Fiction

Wilkie Martin – Inspector Hobbes and the Curse (Unhuman #2) (Klausāmgrāmata)

34356717

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Witcherley Books

Manas pārdomas

Kopš pirmās grāmatas noslēguma Endija dzīve nav baigi mainījusies. Joprojām viņš dzīvo pie inspektora Hobsa un ar viņu kopā dzīvojošo nekaitīgi draudzīgo, ja nu nedaudz labā ziņā īpatnēju, večiņu Mrs. Goodfello, tāpat nav pārāk sekmējies ar jauna darba atrašanu, neskaitot izpalīdzēšanu Hobsam kādā nebūt izmeklēšanā. Varbūt Endija dzīve vienkārši nespiež viņu straujāk vai nu atjaunot nodegušo dzīvokli, vai atrast jaunu mitekli, bet varbūt īstais iemesls ir tāds, ka Hobss un Mrs. Goodfellow Endija dzīvē ir vienīgie paziņas, kurus viņš var arī uzskatīt par labiem draugiem.

To radikāli pamaina nejauša sastapšanās ar miljonāra Fēliksa māsu Violetu Kingu. Pat Endijs pats apzinās, ka abi gandrīz nevarētu būt vēl neatbilstošāki viens otram, īpaši ņemot, ka Endijam ir labi ja pāris monētu pie dvēseles. Neskatoties uz to un pat par spīti tam, ka abu kopības brīžos Endijs pamanās būt vēl neveiklāks kā parasti, Violeta turpina izrādīt interesi satikties. Vai tiešām Endijam ir nospīdējusi tā laime iekrist viņas sirdī vai tomēr aiz tā slēpjas kas ļaunāks. Pa virsu tam brālis Fēliks nekautrējas Endijam uzreiz atklāt savas patiesās domas, ka viņš nav nekas vairāk par liekēdi, kurš cer ieprecēties turībā.

Papildus šai amizantajai sižeta līnijai grāmata, vismaz sākumā nesaistītu, ritina vēl citu. Apkārtnes zemniekus apsēdusi pamatīga nelaime. Kāds nogalina aizvien vairāk mājlopus, bet par iespējamajiem vainīgajiem klīst vien nepārspējamas baumas, ka tie ir lieli plēsīgie kaķi, iespējams, panteras. Bet, kurš tad uzreiz ticēs tādām muļķībām ierastajā Anglijas lauku vidē. Ja nu vienīgi dzīvnieks no kaut kurienes izbēdzis…

Inspector Hobbes and the Curse var lepoties ar tikpat labā līmenī esošu humoru, par kuru lielākoties gādā Endijs. Viņa neviltotais neveiklums apvienojumā ar patiesi neveiksmīgām atgadījumiem ir avots, no kura smelt un smelt. Papildus tam Endijs ir lielisks sabiedrotais inspektoram Hobsam, kārtīgām spēka mitriķim, (Endijs vēl nav izsmadzeņojis, kas viņš ir, bet cilvēks noteikti ne). Viņa neordinārās idejas, kuras policijas darba norūdītam personāžam tik ātri prātā neiešautos, lieti noder, lai izmeklēšana varētu virzīties uz priekšu.

Esmu pat priecīgs palikt neziņā, kāda šķistu sērija, ja to būtu uzgājis rakstiskā veidā.

Nathan Ripley – Find You in The Dark

36632316

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Simon & Schuster Canada

Manas pārdomas

Martin Reese par dzīvi sūdzēties nevar. Datoru un kodēšanas pašos pirmsākumos izveidojis pietiekami veiksmīgu firmu, lai sev piederošo daļu vēlāk pārdodot, varētu dzīvot cepuri kuldams, bet neiegūtu diži lielu, ja vispār, atpazīstamību, piedevām ir mīloša sieva un meita. Tomēr Mārtina ne visai legālais hobijs, kas ilgst jau vairāk nekā 15 gadus, visu to maina…

No vidusskolas dienu izsekošanas un apsēstības ar dažām meitenēm, par ko, ielaužoties viņu mājās pēc kāda suvenīriņa, pieķerts un notiesāts (sieva nezina), tagad aizrāvies ar līdz šim neatrastu sērijveida slepkavu upuru mirstīgo atlieku atrakšanu, pēc tam par to izaicinošā veidā, bet anonīmi, ziņojot policijai, kur šos zvanus uzticēts izmeklēt detektīvei Sandrai Whittal un viņas partnerim Krisam.

Gan Martina dzīve, gan Sandras un Krisa darba ikdiena uzņem apgriezienus, kad Martina aktivitātes piesaista ēnā palikuša sērijveida slepkavas partnera uzmanību! Pasargāta nav vairs ne ģimene, nedz ilgi sargātie noslēpumi. Martins, kuram šajā grāmatā piestāv antivaroņa apzīmējums, ir spiests sevī rast izdomu un spēka rezerves, lai ne tikai stātos pretī, bet arī apspēlētu, pretinieku (dēvē sevi par The Ragman) viņa paša elementā, kad vērsties pēc palīdzības pie policijas būtu neprāts. Varētu piekrist Goodreads apraksta pirmajam teikumam, kurā grāmata pielīdzināta Deksteram (par otru nezinu), turklāt Find You In The Dark ietvaros, varbūt pateicoties tieši The Ragman mestajam izaicinājumam, Martina tēls piedzīvo ievērojamu izaugsmi.

Gods, kam gods jau pirmajā tikšanās reizē detektīvei Sandrai rodas aizdomas par Martinu, ka viņa uzvedībā kaut kas nav riktīgi, kaut arī labi apzinās, ka nav nekādu pierādījumu, tikai viņas aizdomas un instinkts, par Martina lielāku vai mazāku vainu visā notiekošajā, un viņa neļaujas skepsei no Krisa puses, lai zaudētu fokusu.

Labs kriminālromāns ar vēl labāku antivaroņa dueli ar rūdītu slepkvavu!

E.C. Fray – Entangled Moon

38118042

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: She Writes Press

Manas pārdomas

Heather, Esperanza, Fiona un Mariah ir draudzenes jau kopš skolas laikiem. Katru gadu viņas atrod vismaz nedēļu laika, lai satiktos un nepazaudētu to draudzības saikni, kura toreiz ļāva kopīgiem spēkiem, viena otrai palīdzot un aizstāvot, izturēt tos smagākos brīžus kā skolā, tā arī mājās.

Ne vienai no viņām dzīve ne profesionālā, nedz ģimenes dzīve nav izvērtusies tik ideāla, kādu bērnībā katra bija iedomājusies un izsapņojusi. Vai nu mīlestība vienam laulātajam pret otru ir izčākstējusi gadu gaitā, kam kā pēdējais piliens ir atklātībā nākuši sānsoļi, vai arī ‘’bērnu dēļ’’ ir iemesls, kāpēc tik ilgi ir spējuši noturēties. Tāpat dažā labā ģimenē neiztikt arī bez strīdiem un roku pacelšanām. Varam vērot, ka arī turīgākajai no visām četrām (Fiona) aiz četrām sienām viss neiet tik spoži.

Grāmatas ļaundara loma piešķirta internacionālai kompānijai AAC (Astride Amalgamated Corporation), kuras pielietotās biznesa prakses metodes ir tālu no tām godīgākajām, par draudzīgām dabai, darbiniekiem vai kā citādi tās nenosauksi. Šī kompānija savā veidā arī apvieno četras galvenās varones, no kurām viena (žurnālistes) veido rakstus par ūdeni, cik nepareizi ir šādu dabas resursu monetarizēt un privatizēt (plus vēl piesārņot), bet otra strādā AAC un izmeklē atlaistas (vēlāk nogalinātas) darbinieces apsūdzību topošajam kompānijas CEO seksuālā izmantošanā.

Entangled Moon vienlīdz interesanti apvieno ģimenes dzīves drāmu un peripetijas par un ap lielo korporāciju izdarībām un netikumiem. Ne vienā brīdī pirmais neaizēno otru vai otrādi.

David Baldacci – Memory Man (Amos Decker #1) (Audio book)

23153154

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Grand Central Publishing

Manas pārdomas

Pirms 20 gadiem Eimosa Dekera profesionālā NFL spēlētāja karjerai tika pārvilkta strīpa jau pašā pirmajā spēlē, gūstot nopietnu galvas (un ne tikai) traumu, kā rezultātā Dekeram pēc tam tiek diagnosticēta hyperthemisia, stāvoklis, kas neļauj viņam aizmirst pilnībā neko, un viss paliek atmiņā tieši tā, kā Dekers to ir pieredzējis.

Pirms 15 mēnešiem Dekers (detektīvs vietējā policijā), atgriežoties mājās, atrod savu sievu, deviņgadīgo meitu (vien trīs dienas pirms dzimšanas dienas) un sievas brāli noslepkavotus. Nav tālu, lai Dekers šokā padarītu sev galu, bet ilgu laiku par spīti savai super-atmiņai, Dekers nekādīgi nespēj iedomāties, kuru gan viņš būtu varējis tā aizvainot vai nokaitināt.

Ir teiciens trīs lietas – labas lietas, un savā ziņā to varētu teikt Dekera gadījumā, kad grāmatas ‘’tagadnes’’ sākumā tā pēkšņi policijas iecirknī iesoļo vīrietis, Sebastians Leopolds, kurš šķietami neviena nepiespiests atzīstas pieminētajās trijās slepkavībās. Viss kļūst trillerim un kriminālromānam cienīgi, kad, kamēr Sebastians ir jau aizturēts, netālajā skolā noris apšaude, kurā ticis izmantots tieši tas pats ierocis. Turklāt vainīgais ne tikai ne viena neaizturētam izdodas tikt prom no skolas teritorijas, bet iegūtie pavedieni liek secināt, ka darīšana ir ar loģiski domājošu lietpratēju.

Pēc sievas un meitas zaudējuma Dekera dzīve izgāja ārpus rāmjiem, zuda gan motivācija strādāt par detektīvu (ja nevari pasargāt savu ģimeni, kur ta nu vēl citus), bet pazaudēta tika arī pajumte, tādejādi nokļūstot uz ielas. Nav pagājis diez ko ilgs laiks kopš Dekers ir kaut cik sakopies, tagad strādājot par privātdetektīvu, un ir vēl kur tiekties, lai atgūtu cieņu paša acīs, lai godinātu sievas un meitas piemiņu. Negaidītais pavērsiens pirms 15 mēnešiem pastrādāto slepkavību lietā piešķir Dekera dzīvei papildus dzirksteli un degvielu, un slepkavas atstātie dažādie draudi, mājienu un izaicinošie teksti tā vien liekas tikai papildus motivē nezaudēt fokusu.

Biju pārsteigts atrodot vairākas negatīvas atsauksmes par Memory Man, piemēram šis. Klausoties audio grāmatu nemanīju ne vienu no pārmetumiem, kādēļ priekš šīs grāmatas audio formāts iespējams ir piemērotāks. Šeit vēl īss video no autora puses.

Wilkie Martin – Inspector Hobbes and the Blood (Unhuman #1)

18206813

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Witcherley Books

Manas pārdomas

Endijam Kepleram, neliela laikraksta žurnālistam, tiek dota iespēja sevi mēģināt attaisnot un pacelt augstāk priekšnieka acīs. Endijam ir uzdots doties līdzi inspektoram Hobsam viņa ikdienas gaitās, tādejādi iegūstot materiālu labam rakstam. Paša galvenā varoņa acīs viņam vienkārši neveicas vai kādi citi apstākļi neļauj, piemēram, nodot rakstus laicīgi.

Vēl arīdzan Endijs ir visai stipri ieķēries kolēģē Ingrīdā, kura par nožēlu Endijam, vairāk uzmanības velta citam laikraksta žurnālistam Filipam. Ja tas vien nebūtu par iemeslu, Endijam būt uz viņu greizsirdīgam, tad Filipa šarms un proporcionāli apgrieztā darba profesionalitāte un veiksme (rezultātā priekšnieka ieredzēts) ir pietiekams iemesls tādam būt. Tikai stipri vien vēlāk Endijam, ar Hobsa palīdzību izlienot ārpus savas līdz šim šauras pasaules, top skaidrs, ka skaudībai un greizsirdībai nav bijis pamata.*

Hobss – cilvēks (ja tam var ticēt..) ar lielu miesasbūvi un skatienu, kas jebkuram pratināmā ceļiem sākt ļodzīties un ne vienam vien noģībt Hobsam viņam nemaz nepieskaroties. Tomēr aiz biedējošās ārienes, kura viņa kolēģos lielākoties ievieš bijību un respektu par panāktajiem rezultātiem, bet atšķirībā no Endija reti, kurš uzdrošinās palūkoties tālāk.

Izcils otrā plāna tēls bija Hobsa mājsaimniecības vadītājā un draugs ar īpatnēju raksturu – Mrs. Goodfellow, kuras vīrs ir kaut kur mīklaini nozudis un Endija prātā, pieņemot to ļaunāko, rodas viens potenciāli trakāks dzīves beigu gals par otru. Un abu pirmo tikšanos vēl jo šermuļaināku/creepy padara viņas savdabīgā dažādu radību (gan pārdabisku, gan ne tik ļoti) zobu kolekcionēšana un neomulīgais skats uz Endija zobiem. :D Tikai Humors ar lielo burtu, Endija paša komiskais neveiklums un jaunā paranormālas pasaules informācijas gūzma ļauj saglabāt veselo saprātu.

Dažādu apstākļu sakritības dēļ Endijs gan tiek atlaists no darba, gan uz nenoteiktu laiku apmetas dzīvot pie Hobsa un Mrs. Goodfellow bez kā nevarētu tapt lieliskā grāmata, kurā noris dīvainas zādzības. Dīvainas tādā ziņā, ka tiek paņemts tikai viens priekšmets (saistīts ar Rumāniju), kamēr citi daudz vērtīgāki objekti tiek atstāti neskarti. Hobss nav tas, kurš atļausies savā rajonā notikt pat kam tādam, ka nieka zādzības, tādēļ šim duetam atliek vien apvienot spēkus vainīgā notveršanai…

********Apzināto maitekļu zona********

*Ingrīda plāno precēties, ko Endijs, kaut arī apmeklēja viņas saderināšanās ballīti, nez kā nav piefiksējis. Tikmēr Filips izrādās ir gejs.

Michael Stephenson – The Man on the Roof

39340817

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Zaks Londons – jaunietis, kura slepkavība (līķis izlikts viegli atrodamā vietā) saviļņo, kādā Klīvlendas piepilsētā kaimiņos esošu piecu ģimeņu dzīves. Katram ir noslēpumi (pat gadiem ilgi glabāti), kurus viņš/viņa vēlētos labāk paturēt pie sevis un neizpaust sievai un bērniem, kur nu vēl plašākai sabiedrībai, un rezultātā, katru indivīdu no aizdomās turamajiem pieciem pāriem viena vai otra iemesla dēļ var turēt aizdomās.

Pa vidu visam detektīves Keidijas Lambertes un viņas ‘’zaļā’’ pārinieka Breidija darbu nedaudz maisa rajona dīvainais seniors savrupnieks Herberts, kura raksturs un manieres nav no tiem, kas radītu ātru draudzību. Ja tam piešauj klāt iniciāli viņa radītās baumas par ‘’vīru uz jumta’’, kuru neviens īsti nespēj ārēji aprakstīt, un vēl Herberta paradumu novērot kaimiņus (ilgi būt augšā/maz gulēt), tad vismaz īslaicīgi aizdomas uz viņu nav grūti novirzīt. Herberta baltais kaķis un viņa baisā/creepy veidā pieminēšana šur tur grāmatā vienubrīd lika domāt virzienā, ka tik beigu atrisinājums nav ar supernatural elementu.

Veicot piezīmes acīgs un pieredzējis lasītājs varbūt arī bez tām, jo autors, neatklājot POV identitāti, trīs reizes no katra no 10 pamata aizdomās turamajiem (vīriem un sievām), dod ieskatu viņu domu gājienā, ko viņi patiesībā domā par laulāto draugu, bērniem un kaimiņiem. Protams, gadās, ka aiz dusmām nolādām, lai kādam nez kas notiktu, bet visbiežāk tālāk par domām vai fantāzijām tas neaizkļūst, tad nu šādi lasītājs var minēt, kurš uz to būtu tiešām spējīgs.

Interesanti samaitātu tēlu šajā grāmatā ir kā uziet; īpaši starp piecu ģimeņu vīriem un sievām, reti kurš ir puslīdz ‘’normāls’’.Turot vienam otru aizdomās, apspriežot, kurš tad būtu varējis nogalināt Zaku un kuram bija motīvs, plus vēl detektīvu izprašņāšana, atklāj cilvēku patiesās sejās, kuras meistarīgi tiek slēptas aiz publiskajām maskām un māju durvīm, un parāda cik vājas īstenībā ir šo piecu ģimeņu draudzība.

Kate Ellis – The Merchant’s House (Wesley Peterson #1) (Klausāmgrāmata)

530487

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: ISIS Audio Books

Manas pārdomas

Jaunais Tradmouth detektīvseržants Wesley Peterson no Londonas nepaspēj pat kārtīgi iekārtoties darba vietā, kad viņam tiek tas prieks atrisināt jaunas sievietes slepkavību, kuras seja ir tikusi tā deformēta, ka sākotnēji policija pat kļūdās ar upura identifikāciju, pieņemot, ka atrastās sievietes foto pie upures ir atbilstošs, par cik lielā mērā lielākā daļa kritēriju atbilst. Tas reizē dod iespēju kādu laiku lasītāju vest pa maldinošu taku, tā arī mēģināt saskatīt potenciālo galveno aizdomās turamo, kad noskaidrojas minētais pārpratums.

The Merchant’s House ir pietiekami labs kriminālromāns, lai to izbaudītu tā lasīšanas brīdī, tomēr to pabeidzot, nerodas sajūta, ka tu to ilgi pēc tam atcerēsies (tā teikt ir lasīti labāki un aizraujošāki kriminālromāni). Kaut arī policija zina par DNS un vismaz piemin to krimināllietas risināšanā, tomēr vairākkārt šķita, ka viņi pilnībā neizmanto visu potenciālu, ko sniedz zināšana par DNS. Tādēļ vēl jo jocīgāk likās, ka pirkstu nospiedumi, pēc kā varētu noskaidrot upura identitāti, nemaz netika pieminēti.

Paralēli kriminālromānam un slepkavības izmeklēšanai, autore ir centusies to apvienot ar vēsturisko romānu, kad Vezlija draugs un profesionāls arheologs Neill (Vezlijam pašam tā ir tikai aizraušanās) un viņa komanda vecā 17.gadsimta Tjūdoru laikā tirgotāju mājas/muižas teritorijā atrod bērna skeletu. Kaut arī arheoloģijas hobijs un interese ne tikai par darbu un slepkavu notveršanu padara detektīvseržantu Vezliju maķenīt interesantāku, tomēr grūti bija saklausīt ieguvumus no šīs sub-sižeta līnijas.

C.W. Metz – Child of Deliverance

40021828

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: CreateSpace

Manas pārdomas

Nina, divpadsmitgadīga meitene no Bruklinas un amerikāniete trešajā paaudzē, pavadītajā laikā skolā atpūšas no nemitīgajiem vecāku strīdiem un kliegšanas vienam uz otru. Jo vairāk tuvojas mājas durvju slieksnis, jo gausāks paliek Ninas solis. Tādēļ kā no skaidrām debesīm, pēc izpalīdzēšanas sānieliņā kādai večiņai, (izrādās trimdā uz mūsu ikdienišķo paralēlo Zemi padzīta ragana) nāk negaidīta dāvana, kad Nina večiņai izkrata sirdi un izmet spontānu vēlēšanos kaut viņas vecāku, kuri domā tik par sevi, pazustu pavisam.

Dienu vai divas viss ir super, meitene izbauda ilgi gaidīto klusumu atgriežoties no skolas vai rīcības brīvību (plus neierobežoto TV skatīšanos un našķēšanos), bet tad, drusku skolas biedra pamudināta, Ninu sāk grauzt sirdsapziņas pārmetumi un raizes, kur tad īsti viņas vecāki ir palikuši, vai ar viņiem viss ir kārtībā; un tā lūk grāmatā lieliem soļiem iesoļo fantāzija un Ninas došanās glābt savus vecākus.

Minēto paralēlo pasauli, kurā maģija ir reāli eksistējoša parādība, tās iemītnieki dēvē par Orogos. Īpaši pēc tik spēcīga fantāzijas darba, kāds bija Words of Radiance, Child of Deliverance fantastiskā pasaule bija krietni vairākus līmeņus zemākas kvalitātes. Papildus tam gandrīz jebkurš vārds, kam ticis tas gods būt ar vārdu, ir gatavs viņai palīdzēt atpestīt Ninas vecākus no Mjornacks gūsta (bezjēdzīgi ļauni un deformēti, bet spēcīgi un muskuļoti divkājaini radījumi – viņiem nav nekas labāks kā bezmērķīgi radīt sāpes, nogalināt un postīt). Un visu šo labo dvēseļu priekšgalā ir izbijis kareivis Jean Belloq jeb vienkārši Bell (150+ gadus vecs; no rases, kura spēj nodzīvot līdz pat 300), kuru Nina pirmoreiz ierauga krogā pamatīgā reibuma stāvoklī. Papildus tam ne tā saucamie galvenie tēli, nedz jebkurš cits gan izteiksmes, gan rīcības ziņā neradīja ticamības efektu. To pašu var teikt par pasaules uzbūvi – it kā ir valstis un karaļi, bet vairāk radās priekšstats par ciematiem un pilsētvalstīm knapi ciešamā viduslaiku tipa pasaulē ar maģijas piegaršu.

Autors no vienas klišejas grābekļa uzkāpj pa taisno nākošajam; ir gan klasiskā galvenās varones (Ninas) apmācība cīņas mākslā ar zobenu, kura tiek apgūta bez mazākajiem sarežģījumiem, gan super stulbi pretinieki Mjorncaks paskatā, kuru gadījumā vilšanos sagādā viņu individualitātes pilnīgs trūkums. Nav nekādās atšķirības starp vienu vai otru; izgāšanās iespējamība cīņā ar Ninu ir vienlīdz paredzama. Bet kā pēdējais piliens bija galīgi nevietā ieliktā romantiskā sižeta līnija starp Ninu un viņas kompanjonu Bell.

Ainas no mūsu ikdienišķās pasaules sākumā uz visa pārējā fona bija maķenīt labākas, bet par grāmatu kopumā var teikt, ja galvenā ideja ir kā Ninas vecāki viņu patiesībā mīl un tikai ir nokrauti ar dažādām ikdienas problēmām, bet 12gadīgā Nina to vēl vienkārši nespēj saprast, tad grāmatas Orogos fantāzijas pasaules daļa bija pilnīgi lieks pasākums.

Grāmatu saņēmu pateicoties City Book Review, kur arī būs lasāms manas pārdomas īsākā versijā angliski.

Brandon Sanderson – Edgedancer (The Stormlight Archive #2.5) (Klausāmgrāmata)

34703445

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Macmillan Audio

Manas pārdomas

Lai nejauktu prātu turpmākajās sērijas grāmatās vai varbūt jau trešajā (neesmu vēl lasījis), kad Lifta jau ir puslīdz kārtīga Mirdzošā Bruņiniece, Sandersons dod ieskatu 10 gadīga meitēna, kura tāda jau ir trīs gadus, Lift un viņas gara/spren Wyndle izcelsmes stāsta. Pavisam īsi Liftu manījām Words of Radiance mazajās starpnodaļās, bet ja minētā grāmata ir jau lasīta pirms krietnāka laika un šis tas piemirsies, tad nav ko skumt, jo prologs šai novelei ir tieši tā pati starpnodaļa.

Cik nejauši kā Liftai izdevās ‘’iecelt’’ amatā jauno Azish imperatortu, tā tikpat impulsīvs un sporādisks ir viņas raksturs, un reti kurš, ja vispār kāds, var viņai ko darīt. Sava vecuma dēļ Lifta īsti neapzinās ko un kāpēc ir spējīga darīt – savu garu Wyndle viņa dēvē par Voidbringer, bet Stormlight izmantošanas spēju par Awesomeness. Tomēr ar vienu faktoru gan viņa ir izcili īpaša (kas zin varbūt ar laiku iepazīsim vēl kādu), kurš Stormlight nevis vienkārši izsūc no ‘’uzlādētiem’’ dārgakmeņiem, bet, kuras ķermenis apēsto ēdienu, spēj to tajā pārvērst.

Edgeancer gaitā Lifta knapi pamanoties palikt dzīvai pēc saķeršanās ar Darkness – tēls, kas nolēmis nogalināt katru indivīdu, kuram sāk parādīties ar Knights Radiance saistītas spējas, lai tā mēģinātu novērst jauna Desolation notikuma aizsākšanos un patieso Voidbringer atgriešanos. Kā uz to pēc grāmatas autors norāda, tad arī ar šo tēlu (tāpat kā Lift gadījumā) saistītas būtiskas pārmaiņas, kuras neparādot šajā novelē, paliktu aizkadrā.

Šeit vēl gribu ielikt linku uz interesantu diskusiju gan par šo, gan par sēriju līdz šim (un bik arī par Cosmere) kopumā.

Brandon Sanderson – Words of Radiance (The Stormlight Archive #2)

17332218

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Tor

Manas pārdomas

Words of Radiance darbība šķiet tik grandioza un ar tik daudz svarīgiem tēliem pārpildīta (nav viens vienīgs galvenais varonis), ka brīžiem, uz mirkli ievelkot elpu, iedomājies, kā viens cilvēks to visu savā galvā var izdomāt!

Reizēm ir redzēti darbi, kuros visi tēli, kuri pozicionēti kā ‘’labie’’ neatkarīgu no viņu sociālā statusa un cietiem varbūtējiem traucēkļiem, apvieno spēkus kopējai cīņai, palīdz viens otram jebkurā situācijā. Šeit tā gluži nav, plus katrs savā skatījumā rīkojas pareizi un atbilstoši viņa(s) uzskatiem par lietu kārtību pasaulē. Tāpat sliktie tēli/ļaundari nav tādi pašmērķa pēc, lai tādi būtu, un nemēģina sēt iznīcību un postu, jo nekas cits viņus nedefinē. Varētu protams iedziļināties gaišacu, tumšacu un vēl Paršendi kalpu/vergu sociālo struktūru*. Patika viens no YouTube atrodams video, kurā pieminēts, ka Kaladins ir tā ieciklējies uz gaišacu pārestībām pret tumšačiem, ka viņš nevis palīdz risināt problēmu, bet tikai palielina plaisu starp abām grupām.

Dalinar Kholin – Dalinars ir tieši tas, kurš daudzu acīs (pat ja skaļi to neatzīstot) ir daudzkārt piemērotāks Alethi karaļa pozīcijai uz vājā un nekompetentā karaļa Elokhar fona (par spīti tam, ja viņš no visas sirds cenšas darīt labu); grūti noliegt, ka Dalinars ir Alethi patiesais līderis. Viņa līdera īpašības noteikti nāk par labu, lai sapurinātu visus Augsprinčus un liktu tiem pārtrauk bezmērķīgo nīkšanu Sasistajos laukos, iegūstot chasmfiend dārgakmeņu sirdis, un gala rezultātu nedodošām sadursmēm ar Parshendi (labs punkts grāmatas daudzajās lapaspusēs par to, cik ilgi vēl ir iespējams tādā tempā medījot šo dzīvnieku, pirms tas izmirtu) beidzot pārietu izšķirošajā triecienā, un īstenotu atriebes vienošanos par Elokhar tēva nogalināšanu.

Vienlaikus Dalinaram netrūkst ienaidnieku starp Alethi Augstprinčiem ar Sadeas priekšgalā, kuriem nav pa prātam jaunās politiskās vēsmas un pārmaiņas, kuras Dalinars vēlas ieviest. Viņš un viņa līdzskrējēji nevilcinās izmantot visu ko vien var, piemēram, milzu vētru laikā uznākošās vīzijas (kas zin, varbūt no paša dieva/Almighty), lai grautu Dalinara un viņa nama (vienlaikus arīdzan karaļa) reputāciju. Lai nu kāda Dalinara domās izskatās vienota Alethi karaļvalsts, pēc Sadeas nodevības pirmās grāmatas beigās, Sadeasam un Dalinaram vietas tajā būs par maz; kur nu vēl abu atšķirīgās idejas par atbilstošāko valsts attīstības ceļu.

Kaladina dzīve pēc lēmuma kopā ar ceturto bridgeman kompāniju doties palīgā un no drošas nāves izglābt Dalinaru un viņa dēlu Adolinu vienkāršoti sakot vairs nav tāda pati kā iepriekš. Ja pirms tam viņi bija pat vēl zemāki par kalpiem parshmen, tad tagad Kaladins ieguvis uzdevumu Dalinara armijas ietvaros apmācīt pārējos tiltu stiepējus par ciešamiem kareivjiem, un piedevām vēl arī gādāt par karaļa drošību. Secinot, ka Dalinara nāves gadījumā visa jauniegūtā brīvība vienā mirklī var izčākstēt, Kaladins pielieto visus iespējamos un neiespējamos spēkus un resursus, lai nodrošinātu, ka nekas tāds nenotiek. Grūtāk gan ir attiecībā uz citu karalisku personu drošību, un šeit Kaladina tēla izaugsmē vērā ņemama ir goda un dotā vārda/solījuma tematika (arīdzan doing the right thing). Kaladin ‘’Stormblessed’’ turpina savu spēju un to limitu izpētes procesu, ko vēl jo interesantāku padara garu/spren loma tajā visā.**

Shallan Davar – pirmās grāmatas ietvaros (vismaz sākumā) viņas mērķis bija iemantot akadēmiķes un karaļa māsas Jasnah Kholin, lai pēcāk varētu nozagt īpaši spēcīgu maģisku artefaktu un izvilktu savu ģimeni no parādu bedres (un nenovēršamas iznīcības). Ja The Way of Kings ietvaros tika iepīts Kaladina pagātnes stāsts, tad šajā grāmatā tas vienlīdz meistarīgi tiek izdarīts ar Shallan.*** Piedevām vēl visas prātu reibinošās atklāsmes par Knights Radiant/Mirdzošajiem Bruņiniekiem, Desolation notikumu, Voidbringeriem u.c. izpētes laikā uzzinātais piespiež uz visu paskatīties jaunā gaismā…

Interesanti neparasts bija Šalanas spren Pattern un viņa ievērojamais atšķirīgums no Syl (Kaladina) vai dažās no Interludes minētajiem spren, kas vēl jo fascinējošāku un plašāku padara Roshar un šo garu Shadesmar pasauli. Kaut arī dažās atsauksmēs dzirdēts, ka Interludes starpnodaļas izrāva viņus no grāmatas ritma, tieši ieskats citur notiekošajā un lielās bildes iespaida radīšanas dēļ tikšanu līdz šīm nodaļām gaidīju ar interesi – nebiju gaidījis skatpunktu no Parshendi puses, kas nu liedz viņus skatīt kā vienotu un anonīmu organismu, kuri ir tikai ļauni un kuri nav pelnījuši neko citu, kā vien tikt sakauti.

********Apzināto maitekļu zona********

*Nemaz nerunājot par ģeniālo plānu izmantot parshmen, lai izspiegotu Alethi, vai kā vēl tagad, ar visu Everstorm padarīšanu, – efektīvu kareivju iesūtīšanu aiz ienaidnieka līnijām.

**Kaladina kļūšana par Knights Radiant, viņa gandrīz vai tagad neaizskaramības statuss vai Supermenam pielīdzināmais iespaids un citu tēlu aizēnošana, piemēram metoties arēnā palīgā Adolinam, kaut kā netraucēja.

***Visu šo laiku lasītājam bija ļauts domāt, ka Šalanas tēvs alkatības pēc sataisījis parādus un vēlāk miris no nebūt kaut kādas slimības, atstādams bērnus izstrēbt putru. Pavērsiens ar visu atmiņu nospiešanu prāta dziļākajos nostūros, paver potenciālu ‘’trakā’’ tēla novirzes taku.

****Par dažu tēlu nāvēm un jautājumi, vēl pirms trešās grāmatas lasīšanas- 1) Jasnah atriegšanās epilogā – Vai autors baidās nogalināt svarīgus tēlus un vai tas nerada briesmu sajūtas pazušanu? Viena lieta ir nogalināt simtiem un tūkstošiem anonīmus kareivjus un Parshendi, cita lieta vienu no galvenajiem tēliem. 2) Sadeas – Vai Adolins gana uzticas tēvam, lai izstāstītu par pastrādāto?