Joe Hill, Gabriel Rodriguez – Locke & Key, Vol.2: Head Games (Locke & Key #2)

6120349

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: IDW

Vērtējums: 3.75/5

Manas pārdomas

Vai tas nebūtu ideāli, ja reāli eksistētu atslēga, ar kuru varētu atslēgt galvu, lai burtiski iekrāmētu prātā vajadzīgo informāciju un/vai mācību vielu, apgūstot to perfekti vienā mirklī!? Vai arī izņemt no tās kādu nepatīkamu atmiņu vai bailes par kaut ko, lai vairs to neatcerētos? Kādas varētu būt sekas, ja šāda atslēga nonāktu ļaunprātīgās rokās, teiksim pie puiša, kurš jau aptuveni 20 gadus skaitās miris? Atmiņas ir viltīga padarīšana, jo tikpat labi, kā ir iespējams kaut ko izņemt un likt aizmirst, var arī radīt viltus atmiņas par to, kas nekad nemaz nav noticis.

Tāda lūk ir pamata premise otrajam Head Games krājumam Locke & Key grafisko noveļu sērijā, kad Bode nejauši atrod atslēgu ar šādām spējām. Vienā no ilustrācijām lasītājs var redzēt vēl vienu atslēgu, kuru mazais puika nepamana, un tā vien niezēja roka piebakstīt un dot norādi cauri lapaspusei. :D Diemžēl Bode nevietā vai vienkārši par ātru uztic savu atklājumu brālim un māsai, kuri savukārt tālāk atkal pieņem neapdomātu lēmumu kādam uzticēties un ne vairs ģimenes ietvaros. Ceru uz kaut cik laimīgām beigām, un ka šo uzticēšanās soļu sekas nebūs tik traģiskas, kā notikumi pirmajā Welcome to Lovecraft krājumā.

Pilsētā ierodas jauns skolnieks vārds Zaks, bet, kad viens no skolotājiem ar stāžu viņā atpazīst Lūkasu, skolnieku, kurš jau labu laiku skaitās miris, jautājumu skaits un mistērija ap šo garu tikai palielinās. Vēl jo vairāk, jo nekas vēl netiek atklāts par viņa nāves apstākļiem, to kā Lūkass toreiz uzzinājis par dažādo atslēgu spējām.

Bet stāsts nenorit pilnībā tikai ap Locke ģimenes locekļiem, atslēgām vai Key House savrupmājā. Uzzinām šo to vairāk gan par citiem otrā plāna tēlu pagātni, gan Lovecraft pilsētas vēsturi, kas sērijai piešķir papildus dimensijas/vērtību/dziļumu.

Joe Hill, Gabriel Rodriguez – Locke & Key, Vol.1: Welcome to Lovecraft (Locke & Key #1)

3217221

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: IDW

Vērtējums: 3.25/5

Manas pārdomas

Pēc tēva Rendela bezjēdzīgās slepkavības kaut kādu tur atslēgu dēļ Locke ģimene, māte Nina ar diviem dēliem un meitu, pārceļas uz lielu, ne to pievilcīgāko, savrupmāju Jaunaglijā ar zīmīgu nosaukumu Key House, lai pāršķirtu dzīvē jaunu lapu. Tomēr ilgi aizmirsties un relaksēties nav lemts, jo slepkava ir apņēmības pilns pabeigt iesākto.

Stāsta centrā ir ģimene, kura cenšas tikt pāri traģiskajam zaudējumam. Iespējams, tieši tāpēc visi mazā puikas Bode dīvainos izteikumus par durvīm, kuras, atslēdzot un izejot tām cauri, tu uz mirkli nomirti un kļūsti par spoku, noraksta uz izteiktu fantāziju un sērām. Bode neliekas traucēties, viņa bērnišķā, neiegrožotā ziņkārība neļauj citu noraidošajai attieksme atturēt viņu no mājas un apkārtnes izpētes. Bet mājai ir savi tumšie noslēpumi un gari, kuriem labāk būtu palikt neatklātiem!

Tikmēr pārējo Locke ģimenes locekļu veids, kā tikt pāri sērām, nav tas veselīgākais. Vecākais dēls Tailers, vainodams sevi notikušajā, pēc skolas noslogo sevi ar visvisādiem darbiem ap māju, māsa Kinsey skolā cenšas neizcelties un būt zemāka par zāli, lai nevienam neienāktu prātā uzdot jauniņajai jautājumus par pagātni, bet māte reizēm pārāk dziļi ieskatās pudelē.

Šis smagais stāsts, tad nu tiek apaudzēts ar šausmu un fantāzijas elementiem, un jau tā pārbaudījumus izcietušajai ģimenei uzglūn gars ar sliktiem nodomiem. Jārēķinās ar zināmu devu vardarbības, bet tā nav pārspīlēta vai tieši sejā, lai tikai nošokētu. Tāpat kā mājai, tā arī apdzīvotajai vietai, kur ģimene pārcēlusies, ir zīmīgs nosaukums Lovecraft. Vispārīgi zinot par šausmu žanrā pazīstamu autoru ar tādu pašu uzvārdu, nav jābrīnās, ka viss nenorit tik gludi un mierīgi, kā Locke ģimenei to gribētos. Arī vāka noformējums un ilustrācijās pielietotās krāsas un toņi piešķir šausmu stāsta noskaņu.

Džo Hila jeb Džozefa Hilstroma Kinga stāsts un Gabriela Rodrigeza (cerams nekļūdos) ilustrācijas lieliski papildina viens otru. Var just, kurš ir Džozefa tēvs, zināju to pirms lasīšanas, bet tas noteikti neaizēno vai kā citādi nemazina šīs grafiskas noveles kvalitāti.

Esmu pārliecināts, ka Key House turpinās vēl pārsteigt, un ar katru jaunu atslēgu atklāt aizvien vairāk noslēpumu. Tēls pats pār sevi!

Stephen King – The Dark Tower (The Dark Tower #7) (Audio book)

5091

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Simon & Schuster Audio

Vērtējums: 5*/5

Manas pārdomas

Par septīto grāmatu un arī atskatoties uz visu sēriju kopumā grūti ko uzrakstīt, neatklājot kādu maitekli. Tāpēc, ja līdz šim vēl nav sākts sēriju lasīt vai klausīties, bet ir bijusi interese, tad droša rekomendācija no manas puses tu uzsākt! :) Jātiek pāri tik mazāk gludajai, interesantajai pirmajai grāmatai, un pēc tam jau aiziet rūkdams.

********Apzināto maitekļu zona********

Zvaigznītes (*) simbolu pie vērtējuma pieliku, jo grāmatas beigas, kad Rolands no jauna tiek nostādīts uz ceļa uz Tumšo torni aptuveni turpat, kur pirmās grāmatas sākumā, raisīja dalītas jūtas. Šķiet, man vairāk šāds pavērsiens nepatīk. Ja vien tiešām īstenojas piebilde, ka šajā reizē iznākums varētu būt atšķirīgs/labāks, tad vēl tā, bet, ja nē, tad gan prasītos ‘’pacepties’’ vairāk. Jo vai tad Rolands nav pietiekoši pārcietis, lai atkal liktu tam visam iet cauri. Lai vai cik grūti būtu iedomāties ikdienas dzīvē. Kaut arī attiecīgajā mirklī gribējās zināt, kas notiek ar Rolandu tālāk, zinot sērijas noslēgumu, būtu bijis priecīgāks, ja grāmata beigtos ar Suzannas, Edija un Džeika ainu nu jau citā pasaulē ar gaistošām atmiņām, kā sapni vai vieglu nojausmu, par notikušo.

Kā arī negribētos, lai Rolanda ka-tet biedri – Rolands, Suzanna, Oy un īpaši Džeiks – un arī citi, kuri ziedoja dzīvību (tai skaitā mācītājs Kalahans), lai Rolands nokļūtu Tumšajā tornī, būtu spiesti no jauna pieredzēt to pašu; šeit neieslīgšu prātojumā par laika ritējumu. :D Nebija viegli klausīties, kā vispirms Edijs, tad Džeiks un vēlāk Oy (iemīļoti tēli) piedzīvo galu, un mierināja apziņa sērijas kontekstā, ka pasauļu/dimensiju versijas ir neskaitāmas. Var arī saprast Suzannas pēdējo lēmumu, atstāt Rolandu vienu ar Oy un šajā romānā atrasto, izglābto un negaidīti izšķirošo faktoru – Patriku, kura talants ļauj glābt torni un līdz ar to visas pasaules.

Šādas beigas arī ir ideāls attaisnojums visām atšķirībām un izmaiņām topošajā filmā.

Gari neizplūstot un neskaitot iepriekš minēto, no atsevišķām epizodēm grāmatā pirmo gribas izcelt Rolanda, Suzanna un Oy sastapšanos ar vampīru, kurš barojas no savu upuru emocijām, un pieminētais Patriks tika turēts ieslodzīts pagrabā ilgstošai lietošanai. Un kā otra būtu šīs pašas trijotnes piedzīvotais zem Castle Discordia un tur sastaptais pazemes mošķis.

Viscaur sērijai Crimson King un viņa spēks tika piesaukts ne reizi vien, bet viņa paša uzstāšanās tāds čiks vien bija; nekas dižs. Neko labu kā tēliem nevar teikt arī nedz par Mordredu, kaut arī kā ļaundaris – super, ne lielāko daļu par beam brakers, kuriem pat diži nerūpēja ko un kāpēc viņi dara, pat ja tā rezultātā viņi nogalina arī paši sevi. Turpretim patīkams pārsteigums bija atkal sastapt ceturtajā grāmatā satikto Šimiju.

a5888a645c18026e690014e8326f9732

Episka mēroga ceļš nu ir galā, un jāietur kāds pārtraukums pirms ķerties klāt citiem Kinga darbiem, līdz tam šeit diezgan smieklīgs raksts par 19 pazīmēm, kas liecina, ka esi apsēsts ar Tumšā torņa sēriju. :D

Bill Willingham – Fables: The Deluxe Edition, Book Three

9367853

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Vertigo

Vērtējums: 3.75/5

Manas pārdomas

Kad kā no zila gaisa uz durvju sliekšņa uzrodas Sarkangalvīte ar pasakainu stāstu ne tikai par to, kā viņai izdevās nokļūt mūsu ikdienišķajā pasaulē, bet arī, kā gan toreiz viņai izdevās izdzīvot uz kaujas lauka, tikai Bigbijs saglabā veselīgu skepses un aizdomu līmeni. Un, kamēr Bigbijs dodas pārbaudīt šīs aizdomas, pār Fablestown iemītniekiem savelkas tumši mākoņi Pinokio kokaino brāļu izskatā.

Papildus galvenajam sižetam, bija arī vairākas interesantas papildus stāsta līniju. Viena no tām – Daiļā prinča sevis izvirzīšana mēra kandidatūrai. Pasaku tēlus vienmēr kopš atbēgšanas formāli ir vadījis mērs King Cole, un neviens līdz šim nav iedomājies to apstrīdēt, kaut arī pēc konstitūcijas tāda iespēja pastāv – atliek vien savākt 500 parakstus. Nelielā virmojošā neapmierinātība ar pašreizējo kārtību, jauniegūtie Zilbārža dārgumi pilsētas kasē un paša prinča šarms kalpo kā labs skrejceļš, lai King Cole pozīcijas būtu apdraudētas. Vienīgais, ka tik nesanāk līdzīgi kā mīlestības frontē, kur Daiļo princi vairāk saista pakaļdzīšanās un iekārotās sievietes iegūšana, bet pēc laulībām visa kaisle un gribēšana izčākst.

Pieminēšanas vērts kārtējo reizi ir Bigbijs, kad Bigbijs dodas uz vientiešu pilsētas daļu pēc palīdzības, saņemam mājienu par lielā, ļaunā vilka nedarbiem, par kuriem citi pat nenojauš, kā arī jāuzteic Sniegbaltīte, kura par spīti augošajam puncim, nedeleģē kādu citu savā vietā, bet pati uzņemas Fablestown aizstāvēšanas vadību.

Patika arī Pinokio tēlam dotā izteikšanās iespēja, un, cik saprotu, arī otram Little Boy Blue draugam Flycatcher tiks dots vārds. :)

Īsais stāsts Cinderella Libertine ar Pelnrušķīti kā centrālo tēlu, kur viņa atmasko kādu Fablestown nodevēju/Adversary simpatizētāju, gandrīz vai bija lieks, bez īpaša pienesuma.

Paldies, Intam par iespēju izlasīt!

Bill Willingham – Fables: The Deluxe Edition, Book Two

7915496

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Vertigo

Vērtējums: 3.5/5

Manas pārdomas

Seši atsevišķi stāsti, no kuriem daļa turpina mūsdienu sižetu un daļa atskatās pagātnē.

Bag o’ Bones – stāsts par Džeku ASV pilsoņu kara laikā. Sākotnēji cīnās dienvidu štatu pusē, bet, kad kļūst skaidrs, ka uzvarēs pretējā puse, lieki netērē laiku, lai glābtu pats savu ādu. Atšķirībā no egoistiskā Džeka, kurš atkal pierāda, ka vispirms domā par savu labumu, maģijas elementi ar nepiepildāmo maisu un Nāves tēls bija visnotaļ baudāmi.

A Sharp Operations – fakts par pasaku tēlu eksistenci vienmuļajā vienkāršo cilvēku pasaulē gadsimtiem ilgi veiksmīgi ticis turēts noslēpumā. Bet, kad šāds vientiešu (mundy) žurnālists vēršas pie Bigbija, paziņodams, ka plāno publicēt rakstu par viņiem, tas viss draud nākt atklātībā. Fablestown šerifs Bigbijs un Bluebeard atkal nonāk konfliktā, jo katram ir sava pieeja un plāns, kā noregulēt situāciju. Viens ir gatavs iztikt bez asinsizliešanas, kamēr otrs nesaskata labāku risinājumu kā apklusināt žurnālistu. Patika arī Sleaping Beauty tēla iesaistīšana.

Storybook Love – Grāmatas pamatstāsts, kur Goldilocks atkal atgādina par sevi. Jādomā, kas gan ar to jauko, nevainīgo meiteni stāstā ar lāču ģimeni, noticis un pārvērtis par tādu maniaku, kādu redzam tagad. Kopš izgāztās revolūcijas dzīvnieku fermā neviens nav manījis vai spējis aizturēt. Iemesls, kāpēc tā, reizē šokējošs un vienkāršs, Zilbārdis spēlē abās komandās. Vienlaicīgi bīda savus plānus, kā arī izliekas, ka palīdz labajiem uzturēt kārtību. Jāsaka, ka pārliecinoši pamazām Bigbijs, kā arī Sniegbaltīte, kļūst par šīs sērijas mīļākajiem tēliem. Arī romantika ar pārsteidzošiem, negaidītiem pavērsieniem, nešķiet nevietā.

Barleycorn Brides – līdzīgi kā Bag o’ Bones stāsts, šī leģenda par īkstīšu/liliputu pilngadību sasniegušo puišu tradīciju neiekļaujas mūsdienu Fablestown sižetā vai nestāsta sīkāk par kāda tēla pagātni, kādēļ nebija tik saistoša un interesanta, arī ilustrāciju stils bija atšķirīgs un ne visai gāja pie sirds.

Stāsts The Last Castle, kuru lasītājam un Sniegbaltītei izstāsta Little Boy Blue vēsta par pēdējo bēgļu kuģi, bet ne pēdējiem bēgļiem uz vientiešu pasauli, Bluebeard vadībā. Naidnieka ļaunajiem spēkiem un neizmērojamai armijai neviens nespēj pretoties, palikusi vairs tikai viena pils, un cerības uz brīnumu neviens vairs nelolo. Kaut arī katru gadu visi trimdinieki kopā svin Remembrance day, tie, kuri todien izglābās ar pēdējo kuģi un šodien ir dzīvi, rīko savu mazo piemiņas vakaru, lai atcerētos tos, kuri sevi upurēja, lai nodrošinātu viņu izglābšanos. Uzzinām, kas notika ar Sarkangalvīti.

Prozas stāsts, nevis komikss, A Wolf in the Fold par Bigbija pirmo sastapšanos ar Sniegbaltīti un Rose Red, par viņa cilvēka veidola iegūšanu, nokļūšanu Fablestown, kad Ņujorka vēl tika dēvēta par Jauno Amsterdamu. Bigbijs vēl joprojām nav ieguvis visu atzinību par saviem individuālajiem pūliņiem, apkarojot Adversary spēkus un palīdzot bēgļiem nokļūt mūsu pasaulē, viņu joprojām vajā sliktā slava no trīs sivēntiņu laikiem, ko daudzi nav gatavi aizmirst.

Ja pirmajā Fables grāmatā bija divi krājumi, divi lieli stāsti, tad šoreiz vienā izdevumā apvienoti vairāki sīkāki. Kaut arī vairs nav nepieciešams paskaidrot detaļās pašreizējo situāciju un to, kāpēc pasaku varoņi dzīvo Ņujorkā, tad šī sadrumstalotība, un Bag o’ Bones ar Barleycorn Brides neiekļaušanās lielajā bildē, pavilka kopējo iespaidu uz leju.

Bill Willingham – Fables: The Deluxe Edition, Book One

6307040

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Vertigo

Vērtējums: 4.25/5

Manas pārdomas

Iedomājieties pasauli, kurā visi zināmie pasaku un stāstu varoņi jeb Fables naidnieka jeb Adversary dēļ tikuši padzīti no savām zemēm spiesti pārcelties uz Ņujorku. Kamēr Fablestown karalis vairāk pilda reprezentatīvu lomu, patiesais spēks aiz visiem darbiem un lēmumiem ir Sniegbaltīte. Lielais ļaunais vilks (Bigbijs) nu ir tieši tas, kurš gādā par lietu kārtību. Un tā varētu uzskaitīt dažnedažādus pasaku tēlus, kuriem nācies adaptēties dzīvei pilsētā, bet ne visiem tas ir iespējams, ne visiem tas ir pa kabatai… Tie lūk tad spiesti dzīvot fermā un tās teritorijā, bet ne tālāk.

Pirmais stāsts Legends in Exile ir detektīvs, kur Džeks milžu bende aizelsies iebrāžas Bigbija kabinetā ar trauksmainu vēsti par to, ko atklājis Rose Red, Sniegbaltītes māsas, istabā – noklāta vienās asinīs, bet pašas Rose Red tajā nav.

Otrajā stāstā Animal Farm apskatīts, kas notiek, kad daļai maģisko radījumu ar Goldilocks un diviem no trim sivēniem* priekšgalā ir piegriezies tupēt fermā gluži kā vai cietumā, un viņos atmostas revolucionāru gars, kurš pieprasa ar ieročiem rokās beidzot atgūt zaudēto dzimteni. Un labāk esi ar viņiem nekā pret, jo citādi žēlots netiksi! Un lūk, šādā nokaitētā atmosfērā nokļūst Sniegbaltīte savā regulārajā vizītē uz fermu (šoreiz pat drusku ātrāk, kā parasti) kopā ar Rose Red.

Dažādi pārstāsti ar atpazīstamu pasaku varoņu stāstu motīviem nav jaunums, un par Fables varoņiem pirmoreiz jau pāris gadus atpakaļ dzirdēju/redzēju spēles The Wolf Among Us Let’s Play youtube video ietvaros. Šķiet noskatījos arī tikai pašu pirmo epizodi, un līdz šodienai biju paspējis piemirst. Personīgi šī pirmā reize, kad lasu ko tādu grafiskās noveles formātā. Par ilustrācijām un to kvalitāti nevar sūdzēties. Prieks vien skatīt un pētīt! :)

*Var būt ne speciāli, bet ar pilsētas cūkas frāzi saskatīju mājienu uz filmām Babe un Bave: Pig in the city :D

Paldies, Intam par iespēju izlasīt!

Stephen King – Song of Susannah (The Dark Tower #6) (Audio book)

5093

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Simon & Schuster Audio

Vērtējums: 4.25/5

Manas pārdomas

Mia

Izmantodama situāciju, kamēr visi atvieglojumā svin uzvaru pār vilkiem, Mia pārņem kontroli pār Suzannas ķermeni, un ar Black 13 palīdzību nokļūst 1999.gada Ņujorkā, lai realizētu savu kvēlāko vēlmi – kļūt par māti. Mia reizē ir agresīva, bravūrīga un nikni aizstāv jebkurus draudus (izdomātus vai reālus) gaidāmajam mazulim*, bet tajā pašā laikā viņa ir ļoti kautrīga, nedroša un atkarīga no citu atzinības. Un, iespējams, tieši tas spiedis viņai noticēt Valtera dotajiem solījumiem, izbaudīt mātes priekus 5 vai 7 gadus, vai citu termiņu, jo jebkurš laika sprīdis taču ir labāks par nulli/neko.

Kultūra, tehnoloģijas un viss kas cits jaunais 1999.gadā ir šokējošs arī Suzannai, kāpēc no jauna uzvirmo Detas personība, bet vēl jo vairāk tas biedē Mia. Šis apstāklis dod lielisku iespēju pamazām dot Miai citu skatījumu uz notiekošo un pārvilināt viņu mūsu ka-tet varoņu pusē.

Roze un karaļi

Negaidītais pavērsiens pārējiem ka-tet biedriem, ieskaitot mācītāju Kalahanu (vismaz uz šo brīdi), spiež sadalīties divās grupās. Laiks, kura ritējums salīdzinoši mūsu pasaulē ir straujāks, pat nepieminot tā dīvainības Rolanda pasaulē, nepielūdzami rit uz priekšu, un, pirms Rolands un Edijs var pievērsties Suzannai, viņiem jāpaveic kaut kas tikpat, ja ne vēl būtiskāks. Jānodrošina, ka zeme ar īpašo rozi uz tās nokļūst viņu, nevis naidnieka (pastarpināti Crimson King), īpašumā. Jāsaka, ka Kalvins Tornis ir viens īpatnējs tips, par spīti viņa apsēstībai ar grāmatām, konkrētāk retu grāmatu uzpirkšanā pat tad, kad viņam skaidri ir pateikts dzīvot klusi un nepievērst sev uzmanību, nepieļaut, ka var viegli atrast. Tā vietā viņš to pilnībā ignorē, tikpat labi varēja izlikt sludinājumu. ‘’Lūdzu, esmu šeit’’ :D

Pavērsiens, kad Rolands un Edijs sastopas ar pašu Stīvenu Kingu, man bija pavisam negaidīts. Kaut arī nav ko brīnīties, jo jau Tumšā torņa ideja sevī ietver visu pasauļu eksistenci, tai skaitā to, kurā eksistē Kings kā rakstnieks, kā tēls. Šāda trika izmantošana izvēršas veiksmīgi, kas lielai daļai rakstnieku, manuprāt, beigtos briesmīgi. Pirmā reakcija, ieraugot Rolandu, saprotama, domājams daudziem būtu līdzīgi. Attiecīgajā mirklī Kings vēl nemaz nav sarakstījis tālāk par pirmajā grāmatā notikušo, tāpēc viņu sarunas varbūt ir pat vēl interesantākas. Vairākkārt pavīd ideja (varbūt vēlāk autora dienasgrāmatas fragmentos) par tādu kā nekonkrētu spēku, kas pieliek daudz pūļu, lai atturētu/nepieļautu, ka Kings raksta par Tumšo torni; nevarēju neiedomāties par Crimson King.

Vēl šis tas

Nekur nepazūd arī mācītājs Kalahans, Džeiks un Oy. Arī viņiem, pieaugot spēles likmēm, piedzīvojumi rit karsti.

Gluži kā The Waste Lands, arī Suzannas dziesma noslēdzas uz karājoties pāri klintij, bez apmierinājumu sniedzošām beigām. Pavisam nemanot būšu sasniedzis pēdējo Tumšā torņa sērijas grāmatu. Vēl tik daudz neatbildētu jautājumu!, kāpēc arī noslēdzošais stāsts mērāms virs tūkstoš lpp. Būs interesanti! :)

Noskatījos gaidāmās filmas treileri, un nebūt neesmu sajūsmā. Protams, tas ir gluži cits formāts un viens pret viens grāmatu nevar pārlikt uz ekrāna, bet tomēr… Turklāt, ja pareizi saprotu, visa sērija būs iestūķēta vienā filmā.

********Apzināto maitekļu zona********

*Vienlaikus viņa tikai tad, kad jau ir par vēlu, ierauga reālo situāciju, ka Valtera teiktais visu laiku bija vien tukši solījumi.

Hajime Isayama – Attack on Titan, Volume 13 (Attack on Titan #13)

19336279

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Kodansha Comics

Vērtējums: 3.5/5

Manas pārdomas

Tas, ko Erenam nejauši izdevās paveikt iepriekšējā krājuma beigās ar parasto titānu uzvedības manipulāciju, kā arī spekulācijas par Erena spējām radīt super-cietu vielu, lai atjaunotu sienas, dod vaļu pāragri lielām cerībām ātriem soļiem, nekā līdz šim, ja ne dot triecienu titāniem, nevis tikai aizstāvēties, tad vismaz atgūt līdz galam zaudēto Marijas sienu. Jo civiliedzīvotāju piespiedu evakuācija pēc viltus trauksmes par Rozes sienas krišanu, pierāda, ka, pat pēc tik īsa laika sprīža, kā nedēļa, radītais papildu stress uz resursiem, nav nepieciešams daudz, lai cilvēks vērstos pret cilvēku.

Jau tagad netrūkst tādu, kuriem prioritāte ir ‘’jo vairāk varas, jo labāk’’, un, lai parastie mirstīgie tiek galā kā paši māk. Interesants pavērsiens saistīts ar Militāro policiju. Visi tik seko dotajām pavēlēm no augstāk stāvošajiem, bet, kurš tad īsti stāv aiz tām?* Politiskās intrigas dominē šajā krājumā, kas, iespējams, nav autora stiprākā sižetiskā līnijā. Jau kārtējo reizi jāatzīmē nepieklājīgi ilgā beast titāna prombūtne, un vispār sāk piemesties sajūta, ka notikumi tiek vilkti garumā. Erena tēva pagrabs tā vien šķiet ir aizmirsta lieta.

Nesūdzētos par mazāk atmiņu ainām, kas varbūt bija noderīgs vien saistībā ar Kristu jeb Historia (šajā ziņā šis tas jauns, interesants un jautājumu raisošs). Vai arī kaut drusku mazāk ilustrācijām, kur katrs tēla ģīmetnis attēlots, cik šokēts viņš/viņa jūtas.

Cits viedoklis šeit, kurš krietni detalizētākā analīzē ienirst titānu pasaulē. (:

********Apzināto maitekļu zona********

*Interesants pavērsiens beigās, kas liek domāt par kādu nebūt militāru apvērsumu! (: Nu tie ir tēli! – gan komandieris Ervins, gan kapteinis Levi!

Stephen King – The Wind Through the Keyhole (The Dark Tower #4.5)

12341557

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Scribner

Vērtējums: 3.5/5

Manas pārdomas

The Wind Through the Keyhole, kuru hronoloģiski var ievietot starp ceturto un piekto The Dark Tower sērijas grāmatu, apvieno trīs stāstus. 2012.gada Goodreads Choice Awards Fantasy kategorijā.

Rolandu un viņa ka-tet sastopam neilgi pēc viņu tikšanas prom no viltus Ozas burvja. Pirms vēl viņi ir sasnieguši Kallu un vilkus, kas kā sērga reizi paaudzē tai uzklūp, ir ātri jāsameklē patvērums no postošas, mūsu realitāte neesošas (labi, ka tā), vētra – saukta par Starkblast. To raksturo neierasti silts/karsts laiks pirms vētras ar sekojoši ļoti strauja temperatūras pazemināšanās un ļoti spēcīgu vēju. Temperatūra nokrīt tik zemu, ka koki burtiski sasprāgst! Kas zin, nebūtu mūsu varoņiem līdzās Oy vai nesastaptu upes pārcēlāju Bix un viņa padomu, mums lasītājiem būtu stipri īsāka sērija.

wind_paperback

Kamēr Rolands, Džeiks, Edijs un Oy pārlaiž vētru drošā vietā, Rolands pie ugunskura siltās gaismas ‘’nosit’’ laiku ar stāstu no savas jaunības par to, kā viņš ar citu jaunu strēlnieku tika nosūtīts uz Debaria pilsētu ar sālsraktuvēm netālu, lai tiktu galā ar skinman jeb shapeshifter, kurš vainojams neskaitāmās slepkavībās, ieskaitot gan sievietes, gan bērnus. Stāsta darbība norit pat vēl pirms The Little Sisters of Eluria notikumiem, kuriem piešķirts #0.5 kārtas skaitlis. Lai cik jauns vai pieredzējis Rolands būtu, viņa tēla balsī jau var sajust to, kāds viņš būs. Tā izceļas uz pārējo fona, sajaukt ar citu ir neiespējami. :)

Par laimi, pēdējā no briesmoņa uzbrukumiem ir izdzīvojušais. Kaut arī Bils slēpjoties redzēja vien uzbrucēja kājas, ir cerība, ka pat tāds sīkums + Rolanda hipnotizētāja iemaņas spēs palīdzēt notvert vainīgo. Bilam, kurš vēl ir tikai mazs puika, pēc tēva zaudējuma nav viegli, un Rolands, kuram vecāka zaudējums nav svešs, mierina puika ar Mid-world pasaules stāstu/leģendu par drosmīgu puiku (Tims) līdzīgā vecumā. Pat tajā neiztikt bez Tumšā torņa, tomēr būtu paticies, ja tornis būtu bijis ar lielāku klātbūtni visā grāmatā, kura nav slikta, bet salīdzinoši ne tik laba. Arī ‘’izdomātajā’’ leģendā par Timu ir jūtama ietekme no mūsu pasaules, kā arī pagātnes paliekas no ‘Old People’ laika, kad vēl pasaule nebija sākusi virzīties tālāk.

9781501166228_p0_v2_s192x300

Lai gan aprakstītā pasaule – ainava, fauna (piemēram, pūķi un purva cilvēki) un flora – nešķita tā drošākā vide, tā spēj aizgrābt elpu un neatteiktos paviesoties. Bez tā vēl gribētos izcelt stāstu izkārtojumu, kur centrā titulstāsts The Wind Through the Keyhole, apkārt tam Rolanda stāsts par skinman un grāmatas sākumā un beigās jau iemīļotie varoņi līdz šim. Ja ne sīpols :D, tad gredzens gan. :)

Stephen King – The Little Sisters of Eluria (The Dark Tower #0.5)

6356190

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Vērtējums: 4/5

Manas pārdomas

Rolanda no Gileadas stāsts no laika vēl pirms The Gunslinger grāmatā aprakstītā, kad viņa ceļš uz Tumšo torni vēl bija pirmsākumos. Tomēr arī ne tik seni, jo divi viņa amata biedri (plašāk pieminēti Wizard and Glass gr.) jau nav Rolandam līdzās. Lai lasītu The Little Sisters of Eluria nav nepieciešams būt lasījušam Strēlnieku, bet stāstā ir minēti vairāki personāži, kuri, nezinot viņu nozīmi, var palikt kā parasti vārdi.

Rolands ierodas Eluria pilsētā uz zirga, kas kuru katru brīdi draud izlaist garu un apkrist. Pilsētas ielas ir kā izslaucītas, ir redzams, ka jau labu laiku tā ir pamesta. Zirgs pa tiešām izdomā aiziet tai saulē, bet, par laimi, viņa izdotās skaņas laicīgi Rolandam ļauj pamanīt ar zombijveidīgām kustībām tuvojošos zaļu cilvēku bariņu. Rolanda meistarība vēl nav sasniegusi tādu līmenī, kāds tas redzams vēlāk sērijā, un jaunība un pieredzes trūkums kļūst par iemeslu tam, ka šķietami nevārīgo pretinieku spēki izrādās pārāki.

Apkārt viss ir gaišs, balts un pirmā doma, Rolandam pamostoties, ir, ka viņš ir miris un nu atrodas kaut kādā paradīzē. Patiesībā tā ir slimnīcas telts, kurā darbojas dīvaina rakstura mūķenes un arī ‘’ārsti’’ nav no ierastajiem, un drīz vien top skaidrāks, ka kaut kas nenotiek, kā tam pienāktos.

Labs īsais stāsts domājams gan jau sērijas faniem, gan jaunpienācējiem, kur Rolanda tēls ir pat patīkamāks, nekā Strēlniekā.