Fiction

Lindsay Buroker – The Fallen Empire #1-3 (Audio book)

34599250._SX318_

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Podium Audio

Manas pārdomas

Ilgstošā karā nemiernieku/brīvības cīnītāju izveidotajai Aliansei ir izdevies gāzt tirāniskā stilā valdošo starpzvaigžņu impēriju. Brīvības alkas un apspiestības važu nomešana ir bijusi pārāk spēcīga, lai uzvaras gadījumā būtu ticis izdomāts drošs varas pārņemšanas plāns, kā rezultātā daudzviet varas vakuuma vietu ieņem pirāti, laupītāji un citi organizētās noziedzības grupējumi, izmantodami situāciju, kad nav dzelžainās impērijas dūres, kas to nepieļautu.

Grāmatas galvenā varone Alisa kā pilote cīņās iesaistījās vien kara noslēdzošajā fāzē un arī tad ne tajās būtiskākajās sadursmēs. Viņa pārstāv to iedzīvotāju daļu, kuri vairs nespēja sadzīvot ar tiem sadzīves apstākļiem un drastisko attieksmi no Impērijas puses attiecībā pret tās pakļautībā esošajiem iedzīvotājiem, kas tik daudzus pamudināja, nemieriem sākoties, beidzot pastāvēt par sevi un iesaistīties šajā cīņā. Alisei nepiemīt politiskais vai kāds cits sabiedriskās pārvaldes talants vai vīzija par vispareizāko rīcības ceļu, kas būtu jāizvēlas veiksmīga iznākuma rezultātā. Jautājums, vai Impērijas vietu varētu ieņemt kaut kas vēl sliktāks pat neienāca viņai prātā. Galvenais bija gāzt pašsaprotami nežēlīgo Impēriju.

Otru medaļas pusi pārstāv kiborgs Leonidas Adler, kurš pēc Impērijas krišanas, būdams tās elites kareivju (kiborgu) vienības pulkvedis, viņš nonāk ne vien bezdarbniekos, bet arī pieredz savas pasaules sagraušanu. Viņa acīs Impērijas pārvaldes sistēmas veids ir bijis adekvāts un tāds, kādu to prasījuši attiecīgie apstākļi. Vien muļķi iedzīvotāji uz neskaitāmām planētām savā nepateicībā nespēj apjēgt, cik labi patiesībā viņiem klājas, un ka bez ‘’sliktās’’ Impērijas būtu vēl sliktāk.

Abus kopā saved Alises pašreizējā nodarbošanās, pārvadājot preces un pasažierus no punkta A uz punktu B. Nedz vienam, ne otram acīmredzamu iemeslu dēļ iespaids par otru nerodas tas labākais. Katrs nāk no savas pasaules, katram ir gan sava taisnība, gan maldīgi priekšstati par pretējo karā iesaistīto pusi.

Vismaz sērijas pirmajās trīs grāmatas tēli autorei Lindsay Buroker ir padevušies gana daudzpusīgi un interesanti, bet vairāk jautājumi, kuru tematikā grāmatas neiedziļinājās un kuriem uzmanība netika veltīta, vairāk saistīta ar pasaules un Visuma uzbūvi, individuālu planētu politisko un cita veida eliti, kad personīgi gribētos izskaidrojumu, kā vienam imperatoram mirstot sagrūst gan visa sistēma, gan kārtība un miers uz visām planētām individuāli, ļaujot vaļu kriminālajai pasaulei. Vismaz tāds iespaids radās noklausoties pirmās trīs The Fallen Empire grāmatas, kur izskaidrojumu no vēstures piemēriem būtu jāmeklē pašam lasītājam. Sižetiskajā ziņā var teikt labus vārdus, kas caurvijoties Star Nomad, Honor’s Flight un Starseers šķita gana vienots, lai rastos vienas veselas grāmatas sajūta.

Steve Perry – Net Force (Tom Clancy’s Net Force #1)

2331866

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Net Force, nesen izveidots amerikāņu specdienests, kas kaut gan vēl atrodas lielāku brāļu kā CIP paspārnē, uzrauga likumu virtuālajā pasaulē, kura šajā autora Steve Perry iztēlotajā nākotnes 2010.gadā (grāmata publicēta 1998.gadā) ir krietni attīstītākā un vispatverošāka un tādejādi sekas ļaunprātīgai darbībai uz ārpasauli ir ņemamas vērā pilnā nopietnībā.

Protams, kā jau tas gadās, tad vienlaikus grāmatā sastopamajai tehnoloģiskajai nākotnei ir atrodamas līdzības šīsdienas realitātē sastopamo, bet tikpat lielos apmēros un pat vairāk ir aprakstīts, kas tāds, ko diezin vai ir vērts sapņot piedzīvot tik drīz, kur nu vēl pirms desmit gadiem. Acīmredzami optimisms par jaunu tehnoloģiju attīstīšanās ātrumu ir bijis pārlieku liels, tomēr kas zin, varbūt kovida krīze būs kā grūdiens kādai ar internetu un virtuālo realitāti saistītam jauninājumam vai izgudrojumam.

Net Force Virtuālās Realitāte (VR) un ‘’sērfošana’’ internetā ir cieši saistīta viena ar otru, šeit tā ir gluži kā otra Zeme, kur katrs savu laiku var pavadīt kādā lokācijā un atmosfērā pašam tīk. Vari ceļot ar jebkādu transporta veidu gribas, vienalga uz ūdens, zemes vai gaisā, ja vien rocība to atļauj. Vien satiekoties ar kādu virtuāli vienam jāpielāgojas tai videi, kuru redz otrs, lai nesanāk negribēts error. Vienīgi rodas jautājums, kādēļ gan šajā virtuālajā realitātē viss tik ļoti atkarājas no ierastās fiziskās realitātes likumiem un programmētāju talants attiecībā uz jauniem variantiem izpaužas brīžos, kad sižetiski tas ir izdevīgi.

Pēc būtības Net Force ir vidusmēra spraiga sižeta trilleris, gribētos teikt, ka pat drusku zem vidējā līmeņa kvalitātes, kas izpilda sava žanra minimumu un atķeksē vajadzīgās ailītes, bet galā nav tapis rezultāts, kas spētu paveikt ko vairāk. Ļaundari ir slikti un likumsargi ir tikpat nepārprotami labi, dzīve Net Force sērijas pirmajā grāmatā ir melnā un baltā krāsā. Proza nebūt nav nebaudāma, bet arī nerada ievērības cienīgus momentus vai dialogus, kuri izceltos.

David Baldacci – Hour Game (Sean King & Michelle Maxwell #2)

15810

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Pan Macmillan

Manas pārdomas

Divi izbijuši slepenā dienesta ağenti Sean King un Michelle Maxwell pēc visiem trakumiem sērijas pirmajā grāmatā un pēc nelabā gala, kādu ņēma abu karjeras valsts apmaksātā darba, nonākuši pie kopīga secinājuma, ka profesionāli abiem saskan, nolēmj kopīgi izveidot privātdektīvu ağentūru.

Abi nedzīvo nez kādā tur miljonu lielpilsētā, kā Ņujorka, kur netrūktu noziegumu un klientu, bet klusā, rāmā pilsēta, kuras apkārtnē vienlaikus netrūkst turīgu personu mājokļi. Grāmatai iesākoties to visu satricina vairākas slepkavības īsā laika periodā, kur katra tikusi kopēta pēc kāda cita bēdīgi slavenas sērijveida slepkavas. Vietējai policijai, maigi sakot, nav bijusi pieredze izmeklējot tik nežēlīgus noziegumus, tādēļ Kings un Maksvela tiek pieaicināti kā konsultanti.

Tas būtu viens no lielajiem sižetiem. Vienlaikus, neuzskatot, ka tas kaut kā varētu traucēt viņu sadarbībai ar policiju, abi piekrīt paralēli izmeklēt zādzību vienā no bāgtnieku, konkrēti Battle ģimenes, rezidencēm. Āķis vien tajā, ka vainīgais jau itkā atrasts un aizturēts, un pret viņu ir šķietami pietiekoši daudz pierādījumu, lai nebūtu par to šaubu, bet aizstāvības advokāts par spīti tam intuīcijas mudināts sliecas ticēt sava klienta vainas noliegumiem, un tādēļ nolīgst Kingu un Maksvelu.

Attiecību un personīgo interešu mežğis ir gana biezs, jo gan advokātam, gan Battle ğimenei ir viens otram pazīstami un/vai ir bijusi profesionāla sadarbība. Pa vidu tam savstarpējās attiecības Battle ğimenē ir tālu no ideālām, kurās nauda nav visu problēmu risinājums un laimes avots, kādēļ uzticība un vienots gars neierindojas pirmajā vietā, ieraugot šo ģimenīti.

Kriminālromāns autoram padevies pat ļoti labs. Ar aizrautību var sekot līdzi pavedienu kripatām, viltus mānekļiem, pie kuriem Kings un Maksvela piekļūst abu izmeklēšanu gaitā, un ar prieku izbaudīt laba autora izpildījumu, labi apzinoties, ka slepkavības un zādzība visticamāk ir viena ar otru saistīta.

Tematiski un pēc žanra stipri atšķirīgs no sērijas pirmās grāmatas Split Second, un, kamēr par to varētu teikt, ka autors drusku izpildījumā nošāvis greizi, tad ar otro piegājienu pie šiem tēliem klasiskākā kriminālromānā sanācis stipri labāk. Citiem vārdiem, ja gluži nepatika Split Second, tad varu ieteikt dot šai sër otru iespēju.

James Malcolm Rymer – Varney, the Vampire (The Feast of Blood)

7689323

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Wordsworth Editions

Manas pārdomas

Interesants stāsts, kura centrā ir nedaudz parādos ieslīgusī Bannerworth ğimene, kuru tajos atstājis gandrīz pirms gada pašnāvību izdarījušais Mr.Bannerworth, par ğimenes galvu atstājot vecāko dēlu Henriju, kuram tagad jārūpējas ne vien par māti, bet arī māsu Floru un jaunāko brāli Džordžu, kurš kā vairāki citi tēli tiks aizmirsts stāstā. Kaut arī no tā sižets tāpat diez ko necieš, jo gan Džordžs, gan viņam līdzīgo ir bez nepieciešamā dziļuma un vien kalpo kā instrumenti, lai virzītu uz priekšu

Ja vien ar to nepietiek, tad gotiski baisā vakarā Flora kļūst par noslēpumainas personas uzbrukuma upuri. Labi, ka vēl lielākā trauma ir psiholoğiska rakstura, bet koduma brūce uz kakla iesviež haosā un šaušalīgās bailēs ne tik Bannerworth ğimeni, bet kalpotāju bailēm izplatoties visu tuvāko un tālāko apkārtni. Tā rezultātā autors, negribētos lietot vārdu meistarīgi, Pūļa tēlu, kurš vienlaikus spēj rīkoties plānoti un organizēti, bet reizē arī ir masu psihozes un histērijas pārņemts

Saprotot un apzinoties, ka stāsts ir sarakastīts 19.gs vidū (attiecīgā laika valodas un tēlu uzvedības maniere), tad aptuveni pirmās 600lpp ir pat ļoti interesantas ar dažām patiesi smieklu izraisošām ainām. Bet pat tad var just, ka autors bez mites ir centies vārdu skaitu uzpūst pēc iespējas lielāku, no kā attiecīgi cieš lasāmība. Šeit atkal jāatceras, ka romāns oriğināli ticis publicēts serializētā veidā laikrakstos un varbūt jo lielāks apjoms, jo lielāks honorārs, tomēr tas nav nekāds attaisnojums, jo tad jau nebūtu tik daudz labu klasiku. Varney, the Vampire vairāk iederas vieta muzejā, pat ja ievada autors cenšas to aizstāvēt, ka tas devis iedvesmu Drakulai. Labi vēl, ka visi tēli nav pilnībā viendimensionāli un/vai grūti paciešami, un ir daži, kuri izceļas pozitīvi, jo citādāk ar šo grāmatu varētu spīdzināt vismaz šodienas lasītăju.

Diemžēl kad par Bannerworth ģimeni tiek aizmirsts, tālāk ir jo tālāk, jo trakāk. “Sižeta” ainas jau pirms tam vairākkārt bez dižas izdomas atkārtojās, bet pēc pieminētās aptuvenās sešsimtās lapaspues sākas trağiska lejupslīde, kas neapstājas līdz pat pašām beigām. Prātā nāk filmu kategoriju, kuras ir tik sliktas speciāli, ka beigās ir samaitātā veidā labas. Bet šeit jau ir, domājāms negribot, sanācis sasniegt nākošo līmeni, ka pat vairs nav smieklīgi.

Kā vienkāršotu piemēru var minēt par ‘’sižetu’’ var minēt šadu. Vampīrs, kuru atdzīvina pilnmēnes stari, un rodas sajūta, ka tāds ir viscaur gadu, atdzīvina ideālā vietā esošas mirstīgās atliekas (persona ar noziedzīgu pagātni); viņu vai nu aiz labas dabas vai kā citādi savās mājās uzņem neko sliktu nenojaujoša ğimene, kurai noteikti ir vismaz viena meita precību gados. Seko vampīra “uzbrukums” naktī (gribētos sūdzēties, kur tik švaki, neprofesionāli vampīri atradušies, ka visu 1100+ garumā nav neviens līdz galam veiksmīgs uzbrukums, kas noslēgtos ar upuri), kur meitenes palīgā kliedzieni visus pamodina. Un tad seko vai nu gatavošanās kāzām, kurām tēvs pateicībā par labo darbu uzspiež meitai un kuras tad tiek izjauktas pašā pëdējā brīdī; vai arī vispārējā apjukumā vampīrs aizbēg. Un tā uz riņķi vien līdz nelabumam.

Varney, the Vampire varētu rekomendët tikai ar nosacījumu, ka ir personīga interese izlasīt grāmatu ar agrīnu vampīra prototipa tēlu, kur mīts un leğenda vēl nav apaudzis ar mūsdienu popkūltūru. Pretējā gadījumā labāk šo laist garām.

Alan Moore – Jerusalem

41917711._SY475_

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Dažos vārdos Jerusalem varētu raksturot kā verbālus grafomāna plūdus, kuros pieskaras daudzām filozofiska, reliģiska rakstura tēmām un papildus tam vēl vairākkārt apšaubāmi vēstures informāciju ekspozīciju ainas, kur krietni vairāk par citām vietām rodas jautājums, kādēļ kas tāds ir ielikts izdomātā romānā.

Būtiska romāna daļa ir pēcnāves dzīve, kuras aizsaules pasaules centru autors visai egoistiski ir novietojis virs Lielbritānijas. Nešaubos, ka autors šeit ielicis savus uzskatus un pārliecību par to, kas sagaida cilvēku pēc nāves, bet atšķirībā no citiem momentiem, kā vēstures informācijas ekspozīcijas, tad šeit labi vien ir ka autors šo ir nosaucis par romānu, jo citādāk bez mazākajām grūtībām varētu norakstīt visu teoriju par šo aizsaules versiju; vairāk par to neizplūdīšu pats, jo tas tik ļoti vairs neattiektos uz grāmatu kā tādu.

Alan Moore versija vienkāršojot varētu aprakstīt kā Elles un Paradīzes miksli un nodēvē to par Mounsul, kur nav ne mūžīgas ciešanas, ne svētlaime. Tajā nonāk pilnīgi visi, tai skaitā dzīvnieki un objekti, kur katrs indivīds spēj saskatīt laikatelpu kā ceturto dimensiju un tādejādi arī pa to pārvietoties, cik vien sirds patīk. Vari pieturētos savam dzīves laikaposmam vai pārvietots kaut vai no aizsvēstures līdz tāltālai nākotnei. Ir pieejamas vēl citas iespējas, ka ntās reizes no jauna izdzīvot dzīvi, skatīties to kā filmu (vien bez apzināšanās, ka to dari), vai knastīties pa Zemes virsmu un žēloties par sevi.

Būtisks jēdziens, kas tiek apspēlēts uz nebēdu ir liktenis un brīvā griba, vai maz tāda ir, jo viens tak izslēdz otru. Kamēr grāmatas pirmā trešdaļā vairāk jūtams uzsvars uz dzīves izvēlēm, kad dzīves nogalē vai kādā citā nozīmīgā punktā tēls atskatās uz pagājušo un to, kur tas viņu ir novedis, cik nozīmīga bijusi dzīve, vai kāds viņu atcerēsies, vai blakus ir kāds tuvs cilvēks, lai viņu aiz/pa-vadītu. Tad pēcāk otrā un trešā daļa ir pilnīgā pretrunā, kur tiek pausta ideja, ka viss, kas ir bijis, ir un būs jau ir noticis un notiek vienlaikus. Kāds jau to ir izlēmis un atliek izspēlēt dzīves teātri ar muļķīgu ilūziju par brīvo izvēli. Šāds dzīves uzskats ļoti ērti noņem atbildību par pastrādāto vai gluži pretēji neizdarīto, jo vienmēr vari atrunāties, ka tā taču bija lemts. Prieksit var vien domai, ka ļoti būtiski dzīves gaitu un iespējas, cik situēts būsi utt., gan ģimene un tās apstākļi, gan reģions, kultūra, kurā piedzimsti, un daudzi, daudzi citi pat neuzskaitāmi faktori.

Jerusalem ir grāmata, kurā sižets pavisam droši ir sekundārs vai pat vēl mazāk nozīmīgs faktors tajā, ko autors Alan Moore ir vēlējies pateikt. Šī nebūs grāmata tādam vidusmēra brīvdienu lasītājam, kurā iegrimt, atpūsties un ļauties, lai tā ved pati, un pat gribētos teikt, ka Jerusalem būs domāta ikvienam nopietnam lasītājam, kā vien jāsaka, ka lēmums par gandrīz 1 300lpp (pieļauju tas vien daļu atbaidīs) garās grāmatas lasīšanu jāpieņem pašam un jārēķinās, ka Jerusalem prasīs lielu koncentrēšanos no pašam lasītāja puses, lai saprastu, kas notiek, ko autors ir izklājis uz lapas un grib pateikt, ko papildus sarežģī konstanta lēkāšana laika pat vairāku gadsmitu amplitūdā.

Šeit vēl pienošu citu lasītāja izvērstu rakstu no Goodreads.

Larry Correia – Monster Hunters Vendetta (Monster Hunter International #2)

7683254

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Ovens Zastava Pits kā briesmoņu mednieks skaitās vēl pavisam jauniņš, bet sērijas pirmās grāmatas ietvaros paveiktais, kā arīdzan saderināšanas ar Monster Hunter International (MHI) vadītāja meitu Džūliji, viņu svarīguma rangā pamatoti ir pacēlis paātrinātā kārtībā uz augšu.

Kaut arī supervampīrs Mačado tika novākts no trases un viņa konkrētais plāns ielaist mūsu pasaulē/realitātē monstru dievus Old Ones veikmsīgi izjaukts, tad tas nebūt nav vienīgais veids, kā viņu iznīcinošai ietekmei nokļūt pie tik gardās Zemes ar visu tās dzīvo dabu. Viens no tiem, kurš par savu numur viens ienaidnieku ir pasludinājis kaut kādu tur niecīgu cilvēku vārdā Ovens, kas pats par sevi ir vērā ņemams sasniegums, jo tieši viņu šis Old One vaino, kad, pirmajai grāmatas kulminācijas punktam beidzoties, viņš caur maģisku portālu saņēma kodolraķetes triecienu. Tas bez mazākajām šaubu paliekām uz Ovena muguras ir uzlicis milzu mērķi, kā sekas vērojamas Monster Hunter Vendetta.

Grāmata tad arī iesākas Ovenam un viņa komandai ar panākumu noslēdzot kārtējo misiji, šoreiz Meksikā, kad viens no Old Ones pakalpiņiem uz Zemes Shadow Man cerībā pielīst un izpelnīties attalgojumu, par kuru cena tiek maksāta jau kopš izvēles brīža iet pa tumšo ceļu, uzbrūk Ovenam ar apņemšanos viņu notvert, vēlams dzīvu, bet ne obligāti. Ēnu vīra pagātne ir cieši saistīta ar MHI, kur arī atriebībai ir zināma loma.

Brīžiem pavīd autora Dieva pirksts, kas galvenajiem labajiem tēliem nāk talkā tieši pašā vajadzīgākajā brīdī, bet pasaules uzbūve, spraigo asa sižeta ainu sekvences un tēli to spēj atsvērt. Un runājot par fona tēliem, perifēri, bet ne bez ietekmes uz lielo sižetu, par sevi liek manīt Džūlijas vampīru kārtas vampīri. Viņu alkas pēc varas tā vien mudina līst, kur nevajag, un izmantot maģiski spēcīgus artefaktus. Par cik radi un mīļotie cilvēki vienmēr labi kalpo par veidu, kā ievilnāt kādu lamatās, ja nu ir radusies tāda nepieciešamība, tad sērijas otrajā grāmatā drusku iepazīstam arī Ovena pasaulslaveno brāli ģitāristu, kā arī viņu vecākus, un uzzinām drusku no tā, kas mudinājis Ovena tēva tā nomocīt viņus abus ar prāli gatavojot nez kādai varbūtējai apokalipsei, kas galu galā izrādās nav nekādi jukuši murgojumi.

Lai cik kaitinoši tas nebūtu, pat MHI neiztikt bez valdības aģentu/mednieku palīdzības un akcepta, īpaši tiek liela drauda priekšā, kādu pasniedz Old Ones. Vēl jo vairāk, ja no viņu puses nāk atlīdzības nauda (PUFF) par katru nogalināto briesmoni. Tāpēc Ovenam ‘’viņa paša drošības labā tiek nozīmēti četri aģenti, kuru uzdevums ir viņu sargāt, ja nu kāds kā Shadow Man viņam uzbrūk, kaut arī primārais uzdevums tad būtu notvert uzbrucēju, nevis dzīvajos nosargāt Ovenu. Šīs četrotnes vadītājs ir aģents Frenks, kurš ar sevi jau iepazīstināja pirmajā grāmatā, bet kura pagātne joprojām ir noslēpumos ievīta un tikai nedaudz tiek atklāta šīs grāmatas ietvaros.

Spēles likmes turpina būt augstas, uz cenas likts visas Zemes liktenis! Lai gan Old Ones frakcijas ir vairākas un šīs grāmatas gadījumā darīšana ir tikai ar vienu, tas tikai vēl vairāk pastiprina, cik svarīgi ir, lai Ovens un viņa draugi un sabiedrotie briesmoņu mednieki nepadotos nekādu grūtību priekšā.

Michael J. Sullivan – Age of Myth (The Legends of the First Empire #1) (Klausāmgrāmata)

26863057

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Fantāzijas stāsts, kurā viens no tās galvenajiem varoņiem vārdā Raithe, aizstāvot nogalinātā tēva godu, bez apdomām par sekām paceļ tēva zobenu pret dievu statusa iemantojušas Fhrey rases pārstāvi (dzīvo līdz pat 3 000 gadu vecumam, plus piemīt maģijas spējas) un nogalina to. Ar šo rīcību, puisis, kurš starp brāļiem līdz tam izrādīja vismazāko ieinteresētību kaujas un zobencīņas mākslā ir spiests ne tikai samierināties ar jauno dzīves ceļu, bet arī pieņemt to kā jauno dzīves mērķi.

Kaut arī uzreiz pēc notikušā baumas un leģendāri stāsti izplatās vēja spārniem, Raithe nebūt to nepaveic tikai un vienīgi paša spēkiem. No notikuma vietas viņš prom dodas ar kompanjonu, nogalinātā dieva vergu Malcolm, ar kuru attiecības nebūt nerit gludi kā ar jauniegūtu labāko draugu. Jau pirmajā rītā Malkolms pat nesaprot īsti, kas viņu pamudināja tā rīkoties un pat vairāk vaimanā, cik labi tomēr bija un cik brīvībā grūta dzīve.

Dievu rase nedrīkst pieļaut šāda nelāga precedenta atkārtošanos, ir jādara viss, lai cilvēce neaizmirstu savu kļūdu un lai tā tik drīz atkal nepaceltu roku pret kādu no Fhrey pārstāvjiem. Jā, tiem piemīt spēja kontrolēt maģiju, bet ar visu to, viņu neievainojamība nav tik liela, kā viņi to gribētu likt domāt. Sods tiek piespriests visiem to ceļā sastaptajiem cilvēkiem bez izņēmuma, nešķirojot nevienu. Ne visi Fhrey ģenerāļi un kareivji izvēlas sekot tik bargām pavēlēm, kas rezultātā padara tos par Raithe un Malkolma sabiedrotajiem, un aizsāk šķelšanos. Skaidrs ir viens, ka Raithe ir izmainījis savu pasaules kārtību uz neatgriešanos, un tas ir tikai sākums.

Interesants stāsts, kurā papildus jau minētajam lielajam sižetam, nozīmīga loma ir prīkvelā Piles of Bones redzētajai Suri un viņas vilcenei Minnai, bet arī jaunai cilts līderei Persephone.

Pirmā grāmata dod klasiskas fantāzijas, bet galvenokārt laba izpildījuma iespaidu.

Šeit vēl cita lasītaja iespaids, kas iekrita acīs tos pārskatot.

Linwood Barclay – Elevator Pitch

46066507

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: HQ

Manas pārdomas

Negadījums pirmdienas rītā vienā no Ņujorkas debesskrāpjiem liftam nekontrolēti nokrītot no augšējiem stāviem līdz pašam pagrabam ir šoks visai pilsētai. Negadījums uzreiz nākamajā rītā, kad krievu zinātniece izkļūst no starp stāviem iestrēguša lifta, bet savā stulbumā liecas atpakaļ pēc somiņas un rezultātā zaudē galvu uz pleciem jau izraisa aizdomas dažos. Bet trešais ‘’negadījums’’ trijās dienās izraisa paniku visā pilsētā, īpaši, kad mērs Richard Headley izskatās nekontrolējam situāciju un savās lēmumos, kā slēgt visus liftus līdz tie ir pārbaudīti, izraisa vēl lielāku haosu.

Vai pie vainas ir ārējs drauds kā ISIS vai kāda cita teroristu grupa? Vai liftu sabotāžu var saistīt ar iekšēju aktīvistu grupu Flyovers, kuras ideju atbalstītāji ir uzņēmušies atbildību par vairāku bumbu uzspridzināšanu piekrastes pilsētās, protestējot pret rietumu un austrumu lielo piekrastes pilsētu eliti un iekšzemes ASV vienkāršo iedzīvotāju atstāšanu novārtā? Vai arī izskaidrojums tomēr nav tik komplicēts un kāds vienkārši grib sagraut mēra Ričarda politisko karjeru, jo tas nav noslēpums, ka nākotnes mērķi ir visai augsti, neizslēdzot sapņus kļūt par prezidentu.

Paralēli galvenajam sižetam par un ap liftiem, Elevator Pitch aizsāk slepkavības izmeklēšanu detektīvu Bourque un Delgado vadībā. Būtu jābūt diezgan naivam vai žanrā maz lasījušam, lai negaidītu, ka šī slepkavība un liftu traģēdijas būs kādā veidā saistītas, kas tikai apstiprināts, kad noskaidrojas nogalinātā identitāte un viņa profesija liftu mehāniķis.

Grāmatas apraksts tā noslēgumā sola, ka pēc grāmatas izlasīšanas, bailes no iekāpšanas liftā būs līdzvērtīgas Psycho un Jaws ietekmei uz dušām un haizivīm, bet, diemžēl, man tur lielākus nopelnus vairāk gribētos piedēvēt filmām, un kas zin varbūt, ja Elevator Pitch arī tiek ekranizēts, tad realitāte, kurā tai ir līdzvērtīgi panākumi, nav nekas neiespējams.

Grāmatas spēks ir arī tās tēlos un viņu personībās, cilvēciskajās problēmās, kuras labi tiek izvērstas vienas grāmatas ietvaros. Gandrīz vai žēl, ka Elevator Pitch ir vienpatis nevis jau ierasti daļa no sērijas, kur gan vairāk turpinājuma potenciāls saskatāms tieši detektīvos, ne kādā citā tēlā. Autors pieprot savu amatu un ar vairākiem skatpunktiem, kuri lēkā no viena uz otru, un vairākiem mānekļiem par ļaundaru identitāti, notur interesi līdz pašām beigām.

Steve Berry – The Lost Order (Cotton Malone #12)

29939076

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: St. Martin’s Press

Manas pārdomas

Kārtējo reizi Malonu no rāmās grāmatnīcas īpašnieka ikdienas izrauj neliels, ātrs uzdevums, lūgums izpalīdzēt šoreiz nāk no Smitshonian institūta puses, kas vienā rāvienā pārvēršas par vēlvienu trillera cienīgu piedzīvojumu ar nāvīgi tuvām briesmām.

Iekš The Lost Order darbību ņem visi iepazītie Malona draugi un sabiedroti, gan draudzene Cassiopeia, gan Magellan Billet aģentūras vadītāja Stephanie Nelle un nesen atvaļinājies bijušais ASV prezidents Danny Danniels, kurš vairs nespēj izturēt nespēj izturēt atrašanos ārpus turbulentajiem politiskajiem ūdeņiem un tās pas pasaules dinamisko ikdienu. Grāmatas sākumā četrone vēl nenojauš, ka viņi visi reizē tiks ierauti spraigā cīņā par valsts un pasaules nākotni, bet Denija gadījumā par ideālu, bet bēdīgu, ieganstu kļūst negaidīt drauga un senatora nāve šķietamā negadījumā. Tomēr par skādi ļaundariem, Denijs nav nekāds amatieris vai iesācējs, un sajūt, ka ir nepieciešams parakt dziļāk.

Tā vien šķeit Steve Berry katrā Cotton Malone romānā spēj atrast kādu biedrību, organizāciju, kura atmostas no pagātnes miega, lai paceltu savu neglīto galvu no aizmirstiem arhīviem un censtos izmantot savu slēpto, cietiem piemirsto speķu. The Lost Order gadījumā tie ir The Knights of the Golden Circle, kuri ASV pilsoņu kara laikā atbalstīja konfederātu pusi. Jūtot zaudējuma nenovēršamo pusi, mūsdienās miljardos vērtas bagātības tika paslēptas tik ideāli, ka pat stāsta tagadnē vien ‘’sīkumus un grašus’’ ik pa brīdim kāds atrod. Kaut arī biedrības zelta laiks jau sen ir tālā pagātnē, tad tās biedri joprojām lolo ieviest izmaiņas ASV konstitūcijā un pārvaldes sistēmā, kur par tās aizsargiem atkal kļūst Malons & Co. Interesanti kā ne uz mirkli sižetā neuzpeld iepriekšējā 14th Colony apspriestās problēmas. Laikam būs raiti un gludi tās atrisinājušas…

Tā arī aizrit The Lost Order sižets, kur paralēli politiskajai vētrai Malonam un viņa draugiem jāspēkojas ar noslēpto konfederātu zelta medniekiem, kuri ir gatavi aizlaist aizsaulē visus to ceļā stāvošos šķeršļus, lai padarītu sevi stāvus bagātus!

Steve Berry – The 14th Colony (Cotton Malone #11)

25671826

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Hodder & Stoughton

Manas pārdomas

Magellan Billet (MB) aģentūrai un tās vienam no labākajiem (pusslodzes) darbiniekiem Cotton Malone prezidents Daniels ir bijis ļoti labvēlīgs, un tikai retais apjauš, cik bieži, pateicoties sadarbībai ar  MB, Malonu un prezidentu Danielu, ir izdevies izvairīties no lielākas krīzes. Diemžēl viss labais reiz beidzas un ir palikušas vien dažas dienas līdz jaunā prezidenta inaugurācijas dienai, kurš nevien nav tik ārpolitiski pieredzējis, bet arī vēlas slēgt MB neapzinoties pilnas šādas rīcības sekas.

Tomēr negaidīts lūgums no Krievijas puses ar sākotnēji šķietami vienkāršu uzdevumu, izlūkot un apstiprināt subjekta atrašanos konkrētā lokācijā, izvēršas galvu reibinošā skrējienā gan, lai novērstu nostaļģijā iegrimuša izbijuša KGB aģenta centienus atmaksāt kodoltriecina veidā vislielākajam naidniekam par veco labo laiku sagraušanu, gan pa tuvākas un tālākas pagātnes ‘’vēsturiskajiem’’ avotiem un atmiņu ainām saprast, kādā haosā īpaši veiksmīgs uzbrukums varētu novest ASV varas pārvaldes sistēmu.

Nedaudz neveikls bija pats grāmatas sākums, kuras prologā divas pasaulē plaši atpazīstamas personības, Reigans un Jānis Pāvils II, tikšanās rezultāts noslēdzas ar vienošanos, ka abu ārpolitikas centieni būs vērsti uz Padomju Savienības sagraušanu, bet, par laimi, neveiklība gan dialogā, gan personībās pazuda jau ar pirmo nodaļu un iepazītajiem, iemīļotajiem galvenajiem tēliem. Arīdzan asa/spraiga sižetas ainas pēc prologa aizrit gludi un raiti, un var just autora pieredzi un to, ka šī nav pirmā grāmata sērijā vai viens no pirmajiem trilleriem autora karjerā.

14th Colony premise ir gana izturīga, lai uz to varētu balstīt aptuveni 500lpp garu trilleri, bet, ja tā koncetrētos tikai uz potenciālo katastrofu, tad pat sava žanra ietvaros tā ar neko neizceltos. Nebūt nevar teikt, ka 14th Colony ir kas vairāk par labu, izklaidējošu trilleri, tomēr bez galvenās problēmsituācijas drusku atslodzes brīžos ir daži temati, kuri gan vairāk būs interesanti sēriju pārzinošākiem un ne pirmreizējam tās lasītājam.

Kulminācijas brīdis grāmatai būtu prasījies iespaidīgāks, jo pēc visas pakaļdzīšanās bezmaz vai pa pus pasauli, pirmais jautājums/reakcija ir – ‘’tas viss?’’, bet nenoliedzami ceļojums no vāka līdz vākam atsver nenelielus paklupienus pašā sākumā un beigās.