Neal Stephenson, Nicole Galland – The Rise and Fall of D.O.D.O. (Audio book)

32075825._SX318_

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: HarperAudio

Manas pārdomas

Vispārējas tehnoloģiju un, kā nagla maģijas zārkā, fotogrāfijas attīstības rezultātā 1851.gada Londonas Lielā (tehnoloģiju) izstāde kļūst par to brīdi, kad jau desmitiem gadu aizvien vājāk paliekošā maģija izzūd pavisam. Tomēr 19.gadsimta vidus neapzīmē maģijas pilnīgu izmiršanu, jo grāmatas tagadnē ASV valdībai ir interese atkal to atjaunot un, protams, izmantot militāriem mērķiem. Jau vēl pirms pašiem ir izdevies palaist projektu tam pienācīgi raitā darbībā, pastāv aizdomas, ka citām lielvarām ir aizsākti līdzīgi projekti.

Sākotnēji D.O.D.O. ar neko dižu izcelties nespēj, papildus tam ‘’aģentūra’’ ir bērna autiņos ar tikai dažiem darbiniekiem. Par aģentūras vadītājs ir iecelta persona Tristan Lyons  (no armijas puses), kurš nejaušības ceļā nolīgst plaša spektra valodu eksperti/tulkotāju Melisanda ‘’Mel’’ Stokes, lai viņa ķertos klāt lielam apjomam senu tekstu dažnedažādās valodās, kas uz to brīdi ir viņa vienīgais pierādījums, ka maģija reiz ir eksistējusi. Varbūtība, ka personas no dažādiem pasaules reģioniem varētu būt tik līdzīgi domājuši un visi sarakstījuši vienlīdz līdzīgus fantāzijas darbus, ar katru tekstu kļūst mazāka un mazāka, un pienāk mirklis, kad vislielākais jautājums ir izdomāt, kā gan atjaunot maģijas darbību un izņemt no vienādojuma problēmu, kas to bloķē.

No absurdu patentu pagrabu dziļumiem tiek izrakts izgudrojums, kurš izceļas starp visiem pārējiem vien pēc Tristana un Melas prātošanas un domu apmaiņas ap un par Šrēdingerga kaķa domu eksperimentu. Nemaz pašam nezinot patenta autors Frank Oda, kurš līdz šim bija kļuvis par apsmieklu akadēmiskajās aprindās, bija uzdūries tehnoloģijai, kas spēj radīt telpu (iekārtas ietvaros), kas tās ietekmes sfērā spēj neitralizēt tehnoloģiju ietekmi uz maģiju.

Īsi vēl jāpiemin atlikušie oriģinālie D.O.D.O komandas biedri, vēl pirms visā iejaucas birokrāti un armijnieki no augšas. Frenka sieva Rebecca Oda, kaut arī sākotnēji viņa no savas puses nepiedāvā zināšanu vai kādu citu iemaņu specializāciju, tad tomēr gadu gaitā kopdzīvē ar vīru (tuvāk seniora gadiem abi) Rebeka ir kļuvusi par pirmo un galveno Frenka uzticības personu, bez kuras atbalsta grūtie gadi, kad nācās pamest darbu akadēmijā, nebūtu izturēti. Un visbeidzot, bet ne pavisam pēdējā kā vismazāk nozīmīgā, ir jāpiemin ragana Erszebet no 19.gadsimta. Nedaudz jāpieslēdz griba ticēt, jāpārvār pāris prāta mežģi un drusku arīdzan jāpieņem izdomātā stāsta spēles noteikumi, plus ceļošana laikā, jo Erszabetes pirmā tikšanās ar Melu no Melas skatpunkta vēl nemaz nav notikusi, bet tikai tāpēc, ka ir, Erszabete izmantoja savu pēdējo burvestību 1851.gadā, lai paildzinātu savu mūžu un pieredzētu nākotni, kurā maģija atdzimst. Raganas kā tādas pēc rakstura ir kaut kas un nemaz tik viegli paciešamas, bet (un ar pamatotu iemeslu) Erszabete ir īpašs stāsts.

D.O.D.O. jeb Department of Diachronic Operations mūža sākums nenoliedzami ir naivs, pilns ar domām par labiem darbiem, līdz brīdim, kad jau viegli pieminētās personas no augšas sāk iejaukties ar savām idejām un ieteikumiem, nepārzinot līdz galam pat kripatu no nepieciešamā un to kādu risku viņu ‘’ģeniālās’’ idejas var izraisīt. Erszabetei kā galvenajai maģijas ekspertei un pārzinātājai 21.gadsimtā nepārtraukti, pilnībā tos neatklājot, jāatgādinā par to, ko nu nekādīgi ar maģiju nedrīkst darīt, lai izvairītos no bēdīgām sekām, un pat tad ne vienmēr ar to pietiek.

Aģentu ceļošana laikā stāstā iesaistā interesantus tēlus, kuru iespaids uz sižetu, ir vērā ņemams un citiem varoņiem nebūt ne sākotnēji paredzēts un tādējādi labvēlīgs. Gan starp galvenajiem tēliem Melisandu un Tristanu, gan starp viņiem, D.O.D.O komandu un pārējiem iesaistītajiem tēliem attiecību dinamika ir papildus faktors, kas grāmatu padara interesantu bez pašas lielās idejas. Pasaules un maģijas uzbūve, neiesaistot citus fantāzijā ierastas radības, plus ievijot sižetā multi-pasauļu/dimensiju teoriju, padara Rise and Fall of D.O.D.O. par ļoti saistošu darbu no abu autoru puses.

Turklāt, kaut arī pagaidām ir lasītas/klausītas vien dažas grāmatas no Stīvensona daiļrades, D.O.D.O. ir retā, kura pilnā mērā no sākuma līdz beigām ir patikusi, kura nopelnā noteikti atzinums jādod arī audio grāmtas ierunātāju komandai.

David Baldacci – The Fix (Amos Decker #3) (Audio book)

32608569._SY475_

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Līdz šim atmiņu vīra Amos Decker talants plus partneres un bijušās žurnālistes Alex Jamison idejas un darbaspējas tika izmantotas vecu, neatrisinātu ‘’auksto’’ lietu izmeklēšanā, bet dienā, kad Dekers pats personīgi pieredz slepkavību blakus FIB galvenajai ēkai (turklāt slepkava uzreiz pēc tam iešauj sev galvā), abi divi tiek pārvirzīti uz aktīvo, ‘’karsto’’, nesen pastrādātu noziegumu izmeklēšanu.

Uz The Fix ievadā notikušās slepkavības ātru atrisināšanu, ne tajā ziņā, kurš to pastrādājā, bet gan motivācijas un iemeslu ‘’kāpēc?’’ ziņā, ir likts liels spiediens – pat no paša ASV prezidenta. Lai gan sākotnēji varētu šķist, ka slepkavība blakus FIB ēkai pastrādātā lielā mērā sakritības rezultātā, tad šķetinot abus iesaistītos, viņu ikdienas un darba dzīves, un ģimenes, atklājas drauds ASV drošībai un potenciālam teroristu uzbrukumam vēl sliktākam par 11.septembri.

Visa grāmata nesastāv tikai no tā, kā Dekers un Aleksa izmeklēšanā tiek līdz lietas būtībai, ir arī gan abu tēlu izaugsme un iekšējas pārdomas, gan nelieli mirkļi ik pa brīdim, kas ļauj reizē tēliem un lasītājam atvilkt elpu no sakāpinātās spriedzes. Reti kuram pirmais iespaids par Dekeru būs kā par draudzīgu, komunikablu vai citādi saprotošu personību. Viņa trauma savā pirmajā profesionālajā NFL spēlē deva viņam ne tikai spēju/lāstu neko neaizmirst, bet arīdzan izmainīja Dekera personību uz neatgriešanos. Dekers saprot, ka viņš, maigi sakot, nav tāds pats kā lielākā daļa apkārtējo, un gadās reizes, kad tas kādu var aizskart, bet nav arī gluži tā, ka Dekers par to neaizdomātos un negribētu uzlabot.

Visas pirmās trīs Amos Decker sērijas grāmatas esmu klausījies audio versijā, un par ierunātāju Kyf Brewer un Orlagh Cassidy darbu tajās sliktu vārdu nebūs, bet ceturto The Fallen grāmatu, pat neieskatoties pie kuras sērijas tā pieder, sanāca iegādāties iepriekšējā gada Ķīpsalas grāmatu izstādē. Tad nu redzēs, vai šī sērija nebūs pieskaitāma vienai no tām, kuru labāk ir klausīties kā The Dresden Files, nekā lasīt pašam.

Bob Mayer – Bodyguard of Lies (The Cellar #1)

360943

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Forge

Manas pārdomas

Kad izbijušu slepena biroja/organizācijas Cellar operatīvo darbinieku Gant mūžībā aizsauc zaudēta cīņa ar vēzi, viņš sūta dzīvesbiedri Neeley sava veida bagātību medībās, lai beigās visu kopā savācot, mutvārdu vienošanās starp Cellar un viņu turpinātu attiekties un aizsargāt arī viņu. Tomēr ne visi ir tk mierīgi un saprotoši, un labprātāk redzētu lieki pasaulē kaut kaur noslēptos kritiski bīstamos pierādījumus esam iznīcinātus. Īpaši, ja runa vēl iet par ambiciozu politiķa karjeru.

Ganta nāve ievieš galvu reibinošas izmaiņas ne tikai Nīlijas dzīvē. Ja vēl Nīlija, pēdējos desmit gadus dzīvojot kopā ar Gantu, ir varējusi apgūt Ganta sniegtās profesionālās iemaņas, tad to nebūt nevarētu teikt par Hannu, kuras mājsaimnieces dzīve apgriežas kājām gaisā, pēc tam kad vienā jaukā rītā vīrs dodas uz golfa laukumu un vairs neatgriežas. Cik ticama vēlāk ir viņas pārvēršanās no psiholoģisha grausta ar alkohola problēmām par tādu, kura spēj tikt galā ar gadiem ilgi trenētiem pretiniekiem atkal un atkal (kas attiektos arī uz jauno draudzeni Nīliju) vai, piemēram, pirmo reizi slēpojot izskatīties kā profesionālei vai bez dižas pieredzes spēt uzrābties stāvā klintī, jau ir cita runa.

No Bodyguard of Lies nevajadzētu sagaidīt neko vairāk, kā no vienkārša ierindas spriedzes trillera. Vēl jo vairāk gribētos piebilst, ka nebeidzamie labvēlīgie notikumu pavērsienu un šķietami nebeidzamā profesionālā nekompetence no pretinieku puses vairāk velk uz grāmatu, kas izteikti ir mērķējusi kļūt par filmu.

Šeit vēl cita lasītāja viedoklis, kam daļēji varu piekrist. 😊

Brad Meltzer – The Escape Artist (Audio book)

31933276

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Hachette Audio

Manas pārdomas

Uz militārās bāzes apbedīšanas darbinieka Jim “Zig” Zigarowski galda, lai tiktu sagatavots apbedīšanai ar vaļēju zārku, ir nonācis kārtējās mirstīgās atliekas. Pēc meitas nāves ir pagājuši jau vairāki gadi, bet atmiņas tādēļ nav kļuvušas mazāk sāpīgas, un tā vien šķiet Džims jeb Zigijs jūtas komfortablāk mirušo sabiedrībā nekā ar dzīvajiem.

Šoreiz mirušās nāves izraisītājs ir bijis pavisam skaidrs – lidmašīnas avārija tikko pēc pacelšanās. Visu darba kolēģi Džimu pazīst kā izteiktu darbaholiķi ar talantu uz detaļām un zina, ka tieši viņam var uzticēt pašus sarežģītākos gadījumus, bet tagad Džims pieteicās pats, lai strādātu pie avārijas upuriem, jo konkrēto mirušo viņš pazīst personīgi. Vienīgi pievēršoties sīkumiem Džims vairs neatrod tās rētas, kuras viņš simtprocentīgi zin, ka tādām tur jābūt, pat plastiskā operācija būtu atstājusi kādas rētas. Acīmredzami kāds būs pieļāvis kļūdu mirstīgo atlieku identifikācijā.

Attiecīgā avarējusī lidmašīna nebija nekāda parastā komerclidmašīna, bet gan pacēlās tā no militārās bāzes Aļaskā ar septiņiem īpašiem pasažieriem, tai skaitā itkā arī Džimam pazīstamo Nola Brown. Ja izslēdz identifikācijas kļūdas iespējamību, tad atliek vien trakoti neiespējama doma, ka kāds stipri augstākstāvoša amata ieņemējs ir pielicis šajā savu pirkstu, kas būtu par signālu Džimam palikt savā vietā un vērst skatu citā virzienā. Turpināt darbu pie kāda cita ķermeņa un aizmirst domas par varbūtējām konspirācijām. Bet Nolas saistība ar Džima pagātni un it īpaši viņa mirušo meitu pārvelk svītru jebkādai racionālai domāšanai. Tādejādi no citiem garlaicīga un/vai atbaidoša darba apbedīšanas birojā Džimijs ielec baseina dziļajā galā līdz pat pašam dibenam un no vienas dzīvībai bīstamas situācijas attopas jau nākošajā.

Starp spraiga sižeta nodaļām ir papildinoši fragmenti par Nolas pagātni un grūtībām pie audžu tēva – skarbs dzērājs, kas no bērna sagaida vien bezierunu paklausību, atrašanos virtuvē un visādi citādi savas vietas apzināšanos. Un kā jau izdomātā stāstā tie nekalpo vienkārši tēla iepazīstināšanai un līdzjūtības radīšanai pret viņu, bet līdz grāmatas beigām sasaistās ar kulminācijas brīdi.

Kopumā interesants mistērijas trilleris, kuru šobrīd no tā, kas lasīts un klausīts no šāda tipa žanra grāmatām, gribētos likt virs vidējā.

Paul Tremblay – The Cabin at the End of the World

38893065._SY475_

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Titan books

Manas pārdomas

Adoptētas septiņgadīgas meitenītes Wen un viņas vecāku Ērika un Endrū atpūta nomaļā lauku mājiņā netālu no ezera tiek pēkšņi un brutāli iztraucēta uz neatgriešanos. Liktenīgajā rītā Vena spēlējas laukā un veic ‘’nopietnu’’ sienāžu pētījumu, kad viņai pienāk klāt Lenards (līderis). It kā meitene kaut kur prāta atmiņā dzird brīdinājumus no vecākiem, ka ar svešiniekiem spēlēties nevajadzētu, bet tas viss pazūd iniciālā Lenarda smaida un šarma priekšā par spīti viņa muskuļoti masīvajam apjomam. Dzirdami trauksmes zvani sāk atskanēt vien brīdī, kad no līkuma iznāk un parādās vēl trīs svešinieki ar īpatnējiem instrumentiem/ieročiem rokas, kad jau ir par vēlu.

Četrotnes vēstījums ir biedējoši vienkārš, bet vienlaikus arī n-jautājumu izraisošs – vienam no viņiem trim (Venai, Ērikai vai Endrū) jāupurē kādu brīvrātīgi, lai novērstu apokalipses un pasaules gala iestāšanos. Neviens viņus nepiespiedīs veikt izvēli, jo jābūt brīvprātīgai, bet atteikšanās rezultātā pasauli sāks pārņemt plūdi, epidēmijas, līdz debesis sāks krist uz zemes un iestāsies visaptveroša tumsa. Ja līdz uzbrukumam Ēriks un Endrū varēja priecāties, ka mobilo sakaru tīkla pārklājuma un interneta trūkums ļaus atpūsties un atslēgties no pārējās pasaules, tad tagad jaunās realitātes priekšā šis fakts kļūst par viņu lāstu.

Diemžēl viss aprobežojas ap ideju, ka četri viens otram nepazīstami cilvēki vienā jaukā dienā izlemj uzbrukt kādai ģimenei, jo redz tieši viņu upuris ļaus novērst pasaules galu. Ne vienā brīdi neseko sakarīgs izskaidrojumus šai rīcībai. Labākais pēdiņās, kas tiek piedāvāts ir vīzijas no Dieva un neapgāžama ticība no četrotnes indivīdu puses. Tāpat gribētos jautāt, pat ja tiktu izvēlēts upurēšanas ceļš un Ēriks, Endrū vai pat Vena nogalinātu kādu no savējiem, vai tas novērstu kādu no piedraudētajām katastrofām? Kā jau loģiski domājoši tēli gan Ēriks, gan Endrū nemetas ar galvu pa kaklu piekrist  Lenarda apgalvojumiem un grib kaut kādus pierādījumus tik absurdiem apgalvojumiem, un arī viņiem piedāvātie pierādījumi neiztur dižu kritiku.

Nevienā brīdī situācija, kas pavisam noteikti nav nekādā atpūtas pastaiga, neizrasīja šausmu žanram pieskaitāmas izjūtas, kas vēl izpelnītos teikumu no paša Stīvena Kinga uz grāmatas vāka. Kam arī nepalīdzēja autora prozas stils, brīžiem izteikti jūtamā liekvārdība, vien +/- 300lpp garā grāmatā, kā arī uzkrītoši biežie salīdzinājumi. Tā vien šķiet citādāk autors nemācētu izteikt savu domu, tēlu sajūtas un rīcību.

Andy McNab – Crossfire (Nick Stone #10)

2800085

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Bantam Books

Manas pārdomas

Domājams, ja sērijā esi ticis jau līdz desmitajai grāmatai, tad visticamāk neradīsies situācija ar nepamatotām gaidām attiecībā uz to, ko sniegs grāmata, pretstatā tās saturam.

Jābrīdina gan, ka Crossfire no pagaidām lasītājām sērijā ir tas retais izņēmums, ar kuru nevarētu sākt intereses pēc un tikai pēc tam sameklēt pirmās, ja ir patikusi. Protams, tajā daļu vainas pamatoti būtu jāuzveļ autoram, ka gala rezultāts nav pievilcīgs reizē gan jaunpienācējam, gan tam, kas ir lasījis visu sēriju pēc kārtas.

Pats grāmatas sākums, kas sagatavo skatuvi galvenajam sižetam un iepazīstina ar sekundārajiem tēliem noris lielākas pasaules aizmirstā nomalē Basra, kur Niks Stouns ir nolīgts, lai nodrošinātu drošību diviem žurnālistiem. Viss iet raiti, gludi un ārpus letalitātes robežām līdz vienā jaukā vakarā abi žurnālisti sajūtas pārdroši, lai izietu ārpus nometnes vieni paši. Rezultātā dzīvajos paliek tikai viens, kas loģiski Nikam nozīmē darba un kontrakta beigas bez paša vainas tajā, bet interesantākais vien sākas atgriežoties mājās, kad ne aicināts, ne kā citādāk par sevi liek atgādināt vecais un ne īpaši iemīlēts priekšnieks no specdienestu dienām, kuram Niks devis iesauku Yes Man, jo ar ‘’Nē’’ uz viņa jautājumiem labāk būs neatbildēt. Tieši ar šo Yes Man saistās viens no faktoriem/sižetiem, kādēļ labāka konteksta vārdā, ko neizdara šī konkrēti šī grāmata pati, būtu iepazīties vismaz ar dažām no sērijas sākuma.

Iekš Crossfire nesastapt ģeniāli žilbinošu prozu vai galvu reibinoši komplicētu sižetu, bet gadījuma, ja ir vēlme no tādiem tieši atpūsties, tad Nick Stone sērija varētu būt īstā.

Iepalicēji #8

Iepalicēju raksts ir mājvieta gan darba, gan neliela slinkuma dēļ iekavētiem individuāliem rakstiem, gan apzināts galamērķis grāmatām, par kurām pēc to izlasīšanas diži daudz nemaz neatrodas ko teikt.

***

1458790

 

Shock by Robin Cook

Divas studentes, Joanna un Beborah,  un istabasbiedrenes, viena no kurām pamana liktenīgo sludinājumu, un, lai atvieglotu personīgo finansiālo situāciju, izšķiras ziedot olšūnas mākslīgās apaugļošanas klīnikai, pretī saņemot pa $45 000 katrai. Viss pēc procedūras rit gludi, bet problēmas un nepatikšanas sākas vien aptuveni pusotru gadu pēc notikuma, kad meitenes atgriežas no ilgā ceļojuma pa Venēciju, un viena pierunā otru apmierināt ziņkārību un noskaidrot, kas noticis ar abu ziedotajām olšūnām.

Tādejādi šī apņemšanās, pašām nemaz īsti to negribot, paver aizskaru uz mākslīgās apaugļošanas un ar to saistītās zinātniskās izpētes tumšo pasauli. Kā jau tas ierasts, tad iekš Shock noris neviens vien notikums un to virkne, ko diezin vai būtu iespējams atkārtot reālajā dzīvē, plus pats vienkāršākais risinājums, bez kā nebūtu iespējama grāmata, ka abas galvenās varones, atduroties pret pirmajiem šķēršļiem, neizdomā ķerties klāt kriminālām un nelegālām metodēm, lai tomēr turpinātu urbties tālāk. Bet kopumā gana labs trilleris, lai paskatītos, ko vēl labu autors sarakstījis.

37789075._SX318_

***

The Land: Swarm (Chaos Seeds #5) by Aleron Kong

Lielā mērā sērijas piektā grāmata Swarm turpina iepriekšējās Catacombs iemīto taku tadā ziņā, ka nu jau vairs neiztikt bez vismaz pirmo divu vai trīs grāmatu izlasīšanas. Papildus tā vien izskatās, ka mana prognoze, ka lielā milzu cīņa būs pašā pēdējā un visgarākajā sērijas septītajā grāmatā, būs pareiza, un ka sestajā galvenajam varonim Rihteram un viņa Mist village iemītniekiem tiks turpināts ļaut attīstīties.

Tā vien iztēlojos, ka Aleronam Kongam rakstot šo sēriju noteikti ir bijusi izveidoti pieraksti, ja ne uz tāfeles ar saspraudēm un ntām novilktām līnijām, tad vismaz plaši pieraksti, jo komplicētība dažādo attīstības punktu ziņā palielinās. Ja vēl sērijas sākumā Rihteram vien bija savi punkti no līmeņa paaugstināšanas, tad tagad jau ir TP(talanta punkti), WP (karavadoņa~ punkti) u.c., kas piemirsies jau dažas dienas pēc grāmatas noklausīšanās. Un par katru no tiem var iegādāties un paaugstināt dažnedažādas iespējas, no kurām tālāk iziet vēl un vēl papildus iespējas. Protams, varbūt piešķiru autoram parāk daudz atzinības un šis tas ticis izdomāts rakstīšanas procesā, bet tik un tā gala rezultāts ir pat ļoti labs.

37762040._SY475_

***

Vicious Circle (Hector Cross #2) by Wilbur Smith

Pēc teroristiski noskaņotu arābu pirātu apslekavošanas, Hektors un viņa mūža mīlestība (un multimiljonāre, ja ne miljardiere) Heizela ir mazuļa piedzimšanas gaidībās. Tomēr abu laiskā un idilliskā pasaule apgriežas kājām gaisā, kad ļaundari pēc rūpīgas plānošanas uz nomaļa ceļa uzbrūk, kā rezultātā Heizela vēlāk slimnīcā mirst, bet meitiņa izdzīvo. Pirmās aizdomas, protams, krīt uz pirātu līderu klana Tippoo Tip izdzīvojušajiem vīriešu kārtas pārstāvjiem, bet, lai kurš arī tas nebūtu, viens ir skaidrs, galveno un pašu fatālāko kļūdu, atstādami Hektoru dzīvu, viņi jau ir pieļāvuši.

Ar maziem uzlabojumiem prozā, tēlu lēmumu pieņemšanas procesā un to savstarpējos dialogos, Vicious Circle diemžēl pa lielam ir tas pats neuzveicama supervaroņa Hektora Krosa viena varoņa šovs ar kartonu butaforijām ap viņu, kamēr pats Hektors Kross nav tālu no tā pats. Vienīgais, ja sagatavojies pats uz to, ka Vicious Circle varētu būt ļoti līdzīgs Those in Peril, tad gala rezultāts izvēršas vismaz drusku paciešamāks. Galvenais ir neuzdod pārāk daudz jautājumu – ko? Kā? Kapēc? Utml.

Iepalicēji #5

36396302

Manas Pārdomas

Look for Me (D.D. Warren #9) by Lisa Gardner

Jau no pirmajām lapaspusēm nojaušams, ka atrodies autora rokās, kurš zina ko dara, un pašam atliek vien atlaisties un sekot līdzi spriedzei, kas apņem gandrīz visas vienas ģimenes slepkavību.

Šīs sērijas grāmatas lielā mēra nav nepieciešams lasīt to iznākšanas secībā, tomēr izcilās detektīves jaunākā informatore un vigilante~ Flora Dane vispirms sērijā tiek iepazīstināta iepriekšējā grāmatā,bet atkal varu dot uzslavas autorei, jo jauns lasītājs vai kāds kurš šo to vai lielāko daļu paspējis piemirst tiek meistarīgi apgādāts ar nepieciešamo informāciju atmiņas atsvaidzināšanai, nav ne par maz, ne pārlieku daudz.

Grāmata sadalās divās lielās daļās un nerodas mirklis, kad gribētos vairāk vienu un otru mazāk, nedz brīžos, kad POV seko Vorenai, nedz, kad uzmanība pievērsta Floras izdarībām; ne tikai, kā viņa palīdz tikt skaidrībā par slepkavas identitāti, bet arī veidos, kā Flora joprojām cīnās ar sevi un pārdzīvoto traģēdiju, par kuru, lai uzzinātu, jāķeras vien klāt astotajai sērijas grāmatai Find Her. Papildus saistošai izmeklēšanai, ilgstošāks sērijas fans tiek attalgots ar nelielu ieskatu Vorenas ģimenes dzīvē.

To visu vēl papildina tādas kā starpnodaļas jeb skolas esejas, kuras ”sarakstījusi” vienīgā izdzīvojusī no visas ģimenes – Roksija par tematu ”Kas ir perfekta ģimene?”, un, ņemot vērā Roksijas īsajā mūža pieredzēto, jautājums ir visai ironisks.

**

149267

 

The Stand by Stephen King

Sākums un aptuveni pirmā trešdaļa The Stand ir kā postapokalipses grāmatai sākot ar pirmo nulles pacientu un tālāk nenokontrēlēto vispasaules epidēmijas uzliesmojumu koncentrējoties uz notikumiem ASV. Pietiek ar vienu negadījumu militārā bāzē un vienu panikā nokļuvušu darbinieku, lai stingrie protokoli potenciāla negadījuma tālāku seku novēršanai būtu pilnībā lieki.

Sākums vēl ir visai interesants un saistošs, skatpunktam lēkājot starp vairākiem Bet pēc minētās trešdaļas pēkšņi un bez iepriekšējiem mājieniem stāstam pievienojas paranormālais aspekts, kas pārsviež The Stand uz pilnīgi citu žanru ar citiem ierastajiem standartiem. Rezultāta iznākušais šķiet neizdevies variants un kaut kas pa vidu. Vēl vairāk iespaidu pabojā pārlieku izteiktā reliģiozitāte un Dieva piesaukšana.

Kā arī ne kādus komplimentus neizpelnās garā romāna neizprotamās beigās, tā vien šķiet pietrūka izdomas, kā to paveikt loģiski, ņemot vērā aprakstītos notikumus līdz tam, un izvēlēte kritusi uz vienkāršāko. Varbūt pie vainas arī fakts, ka vispirms nelasīju editor-u saīsināto versiju.

*Līdz galam arī nespēju noticēt ASV varasiestāžu reakcijai, izteikti agresīvajām (ieroči un lodes…) slimības izplatīšanās ierobežošanas izvēlēm un informācijas apspiešanu, kas ņemot vērā pirmizdošanas datumu (1978.gada 1.oktobris) vairāk atbilstu Padomju savienībai.

Savā ziņā varu pievienoties šim https://clsiewert.wordpress.com/2013/03/16/the-stand-by-stephen-king-or-dear-stephen-its-not-working-out/ Goodreads portālā visprirms atrastajam iespaidam par grāmatu.

Iepalicēji #4

34142287

Manas pārdomas

The Zimmah Chronciles #1-3 by Scott King

Kad vecāki nepārtraukti strīdas, Karims ilgi nedomājot izmanto nejauši atrasto džinu Zimmah, lai izteiktu vēlēšanos un vērstu krīzi par labu. Bet, ak vai! Vēlēšanās tik noformulēta tik vispārīgi, ka tā burtiski pati aicina uz nepatikšanām, labi apzinoties, ka džini izmantos katru iespēju, lai nepieturētos pie vēlēšanās izteicēja iedomātā rezultāta un izspēlētu paši savus jociņus, spociņus.

Otrās un vēl vairāk trešās grāmatas laikā nonācu pie atziņas, ka vairāk par divu cilvēkbērnu izaugsmes stāstu (otrajā grāmatā Karimam pievienojas Vitnija, kura grib novērst mātes piekāpšanos cīņā ar vēzi), šis ir džina Zimmah pieaugšanas stāsts un stāšanās pretī varaskārajam tēvam, kurš pagātnē ir pierādījis, ka ies pāri līķiem, lai tikai to iegūtu.

Gan pēc stāstu komplicētības, gan varoņu vecuma un attiecīgajām problēmām, ar kurām šajā gadījumā Karims un Vitnija cenšas tikt galā (vecāku šķiršanās vai krasa veselības pasliktināšanās vienam no vecākiem ar lielu varbūtību viņu zaudēt) Šo tematu apspēlēšana labi izdodas, izmantojot fantāzijas elementus ne tikai džinu un maģiju, bet arī fantastisku saldumu zemi un pārdabiskas būtnes kā vienradžus un nāras, kaut arī atmiņā nav palikuši cita veida radības.

18271498

***

New Year Island by Paul Draker

Desmit svešinieki sacenšas līdz šim vēl nebijušā realitātes šovā. Ne tikai neviens no dalībniekiem nav personīgi pieteicies dalībai šovā, kas kļūst par vienu no mīklām, pēc kādiem gan kritērijiem viņi tikuši atlasīti, bet arī neviens no viņiem klātienē nav sastapis kādu no realitātes šova pārstāvjiem. Vienīgais garantētais labums no ierašanās uz ‘’tikšanos’’ uz salas ir garantētais piecu tūkstošu dolāru čeks un galvenā balva piecu miljonu apmērā ar jau atrēķinātiem nodokļiem. Bet visiem desmit šova dalībniekiem ātri vien top skaidrs, cik ļoti šis realitātes šovs atšķirsies no pārējiem, kad tā organizatori pat speciāli izstrādā uzdevumus, lai sarīdītu dalībniekus vienu pret otru, un neiejaucas, kad fiziska vardarbība kļūst par ko reālu un dzīvību apdraudošu.

Katram ir savi noslēpumi un darvas pikuči pagātnē, kurus viens nožēlo un cenšas neatkārtots, bet cits pieņem ar atplestām rokām un ļaujas plašākā sabiedrībā stingri aizliegtām dziņām. Tā vien šķiet svarīgs faktors atlasē ir bijis gan fiziska un mentāla izturība reiz dzīvē izdzīvojot situācijās ar statistiski ļoti mazu iespējamību, bet arī lai izveidotos tāda tipa cilvēku grupa, kurus nebūtu grūti pamudināt pat uz vienam otra slepkavību.

Kaut arī grāmata nav no tām īsākajām, tad ne mirkli neradās izteikti ‘’tukšuma’’ vaia garlaicības brīži, kad liktos, ka autors speciāli velk gumiju, lai tiktu pie kaut kā interesantāka. Bija laiks, kad skatījos Izdzīvotāju vairākas sezonas pēc kārtas, kā gadījumā šis būs tā izteikti ekstrēmais variants ar mērķauditoriju no DarkWeb dzīlēm.

Philip Kerr – Berlin Noir (Bernie Gunther #1-3)

14849233

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Penguin

Manas pārdomas

1936.gadā Bernie Gunther nespējot paciest pārmaiņas policijā ir to pametis un jau kādu laiciņu darbojas kā privātdetektīvs, un laikā, kad bezvēsts pazūd arvien vairāk cilvēku (ne tikai ebreju), par darba trūkumu Bernhards sūdzēties nevar.

Kaut arī viņš neatbalsta pārmaiņas valstī, kuras ieviesušās Nācionālsociālistiskās vācu strādnieku partijai nākot pie varas, Bernhards šajā sērijā (vismaz tās pirmajās trīs grāmatās) vairāk cenšas sadzīvot ar sistēmu un lavierēt pa tās labirintiem, lai paliktu dzīvs. Par Bernharda detektīva un izmeklētēja prasmēm bažu nerodas, ja tas būs iespējams, viņš lietu atrisinās. Vien no lasītāja puses jāpiedod viņa un/vai autora Bernharda tēla attēlojums, jo pirmajās vietās sieviešu tēlu vērtību skalā ietilpst krūšu izmēri, slaidas kājas u.c. fiziskas pievilcības kritēriji.

Pāri pat pār nozieguma izmeklēšanai un tās beigu atrisinājumam var stādīt grāmatās radīto atmosfēru. Kaut arī pagaidām neesmu lasījis daudz dokumentālas vēstures grāmatas par šo tēmu, tad neapskaužu nedz reālu personu situācijas, kuri saprot, ka labāk paša drošībai ir mukt nekā pretoties uz vietas, nedz iedomātā Bernarda tēla situāciju, kura prasmes pamana gan pie varas esošas personas, gan bijušie kolēģi un kuri var ‘’palūgt’’ šo to izmeklēt, jo nevēlas, ka tas kaut kas tiek izmeklēts oficiāli, un tā teikt tik pamēģini sniegt nepareizas atbildes un rezultātus. Un tad nu atliek atrast veidus kā izpatikt un paglaudīt pa spalvai.

Īpaši pēc pirmās, bet arī pēc otrās un trešās grāmatas beigām pat pēc nosacīti atrisinātas lietas paliek depresīvs, skumjš noskaņojums, jo lielos vilcienos situācija Bernharda Berlīnē un Vācijā kopumā vai nu nemainīsies, vai pat kļūs vēl sliktāka; gandrīz vai jābrīnās, ka Bernhardam nenolaižas rokas un viņš turpina palīdzēt kā nu to māk. March Violets darbība noris 1936.gada un noslēdzas ar Olimipsko spēļu uzņemšanu, daļa un tai skaitā Bernhards vēl cer, ka sliktāk taču nevarētu palikt; otrā The Pale Criminal notikumi jau vērpjas uz briestošā Otrā pasaules kara fona un Bernhards pie sevis var tik drūmi pasmiet par pasaules centieniem novērst Hitlera agresiju ar dažu teritoriju upurēšanu. Bet trešā A German Requiem jau noris neilgi pēc kara beigām 1947.gadā, un caur Bernarda acīm varam lasīt gan par viņa pieredzētajām grūtībām vienkāršā ikdienas dzīvē, gan par neziņu par Vācijas jauno nākotni, kad Berlīni kontrolē citu lielvaru spēki u.c.

Žēl, ka Bernie Gunther sērijai ir tikai viens trīs grāmatu apvienots omnibuss, jo gadījumā, ja pēc pirmajām trim attopies ar nelielu mazuma piegaršu, tad ir kur ieskrieties – šogad ir iznācis jau četrpadsmitā grāmata par Bernharda piedzīvojumiem.