Rosamunde Pilcher – September
Manu viedokli un iespaidus varat izlasīt šeit
Fiction
Rosamunde Pilcher – September
Links uz grāmatas Goodreads lapu
Izdevniecība: Thomas Dunne Books
Manas pārdomas
Ir 1988.gada maijs un Skotijā beidzot, vismaz pēc viņu (un varbūt arī autores) standartiem ir pienākusi vasara. Kas zina, varbūt tāda pati, kā šogad šeit Latvijā. Vienai no grāmatas varoņiem, Violetai Aird septembra vidū pienāks tās septiņdesmit astotā dzimšanas diena, bet kaimiņiene un draudzene Verena Stayton pie tās meklē iedrošinošu vārdu, lai saņemtos rīkot vienu no pēdējā laikā vērienīgākajām deju ballēm (turklāt vēl 16.septembrī), kam par ieganstu izraudzījusies tās meitas Keitijas divdesmit pirmo dzimšanas dienu.
Pats romāns tad nu pirms tam izmanto tam piešķirto lapaspušu apjomu, lai iepazīstinātu lasītāju ar tās ne pārlieku plašo, bet tomēr ievērojama skaita varoņu plejādi. Sākot jau ar Violetas mazmeitu Aleksu, kura ir kļuvusi par veiksmīgu un pieprasītu pašnodabinātu pavāri, bet gan vecmammu, gan vecākus sāk pārņemt uztraukums par tās personīgo dzīvi vienai lielajā Londonas pilsētā. Lai arī September ietvaros romantiskā ievirze nebūt nav uzpiesta, tad vieglas vēsmas var manīt, kā rezultātā autore Rozamunde Pilčere tai lemj nejauši sastapt jaunu izskatīgu vīriešu kārtas tēlu Noelu Keeling, kuram atgriežoties no darba Ņujorkā ir tik liels nogurums, ka tas pārskatās uz galda atstātā ielūgumā uz vakariņām un sajauc datumus. Bet tavu laimi, kad tieši tad pastaigā ar suni Leriju garām attiecīgajai ēkai iet Aleksa, lai spontāni varētu glābt situāciju.
Tikmēr tuvāk savām Pennyburn mājām Violetai kaimiņos dēla Edmunda Balnaid mājās briest varbūt nemaz tik maza ģimenes drāma, kad par spīti sievas Virdžīnijasiebildumiem, Edmunds pieņem lēmumu par to astoņgadīgā dēla Henrija sūtīšanu uz internātskolu, kuru pats reiz savā jaunībā apmeklējis. Sievas uztraukumus tas ar vieglu roku noraida, kā drīzāk ilgtermiņā kaitējošus puikam, ka tādejādi viņa drīzāk to nosmacē. Šķiet tēva aizņemtība ar darba un mājas soļa pienākumiem tam liegušas ievērot vai būtiskāk ņemt vērā, ka Henrijam nošķirtība no pazīstamās mājas vides, piemēram tās aukles Edijas, un ne tikai mātes rūpēm ir vajadzīgais balsts. Atbalsts, kas lieti noder, jo puikam šķiet ir no citiem atšķirīgāka audiālā valodas uztvere un bieži vien pārprot metaforiskus, pārnestas nozīmes izteiksmes līdzekļus, kuri rada liekus pārdzīvojumus pirms to patiesā nozīme tiek izskaidrota.
Nelielu drāmu romānā ievieš Henrija aukles (+ citi noderīgi darba pienākumi), kā arīdzan garo gadu gaitā jau par uzticamu ģimenes draudzeni kļuvušās Edijas Findhorn māsīcas Lottie Carstairs negaidīta uzrašanās. Iemesls ar sērīgu piesitienu, jo pēc vecāku nāves Lotei nav vairs neviena cita rada, vai vismaz ne tāda, kurš to no psihiatriskās slimnīcas būtu gatavs pie sevis uzņemt. Tur Lotes ārstējošajam ārstam iešāvusies prātā cerība, ka atgriešanās ikdienišķākā vidē ārpus slimnīcas varētu būt izšķirošais etaps, lai pacientei paliktu jo labāk, kas tādejādi Ediju tās pašas acīs nostāda morālas obligācijas stāvoklī, lai arī kā Violeta, tā arī citi vairākkārt norāda, ka neviens viņu nespiež Loti tās nemaz tik plašajās mājās uzņemt.
Ja vēl Lote būtu draudzīguma iemiesojums, tad jau vēl būtu tīri tā nekas, bet diemžēl realitāte ir krietni pretēja un slimnīcā pavadītais laiks pat ne uz brīdī neliek domāt, ka tagad tai būtu cerības iedzīvoties atpakaļ sabiedrībā. Lai kas arī tai pēc diagnozes nekaitētu, tad izpausme to tā vien šķiet kūda uz okšķerēšanu, baumu un varbūt pat draudu izplatīšanu. Lotei piemīt talants nemanītai piezagties, kad to vismazāk gaidi un kad tiec tās uzmanības važās, aprunāt citus, jo mute reti kad stāv ciet. Sekojoši September romāna ietvaros tas rada nelielu spriedzi Edmunda drauga Ārčija un tā sievas Isobelas laulībā, kad gaidāmās balles dēļ uz Relkirkšīru ieradies tās jaunības dienu īslaicīga romantiskā interese Konrāds, kuram pašam savas bēdas no nesen mirušās sievas dēļ. Vajag būt apstākļu sabiedrībai, lai attiecību stresa dēļ ar vīru, Isobelai būtu kārdinājums mest sānsoli.
Noslēdzoši nemazāk interesants ir Ārčija un pastarpināti tās māsas Pandoras tēls. Ārčijs, kurš būdams kara veterāns dienesta laikā Ziemeļīrijā zaudējis vienu no kājām, kā rezultātā nu jau sadzīvojis ar tā alumīnija kājas protēzi. Ja vēl fiziskā ziņā pārvietošanās jau vairs nav tik liela problēma, kā agrāk, tad to pašu nevar apgalvot par Ārčija jaunības dienas pašapziņu. Tas savukārt liek pārdomās beidzot iepazīstināt ar Pandoras tēlu, kura izmanto gaidāmās svinības kā ļoti labu ieganstu, lai pēc divesmit gadu prombūtnes beidzot atgriestos dzimtajā pusē pēc ilgās blandīšanās pa pasauli. Vienā mirklī Pandora ar savu raksturu, kurš necieš, ja nevar panākt savu (biežāk izpausme pozītiva), atgriež brālī jaunība dienu dzīvesprieku, kuru ne sieva, ne citi vairs necerēja sagaidīt. Diemžēl patiesais iemesls, kas galu galā pamudinājis Pandoru atgriezties, kad pat vecāku bēres to nebija spējušas, ir krietni vien sērīgāks.
September romāns ļauj ieskatīties citā pasaulē, kur neviens no varoņiem vismaz grāmatas ietvaros neizjūt spiedošu satraukumu par saviem iztikas līdzekļiem, pat ja tiek pieminēts, ka Edmunda turība ir lielāka par jaunībās dienās vienam no otra teju nešķiramā drauga Ārčija tagadējās bagātības. Ar visu to gan viena, gan otra rīcībā ir mantoti gan tituli, gan īpašumi un pastarpināti to bērniem arīdzan nav jāuztraucas, piemēram, ko liktu uz vakariņu galda un no kā iztikt. Kur savas īpatnības piešķir arīdzan dzīvošana krietni rurālākā, ne pilsētas vidē. Bet vienlaikus arī neviens no viņiem nav super egoistisks ar augsti paceltu degunu pa gaisu un novērtē, piemēram, tādu tēlu kā Ediju kā vairāk vai mazāk tuvu draugu.
Louis Ferdinand Celine – Ceļojums līdz Nakts Galam (Ferdinand Bardamu #1)
Links uz grāmatas Goodreads lapu
Izdevniecība: Jāņa Rozes apgāds
Manas pārdomas
Ieraugot armijas pulku braši soļojam pa ielām Ferdinānu Bardamī pēkšņi pārņem patriotisku jūtu maldīgs uzplūds un kopā ar draugu kā brīvprātīgie tiek uzņemti tieši laikā, lai varētu pievienoties Pirmā pasaules kara cīņām pret Vāciju. Maldīgs, jo Ferdināns ātri vien saprot kādos sūdos nokļuvis, kur jāšauj uz cilvēkiem, šajā gadījumā vāciešiem, kuri viņam līdz tam neko sliktu dzīvē nav nodarījuši, kamēr politiķi un nozīmīgu lēmumu pieņēmēji atrodas drošībā un siltumā.
Ferdināns nebūt nav nekāds pārgalvīgais vai drosmīgs karavaronis. Pats pirmais piekritīs un sauks sevi par gļēvuli, bet par tādu, kurš paliek dzīvajos, kamēr citi viņam apkārt krīt kā mušas. Bet ceļojums nebūtu ceļojums, ja Ferdināns paliktu turpat Francijā un vēl pirms kara beigām, atkopjoties no ievainojumiem, pamanās izkļūt netik no valsts, bet arī kontinenta, lai dotos ceļā uz kolonijām, uz Āfriku. Turklāt piedzīvojumi vai drīzāk pārdzīvojumi viņam sākas jau uz kuģa, kad knapi sanāk izvairīties no īpaši nevēlamas citu pasažieru uzmanības.
Ferdinānu pēc grāmatas izlasīšanas pavisam negribētos saukt par paziņu, kur nu vēl draugu. Varbūt sava laika auglis, grāmata oriģināli publicēta 1932.gadā, bet tās galvenais varonis ir gan manāms rasists, gan, pieklājīgi sakot, izteikts brunču mednieks ar saviem uzkatiem par pretējā dzimuma pienākumiem un lomām dzīvē. Bet tā kā romāns lielā mērā ir viens liels brīvās domas lidojums, kuru papildina Ferdināna ceļojums un tajā sastaptie biedri, tad tas būtiski nepatraucēja, romānu lasot drusku vairāk kā 90 gadus vēlāk 2023.gadā.
Ja Pirmais pasaules karš un armija nav Ferdināna aicinājums, tad arī koloniālā dzīve tāda nav un tālākais ceļš Ferdinānu ved pāri okeānam uz ASV, bet arīdzan ne uz ilgu laiku, lai pēc šī perioda atgrieztos atpakaļ Francijā. Vienvārdsakot Ferdināns uz ilgu laiku tikpat kā nekur nav spējīgs nometināties uz palikšanu, tā teikt, izlaist saknes. Tieši noslēdzošais grāmatas posms, kas noslēdzas ar blīkšķi, ir viņa ilgākais posms, mitinoties vienā vietā.
Kas domāts vieniniem un būtu vairāk vai mazāk ideāls dzīves ceļš, citiem izsauktu gatavākās garlaicības mocības un otrādi. Tā ceļodams Ferdināns sastopt gan jau nākošajā dienā viegli aizmristamus personāžus, gan tādus, kuri ne tikai paliek atmiņā, bet pat kļūst par sava veida draugiem vai vismaz paziņām. Par tādu nosaukt var Robinsonu Leonu, kuru Ferdināns pamanās sastapt uz mirkli karā, varbūt vien pa drudža murgiem šķietam redzējušam Āfrikā un vēlāk arīdzan ASV. Sagadīšanās vai ne, bet abu mērotajiem dzīves ceļiem nākas mīties, kur vien dodies.
Vien atgriežoties atpakaļ Francijā, Ferdināns pabeidz studijas un beidzot iegūst ārsta grādu. Varbūt ne gluži mūža sapnis, bet tomēr izglītība un profesija, nekā līdz šim. Tomēr ar to tikai vajag, lai savas prakses laikā, kuras pacienti nav tie paši turīgākie, sastaptu visvisādus kadrus. Tādus, ka grāmatai noslēdzoties jāmaina darbavieta uz praksi trakonamā.
Piekritīsi vai ne Ferdināna tēla pārdomām romāna gaitā, bet lasīt šo brīžiem pat izteikti cinisko viedokli, bija interesanti un domu raisoši.
Stone Barrington #3-5
#3 – Dead in the Water
Links uz grāmatas Goodreads lapu
Manas pārdomas
Izjucis advokāta Stone Barrington atvaļinājums uz izīrētas jahtas pie Saint Mark salas, bet, par laimi, tieši vajadzīgajā brīdī uzrodas un blakus piestāj cita jahta ar vienu vienīgu cilvēku uz tās, kuras pasažiere pat nepaspēj ne attapties, kad ir iekūlusies dzīvībai bīstamās nepatikšanās nemaz nenokāpusi krastā.
Likstas galvenā varone Allison Manning, kura ar vīru Peter divatā bija nolēmuši apceļot pasauli ar jahtu, bet viņai esot augstu mastā vīram pēkšņi uznākusi sirds lēkme, pēc kuras miris, vai vismaz tāda ir viņas notikumu versija. Tikusi lejā uz klāja vien pēc dažām stundām, plus esot panikā, kā viena tiks kaut kur civilizētā vidē, Alisone izšķiras vīru “apglabāt” okeānā. Ņemot vērā, ka Pēterim ir bijusi dzīvības apdrošināšana 12milj dolāru apmērā šāda notikums saprotami ir aizdomīgs.
Patiesa nelaime, slepkavība vai apdrošināšanas naudas izkrāpšana, bet par cik okeāna vidū citu liecinieku ar atšķirīgu versiju neatradīsi, tad varētu padomāt, ka stāsts ar to ir galā, bet še tev. Alisonei “palaimējas” ar arhaisko un īpatnējo Saint Mark salas tiesu sistēmu, kurā ļoti labi var iztikt bez taustāmiem lietiskajiem pierādījumiem vai reāliem lieciniekiem, lai ne tikai varētu uzsākt tiesvedību, bet arī panākt nosodošu spriedumu.
Palaimēšanās bez pēdiņām nāk no Stouna puses, kurš nespēj, kaut vai esot atvaļinājumā, noskatīties, kā viens indivīds, sers Winston Sutherland, politisku mērķu motivēts, uzklūp jaunai, skaistai (horizontālā stāvoklī ļoti pievilcīgai) un noziegumā nevainīgai sievietei.
Dead in the Water neizpaliek bez savām klišejām un aspektiem, kuriem ārpus izdomāta romāna nebūtu vietas. Visizteiktāk šajā ziņā ir bāra/restotāna īpašnieks Thomas Hardy (ar dažām īres istabiņām virs lokāla), kurš pazīst visus uz salas vajadzīgos cilvēkus, lai katrā nepieciešamības brīdī varētu Stounam izlīdzēt un bez kura Stouns būtu ātri vai vēlu iestrēdzis svešajā vidē.
***
#4 – Swimming to Catalina
Links uz grāmatas Goodreads lapu
Manas pārdomas
Tulītēja notikumu pāreja no Dead in the Water uz Swimming to Catalina, kas aizved uz spilgto prožektoru gaismu un glamūra pārpilno Holivudu.
Bez vēsts pazudusi vēl pirms dažām nedēļām bijusī Stouna draudzene Aringtona, kura, kamēr Stouns no sirds un rajona centās glābt dzīvību absurdajā Saint Mark salas tiesu sistēmas līkločos, satikās ar iepriekšējo mīlestību un izdomāja, ka tomēr grib ar viņu precēties. Gan jau, ka visdrīzāk negribēja saukties par Arrington Barrington, bet negaidīts zvans no jaunā vīra, ka stāvoklī esošā Aringtona ir kaut kur pazudusi, nedodot par sevi nekādu ziņu, izrauj Stounu no cerētas atpūtas ārpus tiesu zāles.
Par cik vīrs ir viens no pirmajiem aizdomās turamajiem, tad jaunā vīra uzvedība, Stounam ierodoties, rada gana spēcīgas aizdomas, ka Aringtona nebūs tā vienkārši kaut kur aizblandījusies. Kaut arī populārā un citādi veiksmīgā aktiera asistente aizbildinās, ka visiem aktieriem pirmajā, otrajā un trešajā vietā ir Karjera ar lielo burtu, tad tomēr lielāja kopbildē kaut kas tomēr nesapas. Kā rezultātā Stouns neviļus uzduras tumšajai Losandželosas pusei, kurā dažu miljonu apgrozīšana (un atmazgāšana) ir vien ikdienišķs sīkums.
Ja noņemtu lieko papildus pildījumu, tad gan sērijas proza, gan individuālais sižets sērijai, kura šodien mērāma 50+ grāmatu apjomā ir visnotaļ laba. Negatīva kritika gan jāraida galvenā tēla un viņa attiecību attēlojumā no grāmatas uz grāmatu ar pretējo dzimumu, kuras tā vien šķiet nespēj nenoslēgt vakaru neatrodoties ar viņu vienā gultā. Neesmu nekāds lielais diversity un reprezenta trenda fanāts vien ķeksīša pēc, bet nevar neievērot, ka vismaz iekš Swimming to Catalina nav pat viena sieviešu tēla, kurai dota kāda atbildīga loma.
***
#5 – Worst Fears Realized
Links uz grāmatas Goodreads lapu
Manas pārdomas
Grāmatas apraksts liek nodomāt, ka Stounam un viņa bijušajam pāriniekam Dino Bacchetti, kurš joprojām strādā policijā, ir nezin cik ilgi jālauž prāti un atmiņa, lai atcerētos, kurš no abu kopīgās pagātnes varētu būt pamodies, lai censtos viņiem atriebties par kādu pāridarījumu. Galvenokārt, jo abi kļūst par Stouna kaimiņienes slepkavības lieciniekiem, kaut arī tā nav pirmā pastrādātā slepkavība šajā sērijas piektajā grāmatā, kas vēlāk liek par sevi manīt, kad vainīgi cenšas novērst uzmanību un vismaz uz brīdi aizdomu prožektoru gaismā nostādīt pašu Stounu.
Labākais, ka pati persona Mitteldorfer, kuru Stouns un Dino domājams ir redzējuši pastrādājam slepkavību, atrodas cietumā par sievas slepkavību dusmu uzplūdā par krāpšanu. Tomēr vēl interesantāki ir viņu atklātie fakti par Miteldorfera finansiāli labājām attiecībām ar cietuma administrāciju, kuri izmantojuši viņa lieliskās zināšanas akciju tirgošanā, lai tā Miteldorferam ļautu nopelnīt gan sev, gan viņiem. Vēl pēdiņās burvīgāku situāciju padara, ka nav ilgi jāgaida, lai par labo uzvedību daudzo gadu gaitā, viņš tiktu atbrīvots pilnīgi bez jebkādas tālākas uzraudzības. Tas viss rada labu trillera cienīgu spriedzi starp ļaundariem (ir līdzzinātāji) un Stounu un Dino.
Patīkamas pārmaiņas uz labo pusi attiecībā pret galvenā tēla attiecībām ar gandrīz katru pretējā dzimuma pārstāvēm, kuras ir gatavas teju pēc iespējas ātrāk nokļūt horizontālā stāvoklī, viņu satiekot. Gluži bez tā neiztiek, bet stipri mazākās dozās, kas neaizņem reizēm pat vairākas lapaspuses un necenšas izraut no galvenā sižeta ritma.
Kaut arī lielos vilcienos saglabājas negatīvās iezīmes vispārējās tēlu iezīmēs un kategorizācijās, tad kopumā pagaidām no sērijā izlasītā viena no labākajām. To palīdz panākt arī gana interesantas paralēlās stāstu līnijas, galvenokārt saistībā ar Dino sievastēvu un viņa saistību ar mafiju un organizēto noziedzību un varbūtēju Stouna sasaistīšanos ar Dino sievas māsu.
Val McDermid – Killing the Shadows
Links uz grāmatas Goodreads lapu
Izdevniecība: Harper Collins
Manas pārdomas
Fiona Camerona – akadēmiķe-psiholoģe, kura specializējusies noziegumu ķēdes vai sērijveida slepkavību gadījumos analizēt esošos pierādījumus un ar jaudīgas, bet reizē vēl salīdzinoši jaunas programmas palīdzību dot policijai un detektīviem padomus un lielākotie ģeogrāfiskas norādes, kurā virzienā vislabāk meklēt potenciālo noziedzinieku.
Fiona nav stereotipiska, regulāra aizdomās turamās personas profila izveidotāja, viņas metodes un arīdzan domu gājiens mēdz atšķirties no ierastā, un tieši tas nereti ir bijis par panākumu galveno iemeslu. Diemžēl pēdējā sadarbība ar Metropolitan policiju beidzass ar negatīvu pieredzi, kad Met priekšnieks politiķu u.c. spiediena rezultātā izšķiras par labu Fionu aizstāt tieši ar tādu klasisku profilu veidotāju. Un tavu pārsteigumu, kad, grāmatai sākoties, policijai nākas atbrīvot potenciālo slepkavu un izvarotāju neapstrīdamu pierādījumu trūkuma dēļ. Pārskatot lietu aizdomas pieaug, ka apcietināta nevainīga persona tikai tāpēc, ka saskatīts vēlamais un pie pirmās kaut cik atbilstošā vainīgā tālāk nav skatīts. Un detektīvam Stīvam jāpaļaujas uz draudzības spēku ar Fionu, lai pierunātu viņu atkal palīdzēt.
Killing the Shadows ir no tiem kriminālromāniem, kurā vienlaicīgi tiek risināti vairāki noziegumi uzreiz, un kā tas pienākas izdomātam romānam, tad nav jābrīnās, ja brīnumainā kārtībā starp tiem izrādās ir arī kaut kas vienojošs.
Otrs vai drīzāk pamata noziegumu sižets saistīts ar sērijveida slepkavu, kuram ir uzaudzis dziļš riebums pret kriminālromānu autoriem. Kad nežēlīgi tiek noslepkavots viens autors, tas izraisa zināmu interesi, bet ko padarīsi, ļaunums eksistē un reizēm trakie izpaužas arī tā. Pēc otrās policijas spēki (dažādos reģionos) nedaudz saausās, bet noraksta to uz īpatnēju sakritību. Bet ne Fiona, kuras ilgadējs dzīvesbiedrs Kit Martin kā punkts uz i atbilst upuru tipam. Galvenais pēc trešās slepkavības saglabāt vēsu prātu, ja likumsargu vietā briesmas jānovērš pašam.
Ir vēl trešā noziegumu ķēde (ieskicēta grāmatas aprkastā), kura gan tiek drusku piemirsta ap grāmatas vidu (teorētiski atrisināta), kad notikumi uzņem apgriezienus.
Grāmata, kas reizēm ir paredzams un ieslīgst kino cienīgās ainās, bet kopumā visos vajadzīgajos aspektos atbilst labam, izklaidējošam krimiķim.
Jason Matthews – Red Sparrow (Red Sparrow Trilogy #1) (Audio book)
Links uz grāmatas Goodreads lapu
Manas pārdomas
Dominika – operators/spiegs no Krievijas puses. Sieviete, kuras sapņi saistījās ar baletu un pat bija ļoti labs potenciāls kļūt par zvaigzni šajā pasaulē. Diemžēl citu spēku ietekmē (tēvs negaidīti bērnībā mirst, onkulis svarīgs SVR direktors) baleta pasaulei ar vienu vienīgu notikumu tiek pārvilkta strīpa. Dominika nelolo cerības un ilūzijas par to, kas būtu varējis būt pēc PSRS sabrukuma, par zaudēto Krievijas potenciālu tās vairumam iedzīvotāju, tagad, kad valsts ir cieši nonākusi Putina rokās. Par spīti likteņa pavērsieniem Domika ir strādājusi dzimtenes labā, līdz brīdim, kad uz dzīves ceļa sastop ASV CIP aģentu Nathaniel. Viņa palīdzības ietekmē Dominkai atveras acis un viņa beidzot saprot, ka dienas beigās savu priekšnieku un pat pašas onkuļa acīs viņa ir vien sieviete intrsuments, ko vēlāk, kad būs lieka, var pastumt malā, izmest mēslainē un aizmirst.
No otras lielvaras puses Nathaniel jeb vienkārši Neits. Aģents, kuram pēc ļoti tuvām bēdīgām sekām viņa vadītam īpaši svarīgam spiegam Krievijā (labākajam, kāds pēdējās pāris desmitgadēs ir bijis), tiek dota otra iespēja. Nedaudz jāsamierinās, ka nobāzēts tiek Somijā, kura tiek uzskatīta ne par to izcilāko lokāciju, bet pluss, ka tik tuvu Krievijai un var turpināt sadarbību ar spiegu Marble, ka to neuztic kādam citam. Milzu pavērsiens Neita karjerā seko necila un ikdienišķa baseina apmeklējuma reizē, kad tieši Dominika ir tā, kura sper pirmo soli viņu uzrunājot itkā nejauši. Šķiet, tas būtu pašsaprotami, ka jebkuršs kontakts un jebkuras attiecības ar citas valsts aparatūras darbinieku/aģentu un potenciālu spiegu būtu jāpatur tīri profesionālas un neitrālas, bet ne vienmēr, pat pieslēdzot loģisku un kritisku domāšanu, tas ir iespējams.
Divi spiegi, katrs no savas lielvaras puses, kuri vienlaicīgi cenšas rekrutēt otru, lai tas sāktu spiegot viņu valsts labā. Modernizēta spiegu trillera darbība, kurā līdzdalību dažās epizodes pat ņem pats Vladimirs Putins.
Aizsākas intriģējoša kaķa un peles spēle, un ne tikai starp Dominiku un Neitu, viņiem diskutējot par politiskām, ekonomiskām u.c. tēmām, bet vēlāk arī gan starp Dominku un viņas bosiem, gan paralēlajai Krievijas iekšējai spiega/žurkas/nodevēja medībām (Marble) un visām ar to saistītām darbībām no ASV puses. Protams, arī Krievija nesēž rokas klepī salikusi, arī tai ir savi rekrutēti spiegi ASV. Viss kopā no autora puses tiek ļoti labi žonglēts un samenedžēts, lai nezustu intriga.
Vien jāpatur prātā, ka šāda tipa spēle melnu un baltu, pilnībā labu vai ļaunu tēlu tikpat kā nav, ir ļoti daudz pelēkā un lielāks vai mazāks ļaunums. Lielvaru darbības, kurās mazākas valstis ir sekundāras.
Ar pašu grāmatu gandrīz mazāk saistīti, bet pat ar manām minimālajām krievu valodas zināšanām, bija daži “interesanti” brīži, kad grāmatas ierunātājs centās izrunāt visai padaudz iekļautos krievu vārdus un terminus.
John Katzenbach – State of Mind
Links uz grāmatas Goodreads lapu
Izdevniecība: Random House
Manas pārdomas
Autors, paturpinot domu par un ap ieroču kontroles problēmām ASV, radījis pasauli, kurā tikpat kā ne viens vairs nevar justies pilnībā droši. Nozieguma un potenciālo briesmu līmenis pacelts tādā pakāpē, ka apsardze un darba beigās bruņots eskorts līdz auto jebkurā darbā ir norma un mājoklis iežogotā un apsargātā teritorijā kaut kas tāds, pēc kā tiekties. Grāmata publicēta 1997.gadā.
Džefrijs Klejtons – profesors sērijveida slepkavu uzvedībā un personības profilu izveidē mazā, vietējā universitāte. Lai arī viņa talants starp izmeklēšanas iestādēm tiek atpazīts un Džefrijs var lepoties ar ne vienu vien veiksmīgi atrisinātu lietu, pateicoties tieši viņam, tad Džefrijs nebūt neraujas plūkt finansiālus vai cita veida labumu augļus. Varētu jautāt, kas gan varētu būt par iemeslu šādai apzinātai vēlmei turēties ēnās un palikt daudzmaz neievērotam. Vai tā ir vienkārši nevēlēšanās saskarties ar potenciālas slavas negatīvajiem aspektiem, vai tomēr kaut kas drusku cits, kaut kas saistīts ar lielāku, tumšāku pagātnes bagāžas svaru?
Susan Clayton – Džefrija māsa, kuras attiecības ar brāli vairs nav tik ciešas, kā reiz bērnībā. Kamēr brālis nosacīti devās plašajā pasaulē, Sjūzena ir izvēlējusies palikt pie mātes Diānas, īpaši tagad, kad viņai vēža dēļ nav atvēlēts vairs ilgi ko dzīvot. Lai arī Sjūzenai saskarsme ar nāvi nav kaut kas tik ikdienišķs, kā tas būtu brālim, un viņa sevi nodarbina laikrakstam veidojot popularitāti ieguvušus prāta mežģus un atjautīgas puzzles utml prāta mežģus, tad grāmatas gaitā lasītājs varēs redzēt, ka māsai dažos aspektos pat ir lielāks spēks nekā brālim.
Kā vienam, tā otram reizēm piezogas nepatīkama doma, cik daudz raksturā, uzvedībā, interesēs un nosliecēs mantots no tēva, kurš neatrisinātā slepkavībā pirms 25 gadiem bija galvenais aizdomās turamais. Abi var pateikties mātei, kurai nostrājā pašas instikti, lai pamestu vīru, izglābtu bērnus un negaidītu līdz notiek kas slikts pirms spert šādu soli, pirms vēl nav par vēlu.
Stāsta tagadnē tieši Džefrijs tiek piesaistīts sērijveida slepkavas izmeklēšanā, jo izmeklētājiem ir visai lielas aizdomas, ka tas varētu būt viņa tēvs, kurš vismas oficiāli neilgi pēc ģimenes izjukšanas traģiski miris auto avārijā-pašnāvība, bet pastrādāto slepkavību maniere liek pārdomāt, vai tik tiešām tas atbilst patiesībai. Papildus komplicētus asptākļus piešķir slepkavību norises vieta. Potenciāli jauns (51.) štats ar ūtopisku nākotnes sapni, kurā neeksistē visas ar drošību saistītas rūpes, kā tas nu ir citos štatos, ko cer panākt ar tiesību ierobežošanu un striktākiem likumiem. To visu nu draud sagraut viena persona!
Tess Gerritsen – I Know A Secret (Rizzoli & Isles #12)
Links uz grāmatas Goodreads lapu
Manas pārdomas
Trīs slepkavības īsā laika periodā, kuru upuri nogalināti atdarinot tieši tā katoļu svētā mocekļa atzīmējamajā dienā, kas sakrīt ar viņu dzimšanas dienu, lai aplaimotu upuri ar tādu pašu noslaktēšanas stilu (izgriezti acu āboli, krūšu kurvī iešautas bultas). Sākuma iespaids, ka upurus savā starpā nekas nesaista, kā vien ar alkoholu kopā iedzerts(kāds piejaucis klāt) ketamīns, kā rezultāta persona vairs nespēj pretoties un sevi aizstāvēt. Tomēr, parokot dziļāk, top skaidrs, ka šāds priekšstats ir pavisam maldīgs.
Labā veidā apvienots aktīvās izmeklēšanas sižets ar personīgām detaļām no jau sērijā iepazītiem tēliem – 1)ģimenes drāma Ridzoli vecāku attiecībās, kurās māte vairs nespēj izturēt attieksmi no vīra puses, kuram šķiet pašsaprotami, ja viss tiek nolikts priekšā uz paplātes gatavs un pat neiedomājas to novērtēt ar lamuvārdu “paldies”, kur nu vēl vairāk. Papildus aspekts vīra uzvedībā un uzskatos, ka tas nav nekas, ja pašam ir mirkļa iekāres dēka ar jaunāku sievieti un pēkšņi untumi no nekā, ja sieva vairs nevēlas tā pavadīt atlikušo dzīvu, kad viņa saprot, ka atkal ir nokļuvusi tajā pašā attiecību slazdā kā iepriekš.
2) Un paur Mauras personīgo dzīvi – no vēža mirstoša māte/sērijveidslepkava, kura kritiskās veselības dēļ nogādāta slimnīcā un šķiet vēlas iežēlināt meitu kādās nebūt tuvākās attiecībās. Kaut arī to dara visnotaļ dīvainā veidā, atgādinot, ka dziļi iekšā viņām ir daudz kā kopīga, ar vienīgo atšķirību, ka Maura ir izvēlējusies legālu karjeru, kurā saskarsme ar nāvi ir ikdienas. Tas viss turpina iekšējo Mauras debati par gēnu ietekmi no mātes puses un audzināšanu no mīļajiem audžuvecākiem. Papildus drāmu ārpus darba Mauras dzīvē piešķir attiecību atjaunošanās ar mācītāju Danielu.
Ne mazāk interesantas nodaļas no potenciālas upures skatpunkta, kuras nodaļas uzvītas meistarīgi, lai paliktu gana daudz brīvas vietas lasītāja interpretācijai, cik ļoti viņas perspektīvai un notikumu versijai var uzticēties.
Par pašu būtiskāko un labāko šajā grāmata varētu nosaukt Džeinas Ridzoli un Frosta dinamisko izmeklēšanas procesu, kurā vainīgās personas vai personu atklāšanas mirklis ir vien kā sulīgs punkts uz i un kuram nav obligāti jācenšas būt augstākā sakāpinājuma kulminācijas punktam. Peripētijas ap pagātnes tiesas prāvu, kura saista upurus un kurā visai iespējami nevainīgs vīrietis notiesāts uz 20 gadiem cietumā – atbrīvots tieši neilgi pirms pirmās slepkavības. Pamatots galvenais aizdomās turamais vai tik viens liels, trekns sarkans māneklis.
Lasītāja interesi saistošs kriminālromāns, trilleris, kura galvenā zvaigzne detektīve Džeina Rizoli kopā ar pārinieku Frostu un tiesu medicīnas eksperti Maura Isles ar neatlaidīgu darbu panāk taisnīgumu slepkavību upuriem, pat ja reizēm arī viņu instinkti un pieredze aizved vispirmd ne tajā virzienā.
Michael Ridpath – Trading Reality (Power and Money #2)
Links uz grāmatas Goodreads lapu
Izdevniecība: Heinemann
Manas pārdomas
Kad Marks saņem steidzamu lūgumu no brāļa Ričarda mērot garu ceļu, labi zinot, cik saspringts darbs ir Markam, ierasties klātienē (no Londonas uz mazpilsētu Skotijā), jo nepieciešama palīdzība jautājumā, ko nevar tā vienkārši telefoniski atrisināt, Marks saērcināts nodomā, ka brāļa uzņēmumam atkal vajadzīga finansiāla palīdzība, bet aina, kura sagaida Marku, diemžēl ir traģiskāka.
Ričards – jauns izgudrotājs, kurš dibinājis FairSystems start-up uzņēmumu ar milzu potenciālu kļūt par celmlauzi jaunā vēl maz apgūtā nišā – virtuālajā realitātē. Savācis ap sevi spēcīgu komandu, ar kuriem kopā to realizēt un pēc smagiem pūliņiem vairāku gadu garumā ir pavisam tuvu, lai veiktu pēdējo izrāvienu un ar komerciāli gatavu produktu varētu startēt pasaules tirgū kā pats pirmais.
Virtuālā Realitāte šajā grāmatā ir tāda, kādu to domājams labprāt ir vēlētos redzēt uzņēmumi, kuri šobrīd darbojas šajā jomā. Uzlikot brilles jūties esam pavisam citā vidē, tik realistiskā, ka ātri vien var piemirsties, kur patiesībā atrodies un ka tas, ko redzi, nav gluži īsts. Potenciāls ir ne tikai spēļu nozarē. Ir iespējams virtuāli uzlaikot drēbes pirms tās nopērc, projektēt mājas u.c. un pārliecināties, ka arhitektu vai dizaineru idejas teiksim neuzdzīs sliktu dūšu. Potenciāls tehnoloģijas pielietojumam ir vien fantāzijas jautājums. Grāmata publicēta 1996.gadā un virtuālā realitāte, kādu to autors šeit ir iztēlojies, vēl nav sasniegusi tādu augstumus, bet nevarētu arī teikt, ka būtu galīgi nošauts garām, pieļauju, ka tas varētu būt vien laika jautājums.
Ievada aina, kas aizsāk visas grāmatas darbību – pēkšņi kā no skaidrām debesīm ASV grib izmainīt savas procentu likmes/intrest rates, kas liek daudziem krist panikā, zaudēt miljonus vien pārdesmit minūtēs un steidzīgi mēģināt atbrīvoties no nevēlamām opcijām, tai skaitā sērijas galvenajam varonim Mark Fairfax. Ievada moments netiek aizmirst, bet tomēr paliek fonā, un par galveno sižetu kļūst Marka brāļa Ričarda slepkavība
Potenciālo slepkavu kandidātu netrūkst, bet visai saprotami, ka paši acīmredzamākie kandidāti tie nebūs, kā anti-virtuālās realitātes grupas līderis, kurš atklāti pauž izteikumus, ka nekautrēsies pielietot jebkādus paņēmienus, lai nepieļautu virtuālās realitātes nekontrolētu izplatību un patēriņu masām, lai cik centīgi un kārdinoši autors nemēģināt pasniegt viņa kandidatūru. Drīzāk par patiesu var saukt teicienu ar domu, ka ienaidniekus jātur vēl tuvāk par draugiem, vien Trading Reality un Marka gadījumā, vispirms ir jāsaprot kurš ir kurš.
Aizraujošs sižets visas grāmatas garumā, atrisinājums, kas neliek vilties. Ja atmiņa neviļ, tad līdzvērtīgi pozitīvs iespaids bija arī par pirmo sērijas grāmatu Free to Trade.
Iepalicēji #34
Iepalicēju raksts ir mājvieta gan darba, gan neliela slinkuma dēļ iekavētiem individuāliem rakstiem, gan apzināts galamērķis grāmatām, par kurām pēc to izlasīšanas diži daudz nemaz neatrodas ko teikt.
***
Witness by Caroline Mitchell
Pirms desmit gadiem Rebeka bija iekļuvusi neapskaužamā situācijā – slazdā attiecībās un laulībā ar vardarbīgu manipulatoru un absolūtas kontroles frīku Solomon. Visa Witness grāmata ir no galvenās varones Rebekas skatpunkta, un, kā viņa to pasniedz, tad izkļūšanu no šī slazda jānosauc par brīnumaini traģisku, kad aiz greizsirdības tiek nogalināts Rebekas darba kolēģis un Solomons tiek piespriest ieslodzījums.
Kā atriebību par viņam nodarīto, par viņam atņemto mīlestību un laimi, nekas nespēs viņu atriebties Rebekai par katru no ieslodzījumā pavadītajiem 10 gadiem. Visa grāmatas būtība balstās uz to, ka Rebeka nevienā brīdī nesadūšojas ziņot policijai. Viens zvans un pagaistu tas niecīgais sižets, kas tiek piedavāts. Kas ir vēl jo pārsteidzošāk, ja ieskatās Caroline Mitchell Goodreads lapas biogrāfijā, kurā minēts, ka autore ir izbijusi policijas detektīve un ir strādājusi pie lietām ar vardabību ģimenē. Lieliski var saprast vēlmi pievērst uzmanību šim tematam, bet izpildījums ir tālu no pārliecinoša. Personīgi līdzjūtība galvenajai varonei mazinājās ar katru galvenā ļaundara Solomona pastrādāto atriebības noziegumu un ātri vien pagaisa pavisam. Nevar abus nolikt vienā līmenī, bet labāka Rebekas varone arī nav.
***
Rosemary and Rue (October Daye #1) by Seanan McGuire
October “Toby” Daye – pusfeja, puscilvēks. Spiesta atgriezties paranormālajā pasaulē, kad, visnežēlīgāk kā vien feju var nogalināt (ar dzelzi), mirusi tiek atrasta Countess Evening Winterrose. Notikums pats par sevi, lai cik bēdīgs un sērīgs nebūtu, nespētu piespiest Tobijai atkal spert kāju un bāzt degunu labi un ar patīkamu sirdamieru aizmirstajā paranormālajā pagātnē, bet pēdējai burvestībai/lāstam no Evening puses changeling Tobijai ir pārlieku spēcīgs, lai spētu iebilst.
Papildus tam slepkavības izmeklēšanas mistērijas elements lieliski sader ar March Mystery Madness lasīšanas pasākumu, atlikušajā pusotrā nedēļā noteikti vēl var iespēt kādu mistēriju. Gribētos pat teikt, ka ceļš no punkta A uz punktu B, pasaules uzbūves un tēlu iepazīšana bija pat interesantāka par kulminācijas brīdi – slepkavas identitātes atklāšanu.
***
Long Time Coming by Robert Goddard
Teju visu dzīvi Stīvena vecāki viņam apgalvojuši, ka tēva brālis Eldrithc miris Otrā pasaules kara laikā, Vācijai bombardējot Londonu. Tādēļ pārsteigums ir liels, kad vienā jaukā dienā onkulis atgriežas no mirušajiem. Visu šo laikua (36 gadi) Eldričs ir bijis ieslodzīts Īrijas cietumā, bet par ko liedzas atbildēt, jo apcietinājuma iemesla neizpauša esot bijis viens no galvenajiem atbrīvošanas nosacījumiem.
Eldričam pēc tik ilga laika nebrīvē ārpasaulē vairs nav neviena cita, pie kā griezties, kā vien mirušā brāļa sievas un dēla un varētu jautāt, kur gan tur var izvērsties vēsturisks trilleris un mistērija, bet grūdiens lielākas spriedzes sižeta virzienā nāk no anonīma avota, kurš nolīgst Eldriču un viņš pastarpināti brāļa dēlu, lai abi no pagātnes putkļenaijiem nostūriem atklātu Pikaso gleznu patieso īpašnieku vēsturi, kura samudžinājusies Otrā pasaules kara sākumā un kuru izmantojuši daži labi, lai paši nopelnītu miljonus un vienlaicīgi apšmauktu citus.
Darbība mijas ar stāsta ‘’tagadni’’ 1976.gadā Stīvenam, Eldričam un sižeta gaitā arī gleznu oriģinālā īpašnieka mazmeitai Reičelai, kura visu dzīvi bez panākumiem centusies panākt taisnību, un ar 1940.gadu, kad pēc lainera nogrimšanas un gleznu īpašnieka noslīkšanas, Eldriču pierunā iesaistīties nelegālajā shēmā, bet papildus tam neapzināti un nejauši tiek ierauts cita mēroga konspirācijā, kas galu galā par cenu prasa 36 viņa dzīves gadus.
poseidons99.com 
You must be logged in to post a comment.