lielākā mēraukla autoram ir $ un mīļākā krāsa zaļā. Kā arī pēc skopās personīgās informācijas, nešķiet, ka Kijosaki būtu audzis nezin kādā nabadzība vai cietis badu.

Tā tas viss tiek vairākkārt līdz riebumam atkārtots, pārfrāzēts un vēl visādi malts uz riņķi, lieki palielinot grāmatas apjomu. Labi, ka nebija bieza, bet lapaspušu skaits varēju būt vēl mazāks. Gandrīz vai radās sajūta, ka kāds būtu norādījis vēlamo apjomu, vārdu skaitu, pēc kā autors vadījies. Nepalīdz arī tas, ka kopš izdošanas pagājuši jau gandrīz 20 gadi.

Apzinos, ka gaumes un viedokļi var atšķirties, bet šoreiz tiešām iesaku mest šādam un līdzīgiem pašpalīdzības murgiem lielu līkumu. Šeit 2004.gada raksts par autora piekopto praksi.