Fiction

Neil Gaiman, Marc Hempel, Richard Case, D’Israeli, Teddy Kristiansen, Glyn Dillon, Charles Vess, Dean Ormston, Kevin Nowlan, Frank McConnel – The Sandman, Vol.9: The Kindly Ones (The Sandman #9)

13227299

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Vertigo

Manas pārdomas

Kaut arī Mūžīgie pēc savas būtības, kā ideja un funkcijas izpildītāja fiziski reprezentatīvais veidols, ir nemirstīgi, katrs, piemēram, Delīrijas vai Sapņa personības individuālais mūžs gan tāds ir. Uz tā tad arī pamata balstās sērijas devītais krājums, kas salīdzinoši ir arī viens no visapjomīgākajiem visā sērijā.

The Kindly Ones ir ne tikai vienkārši no gaisa pagrābts vārdu salikums, tas arīdzan ir viens no daudzajiem nosaukumiem, kas ticis dots trijām vienlīdz kā ikviena likteņa satura vērpējas, tā arī dzīves stīgas ilguma lēmējas. Bet Sapnis savas rīcības dēļ, 7.krājuma Brief Lives noslēgumā nogalinādams dēlu Orpheus, kaut arī pēc paša lūguma, tagad ir izpelnījies trīs fūriju dusmu viļņus, kurām pēc seniem likumiem ir tiesības pēc pilnas programmas sodīt ģimenes/radinieku asins izlējējus , neskatoties nedz uz sodāmā statusu, nedz varbūtējiem attaisnojošiem apstākļiem.

Interesants ir ne tikai šī pieminētā sižeta līnija. Tādas ir arī jau daudzās mazākās viscaur krājumam, sākot ar kraukļa Metjū jautājumiem par Sapņa kraukļiem pirms viņa un jauna Korintieša radīšana, atceroties, kāds izvērtās gals iepriekšējam Korintietim un iemesli tam, vai daudzās atkal redzēšanās ar tēliem no agrākiem krājumiem. Tai skaitā Thessaly no A Game of You, kurai ir visai liela loma tajā, kas ar Sapni notiek šī krājuma ietvaros. Sasaistīti arī jāatzīmē un jāpiekrīt daudziem lasītājiem pirms manis, ka lieliski tiek savilkti kopā gali uz daudziem iesāktiem jautājumiem pirms sērijas noslēguma.

Ne tik ļoti piesaistīja Delīrijas pazudušā suņa meklējumi. Bet vissaistošākais no visiem apakšsižetiem bija par mazo puiku Danielu un viņa māti, kuras rīcība un izvēles, lai atgūtu nolaupīto dēlu, kā arī lielāku spēku iejaukšanās, ietekmē Liktens nenovēršamo plūdumu.

Andy McNab – Dark Winter (Nick Stone #6)

966036

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Corgi

Manas pārdomas

Beidzot! Vajadzēja pienākt sērijas sestajai grāmatai, lai galvenais varonis Niks Stouns pievērstu uzmanību Kellijai un viņas stāvokli, ne tikai būt ierakušamies darbā, praktiski neredzot neko citu ārpus tā. Grūti iedomāties, kas vēl viņu varētu raksturot. Kaut arī kopš zaudēšanas ir pagājuši vairāki gadi (turklāt to dzirdēt un paglābties par mata tiesu), psiholoģiski gūtās traumas nav sadzijušas, kuru sekas izpaužas arī ikdienā un saskarsmē ar citiem. Ko līdzīgu varētu teikt arī par Niku, vienīgais viņš to ir iemācījies labāk noslēpt.

Tādēļ, neredzot labāku risinājumu, tiek pieņemts lēmums atsākt uz laiku vizītes pie psiholoģes, vienalga cik tās izmaksātu, un pie reizes apciemot Kellijas vecvecākus, kādēļ seko ceļojums uz Lielbritāniju. Diemžēl, mans lasītāja priekam nav lemts ilgs mūžs, jo autors, Andy McNab, izvēlas to sev vieglāku un jau iestaigātu ceļu, kad maitas priekšnieki, labi zinādami situāciju, neļauj pat kārtīgi atpūsties, kad brīvprātīgi piespiedu veidā Nikam tiek piespēlēts jauns uzdevums. Jāaptur bioloģiskā terorisma uzbrukums! Tam ir potenciāls nogalināt desmitiem tūkstošu vai pat būt ļaunākam par mēri. Protams, Niks ir tik neaizstājams, ka citu viņa vietā atrast jau nevar.

Un jau atkal šīs sērijas sakarā varu gausties par Niku Stounu, viņam piemītošo darbaholismu un pat varoņa kompleksu. Uzdevuma ietvaros Niks strādā kopā ar kolēģi, un mans izmisums pēc kaut kā vairāk, nevis +/- tā paša vairāku grāmatu garumā bija tik liels, ka man pat nebūtu bijis iebildumu, ja autors būtu attīstījis tālāk romantisko līniju. :D Potenciālu varēja atrast.

Nepieminot detaļas un sīkumus, jāpauž sarūgtinājums un bažas, neatkārtojot iepriekš minēto, par sērijas turpinājumiem, pēc tām izvēlēm, kuras autors veic Dark Winter noslēdzošajā daļā. Tas vēl vairāk liek šaubīties par viņa turpmāko motivāciju, kas nerezultējas ar vēl lielāku nodošanos karjerai, un jautāt, vai būs lemts galveno varoni arī daudzmaz ikdienišķākās situācijās. Bet kas zin, iespējams, jāaprod ar domu, negaidīt pārmaiņas uz labu, un censties izbaudīt piedāvāto.

Robert Jordan – The Great Hunt (The Wheel of Time #2) (Audio book)

233649

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Audio Renaissance

Manas pārdomas

Roberta Džordana radīta Laika Rata pasaule pēc visiem iedomājamajiem rādītājiem ir tiešām masīva, kura, varoņu mērotajiem ceļiem savijoties, sašķeļoties un vēlāk atkal apvienojoties, prasa pievērst maksimālu uzmanību.

Pēc pirmās grāmatas izlasīšanas izteicu nožēlu, ka autora iedvesmas avots (LOTR) ir tik ļoti acīmredzams. Un, kaut arī sākums, kad Rands aiz bailēm, ka savu spēju dēļ var sajukt prātā un nodarīt kādam pāri, speciāli mēģina saraut attiecības ar draugiem, Matu un Perinu, kas sekojoši lika atcerēties par gredzena brālības izjukšanu. Par laimi, romānam tieši sava lieluma dēļ nav vajadzīgs daudz laika, lai Laika Rata novītais ceļš atdalītos no šāda veida līdzībām.

Lai varētu pilnībā izbaudīt gan konkrēto romānu, gan sasaistīti visu sēriju, brīžiem nākas samazināt savu skepses līmeni pret notiekošā iespējamību, kā arī pieņemt dažus šāda tipa grāmatu noteikumus. Pirmkārt jau ka pasaules glābējs un vienīgā cerība, par kura eksistenci vairums pat nenojauš, nāk no pilnīgas nekurienes vai lauku nomales – mūsu gadījumā tas ir Rands. Šajā ziņā interesanta likās epizode, kad, Randam izmantojot portāla akmeni/portal stone, viņš un ar viņu kopā esošie biedri, piedzīvo neskaitāmas pašu dzīvju versijas, to skaitā parastas un bez jebkādiem asins stindzinošiem trollokiem vai mīrddrāliem, kuros, piemēram, Rands nodzīvo līdz sirmam vecumam un mirst nepametis Divupju ciematu. Bet, kad mirst ‘’galvenais’’ Rands dzird Bālzamonu ļauni nosmejam un priecājamies par vienu no daudzajām uzvarām pār Randu. Tādejādi ļaujot secināt, ka arī Randa uzvara pār Bālzamonu pirmās grāmatas noslēgumā varētu būt tikai viena no neskaitāmajām, kuras ir nepieciešams izcīnīt. Otrs aspekts būtu tas, ka vairums varoņu nevar sūdzēties par savu ārējo izskatu, nav dižas variācijas.

Ja pieskaramies no Divupes nākošo puišu līdzgaitniecēm, Egvēnu un Nīnēvu, tad tur pārsteigums arī viņas nav nekādas parastās laucinieces, bet gan potenciāli vienas no visu laiku spēcīgākajām Aesu Sedajām. Kaut gan ne vienas, ne otras īpašības un raksturs nav no tiem siltākajiem un patīkamākajiem, tomēr, neskatoties uz to visu, nevar apskaust ar viņām romāna ietvaros notiekošo. Vismaz saistošs bija ieskats jauno Aesu Sedaju apmācībā, pat ja tā bija vien neliela daļa no tā, kas tiek atklāts prīkvelā New Spring, kā arī debates par kandidāšu atlases kritērijiem, ņemot vērā pieaugošos Tumsas spēkus.

Un kā jau tas reizēm ierasts, tad noslēgumā daži linki uz citu lasītāju viedokļiem (šeit raksts, bet šeit, šeit un šeit pa video). Vienīgais jābrīdina, ka visi video vairāk ir visa notikušā apskats.

Neil Gaiman, Bryan Talbot, Michael Zulli, John Watkiss, Shea Anton Pensa, Stephen King, Alec Stevens, Gary Amaro – The Sandman, Vol.8: Worlds’ End (The Sandman #8)

12091495

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Vertigo

Manas pārdomas

Viesnīca/krogs pasaules malā ir vieta, kur no vētras ir paglābušies ceļotāji (ne tikai cilvēki) no dažnedažādām dimensijām, laikiem un visām iespējamām realitātēm. Ar lielāko daļu, kas tāds notiek pirmo un vienīgo reizi viņu mūžā, bet, kā to atzīmē viesnīcā strādājošie jeb tie, kuri pēc iepriekšējām vētrām nav vēlējušies atgriezties, tad viesnīca sen nav bijusi tik piepildīta, kas var vien norādīt uz tauvojošiem lieliem notikumiem. Lai īsinātu viens otram laiku, ceļotāji izklaidējas, atstāstīdami interesantus un aizraujošus atgadījumus.

Starp raibajiem viesnīcā patvērumu guvušajiem ir arī divi ikdienišķi cilvēki no mūsu realitātes – darba kolēģi Brents Takers/Brant Tucker un Keitija, kuru auto pārbraucienā uz Čikāgu sniega vētras laikā vasaras vidū iekļuva avārijā, par laimi bez nopietnām traumām. Tomēr dīvaināk par sniegu karstas vasaras laikā, ir pati viesnīca, kura tapis lemts nokļūt, jo kā to novērodams, secina pats Brents, tā vien šķiet, ka ēkas izmēri un telpu izkārtojums mainās pēc pašas ēkas iegribas un vajadzībām. Tikpat īpatnējs ir arīdzan laika ritējums tik tuvu pasaules malai, par cik pēc daža laba stāsta ir pagājis tā drusku vairāk laikā, kā varētu domāt.

Faktiski Worlds’End ir vēl viens īso stāstu krājums The Sandman sērijā, vien šoreiz pēcgarša ir stipri vien labāka, tomēr jāsaka godīgi, ka tieši tādēļ sākumā iepriekšējās pieredzes dēļ bija zināmas bažas. Diemžēl lasītājs ļauts uzzināt vien kripatu no visiem vētras laikā izskanējušajiem stāstiem, jo notikumi viesnīcā ir no Brenta skatpunkta un dzirdam tikai tos stāstus, kurus dzird viņš pats. Būtu jau jauki vēlreiz atgriezties viesnīcā pie pasaules malas. :)

Starp favorītiem nosauktu Hob’s Leviathan, kurā lēdija uz burukuģa maskējas par vīrieti, un Golden Boy. Par zelta puisēnu kopš dzīves pirmajiem mirkļiem, kuram māte ieliek vārdu, saīsinot vārdu ‘’prezidents’’, un kurš arī to visu attaisno. Ilustrāciju stila un stāsta pasniegšanas manieres dēļ gribētos izcelt arī A Tale of Two Cities, bet ne tik ļoti intriģējošs likās Cluracan’s Tale par kaut kādu tur feju, un Crements – stāsts no pilsētas, kuras iemītnieki ir visu iespējamo mirstīgo atlieku apbedīšanas speciālisti.

Neil Gaiman, Vince Locke, Peter Straub, Dick Giordano, Jill Thompson – The Sandman, Vol.7: Brief Lives (The Sandman #7)

296996

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Vertigo

Manas pārdomas

Nīla Geimena The Sandman sērijas septītā krājuma Brief Lives pati galvenā loma būtu piešķirama nevis pašam Sapnim, bet gan viņa jaunākajai māsai Delīrijai/Delirium, pašai jaunākajai no visiem Mūžīgajiem. Tieši viņai, kaut arī tas notiek ciemos pie Iekāres, ienāk prātā ideja beidzot atrast brāli Iznīcību, kurš jau aptuveni 300 gadus vairs nepilda savus pienākumus.

 

 

15543066.jpg

Kaut arī ar vardarbību un uz iznīcību rosinošām darbībām cilvēci šķiet nevajag diži daudz pamudināt, Sapņa viedoklis tomēr nedz par saviem, nedz arī par brāļa nav darba pienākumiem šo gadu laikā nav mainījies. Tomēr iesākoties grāmatai, Sapnis cieš no tikko izjukušām attiecībām, nolemdams savas zemes iemītniekus vairāk kā nedēļu ilgstošām lietavām. Tādēļ Delīrijas negaidītais piedāvājums atrast Iznīcību, ko Sapnis sākotnēji neuztver pārlieku nopietni, pat nāk kā saukts, lai novirzītu domas citā gultnē.15543069.jpg

Kā to pierāda viens no mazāk nozīmīgiem tēliem, kuram lemts grāmatas ietvaros ņemt nelāgu galu, tad arī pēc +/- 15 000 gadus gara mūža, brīdī, kad pēc tevis ierodas pati Nāve, gribas teikt ‘’vēl ne’’. Pēc viņiem piešķirtā nosaukuma Mūžīgie/Endless varētu domāt, ka šīs septiņas būtnes gan pastāvēs ilgāk par visiem, bet kā visam, kam ir sākums, tas automātiski pēc loģikas paredz, ka jābūt arī beigām. Un kā jebkuram dievam, kas reiz ticis pielūgts, gan jau arī viņiem reiz būs laiks atvadīties.

Par laimi, ne viss krājums norit tik sērīgās noskaņās, un par to atkal ir jāpateicas Delīrijai, kuras darba aprakstā ietilpstošās īpašības un raksturs nu nemaz nepalīdz nopietni darbu veikšanai, kas prasa uzmanības koncentrēšanu. :D

Andy McNab – Liberation Day (Nick Stone #5)

1481854

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Corgi

Manas pārdomas

Niks Stouns cer kļūt par ASV pilsoni, bet ne visiem ierastajā veidā, kāds ir jāpārvar parastajiem mirstīgajiem. Lai iegūtu kāroto Nikam ir jānorij neliels pašlepnums un jāpiekrīt strādāt zem vīra (Džordžs) un izpildīt vienu vienīgu uzdevumu, kurš sērijas ceturtās grāmatas Last Light ietvaros bija gatavs upurēt simtiem civiliedzīvotāju, tikai lai panāktu savu mērķu īstenošanu. Tagad viņa prātu pārsvarā nomāc Al-Qaeda, kādēļ briesmas saskata gandrīz uz katra stūra.

Liberation Day pēc būtības ir simtprocentīgs militāra rakstura trilleris, kas galvenokārt fokusējas uz misijas tehniskajām detaļām un tikai pēc tam uz kaut ko citu. Romāns darbība vispirms norit Alžīrijā, pilsētā, kuras nosaukums ir viens no tiem, kas tikpat ātri, kā izlasīts, aizmirstas. Kaut arī Niks neizsprūk pilnībā cauri sveikā bez jebkādas skrambiņas vai izspūrušiem matiem, uzdevums ir pietiekoši komplicēts, lai būtu nepieciešama trīs cilvēku komanda – Niks un divi pieredzējuši arābu izcelsmes profesionāļi Lotfi un Hubba-Hubba. :D Protams, Nikam atliek tikai padot mazo pirkstiņu, lai viņu turpinātu izmantot. Turklāt Džordžs apzinās, ka Nikam diži citas izvēles arī nav, kā piekrist.

Sērijas ietvaros, cepuri nost! Andy McNab ir paveicis teicamu darbu, atalgodams sērijas fanus ar labu spriedzi un asu sižetu no vāka līdz vākam. Piedevām var būt drošs, ka militārās jomas detaļas tiešām saistītas gan ar ieročiem, gan taktiku un visu pārējo kā mērķa izsekošanu, novērošanu un notveršanu, būs precīzas līdz sīkumam, vismaz cik ne-eksperta acs to varētu pateikt.

Diemžēl to pašu nevar teikt par Nika kā tēla izaugsmi, kas paliek novārtā, un kurš turpina vairāk būt neuzveicamais un visu varošais kareivis ar minimālu iekšējo pasauli. Un to pašu šķiet var teikt arīdzan par Nika personīgo dzīvi ārpus darba pienākumiem, kura šķiet praktiski neeksistējoša. Labi, vēl ka grāmata nav izteikti gara, lai šādi nesabalansētas proporcijas pārāk negatīvi ietekmētu kopējo iespaidu. :)

Neil Gaiman – The Sandman, Vol.6: Fables & Reflections (The Sandman #6)

188181

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Vertigo

Manas pārdomas

Nīla Geimena sestais The Sandman sērijas krājums Fables &Reflections ir deviņu dažādu un atsevišķi nesaistītu stāstiņu apkopojums, kaut arī ja nedaudz pacenšas, tad bez paša Sapņa var saskatīt vēl vienu kopīgu īpašību. Lielākā daļa no stāstiem norit pirms ‘’mūsdienām’’, t.i. pirms komiksu publicēšanas laika.

Un iespējams tieši tādēļ pēc izlasīšanās neradās iespaids, ka kopumā šis krājums būtu saucams par izdevušos. Kaut arī bija daži, kas patika vairāk par citiem, bija arī ne tik labi un arī tādi pa vidam.

Starp favorītiem ieskaitītu pirmos divus krājuma stāstu. Pirmo krietni par īsu esošo Fear of Falling par izmisumā kritušu (lugu) rakstnieku, un Three Septembers and a January, kas atklāj alternatīvas vēstures faktus par Amerikas Savienoto Valstu pirmo un vienīgo imperatoru 19.gadsimta vidū.

Savdabīgi tik drīz pēc vēstures grāmatas par Seno Romu ‘’S.P.Q.R’’ bija lasīt komiksu August, kurā Senās Romas pirmais imperators redzēta sapņa dēļ reizi gadā iziet cilvēkos maskējies kā ubags, kas šķita visai mazticami un vairāk filmu scenārijs, ja vien tas nebija domāts tik burtiski.

Neiztikt arī bez stāstiem, kuri pilnībā aizšāva mērķim garām, un šajā krājumā tie bija Ramadan un The Song of Orpheus. Nepatiku šķiet vairāk varētu izskaidrotu abu komiksu lielā reliģiskās tematikas ievirze. Ceru vien, ka sākot jau ar septīto krājumu, vairāk ir lielo stāsta arku, nekā šādi īsie stāsti, kāds bija arī trešais krājums Dream Country.

Neil Gaiman, Kelley Jones, Shawn McManus, Colleen Doran, Dick Giordano, George Pratt, Bryan Talbot, Stan Woch, Samuel R. Delany – The Sandman, Vol.5: A Game of You (The Sandman #5)

471899

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Vertigo

Manas pārdomas

Pirms diviem gadiem Barbaras jeb Bārbijas sapņi sekoja katru nakti viens otram kā sērijas aizraujošā fantāzijas seriālā, kurā pašai bija atvēlēta princeses loma, līdzās darbojās bērnības rotaļlietu dzīvās versijas un arī pārējo (sapņu) pasauli apdzīvoja dažādi fantastiski un pārdabiski radījumi.

Tomēr pēdējos divus gadus Barbaras naktsmiers ir ticis pavadīts, tā teikt, pilnīgā sapņu badā, jo pa šo laiku nav bijis ne viena paša, kas nenozīmē, ka Barbaras radītā sapņu pasaule ir palikusi karājamies kaut kur gaisā vai vienkārši izkūpējusi nebūtībā. Tieši pretēji, princese Barbaras prombūtne ir ļāvusi pārņemt varu daudz vardarbīgākam grupējumam ar tā līderi sauktu par The Cuckoo priekšgalā. Šajā sakarā ne reizi vien tiek pavirpināta doma par dzeguzes un vēlāk svešajā ligzdā izšķīlušos mazuļa dabu, un kā tas sasaucas ar ļaunajiem pretiniekiem.

Mūsu reālajā pasaulē Barbara dzīvo vienkāršā daudzdzīvokļu nama ēkā ar visai savdabīgiem un raibiem kaimiņiem, no kuriem daļa tieši savu neikdienišķo raksturu dēļ ir kļuvuši par labiem draugiem un ilgi nedomā, kad ir nepieciešams riskēt, lai dotos nezināmajā un palīdzētu Barbarai, kad The Cuckoo ķetna apdraud ne vien (bet galvenokārt) Barbaras dzīvību, bet sniedzas arī pēc kontroles pār citām pasaulēm/realitātēm. Patika vairākkārt piesauktā ideja par n-tajām pasaulēm katras personas prātā, vienalga cik bagāta vai nabadzīga būtu katras personas iztēle.

Protams, kur tad bez paša Sapņa, ja runa iet par un ap viņa pārvaldīto sfēru – sapņiem. Bez viņa The Sandman krājums vienkārši zaudētu daļu no sava īpatnējā šarma, bet jāsaka arī, ka centrālā skatuve šoreiz viņš nedarbojas, atvēlot to vairāk citiem. Kopumā A Game of You vienlaicīgi piedāvā gan jaunu rakursu iekš The Sandman sērijas, gan saglabā jau iepazīto manieri, un savā nelielajā apjomā spēj attīrīt lasīšanas kārpiņas starp lielākiem, biezākiem darbiem.

Robert Jordan – The Eye of the World (The Wheel of Time #1) (Audio book)

228665

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Books on Tape

Manas pārdomas

Gadiem un paaudzēm ilgi Divupju ciemata iedzīvotāji varēji nelikties ne zinis par citur pasaulē notiekošo un pat aizmirst, ka arī viņu neievērojamais pasaules stūrītis ir daļa no plašākas karalistes.

The Eye of the World jeb ‘’Pasaules acs’’ galvenais no galvenajiem tēliem vienkāršs fermera dēls Rands pa lielam izbauda un cer arī nākotnē turpināt rāmu fermera dzīvi tālajā nomalē. Pārmaiņu laiku priekšvēstneši jau virmo pa gaisu jau labu brīdi pirms liktenīgā vakara un naidnieka, visu ļaunā Tumšā padoto monstru trolloku uzbrukuma ciematam, pēc kura izvēles lielos vilcienos tiek izdarītas Randa vietā, atliek vien sekot Laika Ratu izvītajam ceļam. Par laimi, tieši attiecīgajā vakarā Divupi aplaimoja arī Tumšā pretinieki – Moirana un Lans, Aes Sedai burve un viņai piesaistītais Sargātājs. Iemesli, kādēļ abi vispār atrodas Divupes ciematā, kas tur abiem meklējams, lasītājam uzreiz netop skaidri. Ir vien čukstus tālāk padotas baumas par jaunu pašpasludinātu dragon reborn, un kas zin, varbūt viens no šīs grāmatas varoņiem ir šī titula patiesais īpašnieks. Protams, ja sērija tiek sākta nevis ar ‘’Pasaules aci’’, bet gan ar tās prīkvelu New Spring, tad jau grāmata tiek klausīta ar zināmām priekšzināšanām un šis tas vairs nav skatāmas ar svaigu aci.

Bet tā ‘’atdzimušā pūķa’’ identitāti nezina nedz Tumšā sūtītie pakalpiņi, nedz Moirana un Lans, tādēļ abiem līdzi uz Aes Sedai bāzes mītni Tarvalonā dodas arī Randa draugi Mats un Perins, kā arī ciemata viedā (kas automātiski nenorāda uz vecumu) Egwene. Un tā ir tikai kripatiņa no lielā tēlu klāsta, kuru kvantitāte reizēm liek uz brīdi apjukt un pieturēties pie tiem pāris labāk zināmajiem. Tomēr no visiem atbalsta tēliem gribētos izcelt izklaidētāju, bardu un laikam pauninieku Thom Merrilin un Loial no ogier rases. Pietiekami atšķirīgi, lai no visiem paliktu atmiņā vislabāk.

Jau no grāmatas sākuma var sajust, ka ‘’Pasaules acs’’ ir episkas pasaules un projekta pats, pats sākums. Kas vairāk personīgi traucēja to izbaudīt pa visiem simts procentiem, bija pārāk uzskatāmais grāmatas iedvesmas avots – ‘’Gredzenu pavēlnieks’’/LOTR. Šoreiz garie apraksti nebija jauna lieta un pat patika, bet Tumšā līdzība ar Sauronu, izredzētais varoņa statuss vai epizode, kurā Mats īpašumā esošs objekts viņa izturēšanos padara visai līdzīgu Smīgolam, utt. Zināmu cerību dod grāmatas beigas* un citu atsauksmēs paustais, ka The Wheel of Time, ļaujoties Laika Rata ritējumam aiziet pa savu skaidri atšķirīgu ceļu, un zaudē nedaudz kaitinošo LOTR apmetņa ēnu.

Runājot par atsauksmēm, to nu gan šai grāmatai netrūkst ne tikai starp video formātā (šis un tas vai tas un šis, kā arī šis un vēl šis), kā arī savu tiesa atrodama starp pašmāju grāmatmīļiem pēc grāmatas latviskā izdevuma iznākšanas. Ielieku linkus domājams vien uz daļu no tiem – šeit, šeit, šeit, šeit, vēl šeit un šiten ar. Bagātais klāsts jau vien liecina, ka romānam ir stabila vieta kā sava žanra klasikai! :)

********Apzināto maitekļu zona********

*,ka Tumšais vai vismaz Ba’alzamon tiek sakauts, tādejādi ļaujot pavasarim uzplaukt ar jaunu sparu,

James Rollins, Rebecca Cantrell – The Blood Gospel (The Order of the Sanguines #1)

15818164

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: HarperCollins Publishers

Manas pārdomas

Arheoloģe Erina kopā ar studentiem mierīgi, nevienam netraucējot, netālu no Masadas veic izrakumus, kad pēkšņa zemestrīce, gruvešos pārvēršot gandrīz visu Masadas nocietinājumu teritoriju. Bet zemestrīces ‘’pastrādātais’’ nebija tikai viens liels posts, šī kataklizma arī no zemes dzīlēm atbrīvoja gadsimtiem glabātus noslēpumus un ar jaunu sparu uzšķīla dzirksteli katoļu baznīcas un tās paspārnē esošo (labo) vampīru jeb Sangviniķu (pārtiek tikai no īpaši svētīta vīna) meklējumus, lai viņi būtu pirmie, kuri atrod reiz zudušo Jēzus Kristus sarakstīto evaņģēliju, par tinti izmantojot paša asinis, un apsteigto ļaunumā kritušos ciltsbrāļus sauktus arī par strigoi.

Tā nu Erina vienā jaukā mirklī tiek ierauta gadsimtiem ilgušajā cīņā starp labo un ļauno, gaismu un tumsu. Labi, ka vēl netiek atstāta pilnībā viena, bet ar mirstīgu profesionālu kareivju komandu, no kuriem pēc pirmās sadursmes ar sliktajiem vampīriem, kā arī vēl vairākiem šermuļu uzdzenošiem mošķiem, izdzīvo viens (vārdā Džordans). Tādēļ vēl jo mazāka ir ticamība, ka abiem pietiek knapi ar divām dienām, lai būtu iemīlējušos viens otrā un būtu gatavi darīt jebko ne tikai viena otra labā, bet arī, lai izmantotu šo ‘’spēku’’, pasauli glābjot.

Teorētiski jau ir viss kas vajadzīgs labam trillerim, varbūt vienīgi pieļautas kļūdas ar sastāvdaļu proporcijām. Neticību un sekojošu aizkaitinājumu radīja arī fakts, ka nedz Erinai, nedz Džordanam nevajadzēja vairāk par pāris minūtēm, lai pieņemtu domu par vampīriem u.c., kaut arī tāpat kā visa pārējā pasaule līdz tam dzīvojošu ar domu, ka nekas tāds neeksistē. Vēl piedevām atmiņu fragmenti un fakti no Erinas bērnības, ka viņa uzaugusi fanātiskā reliģijas komūnā, kamit kā  būtu jāliek just viņai līdzi, bet tagad kā zinātniece visam pieiet ar racionālu prātu, nelīmējās kopā un arī zaudēja spēku, kad tas vairākkārt bez papildus informācijas tika atkārtots.

The Order of the Sanguines sērijas pirmā grāmatā The Blood Gospel autori apskata vampīru izcelšanās mītu jaunā rakursā. Šajā video James Rollins atklāj, ka iedvesmu stāstam guvis no Rembranta gleznas, kurā attēlots Lācars augšāmceļamies, bet apkārtējos ir pārņēmušas šausmas, nevis prieks par tādu brīnumu. Diemžēl saruna par grāmatu šķita daudzkārt interesantāka par pašu grāmatu. Pie tā vainoju pārāk lielo fokusēšanos gan uz reliģisko mitoloģiju, gan uz pavisam lieko romantiku starp Erinu un Džordanu, tādējādi sabojājot to, ko sniedz trillera, mistērijas un paranormālo žanru aspekti.